Nožēla, ka laikus netika veikts ienesīgs ieguldījums vai par vēlu pārdots zaudējumus nesošs, ir spēcīgi negatīva emocija, kuru reizēm iznāk izjust jebkuram investoram. Lai vēlāk nebūtu jānožēlo, daļa investoru mēģina par katru cenu uzminēt īsto brīdi, kad pārdot savus ieguldījumus vai investēt papildus kapitālu.
Uzvedības ekonomikas disciplīna (Behavioural Economics), kas pēta to, kā investoru psiholoģija ietekmē ekonomisku lēmumu pieņemšanu, atzīst, ka bailes par to, ka būs pieņemts kļūdains lēmums un tas būs jānožēlo, liek investoriem kavēties un ilgstoši atlikt konkrēta lēmuma pieņemšanu. Tādējādi, investors tiešām var palielināt jau esošus zaudējumus no neveiksmīga ieguldījuma vai arī palaist garām labas investīciju iespējas.
Notikumi pasaules finanšu tirgos kopš pagājušā gada vasaras beigām var kalpot kā laba ilustrācija tam, ar kādiem iespējamiem emocionāliem pārdzīvojumiem investoram ir jārēķinās, ieguldot akciju tirgū. Sasaucoties vienkopus bažām par pasaules ekonomikas sabremzēšanos, ASV ilgtermiņa kredītspēju, eiro sabrukšanas riskiem un Grieķijas bankrotu, pasaules akciju tirgi piedzīvot strauju lejupslīdi pagājušā gada otrā pusē. Eiropas akciju tirgus indekss STOXX Europe 600 no sava augstākā punkta 2011. gada maijā līdz zemākajai vērtībai septembrī nokrita par vairāk kā 24% (skatīt 1. attēlu). Taču mēnesi vēlāk, bailēm izklīstot, investoru riska apetīte atgriezās un, kopš sava zemāka punkta sasniegšanas, STOXX Europe 600 indekss ir pieaudzis par 25% un kāpums turpinās vēl šobrīd (19. martā). Kādu nožēlu par savu rīcību pagājušā gada rudenī bija jāizjūt investoram, kurš bija investējis Eiropas akcijās gada sākumā? Tīri cilvēciski, arī iedomājieties, cik liela ir nožēla šobrīd, redzot cik neapturami ir kāpis akciju tirgus, sniedzot iespēju nopelnīt 25% peļņu nepilna pusgada laikā, bet līdzekļi no akciju tirgus tika izņemti pagājušajā vasarā un nolikti depozītā līdz «mierīgākiem» laikiem? Kaut arī racionāli domājot, jebkuram investoram, kas iegulda akciju tirgū, ir jābūt gatavam šādām svārstībām, emocionāli šādas svārstības ignorēt spēj retais.
1. attēls. STOXX Europe 600 (EUR Price) akciju indeksa vērtības no 2011. gada 10. marta līdz 2012. gada 12. martam
Avots: www.stoxx.com, SEB aprēķini
Praksē noķert šādus zemākos (vai augstākos) īstermiņa punktus ir ārkārtīgi grūti. Parasti, ja ieguldījums vēlāk izrādās ir veikts īstajā brīdī, tad tā drīzāk ir veiksme, nekā kādu īpašu tirgus prognožu izmantošanas rezultāts (sīkāk manā iepriekšējā blogā). Tas nozīmē, ka iespēja piedzīvot nožēlu par jebkuru riskantos aktīvos veiktu investīciju ir pietiekoši liela.
Viens, sen pārbaudīts veids, kā izvairīties no cenšanās uzminēt «īsto» ieguldīšanas brīdi un mazināt iespējamos pārdzīvojumus vēlāk, ir disciplinēti un nemainīgi veikt regulārus ieguldījumus riskantajos aktīvos atbilstoši savai ilgtermiņa investīciju stratēģijai. Šāda investēšanas stratēģija ļauj būtiski samazināt kopējā ieguldītā kapitāla svārstības un mazina bailes par nepareiza ieguldīšanas brīža izvēli. Tā ir ideāli piemērota investoriem, kas veic ieguldījumus riskantos aktīvos no saviem regulārajiem ienākumiem ar mērķi veidot ilgtermiņa uzkrājumus. Taču arī investoriem, kuriem jau ir būtisks uzkrātais kapitāls un kuri vēlas to izvietot finanšu tirgos, pakāpeniska līdzekļu izvietošana riskantajos aktīvos, piemēram 6 - 12 mēnešu laikā, var būt laba alternatīva, lai mazinātu nepatīkamus īstermiņa pārdzīvojumus.