Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis nākamā gada federālo budžetu, kā arī 2014., un 2015. gada budžeta plānu. Budžeta likumprojektu Krievijas Valsts dome galīgajā lasījumā pieņēma 28. novembrī, un lielākie tēriņi paredzēti sociālajai politikai, aizsardzībai, izglītībai un veselības aizsardzībai.

«Nākamā un 2014. un 2015. gada budžets ir izveidots ņemot vērā jaunus budžeta noteikumus, kas daļēji skar arī ienākumus no naftas un gāzes. Noteikumu ieviešana paredzēta no nākamā gada 1. janvāra,» norādīja Kremlis.

Krievijas budžeta likumprojekts paredz, ka nākamajā gadā valsts budžeta deficīts saglabāsies 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt inflācija nākamajā gadā nepārsniegs 5,55%.

Prognozējamais Krievijas federālā budžeta kopējo ienākumu līmenis sasniedz 12,866 (aptuveni 205 miljardi latu) triljonus rubļu, bet izdevumi – 13,387 triljonus (aptuveni 220 miljardus latu) rubļu. Nākamā gada budžetā izdevumi sociālajai politikai paredzēti četru triljonu rubļu apmērām, bet valsts aizsardzībai 2,1 triljons rubļu. Izglītībai iecerēts tērēt 627 miljardus rubļu, bet veselības apdrošināšanai – 507 miljardus rubļu.

Kopš 2009. gada Krievijas valdība iztērējusi 783,7 miljardus rubļu no krīzes pārvarēšana atvēlētajiem 1.135 triljoniem rubļu, ziņo RIA Novosti.

Pēc Krievijas finanšu ministra vietnieces Tatjanas Ņesterenko sniegtās informācijas Valsts Domei, varot uzskatīt, ka šie līdzekļi apgūti 80 % apmērā, jo vēl nav valdības plāna par 150 miljardi rubļu (1USD = 30.4 rubļi) (paredzēta banku sistēmas stabilizācijai) tērēšanu, kaut arī attiecīga vīzija esot.

Agrāk tika ziņot, ka lauksaimniecība būs viens no galvenajiem valsts budžeta piešprices saņēmējiem. Tieši lauksaimniecībai līdz septembrim bija piešķirti 88 miljardi rubļu no plānotajiem 127.9 miljardiem rubļu, cīņai ar bezdarbu — 77.6 miljardus rubļu (plānoti 129.4 miljardi rubļu) un aizsardzībai — 70 miljardus rubļu (plānoti 76.9 miljardi rubļu).

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Krievija trešdien publiskoja pretkrīzes plānu, lai uzlabotu stāvokli ekonomik;a, kas cietusi no zemajām naftas cenām pasaulē un Rietumvalstu sankcijām, solot veikt dažus taupības pasākumus, bet arī piešķirt piemaksas pensionāriem un miljardiem eiro vērtas summas ieguldīt banku atbalstam.

Plāns, kas trešdien publicēts Krievijas valdības mājaslapā, paredz 10% samazinājumu «lielākajā daļā budžeta izdevumu kategoriju», bet vienlaikus tiks palielināti izdevumi sociālajam atbalstam, kas bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina prezidenta vēlēšanu kampaņas 2012.gadā stūrakmens.

Plānotie pasākumi palīdzēs Krievijas ekonomikai «pielāgoties jauniem apstākļiem» situācijā, kad Rietumvalstu sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā un naftas cenas kritums Krievijas ekonomikai jau ir izmaksājis 200 miljardus ASV dolāru (177 miljardus eiro), Krievijas parlamenta augšpalātas deputātiem, prezentējot plānu, teica finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Krievijas Finanšu ministrija maijā iztērējusi 11,8% valūtas rezervju, kuru apjoms sarucis līdz 2,55 triljoniem rubļu (34,1 miljardam eiro), liecina ministrijas publicēti dati.

Saskaņā ar ministrijas atskaiti ārvalstu valūtas līdzekļi no Centrālās bankas kontiem (2,67 miljardi ASV dolāru, 2,34 miljardi eiro un 410 miljoni britu mārciņu) tika realizēti par 390 miljardiem rubļu (5,2 miljardiem eiro), lai segtu federālā budžeta deficītu.

Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs 26.maijā norādījis, ka Krievijas iestādes 2016.gadā varētu paņemt no Rezervju fonda vairāk nekā 2,1 triljonu rubļu (28,08 miljardus eiro) budžeta deficīta segšanai.

Šogad no janvāra līdz aprīlim Krievijas federālā budžeta deficīts bija 1,23 triljoni rubļu (16,45 miljardi eiro).

Budžets 2016.gadam ir pieņemts ar 2,36 triljonu rubļu (31,56 miljardu eiro, 3% no IKP) deficītu. Tajā ir ietverta naftas Urals vidējā gada vērtība 50 ASV dolāri par barelu. Šādas ogļūdeņražu vērtības gadījumā gaidāmie valsts kases ieņēmumi būs 13,74 triljoni rubļu (183,74 miljardi eiro), bet izdevumi - 16,1 triljons rubļu (215,3 miljardi eiro). Taču budžetu var nākties pārskatīt naftas cenu krituma dēļ.

Šā gada decembrī Krievijā samazinājusies griķu cena, taču tajā pat laikā palielinājušās rīsu un kviešu cenas, vēsta Dzd.ee.

Cena griķiem, kas pēdējo trīs nedēļu laikā Krievijā sadārdzinājušies līdz 75 tūkstošiem rubļu par tonnu, pagājušās nedēļas laikā samazinājusies par 5,2%.

Šā gada 24. decembrī viena tonna griķu Krievijā maksāja 70,2 tūkstošus rubļu tonnā, kas ir par 3,8 tūkstošiem rubļu mazāk nekā nedēļu pirms tam. Eksperti uzskata, ka griķu cenas samazināšanos veicinājusi patērētāju izvairīšanās no šīs dārgās preces iegādes.

Kamēr griķu cenas Krievijā mazinās, nedaudz turpina pieaugt rīsu un kviešu cenas, attiecīgi par 40 un 110 rubļiem. Tagad tonna rīsu Krievijā maksā 20,3 tūkstošus rubļu, bet tonna kviešu maksā 32,6 tūkstošus rubļu.

Krievija plāno pacelt nodokļus lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem, otrdien paziņoja Finanšu ministrija. Maskava šādi cer gūt papildu ienākumus kara finansēšanai Ukrainā.

Valdības izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus par desmitiem miljardu ASV dolāru, kopš Krievija 2022.gada februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, un valsts ir nonākusi līdz ikgadējam budžeta deficītam, kas iepriekš bija reta parādība.

Energoresursu tirgu zaudēšana Eiropā apvienojumā ar militāro izdevumu milzu pieaugumu ir piespiedusi Krieviju ņemt līdzekļus no valsts ieguldījumu fonda un aizņemties no valstij piederošām bankām, lai segtu iztrūkumu par pēdējiem diviem gadiem.

Finanšu ministrija otrdien ierosināja paaugstināt maksimālo nodokļa likmi lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem no 20% līdz 25%.

Tas ļautu iegūt papildus 2,6 triljonus rubļu (27 miljardus eiro) gadā, vēstīja ziņu aģentūra "Interfax", atsaucoties uz ministrijas aprēķiniem.

Pēterburgas izdevumi šogad pirmo reizi pārsniegs psiholoģisko 400 miljardu rubļu (72 miljardi latu) robežu. Pēc pavasarī veiktajiem budžeta labojumiem Krievijas metropole tomēr saglabās otrās bagātākās pilsētas Krievijā statusu aiz galvaspilsētas Maskavas, nesaktoties uz izdevumu pieaugumu.

Papildus izdevumi Pētrtburgas budžetā ir paredzēti veselības aprūpei, izglītībai, jumtu renovācijai, ceļu atjaunošanai un valstiski svarīgu projektu īstenošanai. Kopumā Pēterburga šogad tērēs par 8,5% vairāk nekā pērn – pilsētas izdevumi pieaugs par 8,5% jeb par 32,3 miljardiem rubļu (5,8 miljardiem latu).

Izglītībai Pēterburgas pašvaldība piešķirs par 34% vairāk finansējuma, salīdzinot ar «pirmskrīzes» 2008.gadu, veselības aprūpei Pēterburgā šogad atvēlēs par 23% vairāk līdzekļu un sociālajai politikai par 24% vairāk finansējuma nekā 2008.gadā.

Pēterburgas ienākumi 2011.gadā palielināsies par 3,2% jeb par 11,2 miljardiem rubļu (1,2 miljardi latu) un šogad būs 362,3 miljardi rubļu (65 miljardi latu), raksta informācijas aģentūra Baltinfo.

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.

Otrdien, 10. novembrī, Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins devis rīkojumu piešķirt Samaras apgabalam piecus miljardus rubļu (aptuveni 815 miljonus latu), lai nodrošinātu 14.5 tūkstošu AvtoVAZ strādnieku nodarbināšanu.

2009. gadā apgabals saņems 712.6 miljonus rubļu lielas subsīdijas, bet 2010. gadā – 4.19 miljardus rubļu. Iepriekš Putins pauda, ka valdība plāno piešķirt AvtoVAZ 54.8 miljardus rubļu (8.9 miljardus latu), kuros ietilptu arī 38 miljardi rubļu kompānijas parādu bankām. Kopējais autoražotāja parādu apjoms līdz oktobrim bija 62 miljardi rubļu, līdz gada beigām tas varētu sasniegt aptuveni 83.96 miljardus rubļu (1.37 miljardi latu).

Vairākas Krievijas amatpersonas un nozares eksperti iepriekš atzina, ka kompānija jau de Facto ir bankrotējusi, un valsts naudu tajā ieguldīt būtu izšķērdība.

Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes kompānija Gazprom ceturtdien paziņoja, ka pagājušā gada trešajā ceturksnī tās peļņa salīdzinājumā ar 2013.gada jūliju-septembri ir sarukusi par 61% saistībā ar piegāžu apturēšanu vienam no galvenajiem kompānijas klientiem Ukrainai.

Grupas peļņa jūlijā-septembrī bija 105,7 miljardi rubļu (1,37 miljardi eiro), bet Gazprom ieņēmumi pērn trešajā ceturksnī sasniedza 1,13 triljonus rubļu (14,7 miljardus eiro), kas bija par 6% mazāk nekā attiecīgajā ceturksnī 2013.gadā.

Analītiķi bija prognozējuši, ka grupas peļņas kritums saistībā ar strīdu ar Ukrainu būs vēl krasāks.

Ukrainas valdība atteicās pieņemt Gazprom noteikto cenas kāpumu gāzes piegādēm Ukrainai pēc tam, kad pirms gada pie varas nāca eiropeiski noskaņota valdība.

Kijevas parādam par piegādāto gāzi augot, Gazprom jūnijā pārtrauca gāzes piegādes un tās atjaunoja vien rudenī, piegādājot mazāku gāzes daudzumu, par kuru Ukrainas valsts gāzes un naftas kompānijas Naftogaz ir jāveic priekšapmaksa.

Krievijas Dzelzceļa koncerns 2009. gadā dubultojis savu neto peļņu pret 2008. gadu, nopelnot 152,2 miljardus rubļu (aptuveni 2,7 miljardus latus).

Krievijas Dzelzceļa koncernā ietilpst vairāk nekā 170 meitas un asociēto uzņēmumu. «2009. gads Krievijas dzelzceļam bija smags pārbaudījums, apgrozījuma samazināšanās dēļ saruka ieņēmumi,» tā uzņēmuma vecākais viceprezidents Vadims Mihailovs, komentējot finanšu rādītājus. Tomēr krīzi Krievijas Dzelzceļš pārvarējis, optimizējot uzņēmuma izmaksas par 8,2 procentiem jeb 999,8 miljardiem rubļu (17,4 miljardiem latu), darbaspēka izmaksas samazinātas par 13 procentiem, tehniskās apkopes izmaksas par 24,5 procentiem un degvielas izdevumi par 32,5 procentiem. Tā rezultātā Krievijas Dzelzceļa peļņa pērn bijusi pirmskrīzes līmenī. Koncerna apgrozījums pērn saruka par 4% līdz 1154,5 miljardiem rubļu (19,6 miljardiem latu), par 6% samazinājās arī ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, sasniedzot 833,36 miljardus rubļu (14,6 miljardi latu), bet ieņēmumi par pasažieru pārvadājumiem par 3% pieauga līdz 166,7 miljardiem rubļu. Krievijas Dzelzceļš ir lielākais nodokļu maksātājs Krievijā, par 2009. gadu koncerns uzņēmuma ienākuma nodoklī samaksājis 40,8 miljardus rubļu (aptuveni 700 miljonus latu).

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Šodien var droši apgalvot, ka pasaules lielākā 2007.–2009. gadu finanšu krīze ir beigusies un tā aiziet vēsturē. Tomēr tas nepavisam nenozīmē to, ka visas mūsu finanšu sistēmas problēmas ir atrisinātas un ka pārskatāmā nākotnē to nesatricinās jaunas spēcīgas kataklizmas.

Bezprecedenta pasākumi finanšu sistēmas atbalstīšanai, ko veica pasaules varas 2008.–2009. gados (proti: tirgū ieplūdinātie triljoni dolāru un eiro), deva savus augļus. Pateicoties sistēmas piepildīšanai ar likviditāti, pārskatāmā nākotnē nav gaidāma jauna krīze pēc līdzīga scenārija (sk. Pasaules margin call). Taču tās nebūt nenozīmē, ka pārskatāmā nākotnē sistēmu nesagaida jauni un nopietni pārbaudījumi. Tādēļ ka iziešana no krīzes bija «mākslīga», pasaules finanšu sistēma atklāja, ka tā atrodas sev nezināmā, visai smagā situācijā. Un tas pirmkārt attiecas uz pasaules jaunu parādu «ainavu». Par valsts atbalsta vērienīgo pasākumu rezultātu kļuva krass deficītu un valsts parādu pieaugums, tai skaitā arī lielākajām pasaules ekonomikām. Kaut arī pirms krīzes daudzas valstis dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, tik spēcīgu deficītu un valsts parādu pieaugumu mūsu finanšu-ekonomiskā sistēma vēl nebija piedzīvojusi.

Krievijā naftas biznesā strādājošie ir apsteiguši finansistus un kļuvuši par vislabāk apmaksātajiem darbiniekiem, atsaucoties uz Krievijas statistikas aģentūras Rosstat (Росстат) datiem, vēsta Krievijas mediji.

Šā gada oktobrī vidējā naftas nozarē strādājošā alga Krievijā bija 61 tūkstotis rubļu jeb aptuveni 1030 latu, liecina Rosstat dati. Augsta samaksa bijusi arī kurināmā un enerģijas nozarēs – vidēji 55 tūkstoši rubļu jeb apmēram 929 lati. Tiek lēsts – ja Krievijas naftienku atalgojums turpinās pieaugt tikpat strauji, kā līdz šim, tad šā gada beigās finansisti zaudēs ienesīgākākajā nozarē strādājošo statusu arī gada griezumā.

Šā gada septembrī tradicionāli vienu no mazākajiem atalgojumiem Krievijā saņēmuši izglītības nozarē strādājošie – vien 15,8 tūkstošus rubļu jeb aptuveni 267 latus. Zema bijusi arī veselības nozarē strādājošo alga – vidēji 17 tūkstoši rubļu (aptuveni 287 lati), savukārt vissliktāk apmaksātais darbs Krievijā septembrī bijis apģērbu ražošanas nozarē – tajā strādājošie saņēma vidēji 11,2 tūkstošus rubļu jeb 189 latus.

Līdz ar iespaidīgāku naftas cenas kritumu un investīciju trūkumu plaisas Krievijas ekonomikā kļūst aizvien lielākas.

Izskatās, ka arī mērķtiecīgā rubļa vērtības mazināšanās kaimiņvalsts budžetā vairs nespēs aizlāpīt iepriekšējos robus. Kas attiecas uz rubļa saistībām, Krievija līdz šim krītošās naftas cenas kaut kādā mērā varēja kompensēt ar nacionālās valūtas vērtības mazināšanos. Protams, tas radīja samērā pamanāmu inflācijas pieaugumu, tomēr, ja šādas negatīvas svārstības ir īstermiņa rakstura, tad tās var pieciest. Sevišķi vēl, ja rubļa vērtības samazināšanās līdz jauniem antirekordiem naftas cenu vietējā valūtā padarījusi gandrīz vai zelta vērtu. Svārstību rezultātā barels Brent naftas bija sadārdzinājies līdz 3800, kas bija vēsturiski vēl nebijis skaitlis. Tādējādi budžetā ienākošo rubļu plūsma kļuva aizvien intensīvāka, un kaimiņvalsts amatpersonas publiski varēja smīkņāt par Rietumu izvirzītajām sankcijām. Tomēr šāda šķietama eiforija var saglabāties pie pāris nosacījumiem, proti, naftas cenu kritumam ir jābūt īslaicīgam, turklāt rubļa kursam jāmazinās straujāk, nekā krītas melnā zelta cena.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Šī gada pirmajā ceturksnī Krievijas budžeta pārpalikums ir sasniedzis 121,3 miljardu rubļu (ap 2 miljardiem latu), vēsta Delovoj Peterburg. Tas veido 1,1% no šī perioda iekšzemes kopprodukta. Krievijas budžeta pārpalikums martā ir audzis par 68 miljardiem rubļu.

Krievijas Budžeta ieņēmumi šī gada pirmajā ceturksnī ir veidojuši 2,391 triljonus rubļu, jeb 27% no kopējiem federālā budžeta ieņēmumiem, izriet no Krievijas Finanšu ministrijas publicētajām ceturkšņa prognozēm.

Krievijas federālā budžeta deficīts 2011. gadā varētu sasniegt 0,6% – 0,8% no IKP, pirms nedēļas bija prognozējis valsts ekonomikas ministra vietnieks Andrejs Klepačs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pērn gan eirozonas valstu, gan kopumā ņemot visu 27 Eiropas Svienības valstu budžeta deficīts saruka, vairumam valstu samazinot valdības izdevumus, tomēr parāds turpināja pieaugt, vēsta Eurostat sniegtie dati.

Budžeta deficīts 2010. gadā eirozonā bija 6,0% no iekžemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 6,3% no IKP 2009. gadā. Eiropas Savienības (ES) valstīs budžeta deficīts samazinājās no 6,4% no IKP 2009. gada līdz 6,8% pērn, vēsta ES statistikas birojs.

Eirozonas valstu parāds pērn tomēr pieaudzis 5,8% apmērā, salīdzinot ar 2009. gadu. Savukārt ES27 valstu parāds pērn, salīdzinot ar aipagājušo gadu, pieaudzis par 5,6%.

Visas eirozonas valstis, izņemot Vāciju, Īriju, Luksemburgu un Austriju, pagājušajā gadā ir uzlabojušas savu budžeta plānu, tomēr parāds ir pieaudzis visās valstīs, izņemot Igauniju. Savukārt Zviedrijā pērn tas palicis aipagājušā gada līmenī.

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

"Gazprom" akcijas cena saruka par gandrīz 6% līdz 145,03 rubļiem (1,47 eiro), kas ir zemākā tās cena kopš 2023.gada oktobra. Pēc Krievijas valdības, kas ir "Gazprom" lielākais akcionārs, lēmuma sagatavot direktīvu par atteikšanos izmaksāt dividendes "Gazprom" vērtība nedaudz vairāk kā vienas stundas laikā samazinājās par 144 miljardiem rubļu (1,46 miljardiem eiro).

Saskaņā ar gada pārskatu "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē. Iepriekšējais gads, kad "Gazprom" strādāja ar zaudējumiem, bija 1999.gads. 2022.gadā kompānija bija strādājusi ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".