Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka (Krājbankas) administrators ir pārdevis aptuveni 400 nekustamo īpašumu, bet vēl ap 40 palikuši nepārdoti, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.
Viņa atzina, ka starp vēl nepārdotajiem īpašumiem vienīgais tiešām vērtīgais īpašums ir kāda villa Jūrmalā, taču tai ir policijas nodrošinājums, jo atzīts, ka īpašums ir ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta. Pārējie vēl pārdodamie nekustamie īpašumi droši vien nonāks otrajā un trešajā izsolē, prognozēja KPMG Baltics pārstāve. Viņa uzsvēra, ka tie īpašumi, kas bija viegli pārdodami, ir jau veiksmīgi pārdoti. Tagad palikuši sarežģīti gadījumi.
Novērots, ka pirmajās izsolēs nepērk labos īpašumus ar labajiem vērtējumiem. Taču Krājbanka nav vienīgā kredītiestāde, kurai ir sliktie kredīti un kas tirgo īpašumus, tādējādi tirgū piedāvājums ir liels, skaidroja Petrauska.
Tiek vērtēti arī gadījumi, kad ir ļoti liela starpība starp bilances vērtību un cenu, par kādu īpašums pārdots. «Ir pierādījumi, ka virkne aktīvu bilancē nebija atspoguļoti to patiesajā vērtībā. Tie bija pārvērtēti,» sacīja bankas maksātnespējas administratora pārstāve.
Administrators saskaras arī ar izsoļu reideriem. «Nāk profesionālie izsoļu apmeklētāji - izsoļu reideri, kuri slēdz savstarpējas vienošanās. Tā ir prettiesiska rīcība. Rakstām policijai, ka ir aizliegtas vienošanās, jo šie cilvēki iepriekš ir vienojušies par summām un to, kas uzvarēs izsolē. Tas, protams, ietekmē izsoļu gaitu, atbaida cilvēkus, kas gribētu nākt uz izsoli. Esam darījuši visu, ko varējām - ir gan apsardze, gan arī kontrolējam, kas iet telpās. Taču ar šo problēmu saskaras visi - tiesu izpildītāji, citi administratori,» sacīja Petrauska. Viņa atzina, ka arī likumdevējs ir sapratis šo problēmu un domā par elektroniskām izsolēm.
Bankas administrators saskaras ar līdzīgām problēmām, ko savā kampaņā aktualizējusi Norvik banka un arī citas bankas. Arī Krājbankai ir daži projekti, kur tikai ar komandas pieredzi un profesionalitāti bija iespējams atgūt aktīvus. «Arī pašlaik dienaskārtībā ir viens smags līzinga gadījums, kur ir mēģinājums izvairīties no saistību izpildes, pielietojot visdažādākos rīkus un metodes. Ekspozīcija ir diezgan liela, cīņa ir smaga. Krājbankas simbols bija lauva, un citreiz smejamies, ka mūsu beigto lauvu mēģina vēl ar visādiem līdzekļiem «nobeidzināt»,» stāstīja Petrauska.
Viņa atzina, ka līdz šim bankas administrators nav par to skaļi runājis un nav kauninājis iesaistītos, bet nevar izslēgt, ka to varētu darīt nākotnē. «Ja tiešām būs tādi pretspēlētāji, kurus nevaram uzveikt īsā laika periodā ar profesionālajā praksē ierastajiem līdzekļiem, būsim spiesti meklēt alternatīvus risinājumus,» sacīja advokāte. Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka administratora pamata uzdevums ir atgūt līdzekļus, nevis nosodīt.
KPMG Baltics pārstāve stāstīja, ka pret pārņemtajiem īpašumiem bija ļoti daudz pienākumu, tāpēc viens no pirmajiem uzdevumiem bija tos atsavināt, jo uzturēšanai vajadzīgi darbinieki un līdzekļi. Saņemti arī administratīvie sodi par īpašuma nepietiekamu apsaimniekošanu, piemēram, ka pie īpašuma nav nopļauta zāle.
Ir īpašumi, kuri pārdoti par zemu cenu. «Otrajā izsolē ir lejupejošs solis, un, ja nav intereses par īpašumu, ja nav konkurences, tad cena var būt ļoti zema. Nupat parakstīju dokumentu, kur viena pašvaldība tālu no Rīgas nopirkusi nekustamo īpašumu par 24 eiro. Liekas neticami, bet tā tas ir. Jā, iespējams, izsolēs cenas varbūt ir zemākas, nekā būtu tās redzējuši tirgus situācijā, taču mums ir jāvadās stingri pēc likuma. Citiem aktīviem, kur mums ir iespējas veidot tirgu un izklaušināt interesentus, cenšamies noturēt tirgum atbilstošu cenu,» skaidroja Petrauska.
Kā ziņots, 2011.gada novembrī Latvijas finanšu tirgus uzraugi apturēja Krājbankas darbību, jo bankā tika konstatēts apmēram 140 miljonu eiro līdzekļu iztrūkums. 2011.gada decembrī Rīgas apgabaltiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu, par Krājbankas maksātnespējas administratoru tika apstiprināts KPMG Baltics. Rīgas apgabaltiesa 2012.gada maijā nolēma sākt Krājbankas bankrotu. Bankrotu lūdza sākt administrators, kas secināja, ka neviens no četriem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.
