Premjera kandidāta Valda Dombrovska lēmums neuzaicināt valdībā LPP/LC, esot pareizs lēmums, šādu viedokli politologs Filips Rajevskis pauda ziņu raidījumā 900 sekundes.

«Visas sarunas un signāli, kurus deva V. Dombrovskis liecināja, ka kaut kāda vajadzība pēc I. Godmaņa ir, bet V. Dombrovskim būtu grūti vadīt valdību, kurā sēdētu arī bijušais premjers. Tas ir pareizs solis, ka viņš atbrīvojies no «akmens kājā»,» teica F. Rajevskis. Tomēr politologs pieļāva iespēju, ka vēl var tikt ieviestas izmaiņas valdības sastāvā, pirms tas apstiprināšanai tiek nodots Saeimai.

Viņš arī paredzēja, ka jaunajai valdībai, ja to apstiprinās, būs jāpārdzīvo vismaz divas krīzes – budžeta grozījumu apstiprināšana Saeimā un iespējamās ārkārtas vēlēšanas.

Politologs Valts Kalniņš grūtības Vienotībai veidot koalīciju ar Saskaņas centru redz tajā, ka tie būtu divi lieli spēki ar tik pat lielām ambīcijām, kas varētu radīt nestabilitāti.

«Ticamākais modelis patlaban izskatās līdzšinējās koalīcijas modelis,» saka politologs. «Izskatās, ka pašlaik šī koalīcija ir guvusi tādu kā vēlētāju akceptu. Premjera un ZZS pēdējo dienu attiecības liecina, ka viņi orientējas uz koalīcijas turpināšanos, raksta diena.lv.

Pārsteigumi nav izslēdzami, ja ZZS no kāda cita saņem kādus pievilcīgākus piedāvājumus un risinājumus. To pilnīgi izslēgt nevar, lai gan Vienotībai noteikti būs iniciatīva. Grūti iedomāties, ka prezidents pašreizējios apstākļos kā pirmo premjera kandidātu varētu aicināt kādu citu, nevis Dombrovski.»

Ja neskaita nākamā gada budžetu, V. Kalniņš kā jaunās valdības prioritāti, kam pievērsties, redz veselības aprūpi, jo par to vislielākās bažas redzamas iedzīvotāju aptauju rezultātos. «No visām nozarēm visvairāk iedzīvotājus uztrauc veselības aprūpe. Tās sistēma krīzes situācijā ir saņēmusi tik stiprus triecienus, ka blakus budžeta savākšanai valdībai veselības aprūpes stabilizācija noteikti būs prioritāra – lai tā nepārvērstos par nežēlīgu, 100% maksas pasākumu.»

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Pastāv diezgan liela iespēja, ka referendums par eiro ieviešanu Latvijā notiks, uzskata politologs Ivars Ījabs.

Jautāts, kāpēc pēdējā laikā no dažādu politisko spēku puses pastiprinās aktivitātes pret eiro ieviešanu Latvijā, Ījabs sacīja, ka tam ir vairāki iemesli.

«Pirmkārt, jau politiskā dzīve kopumā patlaban ir pietiekami konfrontējoša, jo pašreizējā Saeimā ir daudzskaitlīgi pārstāvētas partijas, kurām nav svešs populisms. Eiro ieviešana šim populismam ir ļoti pateicīga tēma, jo sabiedrības noskaņojums pret eiro nav spīdošs un eiroskepticisms Latvijas sabiedrībā vienmēr ir bijis diezgan stiprās pozīcijās. Lielā mērā par to ir atbildīgi arī atsevišķi politiķi, kas līdz šim ir skandējuši to, cik Eiropas Savienība ir slikta, kā Brisele ierobežo mūsu nacionālās tiesības un tamlīdzīgas lietas,» norādīja politologs.

Lai Jaunā konservatīvā partija (JKP) spētu izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), «Jaunās Vienotības» (JV) un «Saskaņas», kļūstot par koalīcijas vadošo spēku, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt, šādu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis.

Līdz ar JKP paziņojumu, ka jaunās valdības izveidē tā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), iespējamie tālākie koalīcijas modeļi var būt dažādi, skaidroja politologs. «JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un «Saskaņas», ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,» sacīja politologs.

Eksperts norādīja, ka JKP vēlētāji šādu soli, proti, nesadarbošanos ar ZZS, varētu prasīt, ņemot vērā, ka JKP retorika bija agresīva un ar uzstādījumu, ka viss, ko iepriekšējā valdība darījusi, ir nepareizi. Šī iemesla dēļ zināma loģika JKP solī nesadarboties ar ZZS ir, tomēr atklāts ir jautājums, vai koalīciju spēs izveidot no četriem spēkiem, un šajā ziņā jāparāda ļoti augsta spēja manevrēt, uzskata Rajevskis.

Pretēji paša paustajai vēlmei jau šogad redzēt jaunu valdību Valsts prezidents Andris Bērziņš «paņēmis pauzi». Patlaban prezidents ir sapinies savos skaidrojumos un izteiktajās pretenzijās pret kandidātiem, politologs Jānis Ikstens pauda LTV raidījumā Rīta Panorāmā.

Nevirzot jaunu premjera amata kandidātu, Valsts prezidents rīkojas bezatbildīgi, un izskatās, ka viņš nespēj pamatot savu rīcību, pauda politologs.

Jau ziņots, ka A. Bērziņš trešdien otro reizi noraidīja Vienotības virzīto kandidātu Arti Pabriku. Prezidents par šādu rīcību izšķīries, jo neesot guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam. A. Bērziņš ir devis partijām laiku vienoties par nākamo valdību līdz 7. janvārim, pretējā gadījumā solot nominēt sevis izraudzīto kandidātu.

Politologs J. Ikstens norādīja, ka šobrīd partijas nespēj izpatikt prezidentam, taču bezpartejiskus kandidātus mēdza meklēt gadījumos, kad partijas nespēja vienoties, kuru kandidātu virzīt, bet šoreiz nav tādas situācijas. J. Ikstens pauda neizpratni, kāpēc būtu jāmeklē cits potenciālais premjers, ja partijas vienojas par to kandidātu, kas var nodrošināt, ka valdība sāktu darbu bez ilgas iešūpošanās, kuru atbalsta sabiedrība.

Šodien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu «Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai» («Stratēģija 2030»). Tās virsmērķis ir veicināt ekonomikas konkurētspēju, veidojot sabalansētu, efektīvu, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku.

EM sākusi darbu arī pie nepieciešamo normatīvo aktu un plānošanas dokumentu izstrādes, lai sasniegtu «Stratēģijā 2030» definētos Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus. Taps vairāki grozījumi Ministru kabineta noteikumos, likumos, kā arī, balstoties uz «Stratēģijā 2030» noteiktajiem pamatvirzieniem, līdz 2014.gada 1.maijam tiks izstrādātas detalizētākas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam.

«Esmu gandarīts, ka beidzot ir noslēdzies ilgais un sarežģītais stratēģijas tapšanas process, lai kopīgiem spēkiem, vienojot nozares ekspertus, uzņēmējus un politikas veidotājus, nodrošinātu enerģētikas sektora attīstībai un ilgtspējai tik svarīgo ilgtermiņa redzējumu. «Stratēģijā 2030» paredzētie rīcības virzieni noteikti tādi, lai efektīvākajā veidā sasniegtu tās galveno mērķi - konkurētspējīgas Latvijas ekonomikas attīstība,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Krimā ar Krievijas līdzdalību sākta «Abhāzijas scenārija» īstenošana, lai panāktu Krimas atdalīšanu no Ukrainas, Krievijas telekanāla Doždj ēterā piektdien sacīja ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.

Šādi politologs reaģēja uz informāciju, ka bruņoti cilvēki - atbilstoši mediju ziņām un Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova teiktajam tie ir Krievijas karavīri - Krimā ielenkuši Sevastopoles Belbekas lidostu, kur atrodas Ukrainas armijas daļa. Kā piektdien paziņoja Avakovs, Krievija sākusi bruņotu iebrukumu Ukrainā.

«Aerodromu sagrābšana Krimā atgādina ļoti labi pārdomātu, režisētu, koordinētu militāru operāciju,» sacīja Fesenko. «Šī scenārija uzsākšana nozīmē, ka Krimā sākas iekšpolitiskā krīze (..), otrkārt, ap Krimu rodas starptautiski politiska krīze, (..) jo šādas lielas teritorijas statusa maiņa - turklāt statusa maiņa konflikta formā -, protams, novedīs pie nopietnas krīzes, pirmkārt, attiecībās starp Krieviju un Ukrainu.»

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Pēc ietekmes izplešanas daļā Ukrainas teritoriju Krievijas prezidents Vladimirs Putins ķersies klāt Kalnu Karabahai un Latvijai, intervijā radio Brīvība sacīja Krievijas politologs Staņislavs Belkovskis.

«Es uzskatu, ka pēc Ukrainas viņam uzdevums būs Kalnu Karabahas neatkarības atzīšana. Pateicoties tam, viņš saņems ASV, Kanādas un Francijas armēņu diasporas atbalstu, kas no ārpolitiskā skatu punkta viņam ir svarīgi,» sacīja politologs.

«Un vēl - panākt prokrievisko spēku nonākšanu pie varas Latvijā, jo viņam vajag uzlikt kāju uz Baltijas. Igaunijā un Lietuvā viņš to nevar izdarīt, bet Latvijā - var,» norādīja Belkovskis.

«Es uzskatu, ka NATO valstu - jebkuru - teritorijā Putins nerīkosies tā, kā viņš rīkojas Ukrainā,» piebilda politologs.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda uz vairākiem trūkumiem Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā Enerģētikas stratēģijā 2050.gadam, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

LDDK pārstāvji pauž, ka stratēģijas forma un saturs vairāk atgādina informatīvu ziņojumu, un, lai to sauktu par stratēģiju, nepieciešami vairāki precizējumi un papildinājumi.

LDDK pēc savu biedru un ekspertu viedokļu apkopošanas nosūtījusi KEM atzinumu, piedāvājot gan konceptuālus, gan specifiskus komentārus stratēģiskā dokumenta uzlabošanai.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka stratēģijās ir jābūt skaidriem izvērtēšanas posmiem un pielāgošanās procedūrām.

Vienlaikus LDDK ieskatā, lai KEM piedāvājumu pārveidotu no informatīva ziņojuma par stratēģijas cienīgu dokumentu, ir nepieciešams ņemt vērā kritiku un ieteikumus.

Darba devējus pārstāvošā organizācija norāda, ka nav atbalstāma stratēģijas bieža pārskatīšana - tas liek domāt par dokumenta nepatstāvību un mazina tiesisko paļāvību iekļautajiem mērķiem un plānotajām politikām.

«Es esmu gatavs ņemt atpakaļ precīzi 3/8 (trīs astotdaļas) no visām riebeklībām, ko esmu teicis par viņu šajos četros gados. Taču tajā jau ir meklējams tas Zatlera figūras traģisms: viņš ir labs cilvēks, bet ne politiķis,» savā blogā satori.lv politologs Ivars Ījabs.

Viņš skaidro, ka V. Zatlera mērķis ir augstākā mērā slavējams: oligarhu ietekmes mazināšana. Taču, vai šis mērķis tagad tiks sasniegts ar ārkārtas vēlēšanām, - par to varētu šaubīties. «Ja izdosies – celsim Zatleram pieminekli, un es būšu pirmais, kas aģitēs ziedojumu vākšanas kampaņā. Taču var arī neizdoties, vairāku iemeslu dēļ».

Politologs skaidro, ka Zatlers, iespējams, neapzinās, ka ar šo iniciatīvu ir nogāzis Dombrovska valdību, kura tomēr ir stabilitātes avots valsts attīstībai. Viņš norāda, ka pieņēmums, ka Vienotība pēc vēlēšanām iegūs vairāk, nekā tai jau ir, ir diezgan patvaļīgs pieņēmums. Turklāt citas 10. Saeimā pārstāvētās partijas varētu saglabāt līdzšinējās pozīcijas vai pat tās palielināt.

Ja Rīgas domē tiktu izveidota jauna koalīcija, tad tur veidotos kaut kas līdzīgs kā savulaik Jūrmalā. «Es domāju, ka tad būtu jauna Jūrmalgeita, proti, Rīgageita,» intervijā Latvijas Radio norādīja politologs Andris Runcis.

Viņš arī skaidroja, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) var neuztraukties līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā, jo pašreizējā koalīcija ir stabila, tāpēc politologs nezina, kam ir jānotiek, lai N.Ušakovu atbrīvotu no amata. Savukārt par skandālu, kas saistīts ar Edgaru Jaunupu un Aināru Šleseru (LPP/LC) A.Runcis norāda, ka no tā iegūst Vienotība un arī A.Šlesers, taču ne SC, ne N.Ušakovam tas neesot vajadzīgs.

Jāatgādina, ka E.Jaunups 16.septembrī atklāja, ka LPP/LC līdera pārstāvju neafišētu piedāvājumu mainīt Rīgas vadību, savukārt A.Šlesers to noliedz.

A.Runcis arī piebilst, ka politiskā temperatūra kāpj un šis pēdējais skandāls tikai apliecinot – tuvojas vēlēšanu drudzis.

Valsts prezidents Andris Bērziņš var justies laimīgs ar izdarīto izvēli, aicinot zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību, uzskata politologs Jānis Ikstens.

Viņaprāt, prezidents varot justies laimīgs, jo ir dabūjis tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, kādu, iespējams, ir gribējis. Par to liecinot salīdzinoši gludais [premjera kandidāta nosaukšanas] process, saka Ikstens.

Straujuma nav atstājusi strauja un neapdomīga cilvēka iespaidu, tāpēc valdības vadīšana turpināšoties līdzšinējā premjera Valda Dombrovska (V) stilā. Ne darbība ministres amatā, ne arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā nav radījusi revolucionāra cilvēka iespaidu. «Tā nebūs nekāda [Einara] Repšes uguņošana vai [Andra] Šķēles mācīšana,» sprieda politologs.

Šogad nav izslēgta iespēja, ka var mainīties ministri. Proti, kādam pašam var uzdot nervi, bet no kāda var atteikties arī partija, raidījumā 900 sekundes norādīja politologs Filips Rajevskis.

Viņš skaidroja, ka, piemēram, ZZS jau pamazām sāk atteikties no sava veselības ministra Jura Bārzdiņa.

Runājot par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, F.Rajevskis norādīja, ka neviena no partijām neļaus pārņemt šo amatu citai, tāpēc jauns prezidenta kandidāts esot jālūkojas ārpus partiju aprindām.

Tas palielinot pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera izredzes tikt ievēlētam arī uz otro termiņu. Jāatgādina, ka nesen advokāts Andris Grūtups norādīja, ka Raivim Dzintaram esot visas potences kļūt par prezidentu. Tomēr F.Rajevskis gan uzsvēra, ka tas nenotiks šogad, jo R.Dzintars vēl neesot sasniedzis 40 gadu slieksni. Viņam vēl jāpaaugas, piebilda, politologs.

Nākamais gads ekonomikā būs ārējo notikumu diktēts, pilns nenoteiktības un ar iespējamām krasām svārstībām, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, komentējot Eiropas Savienības (ES) līderu pieņemtos risinājumus izejai no eirozonas krīzes.

Pēc ekonomista domām, patlaban vērojamais politiķu patoss par panākumiem krīzes risinājumos ir stipri pārspīlēts.

«Patlaban ir tikai panāktas vienošanās par uzstādījumiem, kurus var vērtēt kā soli uz priekšu, tomēr darbs pie tehniskajiem risinājumiem tikai sāksies. Un šajā gadījumā redzēsim, ka teiciens «velns ir detaļās» būs precīzs situācijas apzīmējums,» uzskata Gašpuitis, norādot, ka arī risinājumi un precīzāka attīstības gaita būs redzama vien gada beigās, bet līdz tam turpināsies minējumi un spekulācijas.

Grieķijas parāda restrukturizācijas programmai ir jātop līdz šā gada beigām, bet tās darbībai jāsākas jau nākamā gada sākumā. Situāciju apgrūtinot fakts, ka 50% parāda atlaišana attiecas uz privātajiem kreditoriem, ne uz starptautiskajām institūcijām, piemēram, Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Grieķijas saistības pret privātajiem kreditoriem ir aptuveni 210 miljardi eiro (148 miljardi latu) no kopējā 350 miljardu eiro (246 miljardu latu) parāda. Turklāt, kā norāda Gašpuitis, nav paredzams, ka vienošanās ar privātajiem investoriem noritēs gludi. Tādēļ varbūtība, ka viss neritēs pēc plāna, ir visai liela.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Krievija savu piedāvājumu Ukrainai kļūt par federālu valsti izteikusi, lai Ukraina varētu to noraidīt, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.

Krievija šo ierosinājumu izteikusi, lai tai nevarētu pārmest, ka tā nav izteikusi nekādu piedāvājumu. «Taču tas ir noraidāms, jo tas principā norāda uz Krievijas iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās,» skaidroja profesors.

Turklāt, ja minēto piedāvājumu nav izteicis pats Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vai prezidents Vladimirs Putins, šo Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu nevar uzskatīt par oficiālu Krievijas valdības piedāvājumu. «Šajā līmenī tas ir mēģinājums zondēt pozīciju,» piebilda Skudra.

«Krievija mēģina runāt par Ukrainas lietām, nerunājot ar pašu Ukrainu,» viņš sacīja.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Rietumu sankcijas nepiespiedīs Kremli mainīt politiku, tās pat nenovedīs pie ievērojama ekonomiskā efekta, tomēr Krievijas nostāju daudz būtiskāk var ietekmēt iekšējie, ekonomiskie riski, atzina Krievijas Zinātņu akadēmijas Situāciju analīzes centra Stratēģisko novērtējumu nodaļas vadītājs Sergejs Utkins.

Viņš uztver sankcijas kā stingru Krievijas īstenotās politikas noraidīšanu, nevis kā šīs pašas politikas ietekmēšanas instrumentu.

«Sankcijas pret Irānu, kaut arī tās ir bijušas ļoti spēcīgas, nenoveda pie problēmas atrisināšanas, un valsts ir iemācījusies sadzīvot ar tām, pat ņemot vērā to, ka tika liegts budžetu veidojošs resurss. Gadījumā ar Krieviju pat tas būtu grūti īstenojams: Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes daudz lielākā mērā nekā ASV no Irānas naftas. Krievijas tirdzniecības apgrozījuma daļa ar ASV veido 3%, mums ar Ukrainu - 5%, savukārt Eiropas Savienības (ES) daļa [ar Krieviju] veido 50%. Jautājums ir par to, vai kāds Eiropā mēģinās pārraut šīs saites,» vērtē speciālists.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Latvijas valdību iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzi sabiedrības veselības un valsts ekonomisko mērķu saskaņošanā, lai trešajā Covid-19 pandēmijas gadā beidzot izstrādātu plānu Latvijas tautsaimniecības izejai no krīzes un ekonomikas atjaunošanai.

Pretējā gadījumā Latvija pilnībā zaudēs starptautisko konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.

"Biedrība jau pērn divreiz aicināja valdību savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu ziemas un pavasara sezonai, paredzot skaidrus darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumiem. Tāpat LRB rosināja valdību domāt par Latvijas stratēģiju izejai no krīzes un tautsaimniecības atjaunošanu, ko jau uzsākušas citas Eiropas valstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija. Diemžēl jau sācies trešais Covid-19 pandēmijas gads, strauji pieaug gāzes un elektrības izmaksas, un neskaidrība par nākotni tikai pieaug, nevis mazinās," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.