Z/s Galiņi saimnieks Juris Strazdiņš atzīst, ka burkāni ir viena no rentablākajām dārzeņu kultūrām, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecība ir kooperatīva Mūsmāju dārzeņi biedrs un vēl divas kooperatīva saimniecības audzē burkānus, kopā nodrošinot ap 100 ha platību. Latvijas tirgum šāda platība ir pietiekama, lēš saimnieks. No kopējās Galiņu apsaimniekojamās platības 350 ha burkāni aizņem septīto daļu, lielāko apjomu aizņem vasaras kvieši – 130 ha, kam seko burkāni, kāposti, kartupeļi, bietes un citi lauka dārzeņi – kopā astoņas kultūras.

Lielākās izmaksas burkānu audzēšanā veido vairākas pozīcijas. Viena no lielākajām izmaksām ir F1 hibrīdu sēklām – tās ir kvalitatīvākas un ražīgākas un to cena ir teju tūkstotis eiro uz vienu hektāru. J. Strazdiņš piebilst, ka var, protams, iegādāties šķirnes sēklas, taču tad, novācot ražu, jārēķinās ar dažāda izmēra un formas burkāniem – arī līkiem un šķībiem, kas patērētājam varētu nepatikt.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Pansionātiem pārsvarā piegādā ārvalstu, nevis vietējo zemnieku audzētos dārzeņus, tā šodien ziņo Latvijas Avīze.

«Jaunie burkāni no Itālijas, svaigie gurķi no Polijas, tomāti – Holandes, arī ķiploki un sīpoli audzēti ārzemēs,» ieskatoties atvestās produkcijas pavadzīmē, uzskaita Ērgļu novada sociālās aprūpes centra (SAC) vadītāja Elita Ūdre. Dārzeņi iestādei tiek piegādāti vienreiz divās nedēļās. Veco ļaužu ēdienkartē ilgu laiku bija arī Grieķijā un Spānijā audzētie kartupeļi. Beidzot atvesta vietējā produkcija – Ezerkauliņos vāktā jauno kartupeļu raža un kāposti. Salīdzinot cenas, izrādās, ka Latvijas kartupeļi maksā vislētāk – 28 santīmus par kilogramu. Ārzemēs audzētajiem cena ir gandrīz desmit santīmus augstāka – lētākie bijuši par 37 santīmiem kilogramā.

Lai ārzemnieks sāktu biznesu Latvijā, ir nepieciešama ideja, neliels sākumkapitāls, grāmatvedis un tulks. Tā uzņēmējdarbību mūsu zemē sāka pasākumu un tūrisma kompānijas SIA Eat Latvia vadītājs Džeimss Eldridžs (James Eldridge).

Akcentē alternatīvas

Uzņēmums nepiedāvā tipisko, tradicionālo tūrismu, kur cilvēkiem parāda baznīcu, nosauc virkni gadskaitļu un izklāsta vienu no versijām par vēsturi. «Mūsu tūres ir interaktīvas, personalizētas. Kad mēs satiekam klientus, mēs diskutējam par to, ko viņi vēlas redzēt, un mēģinām padarīt viņu apmeklējumu unikālu. Mēs esam ieinteresēti parādīt Pārdaugavu, Grīziņkalnu, Brāļu kapus – vietas, kas ietver tikpat daudz vēstures un ir tikpat interesantas kā vecpilsēta,» viņš stāsta.

Jaunākais projekts, kur Džeimss iesaistījies, ir radošā kafejnīca 371 (SIA Degustē) Centrāltirgū. Tās nosaukumā ietverts Latvijas telefonsarunu starptautiskais kods. «Tā nav mana ideja, tā nāk no Amerikas, kur kafejnīcas, bāri un restorāni izmanto vietējo kodu, kas prezentē vietu, no kurienes viņi ir. Latvija ir diezgan maza valsts, mums ir tikai viens kods, ko visi pazīst,» viņš saka. Nereti, izvēloties nosaukumu vietējā valodā, ārzemnieki to nesaprot, bet, nosaucot to kādā starptautiskā vārdā, vietējie ir neapmierināti, ka netiek izmantota valsts valoda. Risinājums ir cipari – neviens nevar iebilst, ka šāds nosaukums būtu nesaprotams. «Ja kāds jautā, ko tas nozīmē, to var veiksmīgi izmantot mārketingā,» uzskata Džeimss.

Pietiekamu vitamīnu daudzumu savu cietumnieku uzturā Latvija spēj nodrošināt tikai tad, ja ēdina viņus ar Ķīnas burkānu žāvējumiem par 1,84 Ls kilogramā, raksta Neatkarīgā.

Burkānus veikalos pārdod par pārdesmit santīmiem kilogramā, bet vairumpircēji tos dabū par desmit santīmiem kilogramā. Tomēr Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeVP) spēj pamatot savus iepirkumus, atsaucoties uz vietējo dārzeņu cenu svārstībām, no kurām glābšot tikai un vienīgi vairākus gadus glabājamie žāvējumi no Ķīnas.

Laikraksta jau iepriekš jau rakstīja, ka cietumiem būs 11,16 kilogrami «sublimētu» burkānu par 16,96 Ls jeb 1,52 Ls kilogramā, nerēķinot pievienotās vērtības nodokli. IeVP Nodrošinājuma dienesta priekšnieks Gints Kampe skaidro, ka žāvētie burkāni ir desmitreiz vieglāki par svaigajiem.

Papildus svaigajiem dārzeņiem, žāvētos nācies pirkt, lai it kā pildītu Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz palielināt ieslodzīto uztura devas ar vitamīnu C daudzumu. Šķiet gan, ka nepilni 17 tūkst. Ls ir iztērēti, lai tikai simulētu sprieduma izpildi, jo burkāni nebūt neesot nozīmīgs C vitamīna avots, raksta laikraksts.

Politiķiem jāmeklē «burkāni» nospraustās industrializācijas īstenošanai, te lieti noderētu valsts politika trešo valstu investorus vedināt ieguldīt tieši rūpniecībā

Latvija pirms kāda laika izvirzīja ambiciozu mērķi – līdz 2020. gadam rūpniecības īpatsvaram IKP jāpieaug līdz 20%. Pērnruden arī Eiropas Komisija nāca klajā ar tieši tādu pašu iniciatīvu, bet jau visā ES. Tomēr viens ir noteikt jaukus un saulainus mērķus, bet pavisam kas cits – tos iedzīvināt. Turklāt ar lozungiem un uzrunām vien nekas nebūs līdzēts, ir vajadzīgi būtiski «burkāni» šādiem ieguldījumiem. Diemžēl pašlaik par 2014.–2020. gada ES struktūrfondu programmām runāt vēl nav iespējams, turklāt akcentu maiņa tajās, kā arī investīciju sliekšņa vairāk nekā divkārša pacelšana no 3 milj. Ls pērn līdz 7,1 milj. Ls šogad ieguldītājiem, lai tie varētu pretendēt uz 25% atlaidi no sākotnējiem ieguldījumiem līdz 35 milj. Ls, daudziem ražotājiem nebūt neveicina vēlmi investēt. Vēl gan no 2007.–2013. gada ES struktūrfondu atbalsta programmas ir atlikusi viena – pēdējā – augstas pievienotās vērtības investīciju kārta, kurā būšot pieejami vismaz 41,5 milj. eiro.

Kartupeļu, sīpolu, ķirbju un citu dārzeņu raža šogad ir samērā laba, tomēr situāciju sarežģī lietus lāmas, kuru dēļ novākšanas darbi aizkavējušies teju par mēnesi, līdz ar to tuvākajās nedēļās raža būs jāvāc triecientempā, atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Sīpoliem jau bija jābūt novāktiem, bet nevaram dabūt nost no lauka - tie joprojām ir ūdenī un lēnām pūst. Ar novākšanu iet ļoti grūti, kur nu varam, tur sīpolus un arī kartupeļus «velkam ārā». Turklāt darbus nevar vienmērīgi plānot, jo viss atkarīgs no augsnes, kas dažādos laukos atšķiras. Madlienas pusē ir mālsmilts, augsne lēni filtrējas, līdz ar to piekabes vispār nevar tikt līdz laukam,» sacīja Strazdiņa.

«Gurķu un ķirbju raža šogad ir ļoti laba, agrie burkāni un kāposti arī nelika vilties. Tikmēr vēlo burkānu raža parasti ir 70 tonnas no hektāra, bet šogad būs tikai 50 tonnas, kartupeļi arī būs tikai ap 30 tonnām ierasto 40 tonnu vietā,» piebilda kooperatīva vadītāja.

Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka SIA «Jelgavas augļi» ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam Rīgas izglītības iestādēm jānodrošina zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši dārzeņi, patiesībā piegādājis neatbilstošu gan citvalstu, gan pašmāju produkciju.

Aizdomas par uzņēmuma negodprātīgo rīcību dienestam radušās pēc tam, kad pārbaužu laikā dažādās Rīgas izglītības iestādēs konstatēti nemarķēti dārzeņi, par kuru izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nebija iespējams pārliecināties.

Turpinot pārbaudes, noskaidrojās, ka nemarķēto produkciju ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem kā zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošu piegādājis uzņēmums «Jelgavas augļi».

Pārbaudes laikā uzņēmuma noliktavā konstatēti dārzeņi - burkāni, kartupeļi, bietes un citi, kas fasēti maisos bez marķējuma.

Pārbaudot pārtikas preču piegādes līgumus, atklāts, ka klientiem – ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas apkalpo Rīgas izglītības iestādes, SIA «Jelgavas augļi» piegādājis gan citvalstu dārzeņus, gan it kā vietējās saimniecībās audzētu, taču nemarķētu, vai arī ar maldinošu marķējumu marķētu, tādēļ neizsekojamu produkciju, par kuras izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nav iespējams pārliecināties.

Baltijā lielākā ēdienu restorānu ķēde Hesburger, turpinot paplašināt sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas ražotāju SIA SunCrisp par mazo un kraukšķīgo burkānu iepirkumu visiem Baltijas valstu restorāniem.

Šis ir otrais darījums, ko Hesburger noslēdz ar Latvijas ražotāju. Pērn septembrī tika uzsākta sadarbība ar Food Union par piena iepirkumu Baltijas valstīm.

Ieva Salmela, Hesburger attīstības direktore, informēja, ka kopumā burkāni tiks piegādāti vairāk nekā 90 restorāniem Baltijas valstīs.

Harolds Bulmanis, SIA SunCrisp vadītājs, norādīja: «Esam vienīgie Baltijas valstīs, kas nodarbojas ar mazo burkānu audzēšanu un fasēšanu. Vasaras sezonā burkāni tiek audzēti 20 hektāros Babītes novadā Salas pagastā, bet pēc tam tie tiek sagatavoti tirdzniecībai turpat SIA SunCrisp ražotnē.»

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Jau ilgu laiku Filadelfijas cietumā (Philadelphia’s Eastern State Penitentiary) vairs nenīkuļo īsti cietumnieki, un tagad tas kļuvis par tūrisma objektu. Ik gadu šeit tiekas bijušie cietumnieki, apsargi un bijušais apkalpojošais personāls, lai interesentiem stāstītu savas atmiņas par cietumā pavadīto laiku.

Cietums pēc 142 gadu ilga darba durvis slēdza 1971. gadā. Atmiņu stāstos par pavadīto laiku cietumā bijušie tā iemītnieki pauduši gan dziļu nožēlu par zaudētajiem dzīves gadiem, kas pavadīti, nīkstot cietumā, gan stāstījuši, ka šajā soda izciešanas iestādē satikti nākamie «kriminālie partneri».

Kopumā sodu šeit izcietuši 75 tūkstoši cietumnieku.

Iespaidīgā Filadelfijas cietuma līdzinieks Latvijā ir Karostas cietums Liepājā, kurš izpelnījies starptautisku uzmanību kā interesants un ērmīgs tūrisma objekts. Atšķirībā no sava amerikāņu kolēģa, Karostas cietumā tūristi var pārlaist arī nakti.

Cilvēki sākuši taupīt, pērkot lētāku pārtiku, atsakoties no kārumiem un par trešdaļu mazāk atļaujoties pusdienot ārpus mājas, secinājusi Centrālā statistikas pārvalde, salīdzinot 2009. un 2008. gada mājsaimniecību budžetu apsekojuma datus.

Mājsaimniecības taupījušas, iegādājoties lētākus uztura produktus, kā arī samazinot augļu un ogu (izņemot ābolu), zivju, konditorejas izstrādājumu, saldējuma, ēdienu pusfabrikātu, kā arī bezalkoholisko dzērienu patēriņu. Vairāk lietoti tādi produkti kā makaroni, putraimi, kartupeļi, skābēti kāposti.

Cilvēki mazāk atļāvušies pirkt salīdzinoši dārgāko liellopu gaļu, cūkgaļu un gaļas pusfabrikātus, priekšroku dodot lētākajai mājputnu gaļai.

Savukārt piena un piena izstrādājumu grupā samazinājies pilnpiena, bet palielinājies piena ar pazeminātu tauku saturu patēriņš.

Tomēr daudzuma ziņā visvairāk tiek patērēti tādi produkti kā kartupeļi, olas, piens, āboli, burkāni un cūkgaļa. No tiem 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, visstraujāk samazinājies pilnpiena, cūkgaļas un olu patēriņš (attiecīgi par 20%, 19% un 18%).

Vairāki pašmāju ražotāji, kas apvienojušies kampaņai Nepērc Svešu!, aicina iegādāties Latvijas ražojumus.

Kā liecina Db rīcībā esošā informācija, akcijā iesaistījušies vairāki nacionālā kapitāla uzņēmumi, kas vēlas piesaistīt patērētāju uzmanību vietējiem ražotājiem, importa vietā aicinot izvēlēties par labu pašmāju produktiem. Kā kļuva zināms DB, akcijā piedalīsies dažādu nozaru pārstāvji – maizes, piena, zivju, dārzeņu un alus, kas pārstāv uzņēmumus galvenokārt ar nacionālo kapitālu.

Pagaidām gan uzņēmēji nevēlas plašu publicitāti, solot vairāk stāstīt kampaņas oficiālajā prezentācijā novembra sākumā. Sociālajos tīklos profila Nepērc Svešu! veidotāji aicina atbalstīt Latvijā ražotu preci. Viens no kampaņā iesaistītajiem, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, bijušais Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits neslēpj, ka idejas pamatā ir vēlme aicināt sabiedrību izvēlēties vietējo ražotāju preci.

Eiropas Komisija apstiprinājusi atbalsta pasākumus reģiona augļu un dārzeņu ražotājiem, liecina EK paziņojums.

Produkti, kurus aptvers atbalsta pasākumi, ir tomāti, burkāni, kāposti, paprikas, ziedkāposti, gurķi, sēnes, āboli, bumbiedi, vīnogas, kivi un citi. Patlaban šiem augļiem ir sezona un nav iespēju tos uzglabāt, kā arī nav pieejams uzreiz alternatīvs tirgus.

Ārkārtas pasākumos iekļaus bezmaksas augļu dalīšanas atbalstu, kā arī kompensācijas par to nenovākšanu vai zaļu augļu novākšanu. Finansiālais atbalsts aptvers visus ražotājus, vienalga, vai tie ietilpst organizācijāas vai nē.

Kopumā augļu un dārzeņu ražotāju atbalstam līdz novembra beigām paredzēti 125 miljoni eiro.

Piektdien Briselē Eiropas Parlamenta ekspertu tikšanās laikā tiks apspriesta esošā tirgus situācija visiem produktiem.

Šī gada martā, salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri, cenas lielākajai daļai pārtikas produktu ir samazinājušās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu samazinājums pirmajā ceturksnī ir bijis importa tomātiem par 15% no 2.77 eiro/kg līdz 2.36 eiro/kg, mandarīniem par 14% no 2.75 eiro /kg līdz 2.37 eiro /kg, rudzu maizei un batonam no kviešu miltiem par 12% attiecīgi no 1.14 eiro /kg līdz 1.00 eiro /kg un no 1.57 eiro /kg līdz 1.38 eiro /kg, galviņkāpostiem, vietējiem tomātiem un citroniem par 11% attiecīgi no 0.40 eiro /kg līdz 0.36 eiro /kg, no 5.78 eiro /kg līdz 5.17 eiro /kg un no 2.39 eiro /kg līdz 2.14 eiro /kg, kafijas pupiņām un saulespuķu eļļai par 10% attiecīgi no 14.90 eiro /kg līdz 13.42 eiro /kg un no 2.26 eiro /l līdz 2.05 eiro /l, cukuram un L izmēra olām par 9% attiecīgi no 1.21 eiro /kg līdz 1.10 eiro /kg un 1.75 eiro /10 gab. līdz 1.60 eiro /10 gab. Tāpat nedaudz lētāki ir kļuvuši broileri, pilnpiens, kefīrs, sviests, biezpiens, siers, rīsi, kartupeļi, burkāni.

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Plakani burkāni, šķībi gurķi, sirds formas kartupeļi – tie ir tikai daži no dārzeņu veidiem, kurus lielveikali atsakās tirgot, un bieži vien tie nonāk atkritumos, raksta ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

Taču Nikola Klaski, kas cīnās par pārtikas nelietderīgu izšķērdēšanu, uzskata, ka tas, ka dārzenim nav perfekta forma, nenozīmē, ka tas nav ēdams. Pirms pāris gadiem viņa Vācijā izveidoja veikalu, kas piedāvā tieši šos izbrāķētos dārzeņus.

«Iedomājieties, ka visi cilvēki pasaulē izskatītos vienādi. Tas būtu garlaicīgi. Tas pats arī ir ar dārzeņiem. Mums jānovērtē to dažādība,» viņa saka.

Ik gadu Vācijā atkritumos nonāk aptuveni 11 miljoni tonnu pārtikas, un Klaski ir apņēmusies situāciju uzlabot. Pirms diviem gadiem viņa nodibināja veikalu The Good Food, lai apkarotu pārtikas izšķērdēšanu. Katru nedēļu viņa un vairāki brīvprātīgie apmeklē dārzeņu audzētājus un savāc dārzeņus, ko noraidījušas lielās tirdzniecības ķēdes. Papildus tam viņi savāc dārzeņus, kuri drīzumā varētu sabojāties un pārdod veikalā, ļaujot pircējam maksāt tādu cenu, kādu viņš uzskata par atbilstošu.

Dārzeņi šoruden būtiski sadārdzinājušies, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) dati.

Šī gada pirmajos 10 mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, vislielākais cenu pieaugums no augļiem un dārzeņiem mazumtirdzniecības tīklos Rīgā bija baltajiem galviņkāpostiem - par 43%, sarkanajai paprikai - par 32%, zemenēm - par 28% un apelsīniem - par 24%. Savukārt galda bietes šogad vidēji 10 mēnešos maksāja par 20% un burkāni par 17% lētāk nekā pagājušajā gadā.

Šī gada oktobrī vislielāko cenu kāpumu, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, piedzīvoja baltie galviņkāposti - par 151% un lielogu dzērvenes par - 106%, bet redīsus un dzelteno papriku bija iespējams nopirkt lētāk nekā pagājušā gada oktobrī. Savukārt ražotāju cenas šī gada pirmajos 10 mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušajā gadā, ir palielinājušas sīpoliem par 55% un baltajiem galviņkāpostiem par 33%, bet visbūtiskāk šajā periodā tās ir samazinājušās lapu salātiem par 18% un galda bietēm par 15%.

No 10. novembra veikalu tīklā Maxima tiks uzsākta Latvijas Mazpulku izaudzēto burkānu un biešu tirdzniecība.

Mazpulku audzētā produkcija Maxima lielveikalos pirmo reizi nonākusi pirms trijiem gadiem. Iepriekšējos gados pircējiem bija iespēja iegādāties mazpulku audzētos kartupeļus un bietes, savukārt šogad Maxima veikalos būs pieejami burkāni un bietes.

Lai pircēji varētu orientēties piedāvājumā, bērnu un jauniešu izaudzētie dārzeņi veikalu plauktos nonāks ar īpašu marķējumu.

Ceturtdien mazpulcēnu veikumu novērtēs arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Sadarbība starp biedrību Latvijas Mazpulki, zemnieku saimniecību Ezerkauliņi un Zemkopības ministriju norisinās jau sesto gadu.

Db.lv jau vēstīja, ka 2009. gadā veikalu tīkls Maxima Latvija tirgoja mazpulcēnu audzētos kartupeļus. Kopumā mazpulki plānoja nodot 30 tonnas kartupeļu, no kurām 10 bija paredzēts pārdot Maxima veikalu tīklā.

Uzņēmēju kampaņā Nepērc svešu apzināti izvēlēts spēcīgs teksts un vizuālais materiāls, lai uzrunātu sabiedrību. Aizstāvēt vietējos ražotājus vajadzētu arī ierēdņiem, atzina viens no akcijas organizatoriem, zemnieku saimniecības Zemitāni īpašnieks Guntis Belēvičs un bijušais Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Sarunā ar Latvijas Radio uzņēmēji atzina, ka veids, kādā tiek runāts, ir savādāks, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un uzsāktu debates par to, kā mēs varam palīdzēt savai valstij – sākt rīkoties, lai latvieši atgrieztos mājās, lai nācija augtu, nevis saruktu.

«Valstij ir ļoti svarīgi, lai tai būtu savi kapitālisti. Mums ir jārūpējas, lai būtu savi uzņēmumi,» uzsvēra D. Šmits. Viņš norādīja, ka ir milzīgi daudz instrumentu un lietu, kā valsts iegūst ekonomisko ietekmi un kā cīnās par tirgu.

Kā vienu no piemēriem šādiem instrumentiem, kas aizstāv vietējos ražotājus, uzņēmēji minēja Lietuvu, kurā iepirkumu noteikumos iestrādāta norma, ka produkta aprakstam jābūt precīzā lietuviešu valodā un, ja tiek atrasta kaut viena kļūda, pretendents zaudē konkursā.

Piektdien Briselē Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas ekspertu grupa sprieda par EK priekšlikumu piešķirt 125 miljonus eiro lielu atbalstu ārkārtas tirgus pasākumiem augļu un dārzeņu audzētājiem, kas cietuši zaudējumus pēc Krievijas īstenotajām sankcijām, kā arī apsprieda situāciju piena un gaļas ražošanas nozarēs.

Plānots, ka atbalsts dārzeņu un augļu audzētājiem būs pieejams šādiem pasākumiem – izņemšana no tirgus, ražas nenovākšana un ražas priekšlaicīga novākšana. Atbalstu varēs izmantot visi augļu un dārzeņu ražotāji visās dalībvalstīs neatkarīgi no tā, bija vai nebija eksports uz Krieviju. Atbalsttiesīgie produkti būs tomāti, burkāni, kāposti, paprika, ziedkāposti, gurķi, sēnes, āboli, bumbieri, sarkanie augļi, vīnogas un kivi. Paredzams, ka nākamajā nedēļā EK turpinās šā jautājuma risināšanu.

No kopējās atbalsta apjoma 66% jeb 82 miljoni eiro paredzēti atbalstam ābolu un bumbieru audzētājiem, bet pārējais – 43 miljoni eiro – citiem augļiem un dārzeņiem. Atbalsta likmes būs atšķirīgas atkarībā no produkta un no izvēlētās darbības. Kā arī atbalsta likmes atšķirsies atkarībā no tā, vai ražotājs ir ražotāju organizācijas biedrs vai nē. Piemēram, izņemšanai no tirgus ar mērķi izdalīt bez maksas tomātus maksimālā atbalsta likme būs 27,45 eiro par 100 kg, gurķiem – 24 eiro 100 kg, savukārt ražas nenovākšanas gadījumā par tomātiem maksimāli pienāksies atbalsts 16,47 eiro par 100 kg, bet gurķiem – 14,40 eiro par 100 kg.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada aprīlī, salīdzinot ar 2014. gada aprīli, palielinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājies par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada aprīlī, salīdzinot ar 2014. gada aprīli, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam, sieram un olām. Cenu kritums bija arī gaļai un gaļas izstrādājumiem, kartupeļiem, cukuram, eļļai un taukvielām, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, tējai un kafijai, saldumiem un medum.

Pārtikas un veterinārais dienests, veicot pārbaudi Cēsu profesionālās vidusskolas ēdnīcā, konstatējis «zaļā iepirkuma» prasību pārkāpumus - vietējas izcelsmes pārtikas produkti aizstāti ar citu valstu izcelsmes produktiem, «zaļās karotītes» produktu vietā izmantoti produkti, kam «zaļā karotīte» piešķirta nav.

PVD pārbaudē konstatēja – lai gan uzņēmumam, kas nodrošina ēdināšanu izglītības iestādē, saskaņā ar «zaļā iepirkuma» prasībām, ēdienu gatavošanā būtu jāizmanto tādā Latvijas uzņēmumā ražoti gurķi, tomāti un puravi, kas atbilst «zaļā iepirkuma» prasībām, tostarp ir audzēti Latvijā, faktiski tiek izmantoti Spānijas izcelsmes dārzeņi, iepirkumam atbilstošā Latvijas uzņēmumā ražotās cūkgaļas vietā bieži tiek izmantoti Polijas un Vācijas izcelsmes cūkgaļas produkti, atbilstošos Latvijas uzņēmumos ražota Holandes siera vietā izmantots Polijas izcelsmes siers, bet kāposti, burkāni, sīpoli un āboli ir iegādāti tādā Latvijas uzņēmumā, kur «zaļā karotīte» piešķirta tikai kartupeļiem.

Sekojot ēšanas tendencēm pasaulē un iedzīvotāju paradumam uzturā vairāk lietot dārzeņus, AS Hanzas Maiznīca izstrādājusi jaunu maizes līniju ar dārzeņiem –Dārzeņu rikas un Dārzeņu tostermaizi, kuru sastāvā vismaz 40% ir dārzeņu, informē uzņēmumā.

Produktu izstrādē investēti vairāk nekā 100 000 eiro. Abu maižu sastavā ir burkāni, baltās pupiņas, turku zirņi un pastinaki, bet kviešu miltus papildinājušas auzu pārslas, saulespuķu sēklas un linsēklas.

«Mēs aktīvi sekojam līdzi veselīguma tendencēm pasaulē un pakāpeniski pārņemam stafeti, tās ieviešot Latvijā. Mums Latvijā ir izveidojies nepareizs stereotips, ka mums negaršo un mēs neēdam dārzeņus, bet šogad rudenī ar SKDS veiktā aptauja rāda pretējo – mūsu iedzīvotājiem garšo un tie labprāt uzturā lieto dārzeņus. Tāpēc mēs nolēmām papildināt mūsu sortimentu ar garšas ziņā atšķirīgām dārzeņu maizēm,» skaidro AS Hanzas Maiznīcas vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.