Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Veicot pārbaudes lielveikalu tīklos, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav atradis pierādījumus tam, ka no Zviedrijas ievesti lēti kartupeļi, ko realizē pašmāju veikalos.

Piektdien veicām pārbaudes lielveikalos un pagaidām nav apstiprinājusies informācija, ka no Zviedrijas būtu ievesti lēti kartupeļi, ko realizē lielveikalos, DB.lv skaidro PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Lielveikalos inspektori konstatējuši pārsvarā Latvijā audzētus kartupeļus un no Lietuvas ievestos. Pirmdien pārbaudes turpināsies uzņēmumos, kas kartupeļus fasē, kā arī lielveikalos.

Jāatgādina, ka PVD pārbaudes sāka pēc tam, kad masu medijos izskanēja informācija par lētiem, it kā no Zviedrijas ievestiem kartupeļiem, kas varot sagraut vietējo ražotāju biznesu. Zemnieks Ritvars Leitens no SIA Ruģēni zināja teikt, ka lēto kartupeļu krava ienākusi Rīgas ostā un tālāk tā nokļuvusi realizācijā. E. Zavadskis gan sacīja, ka PVD lūgusi informāciju arī no robežsardzes, kur apliecināts, ka pagājušā nedēļā nevienas kartupeļu kravas no Zviedrijas nav bijis. PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors uzsvēra, ka «pagaidām viss ir baumu līmenī», un, ja kādam ir detalizēta informācija par notikušo, tad lūgums ziņot PVD. «Mēs kā dienests esam noreaģējuši, bet nav garantijas, ka izskanējusī informācija apstiprināsies,» tā E. Zavadskis. Un pat ja šī informācija apstiprinātos, tā nav nosodāma rīcība, jo ES tā ir legāla prakse – pārvietot preces, teica PVD pārstāvis.

Gaļas kvalitātes kontroles ekspertus, kas formāli strādā PVD, faktiski algo kautuves.

Latvijas kautuvju īpašniekiem jāsamaksā Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ne tikai par katru veterinārā eksperta nostrādāto stundu, kontrolējot kaujamos lopus un pārstrādei paredzēto gaļu, taču viņi spiesti samaksāt arī darba devēja nodokli par PVD darbiniekiem, uzkrājumus atvaļinājumiem, apmācībām un citus. Tomēr darba līgumi kautuvē strādājošajiem ekspertiem ir noslēgti ar PVD. Apzinot kontrolējošos dienestus, DB neizdevās atrast kaut vienu, kas strādātu pēc līdzīgiem principiem.

Maksājumi notiek atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem par PVD veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Līdz 2004.gadam eksperti bija kautuvju darbinieki. Lai it kā izslēgtu interešu konfliktu un likvidētu paškontroli uzņēmumos, 2004.gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja, ka uzņēmumi pērk pakalpojumu no PVD. Pēc būtības nekas nemainījās, tikai ekspertiem darba līgumi bija formāli jāslēdz ar PVD. Noteikumi ir vairākas reizes grozīti, tomēr joprojām spēkā ir punkts, kas paredz, ka dienests ar pakalpojuma ņēmēju var vienoties par finanšu līdzekļu iemaksu dienesta kontā pirms valsts uzraudzības un kontroles darbību veikšanas un pakalpojumu sniegšanas un attiecīga rēķina saņemšanas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

PVD ir konstatējis gadījumu, kad kādam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam, kas sezonāli darbojās Jūrmalā, ir pārdots dokuments, kas apliecina, ka uzņēmuma darbinieki ir noklausījušies mācību kursu Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā. Šis mācību kurss ir obligāts visiem pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem un apliecības neesamība pārbaudes laikā tiek traktēta kā pārkāpums. Kā starpnieks apliecības nodošanai un naudas iekasēšanai ir izmantots PVD darbinieks, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka, veicot pārbaudi uzņēmumā un atklājot, ka tā darbinieki nav noklausījušies obligāto mācību kursu, PVD inspektors ir piedāvājis palīdzēt to atrisināt iepazīstinot ar kursu organizatoru, kurš par samaksu izsniegs nepieciešamo apliecību, bez pašu apmācību apmeklēšanas.

«PVD inspektors ir rupji pārkāpis ētikas normas un ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli, nododot tālāk inspekcijas laikā iegūto informāciju un iesaistoties nelikumīgās darbībās», saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, «PVD ar vislielāko nopietnību attiecas pret šo gadījumu, tādēļ inspektors darbu dienestā ir pametis, savukārt dienests turpina izmeklēšanu, kā arī par notikušo ir informējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju».

Lai arī šogad audzis kartupeļu imports no Zviedrijas, tā nav lielākā importētājvalsts.

Jautājums par kartupeļu importu no Zviedrijas aktualizējies pēc tam, kad Vidzemes zemnieks Ritvars Leitens no SIA Ruģēni paziņoja, ka no Zviedrijas, iespējams, ievesti lēti kartupeļi – par 4 santīmiem kilogramā, kas nonākuši tirdzniecībā un var sagraut vietējo kartupeļu audzētāju biznesu.

Oficiāli dati par kartupeļu importu septembrī un oktobrī vēl nav pieejami, taču kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pirmajiem astoņiem mēnešiem – šogad Latvijā no Zviedrijas ievestas 435 t kartupeļu pretstatā 371 t pērn kopumā. Taču Zviedrija nav lielākais kartupeļu importētājs – visvairāk šogad importēti kartupeļi no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas. Arī cenu līmenis nav zems – gada sākumā no Zviedrijas importēti kartupeļi par 0,18 Ls/kg, bet maijā – 0,16 Ls/kg. Salīdzinājumam – no Vācijas maijā tupeņi ievesti par 0,13 Ls/kg.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saistībā ar saņemto informāciju no biedrības Dzīvnieku brīvība par labturības prasību pārkāpumiem cūkkopības uzņēmuma Baltic Pork novietnē tajā veicis pārbaudi un konstatējis ilgstošu grūsno sivēnmāšu turēšanu individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA Baltic Pork cūku novietnē, PVD nekavējoties veica pārbaudi, kurā aizdomas par to, ka grūsnās sivēnmātes tiek ilgstoši turētas individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, apstiprinājās,» sacīja Meistere. Viņa piebilda, ka par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sācis administratīvo lietvedību, un uzņēmums Baltic Pork turpmāk būs pastiprinātā PVD uzmanības lokā.

Vienlaikus PVD izvērtēs arī Baltic Pork iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un PVD inspektora, kas šīs pārbaudes veicis, atbildību.

Tāpat PVD pievērsīs pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai arī citās cūku novietnēs, veicot biodrošības pārbaudes, pastāstīja Meistere.

Siguldas pirmsskolas izglītības iestādē «Tornīši», kurā audzēkņiem konstatēta akūta zarnu infekcija, nebija reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), līdz ar to ēdināšana tur līdz šim notikusi nelegāli, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Ņemot vērā Siguldas izglītības iestādēs konstatētos saslimšanas gadījumus, kā arī to, ka epidemiologi turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, PVD Siguldas izglītības iestādes pārbaudīs katru dienu.

16.septembrī veiktajās atkārtotajās pārbaudēs konstatēts, ka bērnudārzi «Saulīte», «Pīlādzītis» un «Ieviņa» brīvdienās nav veikuši pienācīgu tīrīšanu un dezinfekciju, tāpēc, neraugoties uz to, ka piektdien ņemtajos nomazgājumu paraugos Šiga toksīnu producējošā zarnu nūjiņa nav konstatēta, PVD ir paņēmis atkārtotus nomazgājumu paraugus. Tāpat tiek gaidīti piektdien ņemto paraugu testēšanas rezultāti uz higiēnas rādītājiem.

Pirmdien PVD pārbaudīja vēl divas Siguldas izglītības iestādes, kurās iepriekš konstatēti saslimšanas gadījumi – «Pasaciņa» un «Tornīši». Arī tajos ir paņemti nomazgājumu paraugi.

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas speciālists Māris Narvils publicējis secinājums par mēģinājumu audzēt laukā pārziemojošus kartupeļus, kurus var ēst jau februāra beigās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Māris Narvils kopš rudens briedušos kartupeļus novācis, lai kopā ar ģimeni un LLKC kolēģiem nogaršotu februāra beigās.

Ziemošana izmēģināta ar šķirni Laura, pērn vasaras otrajā pusē bumbuļus iestādot un ļaujot tiem augt līdz rudenim. Salnu laikā laksti piesegti ar agrotīklu. «Kartupeļi aug, līdz to augšana dabiski – gaisa un augsnes temperatūru dēļ – apstājas, veģetācija beidzas,» vēsta M. Narvils, «tad nāk lakstu pļaušana un pirmā vagu nosegšana. Nākot lielākam salam, salmu kārtu papildina, sedz ar plēvi, bet ne pilnībā. Tā kartupeļu stādījums neskarts gaida pavasari, kad tiek norakts un celts galdā.»

Latvijas ogu audzētāji atzīst, ka uzvarēt konkurences cīņā var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā pilnā sparā rit ogu sezona. Par zemeņu bagātību var pārliecināties Rīgas tirgos un lielveikalos, kur Latvijas sārtvaidzes ieraugāmas līdzās poļu zemenēm. Importētās zemenes Latvijā nonāk galvenokārt tieši no Polijas, vien ļoti nelielā apjomā – no Lietuvas.

Lielā konkurence nāk par labu pircējiem, savukārt mūsu zemeņu audzētāji atzīst – konkurēt tirgū var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, jo mūsu dienvidu kaimiņu audzētās ogas ir stipri lētākas. Vēl pagājušajā nedēļā zemākā cena par kilogramu Latvijas zemeņu Rīgas Centrāltirgū bija divi eiro un piecdesmit centu, savukārt dārgākā – seši eiro kilogramā, savukārt Polijas zemenes var iegādāties pat par vienu eiro un trīsdesmit centiem kilogramā. Vidēji Latvijas zemenes pašlaik – sezonas augstākajā punktā – maksā ap trim eiro kilogramā, tātad teju par pusotru eiro dārgāk nekā importa zemenes. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā pirmās Latvijas zemenes, kas audzētas siltumnīcā, maksāja no sešiem līdz astoņiem eiro kilogramā, kamēr Polijas zemenes bija nopērkamas par trim līdz četriem eiro kilogramā.

Rīgas Centrāltirgū sākusies ābolu tirdzniecība - iespējams iegādāties rožābolus un baltos dzirdos - to cena attiecīgi 1,20 eiro un 1,50 eiro kilogramā, informē tirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Piedāvājumā ir arī ievesti āboli – arī tiem divas cenas: 40 centi un 1,30 eiro.

Zemenes tirgū nopērkamas par 2,50 līdz 3,50 eiro kilogramā, ķirši, sākot no 1,80 eiro, mellenes maksā 4,50 eiro vai 5 eiro kilogramā, dārza mellenes – no 4,50 līdz 6 eiro, upenes un jāņogas – 1,50 eiro, ērkšķogas – divi eiro, avenes – trīs eiro puskilograms, plūmes maksā no 90 centiem līdz 2,20 eiro kilogramā.

Visredzamākais cenu kritums nedēļās laikā bijis sviesta pupām – 2 vai 2,50 eiro vietā tās tagad nopērkamas par 1,20 vai 1,50 eiro kilogramā. Kartupeļiem cena ir robežās no 15 līdz 60 centiem, sīpoliem no 70 centiem līdz vienam eiro, gurķi maksā no 40 līdz 70 centiem, tomāti no 65 centiem līdz 1,80 eiro kilogramā. biešu cena ir 80 centi (vārītas 1,50 eiro), kabači nopērkami par 30 vai 50 centiem, cūku pupas par 70 vai 80 centiem, burkāni 80 centi, kāposti 40 vai 50 centi, ziedkāpostiem cena no 40 līdz 80 centiem.

Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

Lai noskaidrotu, cik šopavasar maksā dārza veltes, kā arī redzētu salīdzinošu tirgus atmosfēru, reģionālais laikraksts Kursas Laiks apmeklējis gan Rīgas Centrāltirgu, gan Liepājas Pētertirgu.

Rīgas tirgū vairākās vietās izdevies atrast jaunos kartupeļus, kas maksāja aptuveni 2 eiro kilogramā, turpretī Liepājā tikai vienam tirgotājam bija jaunie kartupeļi un «gāja par sešiem eiro kilogramā». Kursas Laiks novērojis, ka ir arī pircēji šādai cenai. Savukārt redīsi, salāti, lociņi Rīgas tirgū maksāja 2,5 eiro kilogramā, bet Liepājā – par eiro kilogramā lētāk.

Ārzemju zemenes abos tirgos gandrīz vienā cenā, lai gan Liepājā cena mazliet augstāka. Rīgā par poļu un ungāru zemenēm prasīja līdz 4 eiro kilogramā, bet Liepājā tās pašas dažai pārpircējai vēl par eiro piecenotas. Bija Rīgas tirgū arī Grieķijas zemenes, kas maksāja 2,80 eiro kilogramā. Iespējams, ka Kursas Laiks Rīgas tirgū viesojās par vēlu, ap diviem pēcpusdienā. Vietējo zemeņu piedāvājumā vairs nebija, tādēļ cenas nav. Savukārt Liepājā piedāvājums plašs un cenas – no 8 līdz pat 14 eiro par vienu kilogramu ogu. Lai cenas netracinātu pircēju, pārdevēji tās norāda simts gramiem.

Portāls DB apmeklēja Rīgas Centrāltirgus Nakts tirgu, lai uzzinātu, kādus dārzeņus, augļus un sēnes tajā patlaban iespējams iegādāties un kādas ir vidējās cenas.

DB secināja, ka daudzi pārdevēji piedāvā gailenes, taču tirgū tikpat kā nav pieejamas baravikas.

Izskatās, ka zemenes visiem pārdevējiem piegādā viens piegādātājs no Bauskas. Tajā pašā laikā tirgū pieejams plašs gurķu un tomātu piedāvājums no dažādiem piegādātājiem.

Avenes iespējams iegādāties tikai no viena pārdevēja, turklāt tās nav vietējās,savukārt upeņu tirgū ir pa pilnam.

Baravikas tirgū patlaban maksā 15 eiro kilogramā, bet gailenes – 3 eiro litrā. Vietējo zemeņu vidējā cena ir 4-4,5 eiro kilogramā, upenes maksā 1,8-2 eiro kilogramā, tomāti – 2,5-3 eiro kilogramā, gurķi – 1-1,5 eiro kilogramā, bet kartupeļi – 0,5-0,6 eiro kilogramā.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties Nakts tirgū!

Saistībā ar zirga gaļas skandālu gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers tuvākajās dienās plāno vērsties tiesā pret Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kā arī zinātnisko institūtu Bior, vainojot valsts iestādes uzņēmuma apzinātā nomelnošanā, informē uzņēmuma pārstāve Anita Lancmane.

«Jau tuvākajās dienās tiks sagatavoti dokumenti iesniegšanai tiesā par PVD un "Bior" pārkāpumiem, pildot valsts deleģētās funkcijas. Var jau būt, ka likumi ir rakstīti tikai uzņēmumiem un iedzīvotājiem, nevis arī valsts institūciju ierēdņiem, tomēr domājam, ka valsts institūciju visatļautība, zinot, ka viņus tāpat neviens nesodīs, iespējams, ir pārkāpusi jebkādas robežas,» norādīja Lancmane.

Viņa sacīja, ka Forevers, iepazīstoties ar PVD saņemto analīžu rezultātiem no Anglijas laboratorijas, uzskata, ka patlaban notiek valsts naudas izšķērdēšana un uzņēmuma nomelnošana.

«Vakar plkst.12.30 no PVD saņēmām to pašu piecu paraugu analīžu rezultātus, kurus it kā jau PVD pārbaudīja Vācijas laboratorijā februāra beigās un uz kuru pamata tīši vai netīši veica uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Tāpat kā februārī, par analīžu rezultātiem uzzinājām no preses. Esam veikuši neatkarīgu pārbaudi akreditētā laboratorijā Hamilton Poland Ltd. Pie paraugu noņemšanas un nosūtīšanas piedalījās arī pārstāvji no PVD un Bior. Visi atkārtotai pārbaudei nosūtītie paraugi uzrādīja, ka SIA Forevers produktos zirga gaļas nav,» sacīja Lancmane.

Eiropas Komisija izvērtē iespēju uzdot visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem veikt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, jo vairāku dalībvalstu dienesti atklājuši, ka Comigel un Findus ražotajos pārtikas produktos liellopu gaļa aizstāta ar zirgu gaļu, turklāt ir aizdomas par veterināro zāļu atliekvielām šajā gaļā. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz šim veiktajās pārbaudes aizdomīgu gaļu nav konstatējis, tomēr novēroti citi pārkāpumi.

Papildināta ar 1., 2. un 3. rindkopu.

Ja EK pieņems lēmumu visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem vekt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, arī PVD, iepriekš izvērtējot, kuros pārtikas aprites posmos un kādiem pārtikas produktiem, ņems paraugus laboratoriskajām pārbaudēm. Līdz šim Latvijā nav bijuši tādi gadījumi, kad liellopu gaļā tikusi konstatēta zirga gaļas klātbūtne, Db.lv stāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Tomēr līdz šim ir bijuši gadījumi, kad tirgotāji ir nepareizi norādījuši dzīvnieka vecuma kategoriju, tādējādi maldinot pircējus, stāstīja PVD pārstāve. PVD ir konstatējis tādus gadījumus, kad piemēram, aitas gaļa tiek uzdota par jēra gaļu (jērs ir līdz 12 mēnešu vecumam, aita – no 12 mēnešiem), un liellopa gaļa – par jaunlopa gaļu (teļš – līdz 8 mēnešiem, jaunlops – no 8 līdz 12 mēnešiem, no 12 mēnešiem – liellops), skaidro PVD pārstāve.

Tirgū un veikalos jau nopērkami pašmāju kartupeļi. Par kilogramu neliela izmēra dzelteno bumbuļu sestdien, 20. jūnijā, pārdevējs no Stelpes Kristaps Stallītis Bauzes tirgū prasīja 40 eirocentus, lielāki tupeņi tika pārdoti par eiro kilogramā, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Vecumnieku novada Kurmenes piemājas saimniecībā «Gabužēni» 8. jūnijā pirmo kartupeļu ražu vāca Jānis Zariņš. Viņš atzina, ka tupeņi esot viduvēji, jo bijis pārāk vēss un sauss. Dārzeņu briešanas laikā vispār neesot lijis, stāsta J. Zariņš. Saimnieks ceturtdienās sastopams Valles tirdziņā. Pirmie tupeņi pārdoti par eiro kilogramā, tagad cena krītas. J. Zariņš raizējas par konkurenci: «Veikalos Polijas un Spānijas kartupeļi ir lētāki nekā vietējie. Mēs, zemnieki, cenas ziņā speram soli pretī pircējam, bet nevar to nolaist tik zemu, ka paša darbs neatmaksājas.»

Sausuma dēļ kartupeļus rakt vēl nav sācis Iecavas novada saimnieks Aigars Cirītis. Šim darbam viņš plāno pievērsties pēc saulgriežu sagaidīšanas. Par ražu esot vēl grūti spriest, bet A. Cirītis atzīst – ja kārtīgi nolīs, var cerēt uz lieliem kartupeļiem. Par vēso laiku zemnieks neraizējas, jo kartupeļi bija apsegti. Saimnieks kartupeļus grasās pārdot Rīgas tirgū, cenu pielīdzināšot pārējo tirgoņu noteiktajai, kas ir 30 – 50 eirocenti kilogramā. «Tupeņi šogad ir lētāki nekā pērn. Polijas tuvums, intensīvais un nekontrolētais imports nepārtraukti apdraud latviešu zemniekus,» bažījas A. Cirītis. Viņaprāt, varasvīriem nepieciešams situāciju pārdomāt, jo nekontrolētais imports var «izēst» vietējos zemniekus.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Pasaulē tā ir iekārtots, ka ir kontrolējamie un ir kontrolētāji. Turpinot šo domu – valsts iestādes kontrolē, bet dažādi uzņēmumi ir tie, pret kuriem tiek vērstas šādas darbības. Un tad vēl ir specifiskā Latvijas situācija, proti, noteiktus uzņēmumus kontrolē vieni un tie paši valsts iestādes kontrolieri, turklāt saņemot par to samaksu no kontrolējamajiem. Paruna par to, ka suns savam maizes devējam rokā parasti nekož, gan ir tik sena, cik vien iespējams, tomēr Pārtikas un veterinārā diensta (PVD) vadība to nekad nav zinājusi, vai – ticamāk gan – pārliecinoši izliekas nezinām.

Runa ir par faktu, ka jau gadiem ilgi lopkautuvju darba ikdienas kontrolēšanu veic PVD speciālisti, un par to kautuvju īpašnieki maksā visnotaļ lielu naudas summu – 4,95 latu stundā. Turklāt šis kontroles darbs tiek organizēts pavisam interesanti. Piemēram, PVD speciālists Jānis diendienā dodas kontrolēt kautuvi X, par to saņemot noteiktus procentus no tās summas, ko par viņa darbu kautuve pārskaita PVD. Pirmkārt, Jānis ļoti labi zina – ja kautuve X bankrotēs, vai kaut tiks slēgta uz laiku kāda pārkāpuma dēļ, viņš paliks bez darba. Otrkārt, gadiem ilgi, ikdienā satiekot kautuves X šefu, Jānis var paspēt ar viņu, teiksim tā, sadraudzēties. Ņemot vērā abus šos aspektus, nenovēršami rodas jautājums – kāda gan ir garantija, ka uz kautuves X darbu PVD speciālists Jānis neskatās «caur pirkstiem»? Uzmanības vērts ir faktors, ka kautuvju kontrolējošie speciālisti, kā jau minēts, saņem procentus no summas, kas samaksāta par kontrolēšanu. Savukārt pārējie (vairums) procenti tiek novirzīti PVD administratīvā aparāta uzturēšanai. Saliekot kopā minētos faktus, nākas secināt – valsts ir radījusi naudas mašīnu, kas ļauj saņemt no kautuvju īpašniekiem garantētu samaksu par pakalpojumu, kas maskēts ar nosaukumu «maksa par kontroli», taču reāli nodrošinot vien kontrolējošā darba kūsājošu imitāciju.

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».