Cietumā jābeidz kultivēt izdzīvošanas skola, - pēc Valmieras cietuma apmeklēšanas sacīja tiesībsargs Juris Jansons, kurš sācis monitoringa vizītes pa Latvijas ieslodzījuma vietām, lai iepazītos ar ieslodzīto sadzīves apstākļiem, veselības aprūpes kvalitāti un nodarbinātību.

Kopā ar Valmieras cietuma priekšnieku Robertu Balodi un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti tiesībsargs apmeklēja Valmieras cietumā esošo izmeklēšanas cietumu, ieslodzīto dzīvojamās zonas, medicīnas daļu un kokapstrādes cehu, kas darbojas cietuma teritorijā un kurā pašlaik tiek nodarbināti 19 ieslodzītie. Kopumā pie uzņēmējiem dažādos darbos pašlaik tiek nodarbināti 33 notiesātie.

Kā atzina kokapstrādes ceha darbu vadītājs un sarunās ar tiesībsargu arī vairāki ieslodzītie, strādāt gribētāju noteikti būtu vairāk nekā pieejamās 19 darba vietas, diemžēl nepieciešama ēku renovācija, lai tajās būtu iespējams nodarbināt vairāk strādāt gribētāju. Līdzekļu šiem darbiem nav.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Divi bijušie ieslodzītie no Gvamtanamo nometnes tikuši nosūtīti uz Spāniju un Latviju. Bijušais Gvantanamo ieslodzītais Latvijā ieradies ceturtdien, 22. jūlijā.

Latvijā visus izdevumu, kas saistās ar bijušā ieslodzītā uzturēšanos valstī, sedz ASV.

Pēc pēdējās atbrīvošanas ASV jūras kara bāzē joprojām atrodas 176 ieslodzītie.

Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad tika atbrīvoti Gvantanamo ieslodzītie, šoreiz ASV viņu personas datus neizpauž. «Personu identitāte netiek izpausta privātuma dēļ pēc valdības pieprasījuma,» norāda Pentagons.

Vašingtona izteikusi pateicību Spānijai un Latvijai par atbalstu ASV centieniem slēgt Gvantanamo līča ieslodzījuma vietu.

Spānijā bijušais ieslodzītais ieradies trešdien, 21. jūlijā.

Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas jeb Baltā gulbja ieslodzītie pasludinājuši beztermiņa stafetes badastreiku slikti mazgāto trauku dēļ, informēja ieslodzīto organizācijas Gara spēks pārstāvis Aleksandrs Šabanovs.

Organizācijas rīcībā ir nonācis 15 ieslodzīto lūgums Daugavgrīvas cietuma administrācijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Tieslietu ministrijai, kurā viņi lūguši atļaut ņemt līdzi soda izolatorā savus traukus - krūzi, karoti un šķīvi.

Saņemot sodu par cietuma režīma pārkāpumiem, ieslodzītie tiek ievietoti soda izolatorā - kameras tipa telpā, kur ēdināšanas reizēs viņiem tiek piešķirti cietuma trauki, kas, pēc ieslodzīto domām, bieži vien ir slikti nomazgāti un rada iespēju inficēties, skaidro organizācijas Gara spēks priekšsēdētājs Ivans Parfenovičs.

«Sakarā ar to, ka nedz cietums, nedz Ieslodzījuma vietu pārvalde, nedz Tieslietu ministrija nav uzklausījuši ieslodzīto lūgumu, bet slikti nomazgāti trauki rada paaugstinātu risku inficēties ar vēdera un zarnu trakta slimībām un A un E hepatītu, notiesātie soda izciešanas laikā izolatorā atteikušies no uztura, pasludinot badastreiku,» skaidro I. Parfenovičs.

Z/s Galiņi saimnieks Juris Strazdiņš atzīst, ka burkāni ir viena no rentablākajām dārzeņu kultūrām, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecība ir kooperatīva Mūsmāju dārzeņi biedrs un vēl divas kooperatīva saimniecības audzē burkānus, kopā nodrošinot ap 100 ha platību. Latvijas tirgum šāda platība ir pietiekama, lēš saimnieks. No kopējās Galiņu apsaimniekojamās platības 350 ha burkāni aizņem septīto daļu, lielāko apjomu aizņem vasaras kvieši – 130 ha, kam seko burkāni, kāposti, kartupeļi, bietes un citi lauka dārzeņi – kopā astoņas kultūras.

Lielākās izmaksas burkānu audzēšanā veido vairākas pozīcijas. Viena no lielākajām izmaksām ir F1 hibrīdu sēklām – tās ir kvalitatīvākas un ražīgākas un to cena ir teju tūkstotis eiro uz vienu hektāru. J. Strazdiņš piebilst, ka var, protams, iegādāties šķirnes sēklas, taču tad, novācot ražu, jārēķinās ar dažāda izmēra un formas burkāniem – arī līkiem un šķībiem, kas patērētājam varētu nepatikt.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Milānā prezentēts mikrodzīvokļa modulis Freedom Room, kurš tapis sadarbībā ar Spoleto stingrā režīma cietuma ieslodzītajiem.

Mikrodzīvoklim ir precīzi tāds pats izmērs, kāds ir ieslodzīto kamerām, un tajā īstenotas daudzas idejas, kuras izmantojuši ieslodzītie, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus.

Nelielās kameras apdzīvojošie ieslodzītie izmantojuši katru savas telpas centimetru, lai dzīves apstākļus tajās padarītu pēc iespējas mājīgākus.

Ieslodzītajiem cietumā aizliegts izmantot daudzus ikdienišķus materiālus, tāpēc tiem, lai iekārotu savas kameras, nācās lietā likt izdomu – piemēram, skapjus izgatavojot no cigarešu paciņām. Savukārt mēbeles izgatavotas vietējā cietuma darbnīcā.

Spoleto cietumnieku pašu iekārtotās kameras pievērsušas Milānas arhitektu grupas Cibic Workshop uzmanību, kas pauduši cerību, ka prototips iekaros popularitāti cilvēku ar zemiem ienākumiem vai jauniešu hosteļu vidū.

Citiem ieslodzītajiem, kuri mitinās tajā pašā cietumā, kur par liela apmēra krāpšanu notiesātais Bernards Medofs (Bernard Madoff), B. Medofs nav tikai ieslodzītais Nr. 61727-054. Viņš tiek uzskatīts par varoni un slavenību, kurai prasa autogrāfus un biznesa konsultācijas, raksta žurnāls New York.

Atsaucoties uz sarunām ar vairāk nekā divdesmit pašreizējiem un bijušajiem ieslodzītajiem, autors Stīvs Fišmans apraksta nekaunīgo Medofu, kurš lepojas ar saviem noziegumiem.

«Iz----- manus upurus,» («F--- my victims»), saskaņā ar cietuma mākslinieka KC Vaita stāstīto, reiz teicis 71 gadu vecais Medofs.

Ieslodzītie Medofam atpūtas laikā esot lūguši autogrāfus, bet viņš atteicies tos dot, jo ticot, ka tie galu galā nonāks izsoļu vietnē eBay. Viņš nevēloties, lai citi pelnītu, izmantojot viņa vārdu.

«Viņam patīk būt slavenībai,» stāstījusi advokāte Nensija Fainmena (Nancy Fineman).

Igaunijas Tieslietu ministrija valdībā iesniegusi ierosinājumus par trīs valsts cietumu nākotni, kas cita starpā paredz viena cietuma pārdošanu vai izīrēšanu citām valstīm.

Tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministre Līza Pakosta iesniegusi ierosinājumus par cietumu sistēmu, lai varētu samazināt tās izdevumus.

Ministre atzina, ka ir vairākas iespējas un valdībai jāizvēlas cietumu sistēmas attīstības virziens.

Iespēju vidū ir cietuma pārdošana ar tiesībām to pārveidot, piemēram, par sociālo mājokli vai pat viesnīcu, teica Pakosta. Viņa piebilda, ka cietumi daudzviet pasaulē nereti tiek pārveidoti par izglītības iestādēm vai viesnīcām.

Ieslodzījuma vietu iznomāšana Igaunijā varētu ļaut valstīm ar pārpildītām cietumu sistēmām, piemēram, Apvienotajā Karalistē, šeit izmitināt dažus savus ieslodzītos.

Cietumu sistēmas izdevumu samazinājums ir daļa no plašākiem valdības taupības pasākumu plāniem.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns devies uz Igauniju, lai apmeklētu Viru cietumu, jo, kā zināms,Latvijas pusei ir jāizvērtē, vai veidot savu būvprojektu jaunajam cietumam, vai arī iegādāties Igaunijas izstrādāto.

Pēc tieslietu ministra teiktā vizītes mērķis esot ne tikai jaunu cietumu būvniecība, bet arī cietumu reforma, kas padarīšot soda izpildes sistēmu efektīvāku un valstij ekonomiski izdevīgāku, jo samazināsies ieslodzīto skaits un izdevumi sodu izpildes sistēmas uzturēšanai ilgtermiņā.

Tieslietu ministrija ir ņēmumsi vērā Igaunijas pieredzi jauno cietumu būvniecībā izstrādājot Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju. Jāatgādina, ka Minitsru kabinets ir atbalstījis šo koncepciju, apstiprinot arī budžetu 55,49 milj. Ls apmērā jauna cietuma celtniecībai Olainē, kas varētu sākties 2015.gadā.

Igaunijā šobrīd ir četri cietumi - Murru un Harku apvienotais cietums, Tallinas, Tartu un Viru cietums. Tā rezultātā tuvākajā laikā Igaunijā būs pilnībā pabeigta cietumu sistēmas reforma, būtiski samazinot cietumu skaitu.

Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā pagājušajā nedēļā 12 kameru ieslodzītie sarīkojuši masu nekārtības, taču cietušo nav, aģentūru LETA informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP).

Pagājušās piektdienas vakarā 12 kameru notiesātie, izrādot neapmierinātību ar izremontētajām kamerām un ieliktajiem jaunajiem logiem, tās izdemolēja, izsitot logus, sabojājot kameru apgaismojumu un inventāru.

Neapmierinātības iemels bija tieši šie jaunie logi, kuri nav atverami, un liedz iespēju notiesātajiem saņemt nelegālus pārmetienus, zīmītes un citus ieslodzījuma vietā aizliegtus priekšmetus un vielas. Neatveramie logi liedz arī iespēju notiesātajiem sazināties savā starpā starp kamerām.

Lai novērstu masu nekārtības, tika izsludināta vispārējā Daugavgrīvas cietuma personāla pulcēšanās un veiktas pārrunas ar ieslodzītajiem, kā rezultātā situācija tika stabilizēta.

Latvijas cietumos ieslodzītie Austrālijas, Nigērijas, Uzbekistānas un citu valstu ieslodzītie turpmāk bez maksas varēs apgūt latviešu valodu, bet cietuma darbinieki - pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeVP), kura projektam novirzījusi vairāk nekā 73 000 latus.

Par to ziņo laikraksts Neatkarīgā.

Lai gan valodas kursus plāno uzsākt jau nākamnedēļ, tajos plāno piedalīties vien 30 ieslodzīto. IeVP uzskata, ka līdzekļi izlietoti lietderīgi un palīdzēs ārvalstniekus iesaistīt dažādos izglītības pasākumos.

Projektā plānots iesaistīt 30 no kopumā 84 Latvijas cietumos ieslodzītajiem ārvalstniekiem, jo pārējie apcietināti uz neilgu laiku un latviešu vidē integrēties negrasās. Tas gan nav liedzis saņemt 103 930 eiro (73 042 lati) projekta finansēšanai, no kuriem piektdaļa – teju 15 000 latu – tukšos valsts budžetu, bet atlikušo līdzfinansēs Eiropas Komisija. Iniciatīva ļautu cietumā esošajiem ārzemniekiem atvieglot soda izciešanu un palīdzēt darbiniekiem strādāt ar citu valstu pilsoņiem.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

«Nāk pirkt gardumus, kā jau sievietes, grib sevi palutināt ar konfektēm, cepumiem, šokolādēm. Saldējums labi iet - veidu mums daudz,» pārcilājot Tio un Ekselences kārbiņas, laikrakstam Diena stāstījusi Iļģuciema sieviešu cietuma veikala Mego pārdevēja Vita (vārds mainīts, jo atklāt īsto viņa nav vēlējusies).

Tirgotāja novērojusi, ka pirkumā ieslodzītās parasti iekļauj kafiju, vairāku veidu tējas, divu veidu desas vai kādu citu gaļas izstrādājumu, saldumus, veļas pulveri un tualetes papīru. Smēķētājas - arī cigaretes, taču nedēļā nedrīkst iegādāties vairāk par desmit paciņām.

Vita laikrakstam atklājusi, ka vispieprasītāko preču topa augšgalā visos divpadsmit Latvijā esošo cietumu veikalos ir žāvēti cūku vaigi, kas maksā 3,83 eiro kilogramā. «Tie ir lēti, trekni, smaržo pēc kūpinājuma un lietojami dažādos veidos - gan uz maizes, gan cepot, gan sasaldējot ilgākai lietošanai,» piebildusi Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieces vietniece Regīna Martinova.

No uzņēmējiem vērojama pietiekami liela interese saistībā ar iespēju nodarbnāt ieslodzītos, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure.

«Šobrīd komersantu interese par nodarbnātību cietumos tiešām ir, un mēs nevaram teikt, ka mums būtu aiz rokas kādu jāvelk iekšā. Tajā infrastruktūrā, kas mums šobrīd ir pieejama, mums ir pietiekami daudz komersantu, lai nodrošinātu darba vietas.(...) Es negribētu teikt, ka uzņēmēji gluži rindās stāv, bet rīkojam konkursus un uzņēmēji konkursa kārtībā iegūst šīs tiesības,» sacīja I. Spure.

Lai arī esot samazinājies ieslodzīto skaits, pašlaik pieejamā infrastruktūra gan ir izmēlusi savu kapacitāti darbavietu izveidē.

Vecumnieku cietuma fermā, ko plānots izsolīt, strādājuši vien divi ieslodzītie - pārējie izvēlas darbu ārpus cietuma teritorijas. «Viņi [ieslodzītie], protams, labprātāk izvēlas strādāt, piemēram, Rīgā, Bauskā, Dobelē vai kur citur pie komersanta, un nopelnīt lielāku naudas summu. Patiesībā tas jau bija pārvērties, es negirbu teikt - piespiedu sabiedriskajā darbā, bet tā labprātīgi jau neviens tur tos lopiņus kopt vairs negribēja. Par resocializāciju to noteikti nevar saukt,» sacīja IeVP priekšniece.

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Divi notiesāti slepkavas Amerikas Savienotajās Valstīs izbēguši no augstākās drošības cietuma netālu no Kanādas robežas.

Abi ieslodzītie turklāt bijuši apveltīti ar humora izjūtu, jo atstājuši zīmīti ar vēstījumu: «Lai jums jauka diena.» Uz tās uzzīmēta arī vīpsnājoša sejiņa.

48 gadus vecais Ričards Matts (Richard Matt) un 34 gadus vecais Deivids Svīts (David Sweat) no vīriešu cietuma izbēga laika posmā no 5. jūnija līdz 6. jūnijam, naktī vai agri no rīta.

To, kā notikusi izlaušanās, skatieties fotogrāfijās raksta galerijā!

#1/14

Avots: AP/SCANPIX

#2/14

Avots: AP/SCANPIX

#3/14

Avots: AP/SCANPIX

#4/14

Avots: AFP/SCANPIX

#5/14

Avots: AFP/SCANPIX

#6/14

Avots: AFP/SCANPIX

#7/14

Avots: AFP/SCANPIX

#8/14

Avots: AFP/SCANPIX

#9/14

Avots: AFP/SCANPIX

#10/14

Avots: AFP/SCANPIX

#11/14

Foto: REUTERS/SCANPIX

#12/14

Foto: REUTERS/SCANPIX

#13/14

Avots: AFP/SCANPIX

#14/14

Foto: AP/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa trešdien parakstīto rīkojumu par mūra būvniecību uz robežas ar Meksiku, meksikāņu arhitekti jau vizualizējuši, kā tas varētu izskatīties, vēsta Business Insider.

Dizaineri iztēlojušies, ka mūra sienas varētu būt rozā, jo Tramps izteicies, ka mūrim jābūt skaistam.

Siena ietvertu arī cietumu imigrantiem, turot tajā līdz 11 miljoni cilvēku, ko Tramps plāno izraidīt, skaidro arhitekti.

Otrā daļā varētu ierīkot rūpnīcu, kur ieslodzītie varētu strādāt.

Kalnu grēdas gar Meksikas un ASV robežas krietni apgrūtina un sadārdzina sienas būvniecību. Pēc arhitektu aprēķiniem sienas izveide varētu ilgt 16 gadus.

Atgādinām, ka D.Tramps parakstījis rīkojumu, ļaujot uz dienvidu robežas būvēt lielu barjeru, tādējādi apturot imigrantu plūsmu no Meksikas. Tramps iecerējis, ka būvniecības uzsākšanu finansēs ASV, bet pēc tam iztērēto naudu kompensēs Meksika.

Noslēdzot peripetijas saistībā ar diskusijām koalīcijas iekšienē par to, kuram ir lielāka teikšana, Saeima ir ievēlējusi jaunu tieslietu ministru - Jāni Bordānu.

To, cik lielā mērā viņa pieņemtie lēmumi, esot ministra amatā, būs patstāvīgi, acīmredzot rādīs laiks. Tomēr prātā der paturēt kuluāros nereti pieļauto, ka «īstais» Nacionālās apvienības kandidāts šim postenim ir bijis advokāts Aigars Lūsis, bet viņš nav pat nominēts, labi apzinoties, ka premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) šādai opcijai nepiekritīs. Toties jau tagad ir pateikts, ka viņam tiks parlamentārā sekretāra postenis, un tādējādi nav izslēgts, ka vismaz sākotnēji viens no abiem kungiem ministrēs, bet otrs - skatīsies uz nagiem pirmajam. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Bordāns par ministru ir kļuvis laikā, kad tieši Tieslietu ministrijas pārzināmajās jomās ir ļoti daudz darāmā, turklāt runa ir par būtiskiem potenciālajiem normatīvo aktu grozījumiem. Vispirms jau jāmin situācija saistībā ar izstrādāto regulējumu reiderisma ierobežošanas jomā. Tā ir viena no jomām, par ko Bordāna priekštecis ministra amatā Gaidis Bērziņš sūkstījās, ka koalīcijas partneri viņu diez ko neņemot par pilnu. Bet šā jautājuma skatīšana Saeimā jāturpina ar steigu, ņemot vērā neapstrīdamo - nozagt uzņēmumu Latvijā ir viegli, un brīdī, kad tas ir noticis, jautājums ir nevis par to, cik kvalitatīva ir likumdošana, bet gan to, ar cik labiem sakariem ir apzagtais.

No sveču, putnu būrīšu un makšķerēšanas piederumu izgatavošanas līdz bruņuvestu šūšanai un mēbeļu ražošanai - tik plašs ir komersantu piedāvātais darba iespēju klāsts ieslodzītajām personām cietumos. Lai nezaudētu vai iegūtu jaunas darba spējas, gandrīz visos Latvijas cietumos ieslodzītajiem ir iespēja strādāt algotu darbu, raksta laikraksts Diena.

Katru gadu tiekot nodarbināti apmēram 1200 ieslodzīto. Motivācija strādāt, kamēr atrodas ieslodzījumā, gan esot dažāda - daži šo iespēju izmantojot vienkārši tāpēc, lai iegūtu «plusiņus» un tiktu atbrīvoti nosacīti pirms termiņa.

Astoņu stundu darbs, pusdienu un atpūtas pārtraukumi, čalas pie darba galdiem un šujmašīnu rīboņa - šāda aina katru darba dienu paveras Iļģuciema sieviešu cietumā, norāda laikraksts. Lai to varētu redzēt, bijušas nepieciešamas caurlaides un iekļūšana cietuma teritorijā pa restotiem vārtiem, tomēr sajūta uz vietas neesot citāda, kā atrodoties jebkurā citā šūšanas cehā. Kārtība gan stingrāka - pusdienu un citi pārtraukumi ir pēc konkrēta grafika un nemitīgi darbojas novērošanas kameras.

Lai nevajadzētu publiskai apskatei slēgt Stūra māju, nepieciešami 20 000 eiro apkures un elektroapgādes ierīkošanai, tāpat vēl apmēram 10 000 eiro mēnesī vajadzīgi, lai segtu apkures rēķinus, piektdien raksta laikraksts Diena.

Kultūras ministrija (KM) paziņojusi, ka atbalsta Stūra mājas kā kultūras un vēsturiskā pieminekļa saglabāšanu. Iecerēts panākt, ka apskatei arī pēc oktobra būs pieejama ēkas daļa, kur padomju laikos tika nopratināti un spīdzināti ieslodzītie, proti, nama pirmais un pagrabstāvs. Patlaban ministrija konsultējas ar iesaistītajām pusēm, lai aprēķinātu ikmēneša tāmi, ko pēc tam informatīvā ziņojuma formā iesniegtu Ministru kabinetā.

KM pārstāve Iveta Bērziņa-Bebriša norāda, ka šajās telpās iekārtotās izstādes ir guvušas lielu popularitāti. «Pastāvīga ekspozīcija būtu piemērots veids, kā nodrošināt Stūra mājas publisko pieejamību,» viņa saka, kā nepieciešamību minot ne tikai apkures ierīkošanas izmaksu segšanu, bet arī tēriņus par ēkas ekspluatāciju un personāla algām. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, kas notiks ar pārējiem ēkas stāviem.

Tieslietu ministrija turpina darbu pie jauna cietuma Liepājā būvniecības – ir izstrādāts cietuma plānojums, informē ministrijā.

Pašlaik norit cietuma projektēšanas darbi, ko plānots pabeigt līdz 2016.gada aprīlim. Jaunais cietums Liepājā tiek projektēts sadarbībā ar Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru un Daugavpils uzņēmumu REM PRO.

Jau iepriekš ziņots, ka 2014.gada aprīlī Tieslietu ministrija un Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūra parakstīja sadarbības līgumu, kura rezultātā plānots izstrādāt jaunā cietuma projektu.

Jaunais cietums paredzēts 1200 ieslodzītajiem, un tas būs pirmais modernais cietums pieaugušajiem Latvijā, kas būvēts atbilstoši Eiropas standartiem, nodrošinot atbilstošus darba apstākļus cietuma darbiniekiem, pilnvērtīgas resocializācijas iespējas un kvalitatīvu ieslodzīto uzraudzības iespēju. Ieslodzītie tiks izvietoti divvietīgās kamerās. Cietuma būvniecību plānots pabeigt 2018.gada nogalē.

Ja piepildīsies ideja, kuru novembrī izteica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) - jauna cietuma projektu nevis taisīt pašiem no nulles, bet gan pirkt no igauņiem -, ļoti iespējams, ka izdosies gan nodrošināt cietumniekiem cilvēka cienīgus sadzīves apstākļus, tādējādi pārtraucot nemitīgo Latvijas zaudējumu straumi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan ieslodzītos pienācīgi pāraudzināt, lai, iznākuši uz brīvām kājām, viņi pie vecā aroda uzreiz neķertos, raksta laikraksts Diena.

Pie šāda secinājuma laikraksts nācis, apmeklējot 2008. gadā atvērto Viru cietumu Igaunijā.

Tuvojoties Igaunijas ziemeļu pilsētai Jehvi, gaidījis pārsteigums - ēku komplekss no tālienes nav izskatījies pēc ieslodzījuma vietas. Gaumīgās ēkas par cietumu kļūstot vien tuvumā, ieraugot mūrus un restotos logus.

Izejot no administratīvās mājas uz ēku, kur atrodas skola, slimnīca un citas telpas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Diāna Kemmusa sacījusi: «Šī ir vienīgā vieta, kur darbiniekiem jāatrodas ārā.» Visas ēkas milzīgajā kompleksā ir savienotas ar gaiteņiem jeb galerijām. Šī ir viena no būtiskākajām iezīmēm, ar ko izceļas jaunuzceltais cietums, vēsta laikraksts.

Amerikas Pilsonisko brīvību savienība (ACLU) publiskojusi ziņojumu, atklājot plašākai sabiedrībai nāves izpildi gaidošo ieslodzīto dzīves apstākļus Amerikas Savienotajās Valstīs.

Lielākā daļa no viņiem dzīvo ( tas var ilgt pat desmitiem gadu) vieni sīkās kamerās 22 līdz 24 stundas diennaktī. Viņu kontakts ar citiem cilvēkiem ir neliels vai nekāds, dienas gaismu viņi tikpat kā neredz. ACLU to dēvē par «nāvi pirms nāves».

Traģiskākais, ka šo nospiedošo dzīvi bijis jāizcieš arī nevainīgiem cilvēkiem, kuri vēlāk no ieslodzījuma ir atbrīvoti. Viens no šādiem cilvēkiem - Entonijs Greivs (Anthony Graves) - izteicies, ka nāvei nolemto izolācija burtiski padara ieslodzītos trakus.

Gadu aizvadīšana šajā ekstrēmajā izolācijā tā iedragājot garīgo veselību, ka cilvēki grib brīvprātīgi nomirt, nevis turpināt dzīvot šādos apstākļos. Daudzi ieslodzītie piedzīvojot lēnu un sāpīgu psiholoģisko nāvi vēl pirms valsts viņiem izpilda nāvessodu.