Amerikāņu mazumtirdzniecības veikalu tīkls Walmart medijiem izrādījis savu veikalu Walmart Supercenter Betonvillā, Arkanzasas štatā.

Mediju ekskursija notika Walmart Stores Inc. ikgadējās akcionāru tikšanās ietvaros. Fotogrāfu kamēram izrādītais Walmart Supercenter atrodas turpat, kur uzņēmuma galvenā mītne - Betonvillā.

Walmart Stores Inc. ir 18. lielākā publiskā akciju sabiedrība pasaulē, kā arī lielākā akciju sabiedrība pēc ieņēmumiem. 2013. gadā Walmart neto pārdošanas apjomi palielinājās par 1,4% līdz 473 miljardiem ASV dolāru. 12,8 miljardi ASV dolāru tika izmaksāti akcionāriem dividendēs.

Walmart tīklā visā pasaulē strādā 2,2 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse – 1,3 miljoni – ir darbinieki ASV. ASV un Kanādā Walmart ir lielākais privātais darba devējs.

ASV lielveikalu ķēde Walmart sūdz tiesā kompānijas Tesla enerģijas nodaļu, jo septiņos tās veikalos aizdegušies saules paneļi, ziņo BBC.

Walmart apgalvo, ka notikusi nolaidīga rīcība, uzstādot paneļus uz veikalu jumtiem.

Tiesai iesniegtajos dokumentos minēti vairāki ugunsgrēki laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam Walmart īpašumos Ohaio, Merilendā un Kalifornijā.

Tesla šos apgalvojumus medijiem nav komentējusi.

Pirmais ugunsgrēks 2012. gadā izcēlies Walmart veikalā Longbīčā, Kalifornijā.

Citā gadījumā Ohaio štatā 2018. gada martā klienti evakuēti un veikals astoņas dienas bijis slēgts.

Walmart pieprasa Teslai noņemt saules paneļus no visiem veikaliem un atlīdzināt zaudējumus. Mazumtirgotājs sūdzas, ka Tesla nodarbinājusi personas, kurām nav bijis pat pamata zināšanu par saules paneļiem.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņojis, ka darījums starp ASV uzņēmumiem "Oracle" un "Walmart" un Ķīnas kompāniju "ByteDance" par "TikTok" ASV segmenta pārdošanu tiks anulēts, ja "ByteDance" saglabās jebkādu kontroli.

"ByteDance" ir panākusi principiālu vienošanos ar diviem ASV uzņēmumiem - datorprogrammatūru kompāniju "Oracle" un mazumtirdzniecības tīklu "Walmart". Paredzēts, ka "Oracle" kļūs par "TikTok" datu partneri un "Walmart" - par komerciālo partneri Savienotajās Valstīs. Šim nolūkam tiks izveidots uzņēmums "TikTok Global", kas būs reģistrēts ASV un kura akcijas paredzēts kotēt biržā, kā arī īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Plānots, ka "ByteDance" piederēs 80% "TikTok Global" akciju.

Jautāts, vai "ByteDance" saglabās kādu iesaisti, Tramps telekanālam "Fox News" sacīja, ka "viņiem ar to nebūs nekādas darīšanas un, ja būs, tad mēs vienkārši neslēgsim darījumu".

2012. gadā četri pasaulē vērtīgākie zīmoli ir Apple, Google, Microsoft un IBM, kuru kopējā vērtība tiek lēsta 203 miljardu ASV dolāru apmērā, turklāt pirmajā esošā Apple vērtība gada laikā augusi par 129% līdz 70,6 miljardiem dolāru.

Tā liecina jaunākais pasaules zīmolu apskats Global 500 2012.

Tehnoloģiju pasaules zīmoliem pirmās piecas vietas ieņemt patraucējis mazumtirdzniecības sektora līderis Walmart, kura zīmola vērtība ir 38,3 miljardi dolāru. Tādējādi Walmart par 123 miljoniem dolāru apsteidzis Samsung, kas ierindojas pasaules vērtīgāko zīmolu saraksta 6. vietā.

Mazumtirdzniecības sektorā vērtīgākie zīmoli bez Walmart ir McDonald’s (22,2 miljardi dolāru), Home Depot (20,9 miljardi dolāru), Target (15,3 miljardi dolāru) un IKEA (15,2 miljardi dolāru).

Vērtīgākais automašīnu zīmols 2012. gadā ir Toyota (24,5 miljardi dolāru), kam seko BMW (21,3 miljardi dolāru) un Mercedes-Benz (19,8 miljardi dolāru).

Nākamā diena, kas seko pēc Pateicības dienas, ASV ieguvusi «melnās piektdienas» apzīmējumu. Šajā dienā cilvēki tradicionāli ar vērienu atklāj Ziemassvētku iepirkšanās sezonu, liekot mazumtirgotājiem durvis vērt jau agri no rīta.

ASV «melnā piektdiena» tiek uzskatīta par aktīvāko dienu tirdzniecībā visa gada garumā.

Nereti tirgotāji šajā dienā pircējiem piedāvā ievērojamas atlaides. Lai arī melnā piektdiena nav brīvdiena, daudzi darba devēji, kuri nedarbojas tirdzniecības jomā, saviem darbiniekiem piešķir brīvdienu.

Veikalu tīkla Walmart vadību «melnās piektdienas» ražas novākšanu gan aptumšojis Walmart darbinieku streiks gada aktīvākajā tirdzniecības dienā. Streiki un protesti notiek vairākos ASV štatos, ieskaitot Viskonsīnu, Kaliforniju, Ņūmehiko, Luiziānu, Floridu u.c. Turklāt «melnā piektdiena» ir tikai vērienīgas streiku sērijas sākums, jo neapmierinātie darbinieki sola protestēt arī vēlāk. «Mēs neapstāsimies tik ilgi, kamēr viņi [Walmart] nesāks mūs respektēt,» norāda Maiami streika dalībniece.

Pēdējā laikā saasinājusies cīņa par pasaulē vērtīgākā uzņēmuma statusu.

Vēl nosacīti nesen šķita, ka šis gods stabili piederēs Apple, kura kapitalizācija pārlēca pāri pat viena miljarda ASV dolāru atzīmei. Tiesa gan, drīz pēc tam nāca vispārējs akciju cenu samazināšanās vilnis, un bažas par spēju augt līdz tam ierastajos tempos smagāk iekrāvušas tieši Apple akcijai. Rezultātā Apple uz brīdī kapitalizācijas ziņā izdevās pārspēt Microsoft. Uz papēžiem šajā ziņā mina vēl arī Alphabet un Amazon. com, un tieši pēdējai šā gada sākumā izdevies nonākt vērtīgāko uzņēmumu topa augšgalā.

Kā nekā – Amazon akcijas cena divu gadu laikā palēkusies teju par 120%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Datortehnoloģiju uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geitss ir bagātākais cilvēks ASV, liecina žurnāla Forbes izveidotais bagātāko amerikāņu saraksts. B. Geitsa bagātība šogad sasniegusi 66 miljardus ASV dolāru.

Microsoft dibinātājam seko ASV investors Vorens Bafets, kurš var lepoties ar 46 miljardiem ASV dolāru. Savukārt trešais bagātākais amerikānis ir programmatūras ražotāja Oracle līdzdibinātājs Lerijs Elisons ar 41 miljardu ASV dolāru.

Ceturto un piekto vietu ieņem ASV konglomerāta Koch Industries īpašnieki un vadītāji, brāļi Čārlzs Kohs (Charles Koch) un Deivids Kohs (David Koch), kuriem katram pieder 31 miljards ASV dolāru.

Forbes izveidotā saraksta sestajā vietā iekļuvusi ASV mazumtirdzniecības ķēdes Walmart dibinātāja Sema Voltona (Sam Walton) dēla Džona Voltona (John Walton) atraitne Kristija Voltone (Christy Walton). Viņas rīcībā ir aptuveni 28 miljardi ASV dolāru.

Daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Eiropas Parlamenta (EP) deputāti un valdību pārstāvji nosūtījuši vēstuli ASV un pasaules lielākajam mazumtirgotājam «Wal-Mart Stores Inc.», kurā aicina pārtraukt t-kreklu ar PSRS simboliku tirdzniecību, sociālajā tīklā «Facebook» norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

«Wal-Mart pārdod t-kreklus ar totalitārā režīma, kurš nogalināja miljonus, simboliku,» raksta Kalniete, kura ir viena no šīs vēstules parakstītājām.

Viņa norāda, ka vēstulē aicina mazumtirgotāju demonstrēt korporatīvo atbildību, cienīt to cilvēku atmiņu, kas cietuši no Padomju totalitārā režīma un nekavējoties pārtraukt šādu preču tirdzniecību.

Vēstuli parakstījuši četri Lietuvas politiķi un trīs Igaunijas politiķi, kuru vidū ir arī Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu. No Latvijas vēstuli parakstījis arī EP deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Kā liecina eiroparlamentārietes sociālā tīkla ierakstam pievienotais attēls no «walmart.com» interneta veikala, par 19,99 ASV dolāriem (17 eiro) tiek pārdots sarkans vīriešu t-krekls, uz kura attēlota piecstaru zvaigzne, kā arī sirpis un āmurs un uzraksts «CCCP».

ASV Misisipi štata Sautheivenas pilsētā lielveikalā «Walmart» kāds darbinieks otrdien atklājis uguni, nošaujot divus kolēģus un ievainojot policistu, paziņojusi policija.

Savukārt uzbrucēju sašāvis policists. Uzbrucējs aizturēts un nogādāts slimnīcā, kur viņam veikta operācija.

Policists, kuru sašāvis uzbrucējs, ir tikai viegli ievainots, jo viņam bijusi pretložu veste.

Pēc policijas sniegtajām ziņām, uzbrucējs ir 39 gadus vecais Martess Tarels Eibrams.

Nogalinātie ir 40 gadus vecais veikala vadītājs Entonijs Brauns un 38 gadus vecais darbinieks Brendons Geilss.

«Walmart» pārstāvis pastāstīja žurnālistiem, ka pirms vairākām dienām Eibrams atstādināts no darba pienākumu pildīšanas, jo kādam kolēģim parādījis nazi, lai gan neesot ar to draudējis. Par notikušo iesniegts ziņojums policijai. Lēmums par to, vai Eibramu atlaist, vēl nebija pieņemts, norādījis veikalu tīkla pārstāvis.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās, jo tirgus ietekmēja bažas par bruņotā konflikta eskalāciju starp Krieviju un Ukrainu.

Maskava solīja "atbilstoši" reaģēt pēc ziņām, ka Ukrainas armija naktī uz otrdienu pirmoreiz veikusi triecienu Krievijas teritorijā ar ASV tāla rādiusa raķetēm ATACMS.

"Šīs ziņas šorīt satricināja tirgus, pazeminot Eiropas akciju cenas," sacīja "Forex.com" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Arī ASV akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk pieauga un pārsvarā noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, ko veicināja ASV mazumtirgotāja "Walmart" pozitīva prognoze Ziemassvētku sezonai un mikroshēmu ražotāja "Nvidia" pozitīvas peļņas gaidas.

"Walmart" akcijas cena pieauga par 3%, bet "Nvidia" akcijas cena kāpa par gandrīz 5%.

Akciju cenas ir bijušas svārstīgas kopš Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanām, investoriem mēģinot sabalansēt paredzamās uzņēmumu nodokļu samazināšanas ietekmi ar potenciālo ASV tirdzniecības karu ar Ķīnu un citām valstīm.

ASV un Eiropas akciju cenas otrdien kritās, tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām pēc sākotnēja kāpuma sarūkot, lai gan "Walmart" un citi mazumtirgotāji ziņoja par labiem darbības rezultātiem.

Investori bija gaidījuši Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos pēc tā samazināšanās pirmdien, tomēr tas pēc sākotnēja kāpuma noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, un kritās arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Uzņēmumu "Apple", "Amazon" un "Facebook" akcijas zaudēja vairāk nekā 1% no to cenas.

Eiropas akciju cenas maz mainījās pēc iepriekšējiem optimisma uzplūdiem par ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas. Naftas cenas kritās, un ASV dolāra vērtība saruka pret citām svarīgām valūtām.

ASV akciju cenas pēdējās nedēļās ir bijušas pakļautas spiedienam, investoriem izvērtējot augošas inflācijas pazīmes pret cerībām uz ekonomikas izaugsmes pastiprināšanos 2021.gada otrajā pusgadā.

Meksikas valdība ir ceļā, lai ieviestu stingrāku regulēšanu valsts telekomunikāciju nozarē. Jāpiebilst, ka šo jomu gandrīz pilnībā Meksikā kontrolē pasaules bagātākais cilvēks Karloss Slims.

Proti, Meksikas valdība izstrādājusi plānu, ka tām telekomunikāciju un televīzijas pārraižu kompānijām, kuras kontrolēs virs 50% kādu konkrētu nozari, varēs tikt uzspiesta savu aktīvu pārdošana. Tāpat tiks radīts jauns neatkarīgs regulators, kas varēs uzlikt sodus par negodīgas konkurences praksi, un izveidotas tiesas, kas pēc iespējas ātrāk izskatīs strīdus šajās nozarēs (tiek ziņots, ka, piemēram, pret K. Slima kompānijām tiesā ir izvirzītas simtiem prasību, kur tās «mēdz aizķerties» uz ļoti ilgu laiku), raksta The Wall Street Journal. Kopumā programmas mērķis ir samērā skaidrs – graut monopola ietekmi, un tieši ar K. Slimu šajā valstī tiek saistīts vārds «monopols». Šī visa sakarā arī Meksikas prezidents Enrike Pena Nieto nav kautrējies norādīt, ka plāna mērķis ir atbrīvot monopolizēto nozaru potenciālu. Tiek cerēts, ka jaunās reformas varētu samazināt pakalpojumu cenu, palielināt to kvalitāti un veicināt jaunas investīcijas. Jāpiebilst, ka reformas nāk līdz ar jauno Meksikas valdību, kas solījusi atbrīvot valsts ekonomikas potenciālu. Jaunie priekšlikumi arī atceļ ārvalstu kapitāla ierobežojumus, kas nozīmē, ka nākotnē Meksikā agrāk sargātās nozarēs (elektroniskās masu informācijas nozare un telekomunikācijas) naudu varēs ieguldīt ārzemju kompānijas (tiesa gan, pilnīgu kontroli tās iegūt nevarēs).

Dzērienu ražotājs un izplatītājs Amber Beverage Group uzsācis premiālā tekilas zīmola Rooster Rojo® ražošanu Meksikā, kas tiks izplatīta visos lielākajos tekilas tirgos pasaulē.

Rooster Rojo® tekila ir ražota no 100% agaves, starp konkurentiem izceļas gan ar dzēriena garšu, gan īpašo pudeles dizainu. To ražo Fabrica De Tequilas Finos rūpnīcā Tekilas reģionā Meksikā. Latvijas uzņēmums Amber Beverage Group to iegādājās pagājušajā gadā.

Rooster Rojo® tekilas galvenā izejviela ir tīra zilās agaves sula, kuru atbilstoši tradicionālajām tekilas destilācijas metodēm filtrē caur Meksikas sudraba filtru.

Jaunā tekila Latvijas veikalu plauktos parādīsies novembrī.

Rooster Rojo® būs pieejams lielākajos tekilas tirgos pasaulē, tostarp ASV, Meksikā, Kanādā, Krievijā, Vācijā un Lielbritānijā.

Jaunā zīmola izveidē un attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro, jo kompānija radījusi premiālu zīmolu, kuram ir liels potenciāls konkurēt ar vadošajiem tekilas zīmoliem šajā kategorijā, stāsta uzņēmuma pārstāve Dana Hasana.

Eiropas plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzējs Creamfinance no šīs nedēļas oficiāli ir paplašinājis savu darbību Latīņamerikā, uzsākot darbu Meksikā

Creamfinance līdzdibinātājs un izpilddirektors Matīss Ansviesulis uzskata, ka paplašināšanās citā kontinentā sniedz jaunas iespējas. «Darba uzsākšana Meksikā iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu uzņēmuma attīstībā, jo mēs ieejam vienā no lielākajiem, visstraujāk augošajiem un daudzsološākajiem tirgiem. Degam nepacietībā iepazīt tirgus specifiku un esam gatavi sniegt ātru un uzticamu pakalpojumu saskaņā ar mūsu iespējām,» viņš teic.

Creamfinance izpilddirektors Meksikā Francisko De Vega (Francisco De Vega) norāda, ka Meksika ir ļoti atšķirīga valsts no tām, kur kompānija līdz šim ir darbojusies un viņš iespēju būt daļai no šīs starpkontinentālās paplašināšanās uzskata par lielisku pieredzi. «Meksikā ir plašs patērētāju tirgus ar augstu potenciālu nozīmīgai biznesa ietekmei. Ir skaidrs, ka vajadzība pēc ātriem un uzticamiem personīgo finanšu pakalpojumiem ir liela, un ceram aizpildīt nišu, piedāvājot gudru pakalpojumu. Creamfinance jau ir guvis panākumus starptautiskā mērogā, tāpēc, balstoties uz to, paplašinām savu darbību,» viņš norāda.

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija “Mintos” uzsākusi sadarbību ar Igaunijas jaunuzņēmumu “Planet42”, kas nupat noslēdzis kampaņu kapitāla piesaistei 30 miljonu ASV dolāru apmērā.

“Planet42” nodrošina transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumu jaunattīstības valstīs, lai mazinātu nevienlīdzību auto pieejamības jomā. “Planet42”, kas nesen uzsācis darbību arī Meksikā, pievienošanās “Mintos” ļaus nostiprināt tirgus pozīcijas Dienvidāfrikā, vienlaikus saglabājot investīciju iespējas arī privātajiem investoriem.

“Planet42” attīstības plāns paredz tuvāko gadu laikā – līdz 2025.gada beigām gan esošo, gan jaunu tirgu apguves procesā savu pakalpojumu nodrošināšanai iegādāties miljonu automašīnu Dienvidāfrikas Republikā un Meksikā.

“Planet42” darbības pamatprincips ir mobilitātes problēmu risināšana jaunattīstības valstīs, kur sabiedriskais transports nereti ir nedrošs un neuzticams pārvietošanās veids, savukārt personīgo transportlīdzekļu iegāde neelastīgu finansēšanas risinājumu dēļ nereti nav pieejama pat cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem. Šādā situācijā miljoniem cilvēku ir ierauti nevienlīdzības ciklā, jo ierobežota mobilitāte rada sociālu atstumtību, ierobežo piekļuvi darba un citām iespējām, veicina ekonomisku nestabilitāti un stagnāciju. Iespēja iegādāties personīgo transportlīdzekli bieži vien ir ātrākais veids, kā pārraut šo loku.

2016.gada septembrī Baltijā lielākais alkohola ražotājs un izplatītājs Amber Beverage Group (Latvija) noslēdza darījumu, iegūstot savā īpašumā ievērojamu daļu tekilas ražotāja Fabrica de Tequilas Finos akciju, kas atrodas Tekilas pilsētā Meksikā.

Fabrica De Tequilas Finos ražo vairāk nekā 50 tekilas zīmolu, tostarp KAH®, Don Camilo, Agave 99, Zapopan un citi. Viens no pazīstamākajiem šīs ražotnes zīmoliem ir KAH®, kas atšķiras ar savu galvaskausa formas pudeli. Tās dizains ir radīts, iedvesmojoties no tradicionālajiem Calaveras - no cukura veidotiem galvaskausiem, ko izmanto Mirušo dienā (Dia de los Muertos) - senā Vidusamerikas rituālā, lai godinātu mirušos tuviniekus. Pastāv ticējums, ka tad, kad pudele ir pilna, KAH ir dzīvs un gaida, kad ar to cienās tos, kuri ir to pelnījuši.

Tekila ir stiprs alkoholisks dzēriens, kas tiek ražots Halisko štatā Meksikā, pilsētā ar nosaukumu Tekila – no kuras šis dzēriens aizguvis savu vārdu. Tāpēc tekilai ir aizsargāta ģeogrāfiskā indikācija – līdzīgi kā daudziem vīniem vai citiem produktiem. Lielākā daļa Latvijā pieejamo tekilu patiešām nāk no Meksikas un kādas no Halisko provinces pilsētām.

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sekas var būt daudz postošākas, nekā tās bija Aukstajam karam, jo Ķīna atšķirībā no Padomju Savienības ir otra ekonomiski spēcīgākā lielvalsts pasaulē ar ļoti ciešām ekonomiskajām saitēm ar visu pasauli.

Tik skarbi ir izteicies slavenais ekonomists Nuriels Rubini, kurš uzsver, ka abu minēto lielvalstu tirdzniecības karš, ja tas ieilgs, būs ar postošām sekām visas pasaules ekonomikai. ASV prezidenta Trampa pēdējais solis bija uzlikt 25% tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, uz ko Ķīna sola atbildēt ar tarifiem ASV precēm 60 miljardu dolāru vērtībā. Tāpat nedēļas sākumā Tramps paziņoja, ka neredz nekādu vajadzību steigties ar tirdzniecības līguma ar Ķīnu noslēgšanu.

Vairāki ekonomikas analītiķi uzsver, ka Ķīna, protams, nav godīgākais konkurents pasaulē, jo savā tirgū diskriminē vai pat neielaiž ārvalstu investorus, subsidē savus uzņēmumus un nodarbojas ar intelektuālā īpašuma zādzību. Tajā pašā laikā, kā apgalvo, piemēram, CNN analītiķi, Trampa izvēlētais ceļš ar tarifu kariņu un izstāšanos no Klusā okeāna partnerības ir ar milzīgām ilgtermiņa izmaksām. Daudz produktīvāk būtu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un līguma starpniecību panākt reformas pašā Ķīnā, piemēram, atsakoties no valsts subsidētiem uzņēmumiem un liekot ievērot intelektuālā īpašuma tiesības. Tiesa, tas nebūtu viegls ceļš, jo Ķīnas komunistiskā partija nevēlas atteikties no kontroles pār valsts ekonomiku.

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

Sendijas sekas ASV būs jūtamas vēl labu laiku pēc vētras norimšanas - Sendija nodarījusi nopietnus postījumus, liekot valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr nevajadzētu cerēt, ka tas liks ekonomikai uzplaukt. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem pēc vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba, raksta business.time.com.

Ekonomisti gan nedomā, ka Sendijas radītās postažas «uzkopšana», rekonstrukcijas darbi un valdības papildus piešķirtie līdzekļi radīs visaptverošu, ilgnoturīgu stimulu ekonomikai. «Pēc vētras Katrīna Ņūorleānā ieplūda «tonnām federālās naudas», bet vai jūs tādēļ novērojāt ekonomikas uzplaukumu?», Philadelphia Inquier citē ekonomistu Kevinu Džilenu (Kevin Gillen), kurš salīdzina vētras Sendiju un Katrīnu, kas plosījās 2005. gadā.

Tomēr ir dažas nozares, kuru uzņēmumi no Sendijas jau guvuši labumu vai arī tuvākajā laikā gūs, apkopojis Times:

1. Telefonu būdiņu uzņēmumi. Ņujorkā normālos apstākļos viena telefonu būdiņa dienas laikā gūst aptuveni divus ASV dolārus, taču vētras laikā būdiņām ieņēmumi pieauga līdz 50 ASV dolāriem dienā. Daudzi gados jauni cilvēki pēc tam atzina, ka telefonu būdiņā viņi zaudēja naudu, jo nezināja, kā to pareizi lietot, informēja Wall Street Jornal.

Apvienotais IT uzņēmums mērķē būt globāls spēlētājs, piedāvājot programmatūras izstrādni, konsultācijas un apmācības.

«Šis ir apvienošanās darījums, kur Exigen Services Latvia mātes uzņēmums Return on Intelligence un Emergn apvieno savus spēkus. Latvijā mēs mainām tikai zīmolu, un korporatīvās restrukturizācijas rezultātā par mūsu mātes uzņēmumu kļūst Emergn holdinga uzņēmums Īrijā,» norāda Māris Dreimanis, AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs. Vaicāts par kopīgajām nākotnes ambīcijām, apvienotā Emergn vadītājs Alekss Adamopoulos (Alex Adamopoulos) joko, ka mērķis ir «pārņemt pasauli». «Mēs vēlamies veidot pasaules klases IT pakalpojumu kompāniju, par kuru iedomātos klienti, domājot par digitalizāciju. Tāpat vēlamies būt ne vien pakalpojumu sniedzējs, ko izvēlas klienti, bet arī iekārojams darba devējs,» viņš uzsver.

Mēģina gan riskēt, gan ieņemt nosacīti drošas pozīcijas ar mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevējiem un ražotājiem.

Šis gads daudziem finanšu aktīviem cenu ziņā pagaidām padevies lielisks. Vērtība palielinās arī akcijām - turklāt izaugsme vērojama gan tādu uzņēmumu akcijām, kuru nozares ir cikliskākas, gan arī nosacītam drošajam patvērumam. Tas izceļ to, ka pamata pieņēmumi par notikumu attīstību pārskatāmā nākotnē joprojām ir visai optimistiski. Tomēr šajā pašā laikā valda arī saprašana, ka cenu pieaugums nupat jau ir bezmaz vai pārāk dāsns un kaut kur būtu jāmēģina paslēpties.

Pēdējā laikā tādējādi iecienīta stratēģija ir uzpirkt tādu milzīgu kompāniju vērtspapīrus, pēc kuru produktiem liels pieprasījums varētu saglabāties, ja ekonomika tomēr noiet no ceļa. Parasti pie šiem sektoriem tiek pieskaitīti mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevēji un ražotāji (Consumer Staples). Tie savus akcionārus ar stabilu peļņu spēj aplaimot gandrīz pie jebkādiem daudzmaz jēdzīgiem ekonomikas nosacījumiem. Šādu aizsardzības sektoru vērtspapīriem parasti iet labāk laikos, kad centrālās bankas samazina likmes (un tas no tām tiek šobrīd gaidīts), kas pamatā ir atbilde uz sliktākiem nosacījumiem ekonomikā. Tikmēr sliktāk tiem var klāties, ja mazināsies satraukums par pašreizējiem ekonomikas un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.