Jaunākais izdevums

Pērnais sausums un neraža Krievijā radījusi kartupeļu deficītu šajā valstī, tādēļ kaimiņvalsts uzpircēji tos aktīvi meklē Latvijā, radot satraukumu par kartupeļu iztrūkumu arī Latvijā un spiedienu paaugstināt cenas, vēsta laikraksts Diena.

«[Krievijas uzpircēji] pērk ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Nīderlandē. Visur, kur vien ir iespējams nopirkt,» laikrakstam iemeslu kartupeļu sadārdzinājumam Latvijā skaidroja zemnieku saimniecības Ūdensblusas saimniece Anda Rūtenberga. Vietējie ražotāji brīdinājuši veikalniekus par drīzu vietējo kartupeļu krājumu izsīkumu, tāpēc tirgotāji lūko, kur citviet iepirkt Latvijas patērētāja iecienīto dārzeni.

Aptaujātie kartupeļu audzētāji apliecināja, ka 2010. gada sezonā kartupeļu raža Latvijā bijusi salīdzinoši slikta. Vasarā laiks bija pārāk sauss kartupeļiem, bet rudenī – pārāk mitrs. «Daudz kartupeļu rudenī palika uz lauka nenovākti, zem ūdens,» norādīja A. Rūtenberga.

Mūsmāju dārzeņu valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa minēja, ka atkarībā no valsts un apgabala pērnajā sezonā ievākti ap 80% no iepriekšējā – 2009./2010. gada – sezonā ievāktā kartupeļu daudzuma.

«Vienuviet bija pārāk sauss laiks, citviet – pārāk lietains un plūdi,» viņa skaidroja, piebilstot, ka iepriekš gan situācija bija pretēja – raža bija labāka, tādēļ dārzeņi Latvijā ilgi esot pārdoti zem pašizmaksas.

Dārzeņu audzētāji strādājuši ar zaudējumiem, tāpēc viens otrs samazināja savas kartupeļu platības vai vispār pārtrauca nodarboties ar šo rūpalu. «Pašreizējā cena ļauj nedaudz atgūt šos zaudējumus,» sacīja E. Strazdiņa.

Pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītājas Ingūnas Gulbes aplēsēm, lielākajai daļai dārzeņu šī gada kopraža bija par trešdaļu mazāka. Nav arī zināms, cik no tās spēs saglabāt kvalitāti līdz uzglabāšanas perioda beigām.

Arī LTVC dati liecina, ka Latvijā dārzeņi strauji kļūst dārgāki, un vairums no tiem ir kļuvuši pat uz pusi dārgāki, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri. Tostarp kartupeļu ražotāju cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri pieaugušas par 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pārtikas bizness: Kartupeļu audzētāju biznesam iegriež mitrums un tupeņu cenas

Inita Šteinberga, speciāli DB,04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa iespēja? Pēta, kā jaunos kartupeļus baudīt jau februārī

Dienas Bizness,21.05.2015

Īpaši agro kartupeļu izmēģinājuma stādījums Māra Narvila dārzā novākts un nogaršots februāra beigās.

Foto: no LLKC albuma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas speciālists Māris Narvils publicējis secinājums par mēģinājumu audzēt laukā pārziemojošus kartupeļus, kurus var ēst jau februāra beigās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Māris Narvils kopš rudens briedušos kartupeļus novācis, lai kopā ar ģimeni un LLKC kolēģiem nogaršotu februāra beigās.

Ziemošana izmēģināta ar šķirni Laura, pērn vasaras otrajā pusē bumbuļus iestādot un ļaujot tiem augt līdz rudenim. Salnu laikā laksti piesegti ar agrotīklu. «Kartupeļi aug, līdz to augšana dabiski – gaisa un augsnes temperatūru dēļ – apstājas, veģetācija beidzas,» vēsta M. Narvils, «tad nāk lakstu pļaušana un pirmā vagu nosegšana. Nākot lielākam salam, salmu kārtu papildina, sedz ar plēvi, bet ne pilnībā. Tā kartupeļu stādījums neskarts gaida pavasari, kad tiek norakts un celts galdā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieks: ostā ienākuši kartupeļi par 4 santīmiem kilogramā; PVD neko nevarot darīt

Sandra Dieziņa,28.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Diemžēl importēto kartupeļu ienākšanu Latvijas tirgū nav iespējams aizkavēt, jo Eiropas Savienības teritorijā pastāv brīvs ekonomiskais tirgus. Katru gadu tirdzniecībā tiek izplatīti ārvalstīs ražotie kartupeļi.»

Tā, atbildot uz zemnieku sūdzībām, ka Latvijā ieplūduši lēti kartupeļi no Zviedrijas, kas varot sagraut vietējo ražotāju biznesu, skaidro PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane.

Tomēr PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis atzina, ka visu informāciju par ievestajiem kartupeļiem uzzinājis no masu medijiem piektdien un pēc tam PVD inspektori devušies uz lielveikaliem, lai pārbaudītu situāciju. Pārbaužu rezultātus viņš sola pirmdien.

Latvijas radio piektdien vēstīja, ka Latvijā pēdējos mēnešos lielos apjomos ievesti ļoti lēti kartupeļi, kas, iespējams, tiek realizēti Prisma veikalos. Pēc kartupeļu audzētāju vērtējuma tas grauj šo nozari, apšaubāma ir arī ievesto kartupeļu kvalitāte, vai tie tik tiešām sākotnēji domāti pārtikai. Pievērst uzmanību cenām SIA Ruģēni kartupeļu ekspertu Ritvaru Leitenu rosinājusi dzirdētā reklāma. Kartupeļi reklamēti kā Latvijā audzēti un saprotot, ka tos nebūt šeit nevar tik lēti izaudzēt - par 9 santīmiem kilogramā - Ritvars Leitens sācis interesēties par šo kartupeļu izcelsmi dažādās institūcijās. Pēc zemnieka rīcībā esošās informācijas, Rīgas ostā ienācis kuģis no Zviedrijas ar kartupeļu kravu par četriem santīmiem kg. Izteikti zemā cena un arī kartupeļu vizuālais izskats raisot aizdomas arī par to kvalitāti. Ievesto kartupeļu paraugus šobrīd Ritvars Leitens ir nodevis pārbaudes veikšanai laboratorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijā īpaši aktivizējušies uzpircēji no Rumānijas un Holandes, kas par zemniekiem izdevīgām cenām masveidā uzpērk kartupeļus, līdz ar to pavasara pusē var veidoties deficīts, vēsta nozare.lv.

«Saņemam zvanus no zemniekiem, ka pēdējās nedēļās tonnām tiek uzpirkti kartupeļi Zemgales un Vidzemes saimniecībās. Rumānijas un Holandes uzpircēji ar fūrēm brauc tieši pagalmā, ir gatavi paņemt uzreiz visus kartupeļus, turklāt acīmredzot maksā skaidrā naudā,» sacīja kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa sacīja, ka zemniekiem piedāvātās cenas ir izdevīgas, jo par vienu kilogramu tiek maksāti vismaz desmit santīmi, kamēr vietējās iepirkuma cenas nepārsniedz astoņus santīmus

«Ja tā turpināsies, varētu atkārtoties jau pirms pāris gadiem pieredzētā situācija, kad Krievijas uzpircēju dēļ pavasarī piedzīvojām pamatīgu vietējo kartupeļu deficītu,» atzina uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārbaudes lielveikalu tīklos, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav atradis pierādījumus tam, ka no Zviedrijas ievesti lēti kartupeļi, ko realizē pašmāju veikalos.

Piektdien veicām pārbaudes lielveikalos un pagaidām nav apstiprinājusies informācija, ka no Zviedrijas būtu ievesti lēti kartupeļi, ko realizē lielveikalos, DB.lv skaidro PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Lielveikalos inspektori konstatējuši pārsvarā Latvijā audzētus kartupeļus un no Lietuvas ievestos. Pirmdien pārbaudes turpināsies uzņēmumos, kas kartupeļus fasē, kā arī lielveikalos.

Jāatgādina, ka PVD pārbaudes sāka pēc tam, kad masu medijos izskanēja informācija par lētiem, it kā no Zviedrijas ievestiem kartupeļiem, kas varot sagraut vietējo ražotāju biznesu. Zemnieks Ritvars Leitens no SIA Ruģēni zināja teikt, ka lēto kartupeļu krava ienākusi Rīgas ostā un tālāk tā nokļuvusi realizācijā. E. Zavadskis gan sacīja, ka PVD lūgusi informāciju arī no robežsardzes, kur apliecināts, ka pagājušā nedēļā nevienas kartupeļu kravas no Zviedrijas nav bijis. PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors uzsvēra, ka «pagaidām viss ir baumu līmenī», un, ja kādam ir detalizēta informācija par notikušo, tad lūgums ziņot PVD. «Mēs kā dienests esam noreaģējuši, bet nav garantijas, ka izskanējusī informācija apstiprināsies,» tā E. Zavadskis. Un pat ja šī informācija apstiprinātos, tā nav nosodāma rīcība, jo ES tā ir legāla prakse – pārvietot preces, teica PVD pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kartupeļu imports no Zviedrijas pieaug

Sandra Dieziņa,01.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šogad audzis kartupeļu imports no Zviedrijas, tā nav lielākā importētājvalsts.

Jautājums par kartupeļu importu no Zviedrijas aktualizējies pēc tam, kad Vidzemes zemnieks Ritvars Leitens no SIA Ruģēni paziņoja, ka no Zviedrijas, iespējams, ievesti lēti kartupeļi – par 4 santīmiem kilogramā, kas nonākuši tirdzniecībā un var sagraut vietējo kartupeļu audzētāju biznesu.

Oficiāli dati par kartupeļu importu septembrī un oktobrī vēl nav pieejami, taču kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pirmajiem astoņiem mēnešiem – šogad Latvijā no Zviedrijas ievestas 435 t kartupeļu pretstatā 371 t pērn kopumā. Taču Zviedrija nav lielākais kartupeļu importētājs – visvairāk šogad importēti kartupeļi no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas. Arī cenu līmenis nav zems – gada sākumā no Zviedrijas importēti kartupeļi par 0,18 Ls/kg, bet maijā – 0,16 Ls/kg. Salīdzinājumam – no Vācijas maijā tupeņi ievesti par 0,13 Ls/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas kartupeļu platības sarūk, bet aug pārstrādei paredzēto kartupeļu lauki, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākā daļa kartupeļu lauku šopavasar ir sastādīti, neapstādītās platības ir nelielas, un tās lielākoties atrodas Latgalē. «Jaunnedēļ jāpabeidz – lūzt vai plīst, jo jūnijā kartupeļus stādīt būs par vēlu,» atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Pirmie agrie uz lauka audzētie pašmāju kartupeļi gaidāmi jūlija sākumā.

Tā kā zemniekiem nav pienākuma ziņot, cik lielā platībā kartupeļus plāno audzēt, grūti prognozēt, vai pārtikai paredzēto kartupeļu platības šogad turpinās sarukt. Atšķirīga situācija ir ar pārstrādes kartupeļiem, par kuru audzēšanu tiek noslēgti līgumi, Latvijā lielākoties ar tikai diviem uzņēmumiem – čipsu ražotāju Latfood un cietes gigantu Aloja-Starkelsen. «Audzētāji, kuriem līgumu nav, audzē, ja ne gluži uz dullo, tad ar lielu risku gan,» uzskata A. Kraukle. Šādi audzētāji pircēju meklē pēc ražas novākšanas, tāpēc parasti spiesti preci atdot uzpircējam par tā diktētu cenu. «Tāpēc gadu no gada nedaudz samazinās pārtikas kartupeļu stādījumi, toties palielinās pārstrādes kartupeļu platības. Šogad interese jūtama īpaši,» stāsta A. Kraukle, piebilstot, ka zemnieku interesi izraisījis jaunais zaļināšanas maksājums, kura saņemšanai nepieciešama kultūru dažādošana, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem bioloģiskajā shēmā nepieciešamais apgrozījums, ko var panākt, audzējot kartupeļus, savukārt Aloja-Starkelsen pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem kartupeļiem veicinājis to audzēšanu bioloģiski, sniedzot iespēju gan saņemt ienākumus uz hektāru, gan arī realizēt produkciju bioloģiskajā ķēdē. «Jo kopumā iespējas realizēt bioloģisko kartupeli tirgū ir mazas. Bioloģiski un konvenciāli audzētu kartupeļu cenas tirgū atšķiras tikai nedaudz. Savukārt, audzējot bioloģiskos kartupeļus cietes ražošanai, cena atšķiras divkārtīgi,» skaidro A. Kraukle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pirmo reizi dārgākā pārtika Baltijā ir Latvijā

Sandra Dieziņa,18.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākais cenu pieaugums pārtikai Baltijas galvaspilsētu veikalos šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada 4.ceturksni ir bijis Rīgā, bet salīdzinājumā ar 2010.gada pirmo ceturksni.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija. Rīgā vislielākais cenu pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2010. gada pēdējo ceturksni, bija kāpostiem - par 104%, burkāniem - par 100%, kartupeļiem - par 70% un dzeltenajai paprikai - par 60%. Savukārt Viļņā šai periodā vislielākais cenu pieaugums bija burkāniem - par 77% un kāpostiem - par 62%, bet Tallinā dzeltenajai paprikai - par 78%, burkāniem - par 75% un kāpostiem - par 70%. Cenas šai periodā samazinājušās Rīgā - tikai apelsīniem un stiprajam alkoholam - par 12%, Viļņā - broileriem un alum - par 13% un tomātiem - par 10%, bet Tallinā - apelsīniem - par 23%, olām - par 8% un Evian ūdenim - par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū un veikalos jau nopērkami pašmāju kartupeļi. Par kilogramu neliela izmēra dzelteno bumbuļu sestdien, 20. jūnijā, pārdevējs no Stelpes Kristaps Stallītis Bauzes tirgū prasīja 40 eirocentus, lielāki tupeņi tika pārdoti par eiro kilogramā, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Vecumnieku novada Kurmenes piemājas saimniecībā «Gabužēni» 8. jūnijā pirmo kartupeļu ražu vāca Jānis Zariņš. Viņš atzina, ka tupeņi esot viduvēji, jo bijis pārāk vēss un sauss. Dārzeņu briešanas laikā vispār neesot lijis, stāsta J. Zariņš. Saimnieks ceturtdienās sastopams Valles tirdziņā. Pirmie tupeņi pārdoti par eiro kilogramā, tagad cena krītas. J. Zariņš raizējas par konkurenci: «Veikalos Polijas un Spānijas kartupeļi ir lētāki nekā vietējie. Mēs, zemnieki, cenas ziņā speram soli pretī pircējam, bet nevar to nolaist tik zemu, ka paša darbs neatmaksājas.»

Sausuma dēļ kartupeļus rakt vēl nav sācis Iecavas novada saimnieks Aigars Cirītis. Šim darbam viņš plāno pievērsties pēc saulgriežu sagaidīšanas. Par ražu esot vēl grūti spriest, bet A. Cirītis atzīst – ja kārtīgi nolīs, var cerēt uz lieliem kartupeļiem. Par vēso laiku zemnieks neraizējas, jo kartupeļi bija apsegti. Saimnieks kartupeļus grasās pārdot Rīgas tirgū, cenu pielīdzināšot pārējo tirgoņu noteiktajai, kas ir 30 – 50 eirocenti kilogramā. «Tupeņi šogad ir lētāki nekā pērn. Polijas tuvums, intensīvais un nekontrolētais imports nepārtraukti apdraud latviešu zemniekus,» bažījas A. Cirītis. Viņaprāt, varasvīriem nepieciešams situāciju pārdomāt, jo nekontrolētais imports var «izēst» vietējos zemniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļi, kuru dzimtene ir siltā Latīņamerika, var augt teju jebkurā klimatiskajā joslā. To dzimtenē Peru kartupeļi ilgu laiku tika izsmieti par «garlaicīgiem bumbuļiem, kas var padarīt resnu», tomēr vēl aizvien ik gadu tiek novākta tupeņu raža, tāpat tiek rīkotas arī kartupeļu izstādes. «Otrās maizes» novākšana Peru vēl aizvien nereti notiek ar rokām, izmantojot savdabīgus kapļus vai dakšas. Patlaban kartupeļi aug un tiek ēsti teju visās pasaules daļās – Amerikā, Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā, un daudzās pasaules valstīs ir kļuvuši par vienu no pamatēdieniem, savukārt Latvijā tos mēdza dēvēt arī par «otro maizi».

Ziņu aģentūra Reuters apkopojusi vairāku gadu garumā uzņemtus «kartupeļu dzīves» fotoattēlus Peru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja turpinās līt, 30 ha kartupeļu paliks nenovākti, stāsta Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta z/s Baltiņi saimnieks Ilmārs Pētersons.

Lielākoties uz kartupeļu laukiem nevar uzbraukt, divas nedēļas tupeņi stāvējuši ūdenī. Uzlabojoties laikapstākļiem, mēģinājuši izaudzēto ražu novākt, bet kombaini grimst nost slapjajā zemē. Tā ir mocīšanās pa dubļiem, situāciju raksturo Ilmārs Pētersons. Ja lietus turpinās līt, visticamāk, kartupeļi paliks uz lauka.

Viņš rēķina, ka neiegūtie ieņēmumi tikai viņa saimniecībā vien varētu būt ap 100 tūkstošiem eiro. Arī uz valsts sniegto atbalstu nevarot cerēt, jo novadā nav izsludināta ārkārtas situācija. Zemnieks sacīja, ka arī citās kaimiņu saimniecībās nevar novākt ražu, kas ilgstošo lietavu dēļ slīkst ūdenī, tāpēc ārkārtas situācijas izsludināšana ļautu vismaz pretendēt uz valsts atbalstu. Novada vadība solījusies risināt šo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pansionātiem pārsvarā piegādā ārvalstu, nevis vietējo zemnieku audzētos dārzeņus, tā šodien ziņo Latvijas Avīze.

«Jaunie burkāni no Itālijas, svaigie gurķi no Polijas, tomāti – Holandes, arī ķiploki un sīpoli audzēti ārzemēs,» ieskatoties atvestās produkcijas pavadzīmē, uzskaita Ērgļu novada sociālās aprūpes centra (SAC) vadītāja Elita Ūdre. Dārzeņi iestādei tiek piegādāti vienreiz divās nedēļās. Veco ļaužu ēdienkartē ilgu laiku bija arī Grieķijā un Spānijā audzētie kartupeļi. Beidzot atvesta vietējā produkcija – Ezerkauliņos vāktā jauno kartupeļu raža un kāposti. Salīdzinot cenas, izrādās, ka Latvijas kartupeļi maksā vislētāk – 28 santīmus par kilogramu. Ārzemēs audzētajiem cena ir gandrīz desmit santīmus augstāka – lētākie bijuši par 37 santīmiem kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkli Rimi un Maxima šodien sākuši vietējo agro kartupeļu tirdzniecību, informēja veikalu pārstāvji.

Latvijā audzēto kartupeļu cena patlaban ir 0,59 lati par vienu kilogramu. Savukārt no Itālijas vai Marokas ievestie kartupeļi līdz šim maksāja vidēji 0,75 latus par vienu kilogramu.

Rimi veikalos visā Latvijā jauno kartupeļu ražu piegādā kooperatīvā sabiedrība Mūsmāju dārzeņi. Jaunie pašmāju kartupeļi nopērkami gan sveramā veidā, gan 2,5 kilogramu iepakojumā. Fasētos Lielpilsētas kartupeļus Rimi veikaliem piegādā SIA Ads pagrabs.

Tāpat Rimi veikalos jau pieejami jaunie kabači, cukini, Ķīnas kāposti, zaļie zirnīši, kā arī loki un dilles. Tuvākajās dienās Rimi pircējiem piedāvās iegādāties jaunās ražas sīpolus, ziedkāpostus, lielās pupas pākstīs, gailenes, kā arī Latvijā audzētus ķiplokus un ledus salātus, kurus piegādās kooperatīvā sabiedrības Mūsmāju dārzeņi un Baltijas dārzeņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauzes tirgū Bauskā pagājušajā nedēļā bija nopērkami pašmāju kartupeļi. To cena atkarībā no bumbuļu lieluma svārstījās no 0,80 līdz 1,20 eiro par kilogramu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Piektdien, 16. jūnijā, pirmo dienu jaunos kartupeļus uz tirgu bija atvedis codietis Stefans Timahovičs. Viņš, tāpat kā vēl trijās vietās Bauzes tirgū, piedāvāja pircējiem iegādāties šķirni 'Solists'. Lai arī tā esot agrīnā šķirne, ražas paātrināšanai kartupeļu vagām pāri likts agrotīkls. Latviešu «otro maizi» codietis audzē nelielā platībā Ceraukstes pagastā.

S. Timahovičs atzīst, ka cilvēki pagaidām pērk maz. Visbiežāk no klientu puses jāklausoties stāsti par mānīšanos, jo iedzīvotāji netic, ka tie tiešām ir vietējie kartupeļi.

Iecavas zemnieks Aigars Cirītis kartupeļus šogad iestādījis aprīļa vidū, bet pie jaunās ražas vēl nav ticis. Pirmdien, 19. jūnijā, viņš pārliecinājies, ka izaudzētais vēl nav tirgus prece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaužu laikā vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un fasēšanas uzņēmumos nav konstatējis Zviedrijas kartupeļus.

Pagājušajā nedēļā, saņemot informāciju, ka veikalos tiek tirgoti Zviedrijas kartupeļi, kuriem nav norādīta to izcelsme, kas tādejādi ir patērētāju maldināšana, PVD uzsāka ārpuskārtas pārbaudes, kuras pabeidza 1. novembrī. Pārbaužu laikā inspektori, veicot dokumentālās pārbaudes par to, vai izcelsmes valsts sakrīt ar pavaddokumentos norādīto, konstatēja, ka tirdzniecībā nav Zviedrijas izcelsmes kartupeļu, informē PVD.

Šī dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis uzsver, ka dienesta inspektori jau no marta pārbaužu laikā pastiprinātu uzmanību pievērš marķējumam un tam, lai ir norāde par izcelsmes valsti preču cenu zīmē, kurai jāsakrīt ar izcelsmes valsts norādi preču pavadzīmē. PVD atgādina, ka Eiropas Savienībā ir vienotais tirgus un aizliegt pārdot kādā valstī citā ES valstī saražotu preci vai produktu nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vēsais laiks kavē kultūraugu attīstību

Dienas Bizness,19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti norāda, ka ilgstošā vēsā pavasara dēļ dārzkopjiem šogad jārēķinās ar pusotras līdz divas reizes ilgāku sēklu dīgšanas procesu dārzeņiem, bet gaidāmo augļu ražu var ietekmēt apputeksnētāju zemā aktivitāte. Salnu postījumi pagaidām nav novēroti.

Šis pavasaris ieies vēsturē kā viens no garākajiem meteoapstākļu novērošanas vēsturē, jo turpinās jau trešo mēnesi. LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā Māris Narvils skaidro, ka aukstumizturīgie dārzeņi dzīvības pazīmes sāk izrādīt pie gaisa temperatūras virs +5 grādiem, bet aktīvas augšanas periods sākas virs +10 grādiem. Šopavasar izteikti siltu dienu bijis maz, tāpēc visi augšanas procesi notiek palēnināti. Sēklu sadīgšanas laiks var būt pat 1,5 līdz 2 reizes ilgāks kā normālos apstākļos. «Dārzkopjiem no vēsā laika baidīties nevajadzētu. Šādos apstākļos veidojas spēcīgākas sakņu sistēmas, kas nodrošina labāku barības vielu uzņemšanu un līdz ar to – potenciālu labām ražām,» norāda M. Narvils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Tik neprognozējami kā šogad sen nav gājis

Žanete Hāka,08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Portugāļi savā ekonomiskajā krīzē vainojot Latviju

Dienas Bizness,06.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu brūkošajā dzīvē ir vainojama Latvijas un citu Eiropas valstu izaugsme – par to ir cieši pārliecināts kādas nelielas ēdnīcas īpašnieks nomaļā Lisabonas mikrorajonā, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Valdība viņa rūpalam nule uzlikusi 23% nodokli, un izskatoties, ka uzņēmumu nāksies slēgt. Tūristi te iegriežoties tik reti, ka tiek nofotografēti un pielikti pie sienas. Savukārt pastāvīgie apmeklētāji negribot vai nespējot maksāt par ceturtdaļu lielākus rēķinus – tas jau tagad redzams, ik vakaru slēdzot kasi. Bezdarbs valstī tuvojas 16% robežai.

«Drūmu domu mākts ēdnīcas īpašnieks veras televizorā, kurā jebkurā diennakts laikā skraida futbolisti. Un šķiet bezjēdzīgi viņam skaidrot, ka Latviju vainot Portugāles likstās ir aplami,» raksta laikraksts.

Krodzinieka draugs Amancio Baptista stāstījis, ka vairāk nekā puse portugāļu dzīvo ārzemēs. Līdzīgi kā noticis un notiek ar daudziem latviešiem, arī Amancio iekritis brīvprātīgā darba slazdos. Organizācija Humana People to People viņu apkrāpusi un nevis aizvedusi uz Āfriku, bet piesavinājusies naudu, ko viņš gada laikā bija nopelnījis. Amancio biznesa plāni izčākstējuši, un šobrīd viņš turas pie tā darba, ko labi pieprot un kas joprojām ir cilvēkiem nepieciešams – taksometra vadīšanas. Jāstrādā pa 10 un 12 stundām dienā, skaidro Neatkarīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA,27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķirsons jau šogad plāno atklāt jaunu ēdināšanas uzņēmumu un pārtikas veikalu tīklu

NOZARE.LV,24.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons šogad plāno attīstīt jauna koncepta ēdināšanas uzņēmumu un pārtikas veikalu tīklu.

Pirmo Lido jauna koncepta ēdināšanas iestādi plānots atklāt šī gada augustā. Divu gadu laikā tīkls tiks paplašināts līdz 20-30 ēdināšanas iestādēm. Pagaidām par jaunā ēdināšanas uzņēmuma nosaukumu vēl notiek diskusijas, bet galvenā publika, uz ko būs orientēts jaunais koncepts, būs tauta, intervijā biznesa portālam Nozare.lv atklāja Ķirsons.

«Mēs neesam stāvējuši uz vietas, redzam, ka Latvijā ienāk McDonald’s, Hesburger un citi. Mēs pie sevis sakām: mēs esam tautu barojuši, mums jābaro vēl labāk,» atzina Ķirsons.

«Pamatā tie būs ēdināšanas uzņēmumi kopā ar pārtikas veikalu. Varēs paēst un paņemt līdzi uz mājām,» sacīja Ķirsons. Viņš arī norādīja, ka uzņēmums plāno pārtraukt savas produkcijas izplatīšanu lielveikalos, lai to piedāvātu tikai savā veikalu tīklā, bet konkrēti termiņi pagaidām vēl nav zināmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada jūnijā, salīdzinot ar 2014. gada jūniju, palielinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,3%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada jūnijā, salīdzinot ar 2014. gada jūniju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,6%. Būtiskākā ietekme uz cenu kritumu bija piena, siera, olu cenu samazinājumam par 8,8%. Cenas samazinājās gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, eļļai un taukvielām, maizei, kā arī gada laikā lētāki bija kartupeļi. Savukārt cenas palielinājās tējai un kafijai, augļiem, dārzeņiem, saldumiem un medum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki sākuši taupīt, pērkot lētāku pārtiku, atsakoties no kārumiem un par trešdaļu mazāk atļaujoties pusdienot ārpus mājas, secinājusi Centrālā statistikas pārvalde, salīdzinot 2009. un 2008. gada mājsaimniecību budžetu apsekojuma datus.

Mājsaimniecības taupījušas, iegādājoties lētākus uztura produktus, kā arī samazinot augļu un ogu (izņemot ābolu), zivju, konditorejas izstrādājumu, saldējuma, ēdienu pusfabrikātu, kā arī bezalkoholisko dzērienu patēriņu. Vairāk lietoti tādi produkti kā makaroni, putraimi, kartupeļi, skābēti kāposti.

Cilvēki mazāk atļāvušies pirkt salīdzinoši dārgāko liellopu gaļu, cūkgaļu un gaļas pusfabrikātus, priekšroku dodot lētākajai mājputnu gaļai.

Savukārt piena un piena izstrādājumu grupā samazinājies pilnpiena, bet palielinājies piena ar pazeminātu tauku saturu patēriņš.

Tomēr daudzuma ziņā visvairāk tiek patērēti tādi produkti kā kartupeļi, olas, piens, āboli, burkāni un cūkgaļa. No tiem 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, visstraujāk samazinājies pilnpiena, cūkgaļas un olu patēriņš (attiecīgi par 20%, 19% un 18%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru