Finanses

Krājbankas administrators Noguldījumu garantiju fondam pārskaitījis 223 miljonus eiro

Žanete Hāka,27.08.2014

Jaunākais izdevums

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināšanos ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu (NGF), pārskaitot tam vēl 10 miljonus eiro, informē KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Šī gada laikā administrators NGF ir pārskaitījis 45 miljonus eiro, bet kopumā tam ir pārskaitīti jau aptuveni 223 miljoni eiro.

Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija aptuveni 470 miljoni eiro, kas nepilnu divu gadu laikā ir pakāpeniski sarukušas līdz 247 miljoni eiro.

NGF saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas secība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai NGF kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazo noguldītāju intereses, garantējot tiem izmaksas līdz 100 tūkstošiem eiro. Jāuzsver, ka 99,8% no Latvijas Krājbankas noguldītājiem atguva savus līdzekļus, pateicoties tieši šim garantiju mehānismam.

Administrators plāno bankas kreditoriem pārskaitījumus veikt divas līdz trīs reizes gadā.

Atgādinām, ka, neskatoties uz Latvijas Krājbankas kredītportfeļu pārdošanu, bankas bankrota procedūra turpinās. Bankas pārziņā palikuši aptuveni 450 kredīti un to atlikumi ar kopējo prasījuma vērtību vairāku desmitu miljonu latu apmērā, kuru atgūšanas process ir apgrūtināts, ņemot vērā šo aizdevumu saistību ar bankas iepriekšējo vadību, aizdevumu krāpnieciskās rakstura iezīmes vai juridiskas neskaidrības. Tāpat vēl ir nepieciešams realizēt dažādus aktīvus vairāku miljonu latu vērtībā. Turpinās arī tiesvedības Latvijā un ārvalstīs, kur notiek cīņa par dažādu aktīvu un naudas līdzekļu atgūšanu, lai varētu norēķināties ar bankas kreditoriem. Piemēram, ārvalstu banku korespondentkontos ir iestrēguši naudas līdzekļi vairāk nekā 140 milj. eiro, par kuriem notiek aktīva cīņa un ir pirmie pozitīvie rezultāti. Pašlaik gan ir grūti prognozēt, kad tiesvedības varētu beigties, jo puses izmanto visas iespējamās metodes, lai kavētu naudas atdošanu Latvijas Krājbankai un tās kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar KPMG Baltics vadošo partneri Armini Movsisjanu

Lelde Petrāne,26.08.2016

Parīze – tie ir svētki, kas vienmēr tev līdzās: pilnīgi piekrītu Hemingveja teiktajam. 2015. gadā svētkus izdevās apvienot ar kādu profesionālu izaicinājumu, mācoties KPMG vadītāju attīstības programmā vienā no pasaules labākajām vadības augstskolām INSEAD.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošā partnere Latvijā Armine Movsisjana. «Ļoti lepojamies ar savu ilggadējo pieredzi finanšu sektorā – esam revidenti vairākumam Latvijas banku un apdrošināšanas sabiedrību. Arī publiskajā sektorā ir pieprasījums pēc profesionālas ekspertīzes, jo īpaši tas novērojams sarežģītākās lietās ar starptautisku raksturu. Tāpēc kā konsultanti palīdzam arī mūsu valstij vairākos nozīmīgos finanšu darījumos,» stāsta A. Movsisjana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB,07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - KPMG Baltics: Lattelecom un LMT jāveido kā biržā kotēts, integrēts Baltijas telekomunikāciju operators

LETA,10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Verdes enkurnomnieku sarakstu papildina KPMG

Db.lv,13.04.2022

Ēriks Bergmans, “Colliers Baltics” partneris un aģentūras vadītājs, Armine Movsisjana, KPMG Latvijā vadītāja un Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot dinamiski augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem A klases ofisiem Latvijā, starptautiskais profesionālo pakalpojumu sniedzējs KPMG Latvijā kļūst par topošā biroju kompleksa “Verde” trešo enkurnomnieku.

Tas ir ne vien šī gada lielākais biroju nomas darījums Latvijas galvaspilsētā, bet arī nozīmīgs pagrieziena punkts “Verde” attīstībā – lai gan vēl norit kompleksa būvniecība, Verde pirmā ēka iznomāta par vairāk nekā 60%, bet abas ēkas kopumā jau ir iznomātas par teju 50%.

KPMG Latvijā ir viens no lielākajiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Baltijā, kas klientiem nodrošina revīzijas, nodokļu, juridiskos, darījumu konsultāciju, datu un analītikas, kiberdrošības, ESG un citus konsultāciju pakalpojumus.

Uzņēmuma komandai nemitīgi augot, ir pieņemts lēmums pārcelt tā biroju uz “Verde” jaunajām telpām 3000 m2 platībā, kas ir divas reizes lielākas par esošajām un tiks iekārtotas A ēkas 7. un 8. stāvā. Tur strādās visa pašreizējā KPMG Latvijā komanda 250 cilvēku sastāvā, tajā skaitā arī Zvērinātu advokātu birojs "KPMG Law", kā arī 2021. gadā izveidotā datu, mākslīgā intelekta un jaunāko tehnoloģiju izcilības centra “KPMG Lighthouse” un KPMG Kiberdrošības centra speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidots KPMG kiberdrošības izcilības centrs "KPMG Cybersecurity Center of Excellence", informē uzņēmums.

Centrs sniegs atbalstu klientiem Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā, kā arī visā pasaulē, palīdzot uzņēmumiem rūpēties par savu uzņēmumu informācijas drošību, ierobežot riskus, sniedzot atbalstu kiberdrošības stratēģijas izveidē, ieviešot jaunākās drošības tehnoloģijas, samazinot izmaksas, stiprinot reputāciju, optimizējot un uzlabojot drošības procesus.

"Pasaule turpina ceļu uz arvien lielāku digitalizāciju un integrāciju ar tehnoloģijām, taču līdz ar to ievērojami pieaug arī kiberriski, ko šobrīd pastiprina arī ģeopolitiskā situācija. Organizācijas, kuras nevelta pietiekamu uzmanību savai infrastruktūrai, datu aizsardzībai un darbinieku apmācībai, var kļūt par viegli sasniedzamiem kiberuzbrukumu mērķiem, kā rezultātā var tikt nozagti dati, izkrāpti līdzekļi, sabojāta infrastruktūra un nodarīti citi neatgriezeniski zaudējumi. KPMG kiberdrošības izcilības centrs ir izveidots ar mērķi būt par uzticamu partneri, kas sniedz pilna spektra atbalstu kiberdrošības jomā organizācijām," norāda Armine Movsisjana, KPMG Latvijā vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperte: LMT un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija

LETA,28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankā vēl strādā 40 darbinieki

LETA,20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošo partneri Latvijā ir kļuvusi Armine Movsisjana, informē uzņēmuma pārstāvji.

Savukārt pēc 12 gadu darba Baltijā un Baltkrievijā līdzšinējais KPMG Baltics vadītājs Stīvens Jangs atgriezīsies Lielbritānijā un turpinās vadības darbu citos reģionos. KPMG Baltics partneris Stīvs Austviks turpinās vadīt Nodokļu un juridisko pakalpojumu nodaļu, bet Ondrejs Fikrle – revīzijas un konsultāciju pakalpojumus finanšu iestādēm.

KPMG Baltics SIA partnere Armine Movsisjana: «Mūsu nākamā gada prioritātes ir līderpozīciju saglabāšana revīzijas pakalpojumu sniedzēju vidū, kā arī finanšu un nodokļu konsultāciju pakalpojumu attīstīšana. Tāpat turpināsim padziļināt Baltijas un Baltkrievijas pārstāvniecību sadarbību, uzlabojot sadarbības efektivitāti, kā arī nodrošinot vienoti augstus klientu apkalpošanas standartus un atbalsta funkcijas. Nākamgad turpināsim veikt mums uzticēto Latvijas Krājbankas administrēšanu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku līdzekļu atgūšanu par labu atlikušajiem kreditoriem. Jāuzsver, ka jau šobrīd administrēšanas gaitā 99,8% kreditoru savus līdzekļus Latvijas Krājbankā ir atguvuši.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercreģistrā ierakstītas izmaiņas auditorkompānijas SIA «KPMG Baltics» pamatkapitālā - tas tagad ir 35 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim auditorkompānijas pamatkapitāls bija 14 228 eiro; 7115 pamatkapitāla daļu ar nominālvērtību viens eiro (50,00703% pamatkapitāla) īpašnieks bija Kiprā reģistrētā kompānija «KPMG CEE Holdings Limited», savukārt 7113 pamatkapitāla daļu (49,99297%) īpašnieks bija Latvijā reģistrētā komandītsabiedrība «KPMG KS».

SIA «KPMG Baltics» pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas daļas, un pēc pamatkapitāla palielināšanas mainījies esošo uzņēmuma īpašnieku tiem piederošo daļu īpatsvars, kā arī daļas savā īpašumā ieguvusi SIA «KPMG Baltics» valdes priekšsēdētāja Armine Movsisjana.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas «KPMG CEE Holdings Limited» pieder 17452 daļas ar vienas daļas nominālvērtību viens eiro (49,86286% pamatkapitāla), «KPMG KS» pieder 17447 daļas (49,84857%), bet Arminei Movsisjanai - 101 daļa (0,28857%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KPMG: ASV investoru vidū pieaug interese par Latvijas uzņēmumiem

Dienas Bizness,28.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru apetīte pasaulē palielinās – būtiski samazinās Krievijas, bet vērojams ASV kompāniju intereses pieaugums par uzņēmumu iegādi Latvijā, liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgus pētījums Global M&A Predictor.

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū visā pasaulē šobrīd ir novērojamas ļoti optimistiskas tendences – būtiski uzlabojas ne vien uzņēmumu gatavība jauniem darījumiem, bet arī to finansiālās iespējas īstenot jaunus darījumus nākotnē, atklāj pētījums. Par Latvijas uzņēmumiem, īpaši IT un jauno tehnoloģiju jomā, pēdējā laikā jūtama palielināta interese no ASV investoriem, savukārt rubļa vērtības krituma dēļ sagaidāma Krievijas investoru iespēju samazināšanās slēgt nozīmīgus darījumus.

«Sekojot līdzi pasaules tendencēm un situācijai Baltijas valstīs kopumā, ir prognozējams, ka 2015. gadā arī Latvijā pieaugs M&A aktivitāte. Līdz šim darījumi, kuru ietvaros ārvalstu uzņēmumi iegādājas vietējo uzņēmumu kapitāla daļas, ir veidojuši mazāk nekā pusi no visas M&A aktivitātes Baltijas valstīs, bet šī proporcija var mainīties, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus, jo Baltijas valstis ierindojas starp visstraujāk augošajām ES dalībvalstīm,» komentē KPMG Baltics darījumu atbalsta nodaļas direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka (Krājbankas) administrators ir pārdevis aptuveni 400 nekustamo īpašumu, bet vēl ap 40 palikuši nepārdoti, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Viņa atzina, ka starp vēl nepārdotajiem īpašumiem vienīgais tiešām vērtīgais īpašums ir kāda villa Jūrmalā, taču tai ir policijas nodrošinājums, jo atzīts, ka īpašums ir ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta. Pārējie vēl pārdodamie nekustamie īpašumi droši vien nonāks otrajā un trešajā izsolē, prognozēja KPMG Baltics pārstāve. Viņa uzsvēra, ka tie īpašumi, kas bija viegli pārdodami, ir jau veiksmīgi pārdoti. Tagad palikuši sarežģīti gadījumi.

Novērots, ka pirmajās izsolēs nepērk labos īpašumus ar labajiem vērtējumiem. Taču Krājbanka nav vienīgā kredītiestāde, kurai ir sliktie kredīti un kas tirgo īpašumus, tādējādi tirgū piedāvājums ir liels, skaidroja Petrauska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA,15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas administrators septembrī atguvis 1,28 miljonus eiro

Žanete Hāka,27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics atguvis aktīvus 1,28 miljonu eiro vērtībā, liecina bankas pārskats laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Augustā tika atgūti aktīvi 892,9 tūkstošu eiro vērtībā.

Nauda no atgūtajiem kredītiem sasniedza 872,8 tūkstošus eiro, bet no kustamās mantas pārdošanas atgūti 68 tūkstoši eiro.

No nekustamo īpašumu pārdošanas administrators atguvis 339 tūkstošus eiro, salīdzinot ar 148 tūkstošiem eiro iepriekšējā mēnesī.

No meitas uzņēmumu pārdošanas līdzekļi nav iekasēti.

Rīgas apgabaltiesa 2012.gada maijā nolēma sākt Latvijas Krājbankas bankrotu. Bankrotu lūdza sākt tās administrators - revīzijas kompānija KPMG Baltics -, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidkompānijas RAF-Avia izsole šodien noslēdzās veiksmīgi, informē likvidējamās AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Izsolē piedalījās divi pretendenti, no kuriem viens - juridiska persona no Latvijas, bet otra - no ārvalstīm. Izsolē uzvarēja juridiska persona no Latvijas, kurai 14 dienu laikā jāveic pilna samaksa, lai darījumus būtu oficiāli noslēdzies.

Summa, par kuru tika nosolītas RAF-Avia daļas, bija zemāka nekā izsoles sākuma cena, taču augstāka nekā administratora pirms izsoles noteiktā slēptā cena.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnijā likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics, SIA Atlantijas nami un SIA MG Zeme piederošo AS RAF-Avia kapitāldaļu izsole noslēdzās neveiksmīgi – pircējs netika atrasts. Kapitāldaļas tika pārdotas kā mantu kopība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

AirBaltic izpērk Krājbankas meitasuzņēmuma prasījuma tiesības pret lidsabiedrību

Žanete Hāka,03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics un bankas Snoras administrators vienojušies ar Air Baltic Corporation (ABC) par Latvijas Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas Biroji piederošo prasījumu tiesību pret ABC atpirkšanu.

Noslēgtā vienošanās ir kompleksa, un tā ietver virkni savstarpēji saistītu darījumu, kas paredz, ka ABC atpirks pret to vērstās prasījumu tiesības un tiesības uz dažām preču zīmēm vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā 15 gadu laikā, maksājot arī līgumā noteiktos procenta maksājumus atbilstoši tā brīža tirgus likmēm, informē administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Šī vienošanās nozīmē, ka Latvijas Krājbanka un banka Snoras iegūs līdzekļus, lai varētu turpināt norēķināšanos ar kreditoriem. Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics jau ir uzsācis norēķināšanos ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu, kam jau ir pārskaitīti 203 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

RVR nākotnē plāno ražot vilcienus un piedāvās tos arī Pasažieru vilcienam

NOZARE.LV,21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Latvijas bankas ievēro līdzsvaru starp taupību un ilgtermiņa investīcijām

Žanete Hāka,10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozare Centrālajā un Austrumeiropā (CAE) turpina atgūties no finanšu krīzes radītajām sekām, un banku vadītāji nākamajos divos gados prognozē turpmāku peļņas un apgrozījuma palielināšanos vai vismaz noturēšanos tādā pašā līmenī, liecina KPMG šogad veiktais banku nozares pētījums KPMG Banking Executive Survey 2014.

Latvijas banku stratēģijā ir novērojama pieaugoša tendence ievērot samērīgu līdzsvaru starp taupību un ilgtermiņa investīcijām, lai arī pašlaik CAE reģionā kopumā izmaksu samazināšana un optimizācija dominē pār ilgtermiņa izaugsmes investīcijām. Baņķieri bažīgi atzīmē arī tirgus regulācijas palielināšanos un ar to saistītu izmaksu pieaugumu,.

«Eiropas valstu ekonomika pamazām atveseļojas, tomēr tas vēl tiešā veidā neatspoguļojas banku sektora optimismā,» atzīst Ondrejs Fikrle, KPMG partneris, kurš atbild par finanšu pakalpojumiem Baltijas valstīs. «Viens no banku vadītāju bažīguma iemesliem ir nākamajos piecos gados sagaidāmā nozares regulācijas palielināšanās. Jautājums, ko sev uzdod visi pētījuma dalībnieki, ir – cik reāli bankām izmaksās sektoru regulējošie noteikumi. Paši ieviešamie noteikumi bankām šobrīd jau ir vairāk vai mazāk zināmi, taču to galīgās izmaksas kļūs zināmas tikai pēc to ieviešanas, kad varēs redzēt regulācijas patieso ietekmi uz banku darbības rezultātiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par starptautiskā audita, nodokļu un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics partneri kļuvis Rainers Vilāns.

Viņa galvenā pārraudzības joma būs finanšu revīzijas. Līdz šim viņš bijis KPMG Baltics direktors audita nodaļā. R. Vilānam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu revīzijas jomā, tajā skaitā strādājot ar revīzijas projektiem arī KPMG Londonas birojā. R. Vilānam ir plašas zināšanas SFPS jomā, kas nostiprinātas dažādu finanšu sektora klientu revīzijās, informē uzņēmumā.

«Esam ievērojami stiprinājuši savu audita nodaļas vadības komandu ar spēcīgiem nozares profesionāļiem, kas mums ļaus fokusēties uz klientu skaita pieaugumu, vienlaikus saglabājot augstu revīzijas kvalitāti,» norāda R. Vilāns.

R. Vilānam ir Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga) iegūts bakalaura grāds ekonomikā un biznesā. Vēlāk iegūta profesionālā izglītība, kļūstot par ACCA biedru. R. Vilāns ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājbankas administratoram vēl jāatgūst 510 miljoni eiro, līdzekļu atgūšanas process aizvien sarežģītāks , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Krājbankas maksātnespējas administrators atguvis un atdevis naudu valstij un lielākajai daļai klientu, taču atgūta aizvien pat nav puse no kopējās kreditoru prasījumu summas.

Līdz šim no likvidējamās AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas iestāšanās brīža kredītiestādes maksātnespējas administrators KPMG Baltics atguvis līdzekļus aptuveni 226,9 miljonu eiro apmērā, no kuriem 56,7 miljoni eiro saņemti pagājušajā gadā, liecina administratora dati. Tomēr tā ir tikai mazākā daļa no summas, kas vēl jāatgūst. Patlaban vēl atlikuši prasījumi 510 miljonu eiro apmērā, no kuriem 247 miljoni eiro vēl jāatmaksā Noguldījumu garantiju fondam, stāsta KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis. Ņemot vērā, ka saglabājas būtiskas problēmas un neskaidrības, kas jārisina bankrota procedūras laikā, un pieņemot, ka lielākā daļa no tām visdrīzāk ir risināmas tiesas ceļā, pagaidām nav iespējams aplēst, kādas summas un kādos termiņos varētu tikt atgūtas. Šobrīd administrators faktiski ieiet tiesvedību fāzē, kur tikai tiesas ceļā ir iespējams atgūt līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par LKB Līzinga iegādi interesējas ārvalstu pretendents

Žanete Hāka,13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir palicis tikai viens pretendents no ārvalstīm, kurš ir izteicis savu piedāvājumu iegādāties LKB Līzings ar dažādiem nosacījumiem, informē Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Administrators patlaban veic neatkarīgu portfeļa novērtēšanu, pirms tiks lemts par izteiktā piedāvājuma atbilstību. Lēmumu par pārdošanu varētu pieņemt tuvākajā laikā.

Abi vietējie pretendenti, kas izrādīja interesi, veica padziļinātu uzņēmuma analīzi (due diligence), bet nonāca pie secinājuma, ka pārdodamais aktīvs šobrīd kopumā nav interesants.

Db.lv jau rakstīja, ka Krājbankas administratoram vēl jāatgūst 510 miljoni eiro, līdzekļu atgūšanas process aizvien sarežģītāks, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Krājbankas maksātnespējas administrators atguvis un atdevis naudu valstij un lielākajai daļai klientu, taču atgūta aizvien pat nav puse no kopējās kreditoru prasījumu summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc naudas 6,1 miljona apmērā nav atnākuši 92 tūkstoši Latvijas krājbankas klientu

Db.lv,13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Iespējamā Krājbankas administratora izšķērdība ir vērtējama

Sandris Točs, speciāli DB,29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FKTK ir tiesības iejaukties, ja kredītiestāžu administrators rīkojas izšķērdīgi vai tā atlīdzība pārsniedz likumā noteikto apmēru

Publiskajā telpā no jauna uzvirmojušas aizdomas par administratora pieļauto iespējamo izšķērdību AS Latvijas Krājbanka likvidācijas procesā pēc tam, kad uzņēmējs Edijs Ziediņš sniedza liecības Ekonomikas policijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās E. Ziediņš Ekonomikas policijai sniedza liecības, kurās atzinās, ka ir ticis iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji, iespējams, bija maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics amatpersonas.

Šādas darbības no valsts iecelta administratora pārstāvju puses ir izsaukušas bankas noguldītāju sašutumu. «Es tikai skatos ziņas un redzu, ka bankā notiek brīnumu lietas,» DB teic banku uzraugam nupat sūdzību iesniegušais komponists Raimonds Pauls, kurš savus līdzekļus no bankas joprojām nav atguvis, izsakot cerību, ka varbūt vismaz plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību un tās beidzot izvērtēs Latvijas Krājbankā notiekošo. Taču kredītiestādes administratora darbu uzraugošā Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija (FKTK) laikrakstam atbild, ka «šobrīd FKTK rīcībā nav tādas informācijas vai faktu, kas dotu pamatu izmantot likumā deleģētās tiesības izteikt neuzticību Latvijas Krājbankas administratoram un lūgt tiesu atcelt viņu no ieņemamā amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbu ir sācis KPMG Zvērinātu advokātu birojs, kas ietilps starptautiskajā KPMG dalībfirmu tīklā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Advokātu birojs sniegs pilna spektra juridiskos pakalpojumus gan Latvijā, gan ārvalstīs. KPMG Zvērinātu advokātu biroju vadīs Una Petrauska un viņas vietniece Ieva Tillere-Tilnere.

U. Petrauska atklāj, ka birojs darbu sāk ar sešu speciālistu komandu.

«Kopumā biroja fokuss būs vērsts uz biznesa vidi, taču tagad varēsim paplašināt savas juridiskās palīdzības spektru, jo dažkārt biznesa jautājumi krustojas arī ar ģimenes un mantojuma tiesībām, piemēram, ģimenes uzņēmumu un akcionāru jautājumu gadījumos. Īpaši specializēsimies korporatīvo tiesību jautājumos, uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, finansēs, juridiskās atbilstības jautājumos un strīdu risināšanā, tostarp arī maksātnespējas lietās,» norāda U. Petrauska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pētījums: Lai noturētu kvalificētu darbaspēku, uzņēmumu vadītāji palielinās algas

Žanete Hāka,12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumos Centrālajā un Austrumeiropā arvien problemātiskāk ir nolīgt un noturēt kvalificētu darbaspēku, tādējādi 2015. gadā, visticamāk, ir gaidāms atalgojuma pieaugums, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

Pētījuma laikā tika aptaujāti uzņēmumu vadītāji no astoņām valstīm - Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas, no kuriem 69% plāno 2015. gadā paaugstināt darbinieku algas, turklāt 50% vadītāji paredz, ka algas pieaugs par līdz pat 5%. Kā norādīja 37% respondentu, vidējais algu pieaugums būs no 2% līdz 4,9%. 41% aptaujāto uzskata, ka galvenie iemesli algu pieaugumam ir kvalificēta darbaspēka trūkums un darbinieku prasības, pēc 28% domām, tas ir pamatojams ar produktivitātes pieaugumu, bet 25% vadītāji min uzņēmumu finanšu stāvokļa uzlabošanos. 50% respondentu neplāno veikt ievērojamas izmaiņas darbinieku sastāvā, savukārt 17% paredz, ka darbinieku skaits palielināsies par vismaz 5% līdz 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru