Jaunākais izdevums

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tā paši kokrūpnieki vērtē baļķu importa iespējas. Jāņem vērā, ka no 2008. gada 1. aprīļa, Krievija, paceļot izvedmuitu līdz 15 eiro/m3 skujkoku un lapkoku zāģbaļķiem, bet ne mazāk kā 25% no darījumu summas, to izvešanu padarīja par vēsturi, tā vairāku valstu kokrūpniekiem lika revidēt plānus. Un, lai arī tarifu atkārtota palielināšana līdz 50 eiro/m3, kurai vajadzēja stāties spēkā jau 2009. gadā, tika atlikta, tomēr apaļkoksnes imports no Krievijas nav atdzīvojies.

To, ka Krievijas iestāšanās PTO varētu pavērt ceļu zāģbaļķu piegādēm no Krievijas, atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš uzsver, ka izvedmuitas tarifi kokrūpniekiem būtu mazāki par esošajiem tikai, ja Krievija tiks uzņemta PTO. A.Kampars norāda, ka starp Krieviju un ES noslēgta vienošanās par Krievijas uzņemšanu PTO, taču tā esot konfidenciāla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pastāv cerība uz mazāku piena kvotas pārsniegumu nekā iepriekš

Žanete Hāka,27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: CO2 emisiju kvotu sistēma, tās nākotne un mēs

Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis,21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena kvotas pārpilde var draudēt nākamgad

Sandra Dieziņa,11.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena piegādes kvota 2012/2013. kvotas gadā izpildīta par 96.04 % un tas nozīmē, ka soda nauda par kvotas pārpildi Latvijai nebūs jāmaksā.

Tiesa, vēl jāsagaida dati par piena tiešās tirdzniecības kvotas izpildi, kas būs zināmi 15. maijā, taču līdz šim šis kvotas apjoms nav ticis pārsniegts, skaidro Lauksaimniecības datu centra Piena kvotu nodaļas vadītāja Inese Bernere.

Šī ziņa priecē piena lopkopējus, taču vienlaikus viņi atzīst - jautājums par piena kvotas pārpildi būs aktuāls divos nākamajos gados, kas ir pēdējie pirms plānotās kvotu sistēmas atcelšanas 2015. gadā. «Šogad kvota noteikti tiks pārpildīta, jo sāks darboties tās fermas, kas pēdējos gados uzceltas un modernizētas. Līdz ar to aktuāla kļūs soda nauda, kas Latvijai jāmaksā kvotas pārpildes gadījumā,» klāsta kooperatīvās sabiedrības Māršava vadītāja Dace Pastare. Viņa uzskata, ka to nedrīkst uzkraut tikai uz to zemnieku pleciem, kuri līdz šim ieguldījuši un attīstījuši ražošanu, tāpēc valstij jāiesaistās un jāpalīdz segt vismaz daļu no tās. Kā DB jau vēstīja, soda naudas apjoms nav mazs – 195.6 Ls par katru pārsniegto kvotas tonnu jeb 19.56 santīmi par piena kg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena kvotu pārsniegums varētu būt 1%; soda nauda - vairāk nekā divi miljoni eiro

LETA,23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā kvotas gadā tiek prognozēta kvotas pārpilde par 101%, kas Latvijai varētu veidot vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē norādīja Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

«Iepriekš prognozējām, ka kvotas pārpilde varētu būt 103%, tomēr patlaban aprēķini liecina, ka pārpilde būs nedaudz mazāka - 101%. Līdz ar to soda naudas apmērs varētu būt nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro. Šis 1% tiks aprēķināts tiem ražotājiem, kas nebūs iekļāvušies savās kvotās,» sacīja Galvanovska.

Viņa arī norādīja, ka patlaban daudzas piensaimniecības cenšas samazināt tauku procentu pienā, lai izvairītos no attiecīgas kvotas pārsniegšanas. Tomēr, ja tiks pārkāptas noteiktās robežas, atkal varētu rasties problēmas.

«Var nākties maksāt soda naudu par tīšu tauku procenta samazināšanu. Saimniecībām par to stipri jāpiedomā. Pieļaujamais tauku procents ir šāds - nedrīkst būt zem 2%, bet maksimālais slieksnis virs 7%,» norādīja Galvanovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Apaļkoku cenas pakļaujas modes tendencēm

Māris Ķirsons,10.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujkoku apaļkoksnes cenas sarukušas vidēji par 4,56 Ls/m3, savukārt lapkoku – pieaugušas, it īpaši finierklučiem – par 10 Ls/m3.

To liecina valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības LVM Apaļkoksnes piegādes rīkotās apaļo kokmateriālu izsoles.

Pēc vairāku aptaujāto kokrūpnieku domām, pārmaiņas apaļkoksnes cenās atspoguļo situāciju noieta tirgos, kur šobrīd daudzviet valda zināms klusums pirms pavasara un vasaras, turklāt arī prognozes par kādu strauju pieprasījuma pieaugumu tirgū pēc koksnes izstrādājumiem 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu nemaz neesot manāms. Izsoles LVM ir sava veida modes skate, kurā parādās tendence (atskaites punkts), un atkarībā no situācijas daļa varot ražošanai nepieciešamo apaļkoksni no citiem pārdevējiem iegādāties par augstāku cenu un tikpat labi arī par zemāku, tādu viedokli pauda vairāki kokrūpnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz Latvijas piena piegādes kvota tiks pārpildīta, kas ražotājiem draud ar bargiem ES sodiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Straujuma: Pieaug piena izvešanas tendence; process nav ietekmējams

Nozare.lv,17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban 23% no Latvijā saražotā piena tiek izvests, tomēr pieaugošo tendenci ietekmēt praktiski nav iespējams, jo zemnieki ir tiesīgi pārdot pienu par izdevīgāko cenu, atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Pagājušajā gadā uz Lietuvu izvests par 9% vairāk piena nekā gadu iepriekš, un šī tendence pieaug. Patlaban manā rīcībā esošā informācija liecina, ka katru dienu no Latvijas izved 632 tonnas piena. Procesu nevaram ietekmēt, jo tas ir pašu lauksaimnieku bizness - protams, ka zemnieks pārdos pienu tam, kurš vairāk maksā,» sacīja Straujuma.

Viņa atzina, ka Lietuva ir to valstu skaitā, kuras, pretēji Latvijas interesēm, vēlas saglabāt piena kvotu arī pēc to plānotās atcelšanas 2015.gadā visā Eiropas Savienībā.

«Lietuva savu kvotu izpilda tikai par 80% un ir ieinteresēta, lai tā tiktu saglabāta. Mums ir zināmas bažas, ka šī interese tiks īpaši lobēta, kad gada otrajā pusē Lietuva pārņems ES prezidentūru no Īrijas,» atzina ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ražotāji piena kvotu neizpildīs, to ieskaitīs valsts rezervē.

Šis ir viens no grozījumiem Piena kvotu administrēšanas noteikumos, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Paredzēts, ka ražotājam, kas piena kvotu esošajā kvotas gadā būs izpildījis no viena līdz 84,9%, nākamo 12 mēnešu laikā neizpildīto kvotas daļu atņems un ieskaitīs valsts rezervē. Tiem ražotājiem, kuri piena kvotu kārtējā piena kvotas gadā nepildīja un tā tika ieskaitīta valsts rezervē, kvotas atjaunošana vairs nebūs iespējama, kā arī ražotājs nevarēs pārdot esošajā kvotas gadā no valsts rezerves saņemtās piena kvotas.

Tie ražotāji, kas teju izpildījuši vai pat pārpildījuši savu kvotu, jau pauduši atbalstu šādam scenārijam, sakot, ka tas ļaus racionālāk izmantot neizpildīto kvotu apjomu. Kritisks pret šādu ieceri gan ir Muižgaļu saimnieks Andis Vītolbergs. «Šis variants nav godīgs. Liekas, ka kvotas ņems nost, jo kādam tās ir vajadzīgas. Šobrīd fermu būvniecība notiek nekontrolēti un ja kāds taisa fermu ar trīs tūkstošiem govju, bet kvotu nav, tad ko citu var gaidīt. Mazajiem saimniekiem ne vienmēr ir tā rocība, lai kvotu varētu izpildīt, taču nedrīkst to atņemt vispār,» tā piena lopkopis un siera ražotājs. Viņš atgādina, ka savulaik par cukurbiešu kvotām pat samaksāja, taču tagad piena nozarē notiek pretējais, kas nav atbalstāms. Kāpēc vajag pretnostatīt nozares, retoriski jautā A. Vītolbergs. Iepriekš SIA Lestene valdes priekšsēdētājs Egīls Seņkāns atzina, ka būtu tikai racionāli pārņemt valsts rezervē kvotas no tiem, kas kvotu nav izpildījuši, un atdot tiem, kas to pārpildījuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personas datu drošības jautājums ir aktualizējies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu noplūdes skandāla dēļ. «Pirms tam valsts līmeņa informācijas sistēmu (IS) auditi tika uztverti kā formāla prasība. Izskanēja viedoklis, ka personas datiem nav vērtības, tie ir pieejami internetā, iestāžu administratoriem, un ka tos nav vērts zagt,» norāda DPA infrastruktūras risinājumu nodaļas vadītājs Gatis Gailis.

Lattelecom un LMT privatizācijas pīrāgs

Lattelecom un LMT privatizāciju organizējot izsoles veidā, Latvijas valsts varētu iegūt vislielākos līdzekļus.

Kvotas

Brisele dalīs kvotas Krievijas baļķiem

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts.

Dati

Eksporta produkcija turpina celt ražotāju cenas

Dārdzības pieaugums pasaulē turpina kāpināt arī Latvijas uzņēmumu ražojumu cenas.

Pārvaldība

Centralizācija uzlabojot pārvaldību

Valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības centralizācija ļauj uzlabot valstij piederošo aktīvu pārvaldīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu Peru izcelsmes preču importam no šā gada 1.marta ir pieejamas vairākas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pieejamas šādas 18 tarifu kvotas Peru izcelsmes precēm: piena produktiem, gaļai, ķiplokiem, kukurūzai, sēnēm, rīsiem, alkoholiskiem dzērieniem, cukuram un cukuru sīrupiem, konditorejas un citiem minētajā regulā noteiktiem pārtikas izstrādājumiem ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%. Pieprasot minētās kvotas, ir nepieciešams iesniegt preču Peru izcelsmi apliecinošu dokumentu.

Tāpat, sākot ar martu, pieejamas 24 tarifu kvotas arī tādām Peru izcelsmes precēm kā plastmasas izstrādājumiem, auklām un tīkliem, trikotāžas, atsevišķiem dzelzs un tērauda izstrādājumiem, zivīm (makrelēm, anšoviem, stavridām, kalmāriem), saldētām vai sagatavotām, ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Šo Ziemassvētku topa rotaļlietas - iPad atdarinājums un interaktīvi roboti

Lelde Petrāne,02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jauno vilni vēlas padarīt pievilcīgu Rietumeiropas skatītājiem

Māris Ķirsons,01.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoša infrastruktūra – jauna koncertzāle un viesnīcas – konkursu Jaunais vilnis varot pacelt citā līmenī, kā arī piesaistīt ārvalstu investorus.

Desmit gadu laikā konkurss Jaunais vilnis ir iekarojis televīzijas skatītājus bijušās PSRS telpā, un tas vairāk orientējas uz krievu valodu saprotošu publiku, taču mūsdienīga koncerzāle un viesnīcas ļautu šo jauno izpildītāju konkursu orientēt arī uz Rietumeiropas skatītājiem, skaidroja konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists un šovbiznesa pārzinātājs Igors Krutojs.

Viņš norāda, ka, jau šobrīd tiekot domāts par pasākumiem, kā piesaistīt Rietumeiropas auditoriju, un ka viens no risinājumiem esot konkursa norises valodas maiņa no krievu uz angļu vai arī aizkadra stāstījums angļu valodā. Līdz ar to pakāpeniski saruktu Krievijas šobiznesa zvaigžņu īpatsvars, kuras aizstātu Rietumeiropas zvaigznes. To, ka to iespējams izdarīt rāda arī Stīva Vondera uzstāšānās, kas, pēc I. Krutoja sacītā izmaksājusi aptuveni 0,8 mljonus. I. Krutojs nenoliedza, ka šobrīd ir interese palielināt to valstu skaitu, uz kurām tiek translēts konkurss Jaunais vilnis, piemēram, uz Norvēģiju, no kurienes varot sagaidīt arī tūristus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas baņķieru straujā aktivizēšanās pēdējā laikā Latvijas banku tirgū turpināsies, eksperti to vērtē pozitīvi.

Šogad Latvijā notikuši vairāki darījumi, iespējams, vairāku desmitu miljonu latu apjomā, kuru rezultātā Krievijas izcelsmes kapitāls palielinājis savu ietekmi banku tirgū. Tajā skaitā no ASV korporācijas General Electric Capital banku GE Money Bank iegādājās viena no Krievijas lielākajām finanšu grupām Otkritie, jaunu banku - Rigensis Bank - izveidoja Krievijas baņķieris Igors Ciplakovs, par biznesa paplašināšanu Latvijā paziņojusi nelielā banka LTB Bank, bet par banku Citadele aktīvi interesējas Krievijas banka M2M. Aptaujātie eksperti prognozē, ka Krievijas kapitāla ienākšana Latvijas banku tirgū turpināsies, kas vērtējams pozitīvi, ja vien jaunienācēji ievēros Latvijas finanšu tirgus noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DK Daugava vadība lūgs Finanšu un kapitāla tirgus komisiju izvērtēt Swedbank rīcību, otrdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

DK Daugava līdzšinējā īpašnieka Aigara Vaivara publiski paustos apgalvojumus par bankas prettiesisku rīcību Swedbank gan noraida un atzīst, ka uzņēmums joprojām kavē maksājumus.

Atkārtoti uzsverot, ka bankas pārmetumiem par maksājumu neveikšanu laikus un nepamatotu preču zīmju pārreģistrāciju nav pamata, DK Daugava vadītājs Aigars Vaivars uzsver, ka šobrīd uzņēmuma juristi strādā, lai bankai izvirzītu pretenzijas par apmelošanu un zīmola iedragāšanu. Uzņēmējs stāsta, ka banka uzņēmumam piešķīrusi vienu kontu, caur kuru notikušas visas operācijas - «no konta viņi ņēma nost līzinga maksājumus, kredītlīnijas % un maksājumus, pamatsummas atmaksu kredītam un procentmaksājumus». A. Vaivars iesaka citiem uzņēmumiem neatvērt kredītlīnijas, jo ar tām bankas varot terorizēt pašus uzņēmējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Televīzijas izvairīgi runā par pagājušā gada rezultātiem, tomēr šogad prognozē apjomu pieaugumu, lielu cerību liekot uz reklāmas tirgu un dažādu šovu pienesumu.

«Šoviem ir liela loma, tie piesaista lielu skatītāju uzmanību, ietekmē reitingus, raidorganizāciju ieņēmumus, piesaista sponsorus, bet negribētos tos saistīt tikai ieņēmumiem,» norāda TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. TV kanāli nepārtraukti seko ārvalstu šovu piedāvājumiem, tos pielāgojot Latvijas skatītāju gaumei. Arī pašmāju producētais seriāls Ugunsgrēks turpina plūkt laurus, B. Zūzena atzīst, ka tam ir liela loma skatītāju piesaistē un TV3 reitingiem darba dienu vakaros. Lai arī pirms laika medijos izskanēja bažas, ka skatītāji var palikt bez Ugunsgrēka, viņa skatītājus iepriecina, jo TV3 ir pieņēmusi lēmumu vietējo seriālu turpināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība vienojusies galveno uzsvaru 2011.gada budžeta konsolidācijā likt uz akcīzes nodokļa palielināšanu. Tikmēr pārtikas rūpnieki draud uz laiku apturēt ražošanu un rīkot protesta akcijas, to pēc vairāku nozares uzņēmumu lūguma publiski paudis LPUF izpilddirektors Uldis Ronis.

100 milj. Ls avansā

aptuveni tik pērnā gada nogalē pašvaldības saņēmušas kā avansa maksājumus.

Ministrijas ar avansa maksājumiem pašvaldībām uzspodrina ES naudas apguves statistiku.

Zīmols

Fliks darījumu ar airBaltic zīmoliem otrreiz neveiktu

«Tagad, zinot visu politisko fonu, es ļoti nopietni padomātu, vai es vēlreiz veiktu darījumu ar airBaltic zīmolu pirkšanu. Es varētu vienkārši problēmu nolikt valstij kā akcionāram priekšā uz galda,» sacīja airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Biedē mežu uzraugu reforma

Māris Ķirsons,28.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts uzraudzība mežsaimniecībā piedzīvos pārmaiņas, kuras varot skart mežsaimnieku un sabiedrības intereses, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Valsts meža dienesta (VMD) funkcionālā un strukturālā optimizācijas modeļa meklēšana un ažiotāža ap to ir likusi būt ļoti uzmanīgiem privātmežu īpašniekiem. «Situācijā, kad pašā VMD nav īstas skaidrības, kāds no 5-6 iespējamajiem optimizācijas modeļiem varētu tikt celts priekšā zemkopības ministram, un nav pārliecības par to, kādu ietekmi tas atstās tieši uz VMD pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, sekojam līdzi notiekošajam,» skaidro Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa. Citas grupas izteikušas bažas, ka strukturālā optimizācija varot apdraudēt Latvijas meža politikā definēto mērķu sasniegšanu un meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principu ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Afganistānai piešķirtā donorvalstu nauda un būvniecības jaudu iztrūkums ir ēsma Latvijas biznesam, ja vien var pārvarēt bailes, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Afganistāna ir lielo iespēju zeme, ja vien var pārvarēt bailes par savu drošību, jo tieši tāpēc faktiski nav konkurences, kaut arī ir milzīgas iespējas,» tā pēc vizītes Afganistānā sarunā ar DB atzīst ekspremjers un uzņēmējs Māris Gailis.

Viņš vizītē pārstāvējis sakaru iekārtu ražošanas a/s SAF Tehnika un IP televīzijas kompāniju Veset, tomēr uzskata, ka vislielākās iespējas šobrīd paveras būvniekiem civilo, infrastruktūras un arī militāro objektu būvē, jo Afganistānas atjaunošanai pēc vairāk nekā 30 gadu karadarbības ir vajadzīgas celtniecības jaudas. «Atsevišķs stāsts ir par militārām būvēm, kur konkrētos termiņos paredzēts ar nocietinātām būvēm noklāt visu valsts teritoriju,» norāda M. Gailis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada Eiropas Savienībā (ES) ieviesīs CO2 kvotas daļai šķeldas, kas var novest pie siltuma tarifu pieauguma, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

No nākamā gada ES par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas var nozīmēt tarifu pieaugumu. Kā atzīmē raidījums, lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības esot maz.

Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc ES tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana CO2 emisijas nerada. Taču no 1.janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība.

Komentāri

Pievienot komentāru