Krievijas valdība atteikusies no idejas konvertēt kompānijas AvtoVAZ parādus bankām, ziņo lenta.ru.

Tas bija viens no priekšlikumiem, apgalvojis Krievijas vicepremjers Igors Šuvalovs pēc sēdes, kurā spriests par Krievijas ekonomikas stabilizāciju.

I. Šuvalovs uzskata, ka AvtoVAZ parāda regulējums nav izstrādāts, un gala lēmumu varēšot pieņet tikai tad, kad būs zināma pārējo autoražotāja investoru nostāja. Valdība esot gatava piedāvāt Renault palielināt savu daļu kompānijā AvtoVAZ, taču francūži nav izrādījuši ieinteresētību. Savukārt Šuvalovs uzsvēris, ka parāda regulējums, AvtoVAZ personāla atbalsts, ieskaitot sociālo nodrošinājumu, jāskata tikai kopā ar potenciālā investora Renault-Nissan iespējām. Pēc viņa teiktā, Francijas kompānija vai nu saglabāšot līdzšinējo ietekmi, vai arī palielināšot to.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

AvtoVAZ akcionārs Renault ir gatavs finansiāli atbalstīt Krievijas uz bankrota sliekšņa esošo automašīnu ražotāju, taču noraida Krievijas aicinājumu injicēt AvtoVAZ lielus finanšu resursus. Tā norādījis Francijas auto ražotāja izpilddirektors Patriks Pelata (Patrick Pelata), vēsta Reuters.

Iepriekš Krievijas premjerministrs norādīja, ka gadījumā, ja Renault atteiksies piedalīties AvtoVAZ glābšanā ar finansiālu atbalstu, Francijas auto ražotājs varētu zaudēt savus 25% akciju Krievijas kompānijā.

«Viņi gribētu, lai mēs iegrūstu lielu naudu, jo AvtoVAZ vajadzīga nauda, taču mums nav šādas naudas. Mēs viņiem pateicām, ka vairāk naudas mēs nevaram ieguldīt mūsu kopuzņēmumā,» Reuters rīkotā autoražotāju samitā norādījis P. Pelata.

Viņš gan arī sacīja, ka Renault atbalstīšot AvtoVAZ ar pagaidām vēl nezināmu naudas summu, kas būs papildu ieguldījums jau investētajiem 650 miljoniem eiro, ko Francijas ražotājs 2007./2008. gada ziemā ieguldīja AvtoVAZ apmaiņā pret 25% AvtoVAZ akciju.

26. novembra vakarā Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins ieradās divu dienu vizītē Francijā. Tūlīt pēc ierašanās V. Putins devās vakariņās kopā ar savu Francijas kolēģi Fransuā Fijonu. Nākamajā dienā oficiālās vizītes programmas ietvaros Krievijas premjeram bija pusdienas ar bijušo Francijas prezidentu Žaku Širaku. Taču tikšanās ar Francijas tagadējo prezidentu Nikolā Sarkozī netiek plānotā, jo viņš patlaban atrodas ārpus valsts.

27. novembrī V. Putins kopā ar Francijas premjerministru piedalījās 14 stundu ilgā sanāksmē, kurā tika runāts par Krievijas un Francijas savstarpējo sadarbību. Pēc tikšanās Krievijas premjers atzīmēja, ka krīzes iespaidā tirdzniecības apjomi Krievijas un Francijas starpā ievērojami samazinājušies, taču pavērušās jaunas iespējas jauniem projektiem. Putins arī uzsvēra veiksmīgo abu valstu sadarbību kosmosa nozarē, par piemēru minot Francijas pilsētā Gviānā topošo kosmodromu, kur nākotnē plānota Krievijas raķešu Sojuz-ST palaišana.

V. Putins pozitīvi izsakās arī par abu valstu sadarbību aviācijas nozarē, īpaši uzsverot Francijas un Krievijas kopīgo projektu, kurš paredz lidmašīnu SuperJet 100 ražošanu. Viņš izteica arī cerību, ka šīs lidmašīnas varētu tikt ražotas ne tikai Krievijas tirgum, bet arī citu valstu vajadzībām.

Kompānija AvtoVAZ jau otro reizi pusgada laikā vērsies pēc finansiālas palīdzības pie Krievijas valdības. Kompānija lūdz, lai valsts piešķir garantijas 30 miljardu rubļu (468 milj. LVL) vērtībā aizdevuma iegūšanai, ziņo Vedomosti.

AvtoVAZ norāda, ka saņemto summu tā jau ir paguvusi iztērēt, samaksājot daļu parādsaistības, norēķinoties ar piegādātājiem un izmaksājot darbiniekiem algas. Laikraksts norāda, ka kompānijas parādsaistības šobrīd sasniegušas 37 miljardus rubļu (577 milj. LVL), no kuriem 14 miljardi rubļu kompānijai šā gada septembrī jāatmaksā bankai Sberbank.

Atsaucoties uz kompānijai tuvu esošu informācijas avotu, Vedomosti raksta, ka AvtoVAZ valsts garantijas nepieciešamas parādsaistību restrukturizēšanai un aizdevumu atmaksas termiņa pagarināšana. Taču bankas šādus pasākumus gatavas īstenot tikai gadījumā, ja tiek piešķirtas valsts garantijas.

Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs ir pārliecināts, ka AvtoVAZ de facto ir bankrotējis un ir bezjēdzīgi tērēt naudu kompānijas atbalstam, atsaucoties uz vēstuli, ko ministrija sūtījusi uzņēmumam, raksta Kommersant.

Ministra vietnieks Andrejs Dementjevs analizē situāciju AvtoVAZ un, atsaucoties uz autoražotāja biznesa plānu, izlems, vai piešķirt uzņēmumam 70 miljardu rubļu (1.106 mljrd. latu) lielu valsts atbalstu.

Pēc Krievijas ierēdņu domām, glābt uzņēmumu varēs tikai tad, ja no darba uzņēmumā atlaistu 50 tūkstošus darbinieku. Pašlaik uzņēmumā strādā 100 tūkstoši cilvēku un ar šādu darbinieku skaitu būtu jāsaražo 660 tūkstošus automašīnu gadā, tomēr pašlaik AvtoVAZ tāda ražošanas jauda nav nepieciešama.

Ministrija prognozē, ka AvtoVAZ parādi 2010. gadā sākumā būs 76.3 miljardi rubļu (1.144 mljrd.latu) , neskaitot parādus piegādātājiem, kas ir vēl 9.8 miljardi rubļu (147 milj. Ls) . Tāpat ministrija norāda, ka AvtoVAZ ir visas pazīmes, kas, saskaņā ar likumu, norāda uz uzņēmuma bankrotu.

Krievijas lielākā automašīnu ražotāja Avtovaz zaudējumi 2009. gadā sasniedza 49,2 miljardus rubļu, kas ir par 24,5 miljardiem rubļu vairāk nekā 2008. gadā, kad kompānija strādāja ar 24,7 miljardu rubļu lieliem zaudējumiem, ziņo BBC.

Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem 2009. gadā, Krievijas autoražotājs cer šo gadu noslēgt ar peļņu, jo kompānija bijusi lielākais ieguvējs Krievijas valdības veiktajā auto tirgus atbalsta programmā, kura ļāva iedzīvotājiem apmainīt veco automašīnu pret iemaksu jaunas iegādei.

Avtovaz sadarbībā ar Renault, kura kontrolē ir ceturtdaļa Avtovaz kapitāldaļu, arī plāno nākt klajā ar jaunu ekonomiskās klases automašīnu.

Krievijas Avtovaz ražošanas kapacitāte ir 800 tūkst. automašīnu gadā. Kompānijas pārdošanas apjomi 2009. gadā bijuši vāji - Avtovaz pērn pārdeva mazāk nekā 350 tūkst. auto.

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Francijas autoražotājs Renault kopā ar savu Japānas sabiedroto Nissan Motor patlaban risina sarunas ar kompāniju Troika Dialog par tai piederošo Krievijas automašīnu ražotāja AvtoVAZ akciju iegādi, citējot Renault vadītāju Karlosu Gosnu (Carlos Ghosn), vēsta Bloomberg.

«Mēs plānojam iegādāties Troika Dialog piederošo AvtoVAZ akciju paketi un tagad par to diskutējam,» sacījis K. Gosns.

Patlaban Renault pieder 25% liela AvtoVAZ akciju pakete. Renault savu daļu kompānijā 2007. gada decembrī iegādājās par miljardu ASV dolāru.

Krievijas premjers Vladimirs Putins iepriekš norādījis, ka gadījumā, ja Renault nolemtu palielināt savu klātbūtni Krievijas autoražotājā, Krievija varētu iegādāties Francijas valsts īpašumā esošo Renault 15% akciju paketi.

Kompānijai Troika Dialog patlaban pieder 25% AvtoVAZ akciju pakete.

Krievijas premjers Vladimirs Putins nācis klajā ar manifestu, kurā skaidrojis, kāpēc izvēlējies no jauna kļūt par valsts prezidentu, noraidījis ātru politisku izmaiņu iespējamību un ilustrējis sevi kā līderi, kuram būs jāvada Krievija cauri sāpīgai «turbulences zonai», kas nesen ir sākusies, vēsta New York Times.

V. Putina manifests nopublicēts laikrakstā Izvestia, un tajā Krievijas iedzīvotāji aicināti piedalīties dialogā ar valsts varasiestādēm un pievērsta uzmanība vidusšķiras lomai. Manifestā arī pausts, ka V. Putins negatavojas uzsākt sarunas ar opozīcijas pārstāvjiem, kuriem esot «skaidras vīzijas trūkums».

Krievijas premjers norāda, ka problēma, kas atkārtojas Krievijas vēsturē, ir vēlme izmaiņas sasniegt revolūcijas ceļā pretēji secīgai attīstībai. «Ne tikai Krievijas, bet arī visas pasaules pieredze liecina par tādu lēcienu kļūmīgiem rezultētiem,» akcentē V. Putins.

V. Putins arī uzsver, ka jauni līderi būs tieši tikpat uzņēmīgi pret korupciju, «parazītismu» un stagnāciju – problēmām, kas ir hroniskas Krievijas varasiestādēm. «Jebkurā izdevīgā mirklī iekārtas gāzēji mūsu acu priekšā kļūst par «pašapmierinātiem džentlmeņiem», kuri pretojas visām izmaiņām un greizsirdīgi aizstāv savu statusu un privilēģijas,» raksta V. Putins.

Krievijas autoražotāja AvtoVAZ akcionāri, proti, Krievijas valdība un franču Renault, kuram pieder 25 % uzņēmuma akcijas, piektdien Parīzē parakstīšot tuvu kraham esošā uzņēmuma glābšanas plānu, vēsta Automotive news.

Krievijas valdības kontrolētā investīciju grupa Russian Technologies, Maskavas banka Troika Dialog un Renault ir gatavas parakstīt darījumu, kas sakrīt ar Krievijas premjerministra Vladimira Putina vizīti Francijas galvaspilsētā. Krievijas premjerministra vietnieks Jurijs Ušakovs pavēstīja, ka šis dokuments ir vairāku mēnešu darba rezultāts.

Krievija ir ieinteresēta, lai Renault aktīvi piedalītos uzņēmuma glābšanas procesā, daloties ar jaunākajām tehnoloģijām, kā arī izmantojot AvtoVAZ rūpnīcas jaudas ražotu šeit kādu no Renault modeļiem.

AvtoVAZ rūpnīca, kura atrodas Toljati pilsētā nodarbina gandrīz 100 000 cilvēku. Krievijas valdība baidās par milzīgiem sociālajiem nemieriem, gadījumā, ja lielākā daļa AvtoVAZ strādājošo zaudēšot darbu.

Krievijas banka Sberbank, kas kopā ar Kanādas auto detaļu ražotāju Magna International no General Motors iegādājās Vācijas autobūves kompānijas Opel, paziņoja, ka Krievijas lielākais autoražotājs AvtoVAZ varētu pievienoties darījumam, ziņo Reuters.

«Sadarbība ir iespējama. Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai stabilizētu situāciju AvtoVAZ, jo tas ir liels mūsu klients. AvtoVAZ, kas plāno likvidēt ievērojamu skaitu darba vietu, neskatoties uz valsts finansiālas palīdzības saņemšanu, varētu piedalīties Opel darījumā, tostarp ražot kompānijas automašīnas,» paziņoja Sberbank vadītājs Germans Grefs.

Db.lv jau ziņoja, ka jaunie Opel īpašnieki līdz ar kompānijas kapitāldaļām ieguva arī tehnoloģijas un intelektuālo īpašumu. Intelektuālā īpašuma piederība darījuma pārrunu laikā bijis viens no strīdīgākajiem jautājumiem.

Krievijas lielākā autobūves kompānija AvtoVAZ pirmdien paziņoja, ka plāno piesaistīt finansējumu aptuveni 85 miljardu rubļu (1,1 miljarda eiro) apmērā, tādējādi cenšoties atgūties no tirdzniecības apjoma krituma valsts ekonomikas krīzes laikā.

AvtoVAZ, kas pieder Francijas autoražotāja Renault un tā Japānas partnera Nissan Motor Co. aliansei, norādīja, ka 10.oktobrī paredzētajā ārkārtas sanāksmē tiks pārrunāts jautājums par atvērtu parakstīšanos uz akcijām.

«Tas kļūs par pirmo svarīgo soli, īstenojot uzņēmuma rekapitalizācijas plānu aptuveni 85 miljardu rubļu apmērā,» vēsta kompānija.

Pirmais akciju tirdzniecības posms 25 miljardu rubļu apmērā iecerēts decembrī, un Renault paudis gatavību nodrošināt finansiālu atbalstu.

AvtoVAZ zaudējumi pērn pieauga līdz 73,8 miljardiem rubļu, salīdzinot ar 25 miljardiem rubļu 2014.gadā.

Savukārt aprīlī AvtoVAZ direktora amatā stājās Francijas autoražotāja Renault Rumānijas struktūrvienības Dacia vadītājs Nikolā Mors.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins nedēļas nogalē ierosinājis atbrīvot enerģiju Japānai, palielinot gāzes piegādes Eiropai, un piedāvājis Japānas kompānijām «šķēli» no Sibīrijas gāzes nozares, raksta Reuters.

Putins, pasaulē lielākās enerģijas ražotājas līderis, piedāvājis Japānas kompānijām daļas divos Sibīrijas gāzes laukos, kuru kopējās rezerves ir aptuveni 3,2 triljoni kubikmetru (tcm), vairāk nekā pasaules gāzes patēriņš gadā.

Putins teicis, ka Gazprom ir gatava palielināt gāzes piegādes Eiropai par 60 miljoniem kubilmetru (mcm) dienā, lai ļautu vairāk sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravām doties uz Japānu.

«Mēs palielināsim cauruļvadu gāzes piegādes Eiropai, bet LNG tankkuģi, kas paredzēti Eiropai, var apgriezties un tā vietā doties uz Japānu,» Putins sacījis tikšanās laikā Dienvidsahalīnā - 1000 kilometrus uz ziemeļiem no Japānas zemestrīces bojātās Fukušimas atomelektrostacijas.

Šā gada pirmajā pusē kompānija AvtoVAZ peļņa sasniegusi vienu miljardu rubļu, tiekoties ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, paziņoja kompānijas AvtoVAZ prezidents Igors Komarovs.

Lenta.ru ziņo, ka galvenais iemesls tam, kāpēc kompānijai ir izdevies pirmo pusgadu nobeigt ar pozitīvu zīmi ir izveidotā utilizācijas programma. 2010. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, kompānijas pārdošanas apjomi palielinājušies divas reizes.

V. Putins uzsvēra, ka utilizācijas programmas ietvaros vispārdodamākie modeļi bijuši novecojušie, klasiskie Lada 2105 un Lada 2107. Krievijas auto pārdošanas dati liecina, ka jūnija laikā abi šie modeļi pārdoti 16,8 tūkst. klientiem. Savukārt kompānija AvtoVAZ kopumā šajā mēnesī pārdevusi 51,2 tūkstošus automašīnu.

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis ASV un tās sabiedrotos saistībā ar iespējamu uzbrukumu Sīrijai, norādot, ka tā būs agresija.

Vienlaikus Krievija varētu piekrist ANO rezolūcijai, kas pilnvarotu militārus pasākumus pret Sīriju, ja režīma atbildība ķīmisko ieroču pielietošanā tiktu pilnībā un neapšaubāmi pierādīta, sarunā ar AP norādījis V. Putins.

Ir absurdi uzskatīt, ka Bašara Al Asada valdība būtu izmantojusi ķīmiskos ieročus situācijā, kad gūst virsroku pret nemierniekiem, paudis V. Putins. «Saskaņā ar mūsu redzējumu, ir absurdi uzskatīt, ka [Sīrijas] bruņotie spēki, kas šobrīd pārgājuši uzbrukumā un daudzās vietās ir ielenkuši un «piebeidz» tā sauktos nemierniekus, šādos apstākļos izmantotu aizliegtos ķīmiskos ieročus, labi zinādami, ka tas kļūtu par iemeslu ārvalstu spēka izmantošanai,» klāstīja Krievijas prezidents.

Divas no Krievijas lielākajām kompānijām atklājušas, ka ir ievērojams risks, ka tās nebūs spējīgas atgūt desmitiem miljonu dolāru, kas «iesaldēti» Kipras bankās.

Krievijas lielākā jūras pārvadājumu pakalpojumu kompānija Sovcomflot atzinusi, ka tai Kipras Laiki Bank «iesaldēti» 25,8 miljoni ASV dolāru, bet kaimiņvalsts autobūves kompānija AvtoVAZ nobažījusies, ka kopumā parādu krīzes skartās salas bankās varētu tikt iesaldēti 20,6 miljoni ASV dolāru, kas veido aptuveni 40% no uzņēmuma aizvadītā gada pamatdarbības peļņas, vēsta Wall Street Journal.

Gan Sovcomflot, gan AvtoVAZ norāda, ka ir ievērojams risks, ka lielu daļu no Kiprā iesaldētajiem līdzekļiem vairs neizdosies atgūt. Kompānija Sovcomflot jau uzsākusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu naudas plūsmu kreditoriem, klientiem un algu izmaksu darbiniekiem.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" vismaz uz četrām dienām apturējis automašīnu "Lada" komplektēšanu, jo trūkst detaļu, ziņu aģentūru "Interfax" informējuši kompānijas pārstāvji.

Lēmums apturēt automašīnu komplektāciju "saistīts ar ieilgušo elektronikas detaļu piegāžu krīzi un ar mērķi nepieļaut būtisku kompānijas darbinieku ienākumu līmeņa samazināšanos".

Vienlaikus "AvtoVAZ" rūpnīcās Toljati un Iževskā 5.marts pasludināts par apmaksātu dīkstāves dienu. No 9.līdz 11.martam gaidāma dīkstāve, par kuru maksas divas trešdaļas no vidējās mēneša algas. Darbiniekiem šajās dienās ir iespēja izmantot pilnībā apmaksātu atvaļinājumu.

Iepriekš Krievijas lietišķais laikraksts "Vedomosti" vēstīja, ka "AvtoVAZ" ir problēmas ar mikroelektronikas piegādēm, kuras līdz šim nodrošināja Vācijas uzņēmums "Bosch". Vienlaikus kompānijā laikrakstam apgalvoja, ka runa ir par plānotu dīkstāvi, kas nav saistīta ar Rietumvalstu noteikto sankciju ietekmi. "Bosch" uz "Vedomosti" jautājumiem nav atbildējis.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" trešdien paziņoja, ka apturēs automobiļu ražošanu līdz aprīļa beigām, ņemot vērā detaļu trūkumu rietumvalstu Maskavai noteikto sankciju dēļ.

"AvtoVAZ" norāda, ka ikgadējo trīs nedēļu atvaļinājumu, kas parasti darbiniekiem tiek nodrošināts no jūlija beigām, organizēs jau no 4.aprīļa.

Tādējādi uzņēmums spēs uzkrāt pietiekami daudz detaļu, lai rūpnīcās Toljati un Iževskā nodrošinātu stabilāku ražošanu, sākot no 25.aprīļa.

"AvtoVAZ" ražo ne tikai "Lada" automobiļus, bet arī "Renault" zīmola automašīnas.

Eiropas Savienība, ASV, Kanāda un citas pasaules valstis noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā. Daudzas kompānijas ir pārtraukušas darbību Krievijā un izstājušās no kopprojektiem ar partneriem Krievijā. Darbu Krievijā apturējušas arī autobūves kompānijas "Volkswagen Group", "General Motors", BMW, "Renault", "Hyundai", "Toyota" un "Mercedes-Benz".