Lai ārzemnieks sāktu biznesu Latvijā, ir nepieciešama ideja, neliels sākumkapitāls, grāmatvedis un tulks. Tā uzņēmējdarbību mūsu zemē sāka pasākumu un tūrisma kompānijas SIA Eat Latvia vadītājs Džeimss Eldridžs (James Eldridge).
Akcentē alternatīvas
Uzņēmums nepiedāvā tipisko, tradicionālo tūrismu, kur cilvēkiem parāda baznīcu, nosauc virkni gadskaitļu un izklāsta vienu no versijām par vēsturi. «Mūsu tūres ir interaktīvas, personalizētas. Kad mēs satiekam klientus, mēs diskutējam par to, ko viņi vēlas redzēt, un mēģinām padarīt viņu apmeklējumu unikālu. Mēs esam ieinteresēti parādīt Pārdaugavu, Grīziņkalnu, Brāļu kapus – vietas, kas ietver tikpat daudz vēstures un ir tikpat interesantas kā vecpilsēta,» viņš stāsta.
Jaunākais projekts, kur Džeimss iesaistījies, ir radošā kafejnīca 371 (SIA Degustē) Centrāltirgū. Tās nosaukumā ietverts Latvijas telefonsarunu starptautiskais kods. «Tā nav mana ideja, tā nāk no Amerikas, kur kafejnīcas, bāri un restorāni izmanto vietējo kodu, kas prezentē vietu, no kurienes viņi ir. Latvija ir diezgan maza valsts, mums ir tikai viens kods, ko visi pazīst,» viņš saka. Nereti, izvēloties nosaukumu vietējā valodā, ārzemnieki to nesaprot, bet, nosaucot to kādā starptautiskā vārdā, vietējie ir neapmierināti, ka netiek izmantota valsts valoda. Risinājums ir cipari – neviens nevar iebilst, ka šāds nosaukums būtu nesaprotams. «Ja kāds jautā, ko tas nozīmē, to var veiksmīgi izmantot mārketingā,» uzskata Džeimss.
Tuvāk produktiem
Kafejnīca atrodas Centrāltirgū, jo šī vieta prezentē Latvijas produktus daudz labāk nekā lielveikali.
«Trakākais, ko es esmu redzējis veikalā, ir Itālijas burkāni. Labi, Itālija ir pazīstama ar labiem dārzeņiem, bet burkāni! Latvija ir sakņu valsts, jo īpaši tagad, rudenī. Te ir skaidri redzams, kas šobrīd atrodas mūsu dārzeņu grozā,» norāda Džeimss. Iepriekš, vērojot tirgus piedāvājumu, viņš kopā ar pārējiem kafejnīcas 371 īpašniekiem nosprieda, ka nevēlas tirgus kafejnīcā ēst mikroviļņu krāsnī uzsildītu plovu, bet gan redzēt uz sava šķīvja tos pašus produktus, ko var nopirkt tirgū. «Te var redzēt, pagaršot, iegūt sajūtu, kāpēc latvieši ir tādi, kādi ir. Veids, kā saprast kultūru, ir ēst viņu ēdienu,» uzskata Džeimss.
Viņš ir novērojis, ka tirgus pamazām mainās, un paredz, ka četru līdz piecu gadu laikā te notiks arvien vairāk pasākumu un būs jaunas kafejnīcas. Daudzi uzņēmējam jautājot, kāpēc gan par biznesa vietu izvēlējies tirgu, bet, atnākot uz pasākumu, konstatē, ka nav bijuši tirgū desmit gadu un novērtē to kā labu vietu.
«Cilvēki joprojām nāk uz tirgu. Citās valstīs lielveikalu ietekmē tirgi izzūd. Rīga var būt laimīga, ka tirgus atrodas tik labā vietā, visa veida sabiedriskā transporta krustpunktā. Problēma ir tā, ka jauni cilvēki domā – tirgum esot slikta reputācija. Tas ir skumji, jo tirgus atbalsta vietējos zemniekus,» teic Džeimss.
Viena no labākajām
Džeimss ir no Eseksas netālu no Londonas, bet jau vairākus gadus dzīvo Rīgā. «Nevēlējos dzīvot Tonija Blēra sabiedrībā un biju jaunu iespēju meklējumos. Es skatījos uz pilsētām ar raksturu, vēlējos dzīvot pilsētā, kas būtu maza – ne tik liela kā Londona. Mana izvēle krita par labu Rīgai,» viņš saka. Džeimsam te patīk. Viņš ir dzīvojis dažādos rajonos un ir pārliecinājies, ka Rīgā visur var aizbraukt ar velosipēdu un izbaudīt pilsētu. «Ģeogrāfiski Rīga ir viena no vislabākajām pilsētām Eiropā. Salīdzinot, piemēram, ar Londonu, dzīves kvalitāte te ir ļoti augsta. Pilsētai ir daudz zaļās zonas, plašas izklaides iespējas, no kurām daudzas ir par brīvu, piemēram, Baltā nakts,» uzskaita Džeimss. Tomēr ne viss ir ideāli – nereti gadās, ka uzņēmēji nevēlas dot čeku un nesaprot, ka bez viņa artavas nodokļu «katliņā» valsts nedarbojas. Nereti ir grūti atrast prasmīgus darbiniekus. «Ir pietiekami daudz juristu, grāmatvežu un politiķu, bet nav tik viegli atrast kvalificētu un uzticamu santehniķi vai elektriķi,» saka Džeimss. Tāpat gadās aizsūtīt pavadzīmi un gaidīt naudu trīs mēnešus. Esot grūti šādi strādāt, bet pēdējā laikā ir redzamas izmaiņas, piemēram, daudz vairāk tiek izmantoti elektroniskie norēķini.
Uzņēmuma izveides sarežģītību Džeimss nevar salīdzināt ar citām valstīm, jo bizness Latvijā ir viņa pirmā uzņēmējdarbības pieredze. Taču viņš uzskata, ka tas ir salīdzinoši viegli – vajag vien nelielu sākumkapitālu un ideju. Runājot par to, kā ir izveidot biznesu Latvijā, ja neesi vietējais, Džeimss teic, ka nepieciešams kāds, kurš palīdz ar valodu, piemēram, dodoties uz VID vai Uzņēmumu reģistru.
Viņš sāka kā individuālais komersants, kas šķiet vienkāršākā forma biznesa sākšanai, bet citiem Džeimss to nerekomendē. Kad radās iespēja izveidot mikrouzņēmumu, viņš izvēlējās to. «Pakalpojumu sniedzējiem tas ir tiešām labi. Jā, mums ir dažādas fiksētās izmaksas, piemēram, telpu noma, bet, ja pelni tikai ar pakalpojumiem, nevis pārdod produktus, vari atļauties maksāt 9% no apgrozījuma,» spriež Džeimss.