Vērtspapīru tirgus kritumi ir neatņemama ieguldījumu procesa sastāvdaļa. Kopš 1923. gada kritumi akciju tirgū 10–20% apmērā ir novēroti vidēji ik pēc diviem gadiem. Arī mūsdienās līdzīgas tendences ir saglabājušās, tāpēc vērtspapīru tirgus būtība ir nemainīga – izaugsme nevar turpināties nepārtraukti, jo tā ir cikliska.

Lēmums sākt darbību finanšu tirgos, veicot pirmo ieguldījumu, bieži nav viegls. Ir nepieciešams izvēlēties piemērotus finanšu instrumentus un īsto laiku, kad veikt ieguldījumus.

Tāpēc, lai veicinātu izpratni par dažādiem ieguldījumu produktiem un stiprinātu klientu pārliecību par ieguldīšanas priekšrocībām, Nordea banka īsteno vebināru jeb tīmekļsemināru ciklu, kurā labākie Baltijas valstu ieguldījumu eksperti sniedz padomus un dalās par šobrīd aktuālajām ieguldījumu iespējām.

Pieteikties Nordea vebināriem un uzzināt vairāk par ieguldījumiem iespējams Nordea mājaslapā www.nordea.lv/vebinari.

Vairākus gadus mēs vērojam viena cilvēka, vienas ģimenes drāmu, un dzirdam kārtējās ziņas, ka Ansis Ataols Bērziņš nav atbrīvots. Nedz lāga prezidents Vējonis, nedz taisnā Latvijas tiesa neredz iemeslu atbrīvošanai. Vēl kā komunistu laikos ņirgājas, «nožēlo, tad atbrīvosim!». Vai ir piespiesti jānožēlo, kaut nejūties vainīgs? Ar kādu mērķi? Vai lai iebiedētu citus?

Ak, pret noziegumu un noziedzniekiem jābūt skarbiem? Tāpēc «kaimiņi» un «bērziņi» ir jābāž aiz restēm? Citādi OIK un maksātnespējas administratoru mafija necienīs? Visi redzat, ko mūsu valsts spēj ielikt cietumā un turēt aiz restēm?! Tāpēc man personiski nav šaubu, ka tā ir paraugprāva. Paraugprāva pret tautu.

Jā, šis nabaga cilvēks ir pārkāpis likumu un nav ievērojis probācijas noteikumus. Varbūt rīkojies nolaidīgi un stulbi, bet varbūt ir nelabojams ideālists? Ir tikai jautājums, vai viņš ir vienīgais, kurš mūsu valstī nav ievērojis likumu un kuram par to šodien pavisam noteikti būtu jāsēž Centrālcietumā? Vai viņš ir galvenais bēdīgi slaveno 13. janvāra notikumu organizators? Jo aiz restēm būtu jāsēž nozieguma plānotājam un organizatoram, nevis mazākajam līdzdalībniekiem, vai, vēl vairāk, – apmuļķotajam un cietušajam.

Latvijas iedzīvotāji par labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi uzskata nekustamā īpašuma iegādi (47%), kam seko brīvo finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā (24%), liecina Swedbank veiktais pētījums.

Tiesa, ja runā par reālo rīcību, cilvēki ievērojami biežāk izvēlas ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos, no kuriem par labāko izvēli atzīst pensiju 3.līmeni (atbildi norādījuši 18% aptaujāto), kā arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumus (17%).

Kopumā cilvēku naudas apjoms visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos Latvijā turpina augt, lielāko apjomu sasniedzot tieši depozītu uzkrājumiem un naudai kontā (59%) un pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem (28%). Pēdējo 10 gadu laikā būtisku pieaugumu piedzīvojuši arī citi finanšu ieguldījumu veidi, piemēram, ieguldījumu apjoms uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā pieaudzis 9 reizes, pensiju 3. līmeņa uzkrājumi pieauguši gandrīz 4 reizes un tiešie ieguldījumi vērtspapīros – 2 reizes.

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu.

Par to liecina SEB Baltijas biznesa apskata 2024 (Baltic Business Outlook) rezultāti, kurā aptaujāti vairāk nekā 2200 mazie un vidējie uzņēmumi Baltijas valstīs. Latvijā lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu uzskatāmi par mēreniem optimistiem – 70% respondentu sagaida apgrozījuma pieaugumu līdz 15%. Kā būtiskākos faktorus, kas šogad varētu atstāt lielāko ietekmi uz uzņēmuma apgrozījumu, uzņēmēji gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs identificēja nodokļu slogu, inflāciju un energoresursu izmaksas.

Apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15% visvairāk prognozējuši Lietuvas uzņēmēji (10% respondentu), savukārt Latvijā un Igaunijā optimistu ir salīdzinoši mazāk (Latvijā – 5%, Igaunijā – 7%). Taču vispesimistiskāk ir noskaņoti uzņēmēji Igaunijā, kur apgrozījuma kritumu šogad prognozējuši 27% aptaujāto uzņēmēju, savukārt Latvijā tādu ir 22%, bet Lietuvā – 24%.

Kā rāda Swedbank veiktais pētījums par iedzīvotāju ieguldījumu plāniem, kā labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi jau otro gadu pēc kārtas iedzīvotāji norāda nekustamā īpašuma iegādi (47%).

Tam seko brīvo finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā (24%).

Taču realitātē iedzīvotāji biežāk izvēlas ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos, no kuriem par labāko izvēli atzīts pensijas 3.līmenis (atbildi norādījuši 18% aptaujāto), kā arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (17%). Kopumā uzkrājumus šobrīd veido 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un šim īpatsvaram arvien ir stabila tendence augt.

Zīmīgi, ka arī praksē atšķirība starp ieguldījumiem, kas tiek veikti nekustamajā īpašumā un finanšu ieguldījumiem, īpaši neatšķiras. Ja raugās, kurus no ieguldījumu veidiem Latvijas iedzīvotāji ir izmantojuši visbiežāk, tad pirmajā vietā ierindojas uzkrājumu veidošana privātajai pensijai jeb pensiju 3.līmenī (24%). Tam seko investīcijas nekustamajā īpašumā (21%) un termiņnoguldījumi bankā (20%). Starp biežāk izmantotajiem ieguldījumu veidiem vēl ierindojas arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (14%) un ieguldījumu kustamajā īpašumā (13%). Interesanti, ka finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā, ko iedzīvotāji vērtē kā vienu no labākajiem ieguldījumu veidiem, realitātē nemaz nav tik populāra – to izvēlas vien 8% ieguldītāju. Taču aizvien pietiekami liela daļa iedzīvotāju (37%) ir finansiāli neaizsargāti un joprojām neveic nekāda veida ieguldījumus.

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Kā rāda Swedbank Private Banking dati, Latvijā vairums turīgo klientu savu labklājības līmeni novērtē kā stabilu (55%). Savukārt katrs trešais (31%) pēdējā gada laikā jūtas audzējis savu labklājību. To apliecina arī Swedbank Private Banking klientu uzticēto līdzekļu apjoms - pērn tas audzis par 9%. Turklāt, salīdzinot ar 2008.gadu, turīgie klienti pērn bankai uzticējuši par 13% vairāk līdzekļu. Savukārt taujāti par to, kādā jomā nākotnē plāno palielināt tēriņus, visvairāk klientu (47%) norādījuši ceļojumus un vaļaspriekus, informē bankā.

Klientu vērtējumā lielāko labklājības pieaugumu viņiem nodrošinājuši pašu uzņēmējdarbības rezultāti (83%). Vērts atzīmēt, ka bankas turīgo klientu uzņēmējdarbība pārstāv plašu spektru, taču populārākās nozares ir tirdzniecība, nekustamais īpašums (tostarp apsaimniekošana, attīstīšana) un ražošana. Savukārt katrs desmitais (29%) norādījis, ka viņu labklājību pozitīvi ietekmējis ieguldījums nekustamajā īpašumā. 23% klientu kā nozīmīgu iemeslu labklājības pieaugumam minējuši ieguldījumus vērtspapīros. To uzrāda arī bankas dati – ieguldījumi attīstīto valstu akcijās pērn nodrošinājuši pat 10,4% lielu peļņas pieaugumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Vladislavs Berčenko, HTC vadītājs Baltijas valstīs. Pašreiz HTC ir 2 viedtālruņu «ģimenes» – HTC One un HTC Desire.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā nozarē es kopumā strādāju jau 7 gadus un esmu priecīgs, ka joprojām no tā gūstu gandarījumu.

Savukārt, konkrētais uzņēmums man sniedz brīvību, kas man ir ļoti būtiska – neesmu piesaistīts konkrētam birojam, nav fiksētu darba stundu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka varu slinkot.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Lai arī 1. martā sākas tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšana, tomēr nodokļu konsultanti iesaka ne tikai rūpīgi izvērtēt savu mantisko stāvokli, bet arī nedaudz nogaidīt ar to iesniegšanu.

Šāds ieteikums tiek pamatots ar to, ka pērn Saeimā pieņemtajā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā ir daudz balto plankumu, kuru novēršanai būtu vajadzīgi vēl papildu Ministru kabineta noteikumi par šī likuma normu piemērošanu.

Arī DB aptaujātie uzņēmēji, atzīstot, ka būs jāiesniedz nulles deklarācija, tomēr nekavējoties šādu dokumentu vēl nesteidzas. Tas tiek skaidrots ne tikai ar to, ka ir vajadzīgs rūpīgi iepazīties ar visiem skaidrojumiem, bet arī izvērtēt savu mantu un paraudzīties kā ar šo ļoti svarīgo dokumentu aizpildīšanu sokas citiem.

«Lai arī likums ilgstoši tika gatavots, tomēr tajā ir daudz strīdīgu, dažādi interpretējamu normu, kuras katrs var izprast atšķirīgi, un arī deklarāciju pieņēmējiem – nodokļu administrācijai – tomēr šis 2,5 mēnešus garais sagatvošanās termiņš ir bijis pārāk īss, jautājumu ir daudz, tāpēc pat labāk būtu nogaidīt ar tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšanu līdz maijam,» iesaka Nodokļu konsulatntu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, tuvākā mēneša laikā tomēr būtu jāpieņem īpaši valdības noteikumi, kuri detalizēti skaidrotumus un novērstu šaubu un aizdomu ēnu par interpretācijas atbilstību likumam.

Šodien Zaķusalā notikušajā pasākumā par pareizu pirotehnikas lietošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP), kā arī pirotehnikas firmas Aldi pārstāvji aicināja iedzīvotājus būt īpaši apdomīgiem un uzmanīgiem, Vecgada vakarā rīkojot uguņošanu.

Pasākumā tika demonstrēti dažādas bīstamības pakāpes pirotehnikas izstrādājumi - gan raķetes uz kociņa, gan tā sauktās «romiešu sveces», gan «debesu laternas», gan arī lielākas un mazākas jaudas pirotehnikas baterijas.

Pirmkārt, pirotehniskie izstrādājumi ir jāiegādājas tikai uzņēmumos, kuriem izsniegta atbilstoša licence, bet nekādā gadījumā tos nedrīkst pirkt no privātpersonām, kas tirgo nezināmas izcelsmes nesertificētus izstrādājumus. Tāpat vajag pārliecināties, vai, pērkot pirotehniku, līdzi tiek dota tās lietošanas instrukcija.

«No rokas» vai nelegālajās tirdzniecības vietās iegādāta pirotehnika var būt nekvalitatīva un izraisīt nelaimi. Turpretim labā pirotehnikas veikalā pārdevējs spēs pastāstīt par konkrēto izstrādājumu un tā drošu lietošanu vairāk, nekā būs rakstīts lietošanas pamācībā.

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Honor 8 sola tādas pašas iespējas kā dārgie flagmaņi, taču maksā uz pusi mazāk

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu Latvijas pircēju vērtējumam ir nodots jaunu un drosmīgu cilvēku auditorijai paredzētais viedtelefons ar plašākai publikai neko neizsakošu nosaukumu – Honor 8. Lai arī zīmols ir salīdzinoši jauns, aiz tā stāv lielais un mobilo ierīču ražošanā pieredzējušais Ķīnas tehnoloģiju uzņēmums Huawei, kas izveidojis meitasuzņēmumu Honor.

Tālrunis iecerēts kā jauniem cilvēkiem pieejama alternatīvu dārgajiem lielo ražotāju flagmaņiem, ņemot vērā viņiem būtiskās prasības. Pēc ražotāju domām, jaunieši vēlas skaistu, jaudīgu tālruni ar labu fotokameru, kas maksā uz pusi mazāk kā šā brīža labākie modeļi. Vai tiešām ķīniešiem izdevies tādu radīt?

Pirms 18 gadiem darbu uzsāka plašāk nezināms «garāžas projekts» – Google meklētājs; šodien tas ir sasniedzis globālas uzraudzības impērijas statusu

1969. gada rudenī divi ASV augstskolu datori savstarpēji apmainījās ar pirmo internetā pārsūtīto ziņu. 29 gadus vēlāk Google uzsāka jaunu ēru, izdomājot meklētāju.

Tiem lietotājiem, kas tolaik internetā spēra tikai pirmos soļus, Google bija noderīgs ceļa rādītājs. Viss izskatījās pilnīgi nekaitīgi – koši burtiņi, vienkārši lietot, simpātisks uzņēmums, ko nodibinājuši divi džeki. Pēc 18 gadiem no kādreizējā «garāžas projekta» ir izaudzis augsti rentabls globāls koncerns, kurš savāc savu lietotāju datus, gadā apgrozot 75 mljrd. ASV dolāru un nopelnot 16 mljrd.

Šobrīd meklētājs ik dienu apstrādā jau piecus miljardus tajā ierakstīto pieprasījumu. Lai gan Google sauklis «don’t be evil» (neesi ļauns) šķiet tik miermīlīgs, uzņēmumam jau šobrīd, pateicoties savāktajiem datiem, ir ļoti liela vara pār saviem lietotājiem, un tas, kas ar šiem datiem tiek darīts, ir tikai paša koncerna ziņā. Internetā piedāvātie bezmaksas pakalpojumi šķiet tik ērti, taču par tiem cilvēks maksā ar sava privātuma zaudēšanu, jo bez maksas siers ir tikai peļu slazdā.

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Vērienīgus attīstības plānus Ķīpsalas apkaimei būvniecības skicēs uzzīmējuši Igaunijas uzņēmums “Hauser grupp”, ar mērķi mazāk apbūvētā, zaļas vides un ūdens ieskautā vietā Pārdaugavā radīt jaunu kvartālu dzīvošanai.

Jaunās dzīvojamās mājas Zunda kanāla krastā spilgti raksturos ne tikai interesantā vietas izvēle, bet arī Latvijas tirgum netipiska un neredzēta arhitektūra.

Zunda kanāla apkārtnei piemīt līdz šim neatklāts potenciāls un nepavisam nav sarežģīti nosaukt iemeslus, kāpēc topošajiem projekta iedzīvotājiem nebūs jānožēlo tieši šādas lokācijas izvēle, plānojot savu ideālo pilsētas mājokli. “Zund City Garden” - tas nav stāsts par to, kā jau sablīvētā mikrorajonā “iespiest” kārtējo dzīvojamo māju. Tas ir stāsts par to, kā drosmīgu ideju rezultātā līdz šim nepopulāru apkaimi pārvērst par pieprasītu un mūsdienīgu vidi dzīvošanai, kas sniegtu iespēju izbaudīt pilsētas dzīves priekšrocības jaunā kvalitātē.

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem

Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.

Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka līdzekļus vajadzētu ieguldīt ilgtermiņā, liecina Swedbank aptauja.

Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju par galveno mērķi, kurā ir vērts ieguldīt, uzskata savus bērnus (65%).

Otrajā vietā ierindojas personīgā izglītība un attīstība (56%), bet trešajā – nekustamais īpašums (55%). Tikai 3% aptaujāto uzskata, ka ieguldīt nav vērts, tāpēc nauda jātērē tūlīt.

47% aptaujāto uzskata, ka ieguldījumu vērts ir savs privātais bizness. Investēt biznesa attīstībā par vērtu biežāk uzskata vīrieši nekā sievietes (56% pret 39%). Stiprais dzimums arī divas reizes augstāk vērtē ieguvumus no ieguldījumiem fondos, akcijās un bankas uzkrājumu produktos (23% pret 11%).

Tikmēr sievietes vairāk akcentē iespējamo atdevi no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā (59% pret 50%) un savā attīstībā (59% pret 52%). 2008.gadā nekustamais īpašums kā ieguldījuma mērķis dominēja vīriešu vidū. Un tāpat kā sešus gadus atpakaļ, arī šobrīd abi dzimumi ir vienoti viedoklī par nepieciešamību ieguldīt savos bērnos (65%).

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas ostas uzņēmums SIA "Jaunzeltiņi" ir uzsācis kokmateriālu pārvadājumus uz Islandi.

Islande tradicionāli ir viens no Latvijas zāģmateriālu ražotāju noieta tirgiem, kur tos izmanto galvenokārt zivjrūpniecības produktu iepakojumam. Līdz ar regulāro pārvadājumu uzsākšanu no Rīgas ostas, Latvijas zāģmateriālu ražotājiem un tirgotājiem tiek piedāvāts jauns, efektīvs loģistikas ceļš, kas atvieglo pieeju nozīmīgam eksporta tirgum.

Regulāros kokmateriālu pārvadājumus nodrošina SIA "Jaunzeltiņi" sadarbībā ar Islandes partneri "Tandrabretti ehf". "Islandes refrižeratorkuģi aktīvās zvejas sezonas laikā veic regulāras zivju piegādes uz Baltijas jūras Austrumu krasta ostām. Lai kuģiem nebūtu jāatgriežas Islandē bez kravas, esam raduši iespēju šo maršrutu izmantot arī pretējā virzienā, proti, uz kuģiem uzkraujot un Islandē nogādājot Latvijas kokmateriālus. Tā Latvijas zāģmateriālu eksportētājiem varam radīt regulāru un izmaksu ziņā izdevīgu iespēju nogādāt savu eksportprodukciju pircējiem Islandē, savukārt Islandes pusei rodas iespēja zvejas sezonas laikā regulāri saņemt iepakojuma ražošanai nepieciešamās izejvielas par pieejamām cenām," norāda SIA "Jaunzeltiņi" valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Liepājas Starptautiskajā lidostā paveikts ievērojams darbu apjoms, lai tuvotos regulāru lidojumu atjaunošanai, - izbūvēts jauns skrejceļa segums, nostiprināta lidjosla, atjaunots un paplašināts manevrēšanas ceļa segums, kā arī atjaunots lidmašīnu perons un stāvvietas, informē Liepājas domē.

«Būvuzņēmējs SIA Binders ir rekonstruējis skrejceļu tā esošajos izmēros - 2002 metru garumā un 40 metru platumā. Savukārt manevrēšanas ceļš ticis paplašināts no 14 metriem uz 18 metriem, » norāda SIA Aviosabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde.

VAS Latvijas valsts ceļi ceļu laboratorija veikusi skrejceļa līdzenuma testu un tās rezultāti parāda, ka līdzenums atbilst visaugstākajām prasībām.

Kā norāda A.Sprūde, šāda apjoma pārmaiņas lidostā nebija pieredzētas vairāk nekā 40 gadus. «Gan lidostas segums bija savu laiku nokalpojis, gan gaismu sistēma tehniski novecojusi, kas vairs neļautu apkalpot lidojumus visos laika apstākļos. Modernizējot gaismu sistēmu, būtiski palielināsim iespēju veikt regulārus lidojumus arī sniegputeņa un miglas apstākļos, kas nav iespējams ar līdzšinējo gaismu sistēmu. Rekonstruējot lidostas skrejceļu, esam būtiski pavirzījušies uz priekšu pretim lidostas sertificēšanai un regulāro lidojumu atjaunošanai,» pauž A.Sprūde.

Ieguldījumi kapitāla tirgos piedzīvo augšupejošu tendenci. Privāto investoru skaits Latvijā pēdējos divos gados ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Vienlaikus tas ir krietni mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas iedzīvotājiem kopumā joprojām nav pietiekamas intereses un motivācijas ieguldīt savus uzkrātos līdzekļus. Viņi dod priekšroku naudas glabāšanai norēķinu kontos, neizvērtējot iespējas ieguldīt. Kāds ir šādas rīcības iemesls?

Izvēlas uzkrājumus un ieguldījumus nekustamajā īpašumā

Skaidrs, ka šī brīža energoresursu cenu lēciens un strauji augošā inflācija tukšo Latvijas iedzīvotāju kontus un makus. Daļai sabiedrības vēl pirms šiem izaicinājumiem ir bijušas grūtības iztikt ar saviem ienākumiem. Tomēr apmēram trešdaļai Latvijas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir izdevies izveidot uzkrājumus.

2022. gada vasarā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma "Pētījumu centrs SKDS" veica Latvijas iedzīvotāju aptauju , noskaidrojot to, kā cilvēki, kuri ir uzkrājuši "drošības spilvenu" vismaz divu mēnešalgu apmērā, rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem, ko uzskata par vislabāko ieguldīšanas veidu, un citus ar ieguldījumiem saistītus aspektus.