Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs SIA Eko Osta pārsūdzējis Konkurences padomes (KP) lēmumu – padomes uzlikto sodu par dominējušā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaudās atteikumā atjaunot līgumu ar SIA Corvus Company.

KP lēmums paredzēja, ka SIA Eko Osta ir jāatjauno līgums ar atkritumu savācēju uzņēmumu Corvus Company par bīstamo atkritumu nodošanu un pārstrādi. Eko Osta piemērots arī naudas sods vairāk nekā 22,6 tūkstošu Ls apmērā. Uzņēmuma ražošanas direktors Ivars Briedis uzskata, ka KP lēmums «nav objektīvs un juridiski korekts».

«KP, pieņemot lēmumu, nav pierādījusi uzņēmuma Eko Osta vainu pārkāpumā un nav ņēmusi vērā vairākus būtisku faktorus. Piemēram, KP ignorēja faktu, ka Eko Osta nav vienīgais pakalpojumu sniedzējs un līdz ar to ir tiesīgs izvēlēties darījumu partnerus,» norāda I. Briedis.

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 15,819 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 9,083 miljoni tonnu, kas ir par 32,1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 4,865 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 12%, bet lejamkravas - 1,87 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 23,6%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad astoņos mēnešos veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,038 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2019.gada astoņos mēnešos, veidojot 19,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15,2%).

Rīgas brīvostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 11,843 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada pirmajos sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,949 miljoni tonnu, kas ir par 31% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,455 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 17,5%, bet lejamkravas - 1,439 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 24,5%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad pirmajā pusgadā veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad pirmajos sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,252 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajos sešos mēnešos, veidojot 19% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15%).

Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 18,794 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 10,22 miljoni tonnu, kas ir par 29,5% mazāk nekā 2022.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 7,728 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 2,4%, bet lejamkravas - 846 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 42,4%.

Konteinerizētās kravas pērn Rīgas ostā pārkrautas 5,108 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,8% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 27,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gadā - 19,8%).

Labība un labības produkti pērn Rīgas ostā pārkrauti 3,261 miljona tonnu apmērā, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 17,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 2,337 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%).

Rīgas brīvostā šogad deviņos mēnešos pārkrauti 14,105 miljoni tonnu kravu, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gada deviņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 7,701 miljons tonnu, kas ir par 26% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,699 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 1,1%, bet lejamkravas - 705 000 tonnu apmērā, kas ir kritums par 38,2%.

Konteinerizētās kravas šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,637 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 25,8% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gada deviņos mēnešos - 20,3%).

Labība un labības produkti šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,054 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 14,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 10,6%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,844 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 13,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,2%).

Šis gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka, visticamāk, kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš pauda, ka 2022.gads vērtējams kā stabils, jo neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, ostā pārkrauto kravu apjoms salīdzinājumā ar 2021.gadu ir pieaudzis.

"Ostu darbība vienmēr ir bijusi ekonomikas spogulis, līdz ar to jebkuras izmaiņas tirdzniecībā un preču pārvadājumos ietekmē arī Rīgas ostu. Pēdējie trīs gadi ir bijuši izaicinājumu pilni visām nozarēm. Tomēr, ja pandēmijas kontekstā mēs runājām par nozares spēju atgriezties pie ierastās kārtības, tad 2022.gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka visticamāk kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas pašas kā iepriekš," pauda Zeltiņš.

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodījusi kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas uzņēmumu Rīgas brīvostā – SIA Eko osta. Nepamatoti atsakot sadarbību SIA Corvus Company, kas sniedz atkritumu savākšanas pakalpojumus kuģiem, SIA Eko Osta izslēgusi to no kuģu radīto naftas atkritumu savākšanas tirgus Rīgas brīvostā, samazinot ostā ienākošo kuģu iespējas izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.

SIA Eko Osta piemērots naudas sods Ls 22 621,05 apmērā, kā arī tiesiskais pienākums atjaunot sadarbību ar SIA Corvus Company, piemērojot nediskriminējošus un skaidri definētus sadarbības nosacījumus.

No 2002.gada līdz 2009.gada beigām SIA Corvus Company bija noslēgts līgums ar SIA Eko Osta par no kuģiem savākto naftas produktu atkritumu nodošanu attīrīšanai. Savukārt 2010.gadā SIA Eko Osta atteicās šo līgumu pagarināt, kā vienīgo iemeslu minot to, ka pati SIA Eko Osta nav izstrādājusi kritērijus atkritumu pieņemšanai. Vienlaikus kritēriju neesamība nekalpoja par iemeslu analoģisku līgumu laušanai vai nepagarināšanai ar pārējiem uzņēmumiem, kas SIA Eko Osta joprojām nodod no kuģiem savāktos atkritumus.

Rīgas brīvostā šogad pirmajos četros mēnešos pārkrauti 6,94 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,8% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2021.gada pirmajos četros mēnešos pārkrautas beramkravas - 3,77 miljoni tonnu, kas ir par 22,5% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 2,331 miljona tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, bet lejamkravas pārkrautas 838,3 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir kritums par 11,9%.

Ostu reforma ar pretēju efektu  

Klaipēdas ostas kravu apgrozījums pērn bijis 47,7 miljoni tonnu, bet Latvijas lielajās...

Konteinerizētās kravas šogad pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 1,398 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2020.gada pirmajos četros mēnešos, veidojot 20,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 18,5%).

Labība un labības produkti šogad pirmajos četros mēnešos ostā pārkrauti 968,3 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 44,5%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, un veidoja 13,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Kokmateriāli šogad pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 826,5 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 23,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bet naftas produkti pārkrauti 812 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 13,3% mazāk.

Vienlaikus ogles šogad pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 173,9 tūkstošu tonnu apmērā, kamēr attiecīgajā periodā gadu iepriekš tās tika pārkrautas 1,273 miljonu tonnu apmērā.

2020.gadā Rīgas ostā pārkrāva kopumā 23,687 miljonus tonnu kravu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš, tostarp pirmajos četros mēnešos - 8,24 miljonus tonnu.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā.

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 11,505 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2024.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 5,537 miljoni tonnu, kas ir par 17,4% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Savukārt ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,395 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 6,8%, bet lejamkravas - 573 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 8,2%.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 28,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2023.gada astoņos mēnešos - 25,9%).

Kokmateriāli šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,026 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 23% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 17,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 13,3%), savukārt lauksaimniecības beramkravas pārkrautas 2,016 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, veidojot 17,5% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 14%).

Kuģu remonta segmentā strādājošās Netaman grupas uzņēmumi ir atsākuši lielo transporta kuģu remonta pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostā.

Uzņēmums SIA Netaman Ships Service divos dokos Vecmīlgrāvī šodien spēj sniegt remonta pakalpojumus līdz 140 metrus gariem un 20 metrus platiem vidēja izmēra kuģiem, savukārt vēsturiskajā Rīgas Kuģubūvētavas teritorijā darbu uzsākušais SIA Netaman Shipyard Riga divos dokos nodrošina remonta pakalpojumus līdz pat 200 metrus gariem un 30 metrus platiem lielajiem kuģiem. Tiek plānots, ka pēc pilnas darbības jaudas sasniegšanas, Netaman grupas uzņēmumi Rīgas ostā varēs pieņemt uz remontu līdz pat 80 kuģiem gadā.

Uzņēmuma SIA Netaman Ships Service attīstībā četru gadu laikā ir ieguldīts jau vairāk nekā 1 miljons eiro un apjomīgi ieguldījumi tiek plānoti arī SIA Netaman Shipyard Riga attīstībā.

Ārkārtas situāciju Rīgas ostā izraisīja Rīgas brīvostas lēmums liegt privātajam kompānijām sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgā. Šādu uzskatu pauž AS PKL Flote.

Uzņēmums skaidro, ka «2011. gada februāra beigās Rīgas jūras līcī ir radusies smaga situācija. Desmitiem kuģu gandrīz nedēļu ilgu laika periodu gaida iespēju ienākt Rīgas ostā. Ne mazāks kuģu skaits gaida iespēju atstāt Rīgas jūras līci un iziet atklātā jūrā. Kuģu īpašnieki cieš milzīgus zaudējumus sakarā ar savu kuģu dīkstāvi, daudzi nolemj nedoties uz Rīgas ostu pēc kravām, jo kuģu ieiešana Rīgas ostā nav praktiski iespējama ledus dēļ, taču šiem kuģiem iepriekš minētā iemesla dēļ nav arī iespējams atgriezties atpakaļ Baltijas jūrā. Pēc būtības kuģi šobrīd ir nokļuvuši «ledus slazdā»».

Jau otro gadu pēc kārtas Rīgas brīvostas kravu apgrozījums ir pārsniedzis 40 milj. tonnu, tādējādi 2015. gadam kļūstot par otru veiksmīgāko gadu ostas pastāvēšanas vēsturē. Ostas termināļos kopā pārkrauts 40,06 milj. tonnu dažādu kravu, kas ir par 2,5% jeb 1,02 milj. t. mazāk nekā 2014.gadā, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne.

Pārskata gadā katru mēnesi ostā pārkrauts vairāk nekā 3 milj. t. un 2015. gadā desmit no ostā strādājošajiem 35 jūras kravu termināļiem pārkrāva vairāk nekā 1 miljonu tonnu katrs.

2015. g. gadā beramkravas veidoja 58% no ostas kopējā kravu apgrozījuma, jeb 23,3 milj. t., kas salīdzinājumā ar 2014. g. bija par 2% mazāk (-483,2 tūkst. t.). Šajā segmentā lielākais apjoma pieaugums reģistrēts koksnes granulām (+41,6%) un gada laikā ostā pārkrauts 1,45 milj. t. (+426,4 tūkst. t.) šo kravu. Pozitīva dinamika (+23,7%) bijusi arī koksnes šķeldas kravām (0,64 milj. t.; +123,3 tūkst. t.). Jauni rekordi sasniegti labības produktu grupā, jo ostā pirmo reizi tās vēsturē gada ietvaros pārkrauts vairāk kā 1 milj. t. tonnu labības produktu (1,05 milj. t.; +36,6% jeb +281,9 tūkst. t.).

Provizoriskie šī gada pirmā ceturkšņa dati par konteinerkravu apgrozījumu Rīgas ostā rāda, ka, neraugoties uz ekonomiski smago situāciju pasaulē, kopējo konteinerpārvadājumu apjomu izdevies noturēt gandrīz pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 119,2 tūkst. TEU konteineru vienību, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.

Rīgas ostā strādājošie konteineru termināli bija vieni no pirmajiem, kas jau šā gada sākumā, kad vīrusa epidēmija visspēcīgāk uzliesmoja Ķīnā, saskārās ar Covid 19 radītās globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, jo lielākā daļa konteineru plūsmas Rīgas ostā, tāpat kā citur Eiropā, ir saistīta tieši ar šī reģiona kravām.

"Konteineru plūsmas samazinājumu terminālī sākām izjust marta otrajā nedēļā. Tas bija saistīts ar konteineru importa samazinājumu no Ķīnas, ko savukārt izraisīja ražošanas jaudu dramatiskais kritums Ķīnā februāra mēnesī. Kā ķēdes reakcija sekoja tukšo konteineru trūkums un konteinerpārvadājumu frakta likmes kāpums, kas vēl samazināja konteinerpārvadājumu apjomu," stāsta Rīgas ostas lielākā konteinertermināla SIA "Baltic Container Terminal" valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs.

Kopš šā gada 13. marta, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija, Rīgas osta turpina strādāt un nodrošināt visus kravu pārkraušanai nepieciešamos pakalpojumus. Pēdējās trīs dienās ostā ienākuši un apkalpoti 30 kuģi, kopā pārkraujot 230 000 tonnu dažāda veida kravu, tai skaitā konteinerus, kokmateriālus, labības produktus un akmeņogles, liecina ostas sniegtā informācija.

Arī šorīt ostā kravu pārkraušanas operācijas veic 13 kravas kuģi, un vēl 10 pieteikuši savu nākamo ienācienu Rīgas ostā.

Tāpat tiek nodrošināta arī to kravu plūsma, kas tiek piegādātas vai nosūtītas pa autoceļiem un dzelzceļu – pēdējās trīs dienās sauszemes kravu pārvadājumos apkalpotas ap 2300 kravu automašīnu vienību un ap 1100 dzelzceļa vagonu vienību.

"Neskatoties uz ārkārtas apstākļiem, osta strādā un nodrošinās kravu plūsmas nepārtrauktību, kas šobrīd ir īpaši būtiski Latvijas ekonomikai.

Esam ieviesuši stingrus drošības noteikumus attiecībā uz ienākošo kravas kuģu apkalpēm, kā arī autokravu pārvadātājiem – visu ienākošo kravas kuģu aģentiem, pirms ienākšanas ostā, kapteiņdienestam jāsniedz precīzas ziņas par kuģa apkalpes sastāvu un visu apkalpes locekļu veselības stāvokli. Tāpat ostā ienākušo ārvalstu karoga kuģu komandām ir aizliegts nokāpt krastā, izņemot īpaši saskaņojamus gadījumus.

Neraugoties uz pandēmijas laika satricinājumiem, globālo konteinerkrīzi, kā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju kaimiņvalstīs, pirmais pusgads Rīgas ostā noslēdzies ar stabiliem kravu pārkraušanas rādītājiem, Rīgas ostas stividorkompānijām kopumā pārkraujot 10,15 miljonu tonnu dažādu kravu.

Bez fosilajiem energoresursiem (ogles un naftas produkti), kravu apgrozījuma rādītāji 2021. gada sešos mēnešos ir palielinājušies par +1.3% jeb 112 tūkst.t, šobrīd sasniedzot 8,88 milj. t. jeb 88% no visām kravām.

Lielākais kravu segments Rīgas ostas kravu portfelī šobrīd ir mežsaimniecības kravas, to kopējais kravu apgrozījums šī gada pirmajā pusē ir 3.2 milj.t. (+8,2%), no tiem jūnijā pārkrauts 0,6 milj.t. dažādu kokmateriālu, kas Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē ir augstākais mēneša rādītājs. Nozīmīgu lomu (38%) ostas mežsaimniecības kravu grupā ieņem granulu pārkraušana, kam jūnijs bija rekordu mēnesis.

Konteinerkravu segments joprojām saskaras ar pandēmijas radītās krīzes sekām – globāli ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu. Šī situācija atspoguļojas arī kravu aprites rādītājos Rīgas ostā – pirmajā pusgadā ostā pārkrauti 2,06 milj.t konteinerkravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn.

Baltijas jūras ostas galvenokārt apkalpo Austrumu-Rietumu koridora kravu plūsmu un konkurence par šīm kravām reģiona ostu starpā turpinās palielināties, arvien būtiskāku lomu ieņemot Krievijas ostām, liecina biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltijas jūras ostu konkurētspējas pētījuma provizoriskie rezultāti.

Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu ostu apkalpoto kravu īpatsvars esot samazinājies no divām trešdaļām līdz mazāk nekā pusei no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kravu apgrozījuma. 2012.gadā Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu apgrozījums sasniedza 344 miljonus tonnu, tajā skaitā 40% bija Baltijas valstu ostu apgrozījums. Lai saglabātu konkurētspēju un vēlamo kravu apjomu, Baltijas valstu ostām būs nepieciešams kāpināt efektivitāti, būtiski pilnveidot ostu un termināļu infrastruktūru, kā arī paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose skaidro, ka visos trīs galvenajos reģiona ostu kravu veidos - naftas produkti, akmeņogles un konteineri - šobrīd jau dominē Krievijas ostas. Naftas produktu pārkraušanā līderis ir Primorskas osta, bet ar katru gadu pieaug arī jaunizveidotās Ustjlugas ostas loma, kas ir tiešs konkurents Baltijas ostām un jau ir apsteigusi Ventspili un Tallinu. Tāpat Ustjlugas osta ir apsteigusi līdzšinējo līderi, Rīgas ostu, akmeņogļu pārkraušanā. Savukārt Sanktpēterburgas osta dominē konteinerkravu pārvadājumos, teikts pētījumā.

2016. gada pirmajā pusgadā ostā apstrādāti 18,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika periodā.

Saistībā ar zemo pieprasījumu pēc Krievijas energoresursiem Eiropas tirgos šajā laika posmā ir samazinājusies ogļu un naftas produktu tranzīta plūsma caur Rīgas ostu, un to pārkraušanas apjoms samazinājies par 19%. Savukārt pārējo kravu kopapjoms salīdzinājumā ar 2015. gada pirmo pusgadu ir palielinājies par 2,3%. Šī esot pozitīvi vērtējama tendence, jo attiecīgi samazinās arī energoresursu īpatsvars ostas kopējā kravu apjomā. Ja pagājušā gada 6 mēnešos ogles un naftas produkti veidoja 64% no ostas kravu apgrozījuma, tad pašreiz to īpatsvars ir nokrities līdz 59%. Tādējādi mazinās Rīgas ostas atkarība no Krievijas tranzīta kravām.

Rīgas ostai 2022. gads noslēdzies ar stabilu pieaugumu kravu apjoma rādītājos - kopā pārkrauti 23,5 miljoni tonnu kravu, kas pārsniedz iepriekšējā gada rezultātu par 9,4%.

“Gads ostā vērtējams kā veiksmīgs, jo, neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, pārkrauto kravu apjoms ir audzis. Bet Rīgas ostas stāsts jau kādu brīdi vairs nav tikai par kravām un tonnām. Neskatoties uz izaicinājumiem bagāto 2022. gadu, ostā strādājošie uzņēmumi turpināja investēt savā un ostas attīstībā. Mēs kopā esam turpinājuši veidot ostas digitālās kvalitātes un likt spēcīgus pamatus mūsu nākotnes Rīgas ostas ilgtspējai, t.sk., piedaloties inovāciju aktivitātēs un atbalstot alternatīvu energoresursu izstrādes iniciatīvas. Gads ir rādījis, ka Rīgas osta ir gatava izaicinājumiem - veidojas alternatīvas kravu piegāžu un loģistikas ķēdes caur Rīga ostu, kas vēl nespēj kompensēt kādreizējo tranzīta plūsmu, tomēr ļauj stabili un ar pārliecību raudzīties nākotnē”, aizgājušo gadu vērtē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Krievijas lielākā automašīnu ražotāja Avtovaz zaudējumi 2009. gadā sasniedza 49,2 miljardus rubļu, kas ir par 24,5 miljardiem rubļu vairāk nekā 2008. gadā, kad kompānija strādāja ar 24,7 miljardu rubļu lieliem zaudējumiem, ziņo BBC.

Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem 2009. gadā, Krievijas autoražotājs cer šo gadu noslēgt ar peļņu, jo kompānija bijusi lielākais ieguvējs Krievijas valdības veiktajā auto tirgus atbalsta programmā, kura ļāva iedzīvotājiem apmainīt veco automašīnu pret iemaksu jaunas iegādei.

Avtovaz sadarbībā ar Renault, kura kontrolē ir ceturtdaļa Avtovaz kapitāldaļu, arī plāno nākt klajā ar jaunu ekonomiskās klases automašīnu.

Krievijas Avtovaz ražošanas kapacitāte ir 800 tūkst. automašīnu gadā. Kompānijas pārdošanas apjomi 2009. gadā bijuši vāji - Avtovaz pērn pārdeva mazāk nekā 350 tūkst. auto.

Šā gada pirmo piecu mēnešu statistiskie rādītāji liecina, ka Rīgas brīvostā kopumā ir pārkrauti 14,09 milj. t dažādu kravu, kas ir par 15,7% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

To liecina ka Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktores Anitas Leiškalnes informācija.

Vērtējot pieaugumu pa kravu segmentiem, saglabājas iepriekšējā 4 mēnešu rādītāju tendence - vislielākais pieaugums – 43,4%, ir lejamkravu, īpaši naftas produktu grupā. Kopumā šogad Rīgas ostā pārkrauti 3,65 milj. t naftas produktu. Līdz ar to naftas produktu īpatsvars ostā palielinājies līdz 25,9%. Salīdzinājumam, 2009. un 2010. gados naftas produktu īpatsvars bija attiecīgi 22% un 21%.

Turpina palielināties arī ģenerālkravu pārvadājumi caur Rīgas ostu. Šā gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn to apjoms pieaudzis par 9,3% un sasniedz 2,6 milj. t. Šajā segmentā visvairāk pārkrauts konteinerizēto kravu, kas veido 1,2 milj. t un ir par 19,9% vairāk, kā arī kokmateriālu, kas ir 1,1 milj. t un palielinājies par 4,2%. Savukārt zivju produkcijas pārtikas preču pārvadājumi ir samazinājušies.