Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Koalīcijas partijas ir vienojušās atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu pašnodarbinātajiem, 20.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Butāns akcentēja, ka tas ir svarīgs lēmums radošajai nozarei un visiem, kas strādā pašnodarbināto režīmā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva, ka Finanšu ministrija (FM) varētu sagatavot grozījumus, un tos jau šo ceturtdien skatīt Saeimā divos lasījumos steidzamības kārtā.

Finanšu ministrijas (FM) speciālisti jau sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), lai saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem atceltu pienākumu veikt IIN avansa maksājumus.

VID jau aprēķinājis avansa maksājumus

Diena jau vēstīja, ka VID saimnieciskās darbības veicējiem, kas lielā vairumā gadījumu ir pašnodarbinātās personas, šonedēļ jau izsūtījis automātiskus aprēķinus no VID sistēmas par IIN avansa maksājumu, kas jāveic līdz 23. martam. Attiecīgu informāciju par šo pienākumu 13. martā VID izplatīja arī plašsaziņas līdzekļiem.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, komentējot aktualitātes nodokļu jomā Latvijā, biznesa portālam db.lv norāda, ka «nodokļu reformas gaitu ļoti labi var raksturot ar neskaitāmiem epitetiem. Sākotnēji reforma tika pieteikta ļoti cēli, taču noslēgums, šķiet, būs ierasts – sasteigts un nekonsekventu lēmumu pavadīts».

Eksperta komentārs:

«Pašreizējā gaita tika nolemta jau tad, kad tika pieteikti galvenie uzstādījumi un pieņemts, ka ir iespējams tik īsā laikā veikt tik būtiskas izmaiņas un ignorēt tendences publiskajā sektorā. Turklāt jāpiezīmē, ka visām pusēm gaidas no nodokļu reformas bija nesamērīgi optimistiskas. Rezultātā radās nopietnas grūtības atrast veidus, kā pārlikt samazināto nodokļu slogu.

Steigā tapušais IIN piedāvājums ir neviennozīmīgs, jo nav optimālākais, taču varēja būt arī sliktāks. Piedāvātā progresivitāte tomēr prasītos pēc plašākām diskusijām. Šobrīd mēs redzam, ka šajā, nelielajā sabiedrības daļā, uz kuru attiektos lielākā progresivitāte, ir liela pretestība. Tas nozīmē, ka pastāvēs interese un iespējas no uzliktā nodokļa nomaksas izvairīties un neveicinās reformas ilgtermiņa mērķa sasniegšanu. Tajā pašā laikā pat, ja tas šobrīd netiktu ieviests, tas tomēr būtu laika jautājums, kad mēs pie tā nonāktu.

Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.

Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?

Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?

Šodien stājas spēkā pērn Saeimā pieņemtie grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas paredz ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Iepriekš IIN bija noteikts 23% apmērā, tomēr ar likuma grozījumiem no šodienas ieviesta diferencēta IIN likme. Turpmāk IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro taksācijas gadā, piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro, IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.

Vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumam, t.sk., ienākumam no kapitāla pieauguma. Iepriekš tie bija 10% un 15%. Tomēr, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu gadījumos, ja maksātājs gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēros IIN likmi 15% apmērā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja apjomīgus grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2018 gada 1.janvārī ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Patlaban IIN noteikts 23% apmērā, tomēr ar likuma grozījumiem paredzēts no nākamā gada ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro taksācijas gadā, piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro, IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.

Vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumam, t.sk., ienākumam no kapitāla pieauguma. Iepriekš tie bija 10% un 15%. Tomēr, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu gadījumos, ja maksātājs gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēros IIN likmi 15% apmērā.

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu virzīt apstiprināšanai galīgajā lasījumā grozījumus likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas paredz 2018 gada 1.janvārī ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Patlaban IIN noteikts 23% apmērā, tomēr ar likuma grozījumiem paredzēts no nākamā gada ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro taksācijas gadā, piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro, IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.

Vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumam, t.sk., ienākumam no kapitāla pieauguma. Iepriekš tie bija 10% un 15%. Tomēr, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu gadījumos, ja maksātājs gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēros IIN likmi 15% apmērā.

Valdības priekšlikums ieviest progresīvo Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo iemaksu likmi pagaidām nav pamatots ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par fiskālo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un prognozēto budžeta deficītu

DB sarunās ar nodokļu ekspertiem izkristalizējās, ka minētais priekšlikums ir tapis, jo valdībai ir bažas, ka sākotnēji iecerēto nodokļu reformu paaugstinātā budžeta deficīta dēļ varētu nesaskaņot Eiropas Komisija (EK). Turklāt nebija arī skaidrības, kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējumam. Tā kā pagaidām nav aprēķinu par jaunā priekšlikuma fiskālo ietekmi, tad nav zināms, vai tas pietiekami samazinās budžeta deficītu, kuru radīs iecerētā IIN samazināšana līdz 20% gada ienākumiem līdz 20 000 eiro, kā arī reinvestētās peļņas aplikšana ar nulles procenta likmi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas eksperti jauno priekšlikumu pagaidām atturas vērtēt, norādot, ka tas tiks darīts tikai tad, kad priekšlikums saskaņošanai tiks iesniegts Eiropas Komisijā. Vairums nodokļu ekspertu arī pauž savu izbrīnu, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis ir nācis klajā ar šādu priekšlikumu, pirms ir zināmi aprēķini par tā fiskālo ietekmi, un to dēvē par samērā neveiksmīgu komunikāciju, prognozējot, ka aprēķinu rezultātā arī šis priekšlikums vēl var mainīties.

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar kuriem tiek atcelta norma, kas noteica, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Iepriekš šos Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus atbalstīja arī valdība un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Valdība otrdien, 26. februārī apstiprināja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), paredzot pagarināt IIN samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Tādējādi plānots maksimāli atvieglot pierašanu pie jaunās kārtības.

Jau vēstīts, ka kopš 2018. gada Latvijā ir ieviestas progresīvā IIN likmes, kas nodrošina taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tāpat tika pazemināta IIN likme iedzīvotāju grupai, kas gūst mazākus ienākumus, vienlaikus arī palielinot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Lai nodrošinātu iespēju izmantot palielinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības jau taksācijas gada laikā, ieviests Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem, skaidro FM.

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Otrdien, 11. jūlijā, Ministru kabinets (MK) nodokļu reformas ietvaros atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, tādējādi reformējot darbaspēka nodokļu sistēmu, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamentā.

Likumprojekta grozījumi paredz pāreju uz progresīvo IIN likmi (20%, 23%, 31,4%), vienotas IIN likmes 20% apmērā ieviešanu ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšanu ar IIN vienotā sistēmā ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), ja aplikts ar UIN, ar IIN neapliek. Savukārt, dividendēm, kas radušās līdz šā gada 31. decembrim un uzņēmuma līmenī apliktas saskaņā ar iepriekšējo likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, piemēro pārejas periodu – 2 gadi, kuru laikā piemēro iepriekšējo IIN likmi – 10%.

Tāpat likumprojekta grozījumi nosaka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu taksācijas gada laikā: tādējādi darba devējs piemēros Valsts ieņēmuma dienesta (VID) prognozēto diferencēto neapliekamo minimumu, kuru saņem no VID divas reizes gadā.

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Nodokļu reformu vadības grupā joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, pirmdien pēc Nodokļu reformu vadības grupas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa norādīja, ka darba grupā galvenais jautājums šodien bija saistīts ar veselības aprūpes nozares finansēšanu un panākta konceptuāla vienošanās par papildu finansējuma meklēšanu. «Skatām kontekstā ar sociālajām iemaksām, bet diskusija vēl turpināsies par to, vai sociālais budžets var atļauties iezīmēt 1% esošā sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes vai nepieciešams pielikt kādu procentu klāt,» pauda Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā, joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt sociālā nodokļa likmi, taču tādā gadījumā būtu jārod kāds papildu piedāvājums uzņēmējiem, lai tie nezaudētu konkurētspēju.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) komponistam Raimondam Paulam uzrēķinājis nodokļu parādu aptuveni 14 000 eiro apmērā, trešdien vēstīja televīzijas kanāla «RīgaTV 24» raidījums «Uz līnijas».

«Es rakstu brīvajā laikā dziesmiņas. Un, kad tās dziesmiņas kāds dzird, tad par to man maksā autorhonorāru. Tad no tā tiek novilkti 23% nodokļos. Tagad man pēkšņi paziņoja, ka es esmu valstij parādā lielu summu. Tie ir apmēram 14 tūkstoši eiro,» tā R. Pauls komentēja savu nokļūšanu nodokļu parādnieku sarakstā.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme sacīja, ka šis jautājums ar kolēģēm jau ir izrunāts un tagad tikai atliek sakomunicēt ar cienījamo Maestro, lai šīs lietas varētu izrunāt. «Ir jāskatās visas summas, kas ir maksātas. Mēs uzaicināsim Maestro pie mums un iziesim cauri visam, kas ir noticis, kādas summas viņš ir saņēmis pagājušajā gadā, un tiksim skaidrībā ar visu,» solīja Jaunzeme.

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Diferencēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lielāks neapliekamais minimums, bet tikai līdz 1000 eiro bruto ienākumiem, mainīti griesti veselības, izglītības un ziedojumu tēriņiem

Tās tiek dēvētas par nozīmīgākajām pārmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) ne tikai pēdējo 6–8 gadu laikā, bet pat pēdējo 20–25 gadu posmā. Uzņēmēju un grāmatvežu vērtējums par šīm novitātēm un risinājumiem atšķiras. Plānotās izmaiņas vērtēja eksperti DB sadarbībā ar BDO LAW, AS BDO Latvia un RISEBA rīkotajā konferencē X-faktors nodokļu regulējumā.

«Latvijā no 2018. gada būs trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā – jau 31,4% apmērā,» konferencē stāstīja AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītāja Jeļena Bārtule. Viņa uzsver, ka tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks,» norādīja J. Bārtule.

Grāmatvežiem jau pašlaik «kūp» galvas par to, kā, neko nepārkāpjot un nekļūdoties, korekti izvest savus uzņēmumus cauri 2018. gadā startējošās nodokļu reformas klintīm

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka daļa uzņēmēju dzīvo ilūzijās par lieliem ieguvumiem no reinvestētās peļņas neaplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, savukārt darbinieki cer saņemt lielāku algu makā, jo vairumam sarūk maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 23% uz 20%, palielinās ar šo nodokli neapliekamais minimums līdz 200 eiro pašreizējo 60–115 eiro vietā, tomēr realitāte var būt daudz skarbāka.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas tad ir tas nepamanītais iedzīvotāju ienākumu nodokļa reformā?

Var patikt var neaptikt, bet Latvijā no 2018. gada būs trīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā – jau 31,4% apmērā. Komunikatori uzsvaru liek uz to, ka pašreizējā IIN likme – 23% – tiek samazināta līdz 20%, bet tiem, kuru bruto (pirms nodokļu nomaksas) alga ik mēnesi pārsniedz 1667 eiro, IIN likme nemainās – tā ir tāda pati, savukārt tiem, kuriem tā mēnesī pārsniegs 4585 eiro, jau būs 31,4%. Te arī ir svarīgas dažas nianses, proti, starpība starp 23% IIN un 31,4% likmi ir jāaprēķina un jāsamaksā pašam ienākumu saņēmējam pēc taksācijas gada beigām. Tātad tie lielo algu – ienākumu saņēmēji var kļūt par nodokļu parādniekiem, ja nokavēs attiecīgo termiņu, līdz kuram šis uzdevums jāveic. Vienlaikus grāmatvežiem arī ir karsts laiks, jo jāiemācās pareizi aprēķināt darba algu un nodokļus. Proti, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī.