Krievijas lielākā automašīnu ražotāja Avtovaz zaudējumi 2009. gadā sasniedza 49,2 miljardus rubļu, kas ir par 24,5 miljardiem rubļu vairāk nekā 2008. gadā, kad kompānija strādāja ar 24,7 miljardu rubļu lieliem zaudējumiem, ziņo BBC.

Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem 2009. gadā, Krievijas autoražotājs cer šo gadu noslēgt ar peļņu, jo kompānija bijusi lielākais ieguvējs Krievijas valdības veiktajā auto tirgus atbalsta programmā, kura ļāva iedzīvotājiem apmainīt veco automašīnu pret iemaksu jaunas iegādei.

Avtovaz sadarbībā ar Renault, kura kontrolē ir ceturtdaļa Avtovaz kapitāldaļu, arī plāno nākt klajā ar jaunu ekonomiskās klases automašīnu.

Krievijas Avtovaz ražošanas kapacitāte ir 800 tūkst. automašīnu gadā. Kompānijas pārdošanas apjomi 2009. gadā bijuši vāji - Avtovaz pērn pārdeva mazāk nekā 350 tūkst. auto.

Krievijas lielākā autobūves kompānija AvtoVAZ pirmdien paziņoja, ka plāno piesaistīt finansējumu aptuveni 85 miljardu rubļu (1,1 miljarda eiro) apmērā, tādējādi cenšoties atgūties no tirdzniecības apjoma krituma valsts ekonomikas krīzes laikā.

AvtoVAZ, kas pieder Francijas autoražotāja Renault un tā Japānas partnera Nissan Motor Co. aliansei, norādīja, ka 10.oktobrī paredzētajā ārkārtas sanāksmē tiks pārrunāts jautājums par atvērtu parakstīšanos uz akcijām.

«Tas kļūs par pirmo svarīgo soli, īstenojot uzņēmuma rekapitalizācijas plānu aptuveni 85 miljardu rubļu apmērā,» vēsta kompānija.

Pirmais akciju tirdzniecības posms 25 miljardu rubļu apmērā iecerēts decembrī, un Renault paudis gatavību nodrošināt finansiālu atbalstu.

AvtoVAZ zaudējumi pērn pieauga līdz 73,8 miljardiem rubļu, salīdzinot ar 25 miljardiem rubļu 2014.gadā.

Savukārt aprīlī AvtoVAZ direktora amatā stājās Francijas autoražotāja Renault Rumānijas struktūrvienības Dacia vadītājs Nikolā Mors.

Francijas autoražotājs Renault kopā ar savu Japānas sabiedroto Nissan Motor patlaban risina sarunas ar kompāniju Troika Dialog par tai piederošo Krievijas automašīnu ražotāja AvtoVAZ akciju iegādi, citējot Renault vadītāju Karlosu Gosnu (Carlos Ghosn), vēsta Bloomberg.

«Mēs plānojam iegādāties Troika Dialog piederošo AvtoVAZ akciju paketi un tagad par to diskutējam,» sacījis K. Gosns.

Patlaban Renault pieder 25% liela AvtoVAZ akciju pakete. Renault savu daļu kompānijā 2007. gada decembrī iegādājās par miljardu ASV dolāru.

Krievijas premjers Vladimirs Putins iepriekš norādījis, ka gadījumā, ja Renault nolemtu palielināt savu klātbūtni Krievijas autoražotājā, Krievija varētu iegādāties Francijas valsts īpašumā esošo Renault 15% akciju paketi.

Kompānijai Troika Dialog patlaban pieder 25% AvtoVAZ akciju pakete.

Krievijas lielākā autobūves kompānija AvtoVAZ pirmdien paziņoja, ka tās vadītājs Bū Andersons gatavojas atkāpties no amata.

Uzņēmums, kas pieder Francijas autoražotāja Renault un tā Japānas partnera Nissan Motor Co. aliansei, nonācis finansiālās grūtībās un pērn tā zaudējumi gandrīz trīskāršojušies.

AvtoVAZ norāda, ka kompānijas padome 15.martā plāno rīkot sanāksmi, lai izraudzītos Andersona aizstājēju.

Pērn autoražotāja zaudējumi pieauga līdz 73,8 miljardiem rubļu (920,5 miljoniem eiro), salīdzinot ar 25 miljardiem rubļu (311,8 miljoniem eiro) 2014.gadā.

Februārī AvtoVAZ paziņoja, ka tirgus apstākļi rada bažas par kompānijas spēju turpināt darbību.

Divas no Krievijas lielākajām kompānijām atklājušas, ka ir ievērojams risks, ka tās nebūs spējīgas atgūt desmitiem miljonu dolāru, kas «iesaldēti» Kipras bankās.

Krievijas lielākā jūras pārvadājumu pakalpojumu kompānija Sovcomflot atzinusi, ka tai Kipras Laiki Bank «iesaldēti» 25,8 miljoni ASV dolāru, bet kaimiņvalsts autobūves kompānija AvtoVAZ nobažījusies, ka kopumā parādu krīzes skartās salas bankās varētu tikt iesaldēti 20,6 miljoni ASV dolāru, kas veido aptuveni 40% no uzņēmuma aizvadītā gada pamatdarbības peļņas, vēsta Wall Street Journal.

Gan Sovcomflot, gan AvtoVAZ norāda, ka ir ievērojams risks, ka lielu daļu no Kiprā iesaldētajiem līdzekļiem vairs neizdosies atgūt. Kompānija Sovcomflot jau uzsākusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu naudas plūsmu kreditoriem, klientiem un algu izmaksu darbiniekiem.

Nissan Mot, Japānas trešais lielākais autoražotājs, plāno iegūt 10% akciju Lada ražotājā AvtoVAZ, reportierus Maskavā informējis Krievijas autoražotāja valsts īpašumā esošā investora Russian Technologies boss Sergejs Čemezovs, ziņo themoscowtimes.com.

Saskaņā ar Russian Technologies aplēsēm AvtoVAZ vērtība tagad ir 2,4 miljardi ASV dolāru, bet tā vērtība 2011.gadā, kad vajadzētu notikt darījumam, pieaugšot.

«Nākamgad tā jau būs 2,8 līdz 2,9 miljardi ASV dolāru,» sacījis Čemezovs. Russian Technologies gribot pārdot akcijas pirmajā vai otrajā ceturksnī.

Japānas kompānija 4% AvtoVAZ akciju iegādāsies no Russian Technologies, valsts īpašumā esošās holdinga kompānijas. Vēl 6% akciju tiks pirkti no Troika Dialog.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" trešdien paziņoja, ka apturēs automobiļu ražošanu līdz aprīļa beigām, ņemot vērā detaļu trūkumu rietumvalstu Maskavai noteikto sankciju dēļ.

"AvtoVAZ" norāda, ka ikgadējo trīs nedēļu atvaļinājumu, kas parasti darbiniekiem tiek nodrošināts no jūlija beigām, organizēs jau no 4.aprīļa.

Tādējādi uzņēmums spēs uzkrāt pietiekami daudz detaļu, lai rūpnīcās Toljati un Iževskā nodrošinātu stabilāku ražošanu, sākot no 25.aprīļa.

"AvtoVAZ" ražo ne tikai "Lada" automobiļus, bet arī "Renault" zīmola automašīnas.

Eiropas Savienība, ASV, Kanāda un citas pasaules valstis noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā. Daudzas kompānijas ir pārtraukušas darbību Krievijā un izstājušās no kopprojektiem ar partneriem Krievijā. Darbu Krievijā apturējušas arī autobūves kompānijas "Volkswagen Group", "General Motors", BMW, "Renault", "Hyundai", "Toyota" un "Mercedes-Benz".

Krievijas automašīnu ražotājs AvtoVAZ, izmantojot Rīgas ostu, uz Venecuēlu sācis eksportēt automašīnas Lada. Pirmā partija ar 450 automašīnām jau vakar pametusi Rīgas ostu, lai tālāk dotos uz Latīņamerikas valsti, ziņo laikraksts Biznes&Baltija.

Līdz šā gada beigām caur Rīgas ostu paredzēts eksportēt vēl 1 500 automašīnas Lada.

Kā laikrakstam norāda Rīgas tirdzniecības ostas pārstāve Kristīne Vizule, tad AvtoVAZ sadarbība ar Rīgas ostu aizsākusies jau šā gada septembrī, kad uz Nikaragvu nosūtītas 550 automašīnas Lada. AvtoVAZ automašīnu tranzītam izvēlējies Rīgas ostā esošo Rīgas centrālo termināli.

Krievijas kompānija ar Venecuēlu noslēgusi darījumu vairāk nekā 17 miljonu ASV dolāru vērtībā. Līgums ietvaros caur Rīgas ostu uz Venecuēlu nosūtītas automašīnas Lada 4x4, Lada Kalina, Lada Priora.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" vismaz uz četrām dienām apturējis automašīnu "Lada" komplektēšanu, jo trūkst detaļu, ziņu aģentūru "Interfax" informējuši kompānijas pārstāvji.

Lēmums apturēt automašīnu komplektāciju "saistīts ar ieilgušo elektronikas detaļu piegāžu krīzi un ar mērķi nepieļaut būtisku kompānijas darbinieku ienākumu līmeņa samazināšanos".

Vienlaikus "AvtoVAZ" rūpnīcās Toljati un Iževskā 5.marts pasludināts par apmaksātu dīkstāves dienu. No 9.līdz 11.martam gaidāma dīkstāve, par kuru maksas divas trešdaļas no vidējās mēneša algas. Darbiniekiem šajās dienās ir iespēja izmantot pilnībā apmaksātu atvaļinājumu.

Iepriekš Krievijas lietišķais laikraksts "Vedomosti" vēstīja, ka "AvtoVAZ" ir problēmas ar mikroelektronikas piegādēm, kuras līdz šim nodrošināja Vācijas uzņēmums "Bosch". Vienlaikus kompānijā laikrakstam apgalvoja, ka runa ir par plānotu dīkstāvi, kas nav saistīta ar Rietumvalstu noteikto sankciju ietekmi. "Bosch" uz "Vedomosti" jautājumiem nav atbildējis.

Šajā februārī Lada pārdošanas apjomi ir krietni auguši, un viens no galvenajiem iemesliem ir Krievijas iedzīvotāju ienākumu samazinājums.

Krievijas ekonomikas stagnācija, pārbaudot iedzīvotāju reālās algas, ir liels palīgs ekonomisko automašīnu ražotājam AvtoVAZ, kura īpašnieks ir Renault. Pateicoties mazākai pirktspējai, Krievijas iedzīvotāji vairs nedodas pie rietumu autoražotāju dīleriem, bet drīzāk vērš savu skatu žiguļu virzienā. Protams, tiek iegādāti jaunie AvtoVAZ modeļi, nevis labi pazīstamie Fiat 124 atdarinājumi, kuri bija AvtoVAZ galvenie ienākumu avoti gadu desmitiem ilgi.

Pēc AEB (Association of European Businesses) datiem, salīdzinot ar 2016. gada februāri, šogad Krievijas vieglo automašīnu pārdošanas apjoms ir nokrities par 4%.

Pēc apjomīgiem zaudējumiem 2009. gadā Krievijas lielākā automašīnu ražotāja AvtoVAZ peļņa 2010. gadā varētu sasniegt pusotru miljardu Krievijas rubļu (25,8 miljonu latu).

Šādu prognozi izteicis AvtoVAZ vadītājs Igors Kamārovs, vēsta Gazeta.ru.

Pēc viņa teiktā, kompānijas ieņēmumi šogad, salīdzinot ar 2009. gadu palielinājušies par 56 miljardiem rubļu (963,2 miljoniem latu), sasniedzot 140 miljardus rubļu (2,41 miljardu latu).

Avtovaz zaudējumi 2009. gadā sasniedza 49,2 miljardus rubļu (846,2 miljonus latu), kas ir par 24,5 miljardiem rubļu (421,4 miljoniem latu) vairāk nekā 2008. gadā.

Francijas autoražotājs "Renault" pārdevis savus Krievijas aktīvus Krievijas valdībai, pirmdien paziņojušas abas puses.

"Renault" piederēja 68% Krievijas autobūves uzņēmuma "AvtoVAZ" akciju, taču uz Francijas uzņēmumu tika izdarīts aizvien lielāks spiediens aiziet no Krievijas pēc tās īstenotā uzbrukuma Ukrainai.

"Parakstīta vienošanās nodot "Renault Group" Krievijas aktīvus Krievijas Federācijai," norāda Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija.

Vienošanās paredz, ka "Renault" saglabās iespēju uz sešiem gadiem atpirkt "AvtoVAZ" akcijas. Tāpat šī vienošanās ietver arī "Renault" ražotni Maskavā.

Šī darījuma finanšu informācija netiek atklāta, taču Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs aprīlī sacīja, ka "Renault" plāno savus Krievijas aktīvus pārdot par vienu simbolisku rubli.

Krievijas automašīnu ražotājs AvtoVAZ nolēmis līdz 2015. gadam nākt klajā ar Lada S klases automašīnu, savukārt līdz tam sadarbībā ar Nissan plānots izlaist jaunu auto, kas līdzināsies Nissan Almera, ziņo Vedomosti.

Šādus plānus izvirzījuši kompāniju Renault, Nissan un AvtoVAZ vadītāji, tiekoties, lai pārrunātu Krievijas tirgus stratēģiju.

Vedomosti rīcībā esošā informācija liecina, ka visas trīs kompānijas kopīgi strādā pie jaunas automašīnas platformas, un līdz 2014. - 2015. gadam uz šīs platformas tiks attīstīti jauni automašīnu modeļi.

Renault vadītājs Krievijā Bruno Anselens apstiprināja, ka jaunā platforma tiek gatavota S klases automašīnām.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Uzņēmums Lockero ražo gudrās mantu glabātuves, kas ar pirksta noskenēšanu dod piekļuvi darba instrumentiem vai līdzpaņemtām pusdienām savā mantu glabātuvē.

Rolanda Indriksona uzņēmums Lockero, kas dibināts 2012.gadā, nodarbojas ar mantu glabātuvju izgatavošanu, tirdzniecību un uzstādīšanu. Izmantojot modernās tehnoloģijas, Lockero strādā, lai radītu jaunus risinājumus mantu glabātuvju ražošanas nozarē. Atšķirībā no ikdienā bieži sastopamajiem pakomātu skapīšiem, kuru galvenās funkcijas ir ļoti līdzīgas ar Latvijā izgatavotajiem skapīšiem, Lockero koncentrējas uz sarežģītāku tehnoloģiju izmantošanu un papildu funkciju nodrošināšanu skapīšu lietotājiem. Tam piemērs ir skapīši, kas aprīkoti ar dzesēšanas iespējām, elektroiekārtu uzlādes iespēju, vendinga aparātu un kluso darba zonu izvietošanu starp mantu glabātuvēm. Arī pirkstu noskenēšana, lai piekļūtu noliktajām mantām, ir pašmāju uzņēmuma jaunievedums.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kinoteātris «Lora» tirdzniecības centrā «Šokolāde» Siguldā tika atklāts 2009.gadā un šobrīd tajā darbojas trīs kinozāles ar kopējo sēdvietu skaitu 193 skatītājiem. Uzņēmums savu pastāvēšanu reģionā vērtē kā veiksmīgu un plāno attīstīties arī galvaspilsētā.

Kino «Lora» nosaukums radies saistībā ar Lorupīti, kura tek gar Siguldu. «Vienkāršs, saprotams, kinoteātrim atbilstošs nosaukums, turklāt novadpatriotisks,» portālam db.lv stāsta kino «Lora» pārstāve Līga Jansone.

Kinoteātris radīts krīzes laikā un tas izveidots ar konceptuālu mērķi - aizpildīt tukšās tirdzniecības telpas un piesaistīt papildus klientus. Lai atvērtu kinoteātri, bija nepieciešamas ievērojamas investīcijas 350 000 eiro apmērā. «Tolaik tas bija riskants lēmums, tāpat nebija pieredzes šajā jomā. Taču priecājamies, ka risks atmaksājies,» stāsta kinoteātra pārstāve.

«Lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tika pieņemts lēmums, ka tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja kino «Lora» veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri un tas ir vienīgais kino Latvijā, kas nodrošina apkalpošanu sēdvietās,» stāsta L. Jansone.

Baltijas lielākais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap kopā ar vadošo investoru Novator Ventures, kā arī General Catalyst un Burda Principal Investments piedalījies 100 miljonu ASV dolāru A sērijas finansējuma piešķiršanas kārtā uzņēmumam, Lietuvas otrajam "vienradzim" Nord Security.

Investīcijas ļaus paplašināt Nord Security produktu klāstu un uzņēmumu darbību, kā arī paātrināt kiberdrošības segmenta izaugsmi. Šai kārtai pievienojās arī biznesa eņģeļu investori, tostarp Ilka Pānanens (Ilkka Paananen), Supercell izpilddirektors, Miki Kūsi (Miki Kuusi), Wolt izpilddirektors un Mets Mullenvegs (Matt Mullenweg), Automattic izpilddirektors.

Par Lietuvas otro "vienradzi" kļuvis Nord Security 

Lietuvas kiberdrošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" piesaistījis 100 miljonu ASV dolāru...

“Baltcap aktīvi investē vietējo uzņēmumu izaugsmes potenciālā - mūsu fondos jau ir četri Baltijas uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz miljardu dolāru, un tagad tiem pievienojas Nord Security. Šī Lietuvā dibinātā uzņēmuma izaugsmes stāsts ir viens no iespaidīgākajiem Baltijā, kur attīstījušies jau vairāk nekā desmit vienradži. Esam gandarīti pievienoties Nord Security ceļā uz mūsdienīgiem interneta privātuma un drošības risinājumiem,” uzsver Dagnis Dreimanis, BaltCap vadošais partneris.

"Pirms desmit gadiem mēs apņēmāmies radīt drošības un privātuma rīkus, kas palīdzētu radīt uzticamāku un mierīgāku nākotni tiešsaistē. Esam pelnošs uzņēmums, kas līdz šim darbojies paša spēkiem – bez ārējām investīcijām, taču mūsu investoros esam atraduši partnerus, kuri tic mūsu misijai tikpat lielā mērā kā mēs. Tas ļaus mums augt straujāk un stiprināt mūsu apņemšanos izveidot ievērojami labāku internetu. Mēs esam lepni, ka varam palīdzēt Lietuvai, valstij ar patiesu uzņēmējdarbības garu, ienākt jauno tehnoloģiju inovāciju laikmetā," saka Tomass Okmans (Tom Okman), viens no Nord Security izpilddirektoriem un līdzdibinātājiem.

BaltCap pārvaldībā esošie fondi arvien vairāk fokusējas uz strauji augošiem uzņēmumiem Ziemeļvalstu reģionā. Riska kapitāla fonds NordicNinja, ko kopā pārvalda BaltCap un Japāņu partneri JBIC, Panasonic, Omron un Honda, līdz šim investējis jau četros uzņēmumos ar vienradža statusu – Bolt, Veriff, Einride un Voi.

Nord Security 2012. gadā Lietuvā dibinājuši Tomass Okmans (Tom Okman) un Eimants Sabaļausks (Eimantas Sabaliauskas) ar mērķi izveidot ikvienam viegli pieejamu interneta drošības un privātuma rīku.

Šodien Nord Security produktiem uzticas miljoniem lietotāju visā pasaulē, kā arī virkne uzņēmumu, tostarp Calendly, Adobe, Shutterstock un Vinted, lai nodrošinātu modernāko aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, kas attīstās un kļūst arvien sarežģītāki.

Nord Security darbojas 20 valstīs visā pasaulē un turpina strauji paplašināties – darbinieku skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis par 50 %, un uzņēmumā šobrīd ir 200 vakances.

Nesen publicētā ziņa, ka Krievijas Sveza nav atmetusi savus plānus iegādāties vienu no Latvijas eksporta flagmaņiem Latvijas Finieri, mudinājusi uz dažām pārdomām par šo notikumu Latvijas biznesa dzīvē, kurš piesaistīja gan mediju, gan visas sabiedrības uzmanību.

Dažviet presē Krievijas uzņēmuma izteiktais piedāvājums ir ticis nodēvēts par naidīgās pārņemšanas (hostile takeover) paraugu. Tāpēc vispirms būtu jāsaprot, ko ar tādu jēdzienu parasti apzīmē. Jāatzīst, ka šim formulējumam, ir dažādas nozīmes rietumu un austrumu (ar to saprotot virzienu no Latvijas) biznesa vidēs.

Krievijā un citās NVS valstīs tā runā par praksi, kad mazākuma akcionārs, kreditors vai cits «reideris» (no angļu val. raider) īsteno dažādas negodprātīgas darbības ar mērķi iegūt vērtīga uzņēmuma kontrolpaketi vai aktīvus, piemēram, viltojot akcionāru sapulces protokolus, līgumus par akciju iegādi vai par uzņēmuma parādiem, liedzot vairākuma akcionāram balsstiesības pēc «savas» tiesas nolēmuma utt. Interesanti, ka Latvijā varam novērot vismaz divus korporatīvos konfliktus, kurā tiek pielietotas līdzīgas metodes (kā izskatās, bez Krievijas biznesa palīdzības. Ja nu vien knowledge transfer kārtā): Ventspils «astoņkāja» akcionāru cīņas un nesenās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība dalībnieku cīņas par īpašumu Skolas ielā.

Kamēr vairumā Eiropas valstu jaunu automašīnu pārdošanas apjomi šogad, salīdzinot ar 2009. gadu, visticamāk, saglabāsies vienlīdzīgā līmenī, Krievijā tiek prognozēts tirgus pieaugums 13% apmērā, par ko ir sajūsmā pasaules lielie autoražotāji, vēsta Bloomberg.

Tādas kompānijas kā Volkswagen (VW), Ford Motor un Toyota Motor Krievijā palielinājušas ražošanas jaudas un nākušas klajā ar jauniem automašīnu modeļiem, kurus izstādīs šonedēļ Maskavā notiekošajā autošovā.

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Krievijā palielinājušies par 9%, savukārt jūlijā gada griezumā pārdošanas apjomi auguši par 48%. To veicina Krievijas ekonomiskā atlabšana un valdības atbalstītā programma, kas paredz vecā auto apmaiņu pret iemaksu jauna iegādei.

Automašīna Lada pēc 13 gadu pārtraukuma, iespējams, atgriezīsies Lielbritānijas tirgū, ziņo Daily Mail.

Kompānija Renault, kurai pieder 25% akciju Krievijas lielākajā automašīnu ražotājkompānijā AvtoVAZ, nolēmusi atjaunot automašīnas Lada tirdzniecību Lielbritānijā.

Kompānija ir pārliecinātā, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Ladas tirdzniecība būs laba.

«Lielbritānija bija viens no tirgiem, kur automašīnai Lada bija labi pārdošanas rādītāji. Esmu pārliecināts, ka šis ir īstais brīdis, lai atjaunotu tirdzniecību Lielbritānijā,» norādīja kompānijas Renault viceprezidents Stīvs Normans (Steve Norman).

Lielbritānijā Lada tika tirgota no 1992. līdz 1997. gadam, bet tad tai nācās atteikties no šī tirga, jo nespēja izpildīt Lielbritānijas drošības un vides prasības.

Mājienus par iespējamo kandidēšanu 2012. gadā gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās valsts premjerministrs Vladimirs Putins ir devis vairākkārt, taču no konkrētas atbildes turpina izvairīties.

Tikmēr analītiķi lēš, ka, neatkarīgi no tā, vai kandidatūra tiks pieteikta vai nē, no varas ietekmīgais politiķis neatteiksies, ziņo Dienas Bizness.

Analītiķi uzsver – lai gan premjers vienmēr veidojis konkrētu tēlu, publiskojot materiālus par savām brīvā laika nodarbēm, viņa pēdējā laika aktivitātes – ceļojumu pa Sibīriju AvtoVaz ražotajā Lada, tiekoties ar ceļu būvniekiem un dzerot tēju kopā ar mazmiestu mājsaimniecēm, var uzskatīt par ieskaņu priekšvēlēšanu kampaņai.

V. Putina ietekmes vairošanā zināmu artavu būs devuši arī šovasar Krievijā piedzīvotie ugunsgrēki.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Krievijas ražošanas apjomi palielinājušies par 10,4%. Tas seko ražošanas apjomu pieaugumam 5,7% apmērā šā gada martā, ziņo Bloomberg.

Ražošanas apjomu pieaugumu aprīlī galvenokārt veicināja automašīnu, metāla cauruļu un vilcienu vagonu ražošanas palielināšanās.

Salīdzinot ar šā gada martu, aprīlī ražošanas apjomi sarukuši par 3,4%.

Krievijas lielajiem ražotājiem, piemēram, cinka ražotājam OAO Chelyabinsk Zinc un autoražotājam OAO AvtoVaz, ražošanas apjomus mudina palielināt globālās tirdzniecības atgūšanās, augstākas izejmateriālu cenas, kā arī iekšzemes pieprasījuma palielināšanās.

Slavenā padomju automašīna Lada ir izdzīvojusi pāreju uz kapitālismu un ir pilna apņēmības aizstāvēt Krievijas autotirgu no tādām kompānijām kā General Motors Co. (GM), Volkswagen (VW) un Fiat, raksta Bloomberg.

Autobūves kompānija, kurai pieder Lada zīmols, AvtoVAZ plāno investēt 153 miljardus rubļu (5,4 miljardi ASV dolāru), lai nākamo trīs gadu laikā ieviestu septiņus jaunus Lada modeļus.

Lai gan Lada Krievijas autotirgū ir dominējošs zīmols (kontrolē 24% no tirgus), tā saskaras ar pieaugošu minēto kompāniju spiedienu, kuras agresīvi laužas iekšā valsts autotirgū, kas, kā tiek paredzēts, pēc trijiem gadiem būs lielākais Eiropā. GM kontrolē 8,9%, bet VW 7,5% Krievijas autotirgus; to pārdošanas apjomi šī gada pirmajos piecos mēnešos ir lielāki nekā Lada.