Pēdējos mēnešos Valsts vides dienests (VVD) divos objektos piefiksējis lielus krājumus ar minerālmēsliem, kas satur sprādzienbīstamo amonija nitrātu un kuru glabāšanai uzņēmumi nav saņēmuši nepieciešamās atļaujas, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Nepareizi uzglabāta amonija nitrāta dēļ augustā nogranda sprādziens ostas noliktavā Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Eksplozija nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku, ievainoja vairāk nekā 6000, bet atstāja bez mājām aptuveni 300 000, pilsētai nodarot postījumus, kas mērāmi miljardos ASV dolāru.

Latvijā amonija nitrāta apjomi tā sprādzienbīstamības dēļ tiek īpaši kontrolēti. No sešiem paaugstināta riska objektiem, kuros uzglabā amonija nitrātu lielos apjomos, vienā tas vajadzīgs spridzināšanas darbiem, bet pārējie pieci ir saistīti ar mēslojumu biznesu.

Pēdējos mēnešos atklāti pāris uzņēmumi, kas pārkrauj minerālmēslus lielos apjomos bez vajadzīgajām atļaujām. Viens šāds uzņēmums darbojas Jelgavā, Bauskas ielā 2, kur 500 kilogramu maisos zem klajas debess sakrauti amonija nitrāta minerālmēsli, bet VVD uzsver, ka šajā teritorijā šāda produkcija nedrīkstētu atrasties.

Pret Krieviju noteikto sankciju dēļ no Igaunijas Mūgas ostas nevar izvest apmēram 80 000 tonnu minerālmēslojuma, no kurām 12 000 tonnas ir sprādzienbīstamais amonija nitrāts, bet pārējais ir karbamīds un kombinētais mēslojums, vēsta laikraksts "Postimees".

Sankcijas noteiktas gan pret Mūgas termināļa īpašnieci "DBT", gan pret mēslojuma īpašnieku Krievijas minerālmēslojuma ražotāju "Acron". Mēslojums Mūgas ostā pieder "Acron" meitasuzņēmumam Šveicē. "DBT" pārstāvis "Postimees" teicis, ka sankciju dēļ kompānija komentārus nevarot sniegt.

Problēmu rada nevis mēslojuma daudzums, bet gan Mūgas ostā esošā viela - jo ilgāk amonija nitrāts atrodas vienā vietā, jo lielāki ir eksplozijas riski. Arī Glābšanas departaments apdraudējumu saskata uzglabāšanas ilgumā, nevis amonija nitrāta daudzumā. Savukārt Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvaldes tehniskā departamenta vadītāja Ingrīda Teinemā paskaidroja, ka amonija nitrāta gadījumā uzglabāšanas apstākļiem ir lielāka nozīme nekā daudzumam.

Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, kas nemaz nav tik vienkārši panākami, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Māra Jure.

Eksperte skaidroja, ka ikdienas lietošanā šī viela nav bīstama. Pēc viņas paustā, šī viela kļūst sprādzienbīstama, ja tiek ilgstoši pārkarsēta, proti, atrodas milzīga karstuma apstākļos. Tad šī pārkaršana iniciējot sprādzienu un detonācija ir ļoti spēcīga.

Jure uzsvēra, ka šī viela var sprāgt, ja tai ir ierosinājums vai sprādziens. "Ja ierosinātājs ir spridzeklis, tad šī viela detonē ar milzīgu spēku. Tāpat ierosinātājs var būt triecienvilnis, ko izraisa izšauta lode," atklāja eksperte.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt - tā kusīs, bet nekas nenotiks. Taču apstākļos, kad ir sprādziens, ugunsgrēks vai pārkaršana, tad amonija nitrāti un to saturoši minerālmēsli var sprāgt, pauda Jure.

Lietuvas minerālmēslojuma rūpnīca "Achema" augsto dabasgāzes cenu dēļ pirmdien apturēs ražošanu, kuru atsāka novembra sākumā.

Kompānija ceturtdien paziņoja, ka gāzes cenas atkal sasniedz līmeni, kāds bija rudenī, tādēļ no 19.decembra tā atkal apturēs amonjaka ražošanu. Amonija nitrāta un sveķu ražošana, kā arī tās pavadošās nodaļas darbu turpinās.

"Achema" ģenerāldirektors Ramūns Miļausks ziņu aģentūrai BNS pauda, ka amonija ražošanu plānots atsākt februārī.

Jonavā bāzētā "Achema" septembrī apturēja darbību, ko atsāka novembrī.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā ir 1200 darbinieku.

Strauji pieaugot dabasgāzes cenai, kopš 2021.gada septembra "Achema" strādāja tikai ar trešdaļu jaudas. Kompānija spēj saražo,1,2 miljonus kubikmetru minerālmēslojumam nepieciešamā amonija gadā, kā arī 540 000 tonnu amonija nitrāta un 125 000 tonnu sveķu.

Minerālmēslu termināļa Riga fertilizer terminal būvniecība Kundziņsalā faktiski pabeigta, un Vides dienests ir pārliecināts par minerālmēslu uzglabāšanas un pārkraušanas drošību.

Nav pamata bažām, ka Kundziņsalā topošais minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis Riga Fertilizer Terminal (RFT) būs bīstamāks nekā līdzīgi objekti citviet pasaulē, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas sēdē norādīja Valsts vides dienesta (VVD) direktore Inga Koļegova. VVD ir izsniedzis terminālim B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, kas gan vēl neatļauj veikt amonija nitrāta pārkraušanu un uzglabāšanu.

Savukārt līdz šā gada 17. jūnijam plānots pabeigt padziļinātu pārbaudi saistībā ar kompleksa būvniecību. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) vērtē VVD izdotās B kategorijas atļaujas izdošanas tiesiskumu, proti, vai ņemti vērā visi ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumu. Tas būs valsts pārvaldes gala lēmums, kuru, protams, vēl varēs pārsūdzēt tiesā, atzina I. Koļegova.

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Par SIA Riga fertilizer terminal padomes priekšsēdētāju ievēlēts Krievijas amonija salpetra ražotāja Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs, liecina Lursoft dati.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks būs Krievijas pilsonis Vsevolods Kovšovs. Padomē ievēlēts arī SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, SIA Riga Coal Terminal padomes loceklis Lenards Ozoliņš, Aleksejs Strahovs un Jānis Svārpstons.

Db.lv jau rakstīja, ka decembrī Rīgas ostā tika atklāts beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis Riga fertilizer terminal .

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Ziemeļeiropā modernākais minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis dos iespēju gadā pārkraut Rīgas ostā divus miljonus tonnu kravu. Termināli Kundziņsalā iecerēts izbūvēt līdz 2014. gada sākumam.

«Plānotais investīciju apjoms projektā ir 45 milj. eiro, lielu daļu līdzekļu investējot tieši apkārtējai videi drošās, starptautiski atzītās un modernās kravu pārkraušanas un uzglabāšanas tehnoloģijās,» norāda RFT valdes loceklis Roberts Kļaviņš. Projektu realizēs Krievijas a/s Uralhim un Latvijas SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO). Projekta realizācijā piedalīsies arī uzņēmumi, kas ir pasaules līderi šādu un līdzīgu objektu izbūvē: amerikāņu Dome Technology, vācu FAM Magdeburger Förderanlagen und Baumaschinen GmbH.

Pārkraušanas terminālis dos iespēju Uralhim nodrošināt eksporta produkciju starptautiskos tirgos, bet Rīgas ostai nodrošinās nozīmīgus kravu apjomus. Aptuveni trešā daļa minerālmēslu, kas tiks pārkrauti un īslaicīgi uzglabāti terminālī, būs amonija salpetris un stabilizēts amonija salpetris, informē RTO. Tas tiek plaši izmantots lauksaimniecībā daudzās valstīs, ieskaitot Lielbritāniju, Franciju, Austrumeiropas, Baltijas valstis, kā arī ASV un Latīņamerikas valstis. Amonija nitrāts ir arī galvenais minerālmēslu veids, kas tiek pielietots lauksaimniecībā Latvijā.

Iniciatīvas grupas apgalvojums, ka šāda veida termināļa būvniecība ir bezprecedenta gadījums Eiropas ostās, ir nepatiesa informācija, apgalvo Rīgas Tirdzniecības osta, kas kopā ar Uralchem freight limited dibinājis Riga Fertilizer Terminal (RFT).

Minerālmēslus, tajā skaitā amonija salpetri, jau ilgstoši pārkrauj un uzglabā Rīgas, Tallinas, Pēterburgas, Atverpenes, Roterdamas un citās ostās. Šo vielu plaši izmanto lauksaimniecībā visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, skaidro RTF.

Jau vēstīts, ka Daugavpilī sākusies parakstu vākšana par Rīgas domes pieņemtā lēmuma atcelšanu, kas paredz minerālvielu un visa veida amonija nitrātu pārkraušanas un glabāšanas termināļa celtniecību galvaspilsētas ostā. Minētā iniciatīvas grupa apgalvo, ka amonija nitrāts ir pamata sastāvdaļa sprāgstvielu radīšanai, kas tiek izmantotas teroristiskos nolūkos pasaules mērogā. No Krievijas nonākot Rīgā, tas tiks glabāts un pārkrauts līdzās terminālim, kas operē ar naftas produktiem, sašķidrināto gāzi un ķīmiskām vielām, tā radot sprādziena riskus.

Rīgas ostā pabeigta beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa Riga fertilizer terminal būvniecība. Šodien notika termināļa atklāšana.

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, komentējot atklāšanu norāda: Riga fertilizer terminal - viens no nedaudzajiem termināļiem Rīgas ostā, kurā tiks pārkrauta kravu īpašnieka produkcija. Tas ir būtisks faktors cenas veidošanas politikai un ekonomikai kopumā. Tiešās piegādes no ražotāja, uz tam piederošu termināli, ievērojami saīsinās kravu piegādes laiku līdz gala saņēmējam. No Rīgas kuģi ar minerālmēsliem dosies uz Dienvidameriku, Ķīnu, Indiju, Eiropu, Austrāliju un daudzām citām valstīm».

VID Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūta divus kriminālprocesus par juvelierizstrādājumu kontrabandu 50 000 latu apmērā

Ar vienas nedēļas intervālu – šī gada 15. un 22. augustā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja divus kriminālprocesus par vairāk kā 50 000 latu vērtu zelta un sudraba juvelierizstrādājumu kontrabandu.

Viens no kriminālprocesiem tika uzsākts šī gada jūnijā, kad VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki lidostā Rīga aizturēja kādu Lietuvas pilsoni, kurš nedeklarējot centās Latvijas Republikas muitas teritorijā ievest aptuveni divus kilogramus zelta un sudraba juvelierizstrādājumu 20 000 latu vērtībā.

Minētā persona šķērsoja lidostas zaļo koridoru, tādējādi apliecinot, ka viņa bagāžā nav deklarējamu preču. Taču, pārbaudot personas bagāžu, VID darbiniekiem radās aizdomas par iespējamu kontrabandu un tika nolemts veikt personas apskati. Tās laikā tika atklāts, ka aizturētais ar elastīgām saitēm potīšu daļā zem biksēm ir piestiprinājis divus maisiņus, kuros atrodas dažāda veida zelta un sudraba juvelierizstrādājumi. Pārkāpējs juvelierizstrādājumus bija iegādājies Turcijā un tos bija paredzēts realizēt viņa paziņam piederošā uzņēmumā Lietuvā. Kriminālprocess kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīts pēc Krimināllikuma 190. panta 2. daļas – par kontrabandu lielā apmērā.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Upuru skaits Beirūtā pagājušajā otrdienā notikušajā sprādzienā pieaaudzis līdz 165, otrdien paziņoja Libānas Veselības ministrijas amatpersona.

Vienlaikus turpinās glābšanas operācijas, lai arī zūd cerības atrast izdzīvojušos.

Kā pavēstīja Veselības ministrijas amatpersona, joprojām 20 cilvēki ir pazuduši bez vēsts un "mēs uzskatām, ka viņi bija ļoti tuvu noliktavai, kurā notika sprādziens".

Sprādzienā vēl aptuveni 6000 cilvēki tika ievainoti, tostarp ANO miera spēku UNIFIL un Vācijas vēstniecības darbinieki. Sprādzieni nodarījuši lielus zaudējumus infrastruktūrai, tostarp ostai, ēkām, atstājot aptuveni 300 tūkstošus cilvēku bez pajumtes, slimnīcām, lidostas terminālim un ANO miera spēku UNIFIL kuģim.

Jordānijas seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 4,5 magnitūdu zemestrīcei. Eksplozija bija jūtama arī Kiprā.

Atbilstoši biedrības Zemnieku saeima un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sniegtajiem datiem, minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, ir trīskāršojušās, un Latvijas zemnieki patlaban ir vairāku izvēļu priekšā, jo graudu cenas rudenī var nesegt ieguldījumus, tādēļ tiek apsvērti vairāki scenāriji sējai un mēslojuma izvēlei.

Lauksaimnieki, līdzīgi kā valdība enerģētikas krīzē, ir skarbas izšķiršanās priekšā – jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību, ir dažādi scenāriji, bet neviens no tiem nav izcils. Proti, tuvojas pavasaris, kad sāksies lauku darbu sezona un pirmais darbs – augi jāmēslo. Atšķirībā no iepriekšējām sezonām šopavasar augu mēslošana acīmredzot nenotiks pēc mēslošanas plāna, kurā tiek sabalansēta plānotā raža un tās sasniegšanai nepieciešamās barības vielas.

Kāpēc tā? Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, ir trīskāršojušās,” skaidro biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Piemēram, pērn slāpeklis, kas ir galvenais augu barības elements, amonija nitrāta mēslojuma veidā Latvijā maksāja ap 200 eiro par tonnu, bet šobrīd tā cena tonnā ir virs 650 eiro. Arī fosfora un kālija minerālmēslu cena ir dubultojusies. “Šāds izejvielu cenu pieaugums apēdīs graudu cenu kāpumu, tāpēc, neskatoties uz pārtikas sadārdzinājumu, zemniekiem peļņas nebūs! Proti, 2022. gads nebūs gads, kad lauksaimnieki audzēs tauciņus,” secina M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) ārkārtas palīdzībai Libānai piešķirs 33 miljonus eiro.

Nauda cita starpā tiks izmantota medicīniskā aprīkojuma iepirkšanai, telefonsarunā ar Libānas premjeru Hasanu Diabu pavēstīja Leiena.

EK apsvērs tālāku palīdzību, vadoties pēc pašreizējo humāno vajadzību novērtēšanas.

Leiena arī piedāvāja ES atbalstu Beirūtas atjaunošanas un Libānas atlabšanas vajadzību novērtēšanai.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, otrdienas sprādzienā gājuši bojā 137 cilvēki, aptuveni 5000 ievainoti, bet vēl desmitiem pazuduši.

Pilsētas gubernators Marvans Abuds pavēstījis, ka Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas.

Abuds atklāja, ka 2014.gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.

Lietuvā otrdien sācies streiks Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīcā "Achema", kas ir lielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums Baltijas valstīs.

Pie uzņēmuma vārtiem novietotas desmitiem mašīnu ar streikotāju plakātiem, līdzās stāv darbinieki, kas pieteikuši beztermiņa streiku, pieprasot, lai uzņēmuma vadība paraksta kolektīvo līgumu un paredz tajā konkrētas darba devēja saistības - katru gadu indeksēt algas, vienoties ar arodbiedrību par indeksācijas līmeni, ņemot vērā noteiktus rādītājus, kā arī ik gadu maksāt prēmijas, ņemot vērā uzņēmuma sasniegtos gada rezultātus. Minēta arī prasība reglamentēt virsstundu darbu.

Uzņēmuma ģenerāldirektors Ramūns Miļausks jau paziņojis, ka kolektīvais līgums netiks parakstīts, bet paudis cerību sēsties pie sarunu galda un panākt vienošanos ar arodbiedrību.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas, trešdien pavēstīja pilsētas gubernators Marvans Abuds.

Viņš ziņu kanālam MTV pavēstīja, ka no 250 000 līdz 300 000 cilvēku zaudējuši savas mājas un varasiestādes strādā pie tā, lai viņiem sniegu pārtiku, ūdeni un patvērumu.

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie 

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši...

Pēc viņa teiktā, inženieru un tehniķu komandām vēl ir jāveic oficiāls novērtējums. Viņš piebilda, ka sprādziens ostā nodarījis postījumus vairāk nekā pusei pilsētas.

Abuds atklāja, ka 2014.gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.

Pēc viņa teiktā, nodarīto zaudējumu apmērs svārstās starp trim līdz pieciem miljardiem dolāru vai varbūt vairāk.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs otrdien paziņoja, ka eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Sprādzienos Beirūtas ostā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Swedbank piešķīrusi finansējumu 30 miljonu eiro apjomā minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgās uzglabāšanas termināļa būvniecībai Rīgas ostas teritorijā, Kundziņsalā.

Projekta realizētājs ir SIA Riga Fertilizer Terminal (RTF), kurā apvienojušies AS URALHIM meitas uzņēmums Uralchem Freight Limited un SIA Rīgas tirdzniecības osta. Termināļa, kuru plānots izbūvēt līdz 2014. gada sākumam, plānotā pārkraušanas jauda - 2 milj. tonnu kravu gadā. Plānotais projekta investīciju apjoms ir 45 miljoni eiro. RFT jau saņēmis pozitīvu atzinumu termināļa izbūvei no Vides pārraudzības valsts biroja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, kā arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta. Lauksaimniecības minerālmēslu eksportu, pārkraušanu un uzglabāšanu pasaulē stingri regulē starptautiskās normas.

Minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgās uzglabāšanas termināļa projekta attīstītājs SIA Riga Fertilizer Terminal (RFT) nolēdzis iepirkumu konkursu 5,9 milj. Ls vērtībā par lentes transportieru piegādi. Kopumā uzņēmums projekta realizēšanai plānojis investēt 45 milj. eiro.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā liecina, ka 5,9 milj. Ls vērtajā iepirkumu konkursā uzvarējusi SIA LNK Industries - holdinga kompānijas LNK Group meitas uzņēmums, kas specializējas infrastruktūras (hidrotehniskajā, tiltu un ceļa pārvadu) būvniecībā, industriālajā un civilajā būvniecībā, kā arī metāla un dzelzsbetona konstrukciju, transportēšanas un tehnoloģisko sistēmu ražošanā. Svarīgākais produkts, ko pēdējos gados LNK Industries piedāvā tirgū, ir terminālu būvniecība «no A līdz Z», tostarp arī jūras piestātņu un muliņu ierīkošana, noliktavu būve un inženierbūve, kā arī iekraušanas – izkraušanas sistēmu «vagons -noliktava - kuģis» ražošana un montāža, Db.lv stāstīja LNK Industries attīstības departamenta vadītājs Gegams Hanamirjans.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".