Ekonomiskās izaugsmes nodrošinātais ieņēmumu pieaugums tiek izmantots, lai atgūtu uz konsolidācijas altāra ziedoto. Necerēti labie ekonomiskās izaugsmes rādītāji ļauj valdībai un Saeimai dažās pozīcijās pat ar uzviju atdot nozarēm budžeta finansējumu, kas tām tika samazināts, tiecoties iekļauties starptautisko aizdevēju paģērētajos konsolidācijas rāmjos.

Salīdzinot tos mērķus, kam 2012. gada budžeta grozījumi paredz papildu finansējuma injekcijas ar budžeta likuma veidošanas gaitā atbalstīto konsolidācijas pasākumu sarakstu, atklājas, ka vairākos gadījumos budžeta grozījumos papildu līdzekļi tiek atvēlēti tiem mērķiem, kas pērnā gada nogalē tika atzīti par tādiem, uz kuru rēķina var krietni ietaupīt. Visspilgtāk tas atklājas Satiksmes ministrijas gadījumā. Tai jau budžeta grozījumu 1. lasījumā tiek paredzēts papildu finansējums 20,6 miljonu latu apmērā. No šīs summas 4,98 milj. Ls tiek paredzēti valsts autoceļiem, bet nepilni 4,3 milj. Ls - mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem.

Šobrīd, vērojot jaunu ražošanas jaudu pieprasījuma dinamiku, ir jādomā par elektrifikācijas veicināšanu nākotnē, jo ir skaidrs, ka saražotās elektroenerģijas daudzums no AER nākotnē būtiski pieaugs. Turklāt patēriņš, gluži tāpat kā ražošana, nevar būtiski palielināties dažu mēnešu vai pat gadu laikā, jo tas prasa ievērojamas investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Ik gadu, izmantojot dabasgāzi, mēs saražojam aptuveni 2 TWh elektrības, šādu daudzumu enerģijas varētu saražot arī ar 600 MW uzstādītās vēja jaudas, un apmēram šādu līmeni jau ir sasnieguši kaimiņi lietuvieši. Kāpēc, jūsuprāt, Latvija līdz šim ir tik ļoti kavējusies atjaunojamo energoresursu (AER) attīstībā?

Jāņem vērā, ka kopš Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Lietuvā ir būtisks elektroenerģijas deficīts un faktiski mūsu kaimiņi visu laiku ļoti lielā mērā paļaujas uz elektroenerģijas importu. Straujāku vēja enerģijas attīstību Lietuvā stimulēja gan šis deficīts, gan arī valdības īstenotais atbalsts atjaunojamajai enerģijai. Šī gada laikā nozares sasparošanās ir vērojama arī Latvijā, un jaunu atjaunojamās enerģijas elektrostaciju pieslēgšanai rezervētā jauda pārvades tīklā pārsniedz 3500 megavatus (MW), savukārt sadales tīklā – 926 MW.

2012. gada valsts budžeta konsolidācijas apmēri būs aptuveni 100 miljoni latu, kuru ietaupījums tiks meklēts budžeta izdevumu daļā, pārskatot tēriņus pilnīgi visās jomās.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda finanšu ministrs Andris Vilks, piebilstot, ka smagie konsolidācijas lēmumi būs jāpieņem ātri.

Tātad konsolidācijas apmērs var sasniegt kādus 150 milj. Ls?

Jā, kaut arī 150 milj. Ls konsolidācijas apmērau nevajadzētu sasniegt, tie drīzāk varētu būt kādi 100 milj. Ls.

Lai sasniegtu 2,5% budžeta deficītu?

Ja Saskaņas centram (SC) būtu premjers un finanšu ministrs, šaubos, vai viņiem būtu vēlme to darīt. Par pārējām politiskām kombinācijām ir skaidrs - to izveidotā valdība sapratīs, ka 2,5% IKP deficīts kā mērķa griesti ir svarīgi.

2,5% IKP deficīts ir aizdevēju prasība vai mūsu pašu apņemšanās?

Pašvaldības nesteidz pieteikties uz finansējumu klientu apkalpošanas centriem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Cilvēki dodas uz valsts un pašvaldības iestādēm ne tikai, lai iedotu tām savu iesniegumu, bet arī lūgtu profesionāla cilvēka padomu. Vairākiem pašvaldību vadītājiem ir šaubas, vai topošo vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki būs tik zinoši, lai sniegtu prasīto informāciju par vairāku valsts iestāžu kompetencē esošiem jautājumiem. Tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc pašvaldības nesteidz pieteikties uz valsts finansējumu klientu centru izveidei.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) otrdien, 21. jūlijā, beigsies pieteikšanās uz valsts budžeta dotāciju, kas paredzēta Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru izveidei. Šim mērķim budžetā šogad kopā ir atvēlēti 919 739 eiro, kurus pašvaldības varēs izmantot centru iekārtošanai, darbavietu uzturēšanai un nodarbināto atlīdzībai, taču tām būs jāpiedalās projekta īstenošanā ar savu līdzfinansējumu 30% apmērā. Nākamajos divos gados ir plānota līdzīga summa. Pakāpeniski iecerēts izveidot šādus centrus visās pašvaldībās.

Nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem finanšu ministrs Andris Vilks pašlaik neredz alternatīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijas pārdalei starp valsti un pašvaldībām.

To viņš ceturtdien atzina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ārkārtas domes sēdē.

Uz pašvaldību pārstāvju jautājumu, vai piedāvātājai IIN pārdalei, kurā pašvaldībām tiek piedāvāts samazināt IIN ieņēmumus par labu valsts budžetam, varētu atrast kādu alternatīvu, Vilks atbildēja, ka pašlaik nevar rast citus risinājumus kā vien tos, kas jau minēti. Ja nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērs būs mazāks, nekā plānots, starp visiem pasākumiem tiks meklēti vidusceļi, viņš piebilda.

Vienlaikus Vilks norādīja, ka iepriekš kā klasiska alternatīva, ko uztur arī aizdevēji un eksperti, ir būtiska nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paaugstināšana. Tiesa, pašlaik tas nav iespējams, viņš uzsvēra. "Nākotnē tas tiešam ir labs resurss, bet patlaban mēs nevaram to darīt," teica ministrs.

Ministru kabineta sēdē valdība vienojusies par papildu konsolidācijas pasākumiem 2012. gadam 29,1 miljona latu apmērā, kā arī precizējusi iepriekš apstiprinātos konsolidācijas pasākumu aprēķinus, nosakot to apjomu 127 miljonu latu apmērā, informē Finanšu ministrija.

Tādējādi iespējamais kopējais 2012. gada budžeta konsolidācijas apjoms šobrīd plānots 156,1 miljona latu apmērā. Gala konsolidācijas apjoms tiks precizēts pēc sarunām ar starptautiskajiem partneriem.

No kopējās papildu summas 29,1 miljona latu apmērā ieņēmumu daļā 10,5 miljonus latu veido plānotās nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņas atbilstoši apstiprinātajai NĪN koncepcijai, paredzot no 2012. gada 1. janvāra atcelt 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu.

Tiks palielināts arī azartspēļu nodoklis, mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas kārtības metāllūžņiem (ieturēšana izmaksas vietā), noteikts vispārēju IIN režīma attiecināšanu uz pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem, kas novērsīs ļaunprātīgu mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmantošanu neatbilstoši to mērķiem.

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(330).jpg

Nu jau par tradīciju ir kļuvušas savstarpējās izskaidrošanās, apvainojumi un pilnīgi nesakarīga noslēpumainība, veidojot nākamā gada valsts budžetu.

Šoreiz histērija ir pārņēmusi daļu Latvijas pašvaldību, kuras ir teju pārliecinātas, ka nākamā gada budžeta konsolidācija par lielu, taču vārdā nenosauktu summu notiks tieši uz to rēķina. Īsti gan nav skaidrs, kādi šeit ir lietas apstākļi - vai nu vienas otras ietekmīgas pašvaldības līderis ir ticis klāt Finanšu ministrijas dokumentiem, vai arī jau savlaicīgi tiek pateikts valdībai, ka gadījumā, ja kaut kas tiks ņemts nost pašvaldībām, nemieri ir garantēti. Bet principā abas šīs iespējas viena otru neizslēdz. Šajā kontekstā ir jāmin viens otrs būtisks aspekts...

Valdības sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem tiek diskutēts arī par pensiju samazināšanu, taču valdība to nepieļaus, sola premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

«Mēs arī aizdevējiem norādījuši, ka ir noteiktas lietas, ko mēs esam apņēmušies, nepalielināt nodokļus, izņemot atsevišķas nianses, un nemazināt pensijas, neaizskarot piemaksas un pensiju neapliekamo minimumu," uzsvēra Dombrovskis. "Mēs neveiksim pensiju mazināšanu,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja premjers.

Uz jautājumu, vai aizdevēji prasa pensiju samazināšanu, Dombrovskis apliecināja, ka «šis jautājums ir dienas kārtībā».

Dombrovskis norādīja, ka pensiju saglabāšana ir valdības «sarkanā līnija».

Premjera pārstāvis Mārtiņš Panke aģentūrai BNS skaidroja, ka par pensiju samazināšanu runā aizdevēji, taču vairāk gan kontekstā ar pensiju piemaksām, taču valdība nav gatava piekrist šādam risinājumam. Tā vietā valdība piedāvā citus iespējamos konsolidācijas pasākumus.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(333).jpg

Pavadījuši divas nedēļas visai nosacīti auglīgās sarunās ar Latvijas politiķiem, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) piesaistītie eksperti ir devušies mājup. Devušies mājup, lai gan galīgā vienošanās par to, kāds tad izskatīsies 2012. gada budžets, tā arī nav panākta.

Premjeram Valdim Dombrovskim un Andrim Vilkam nav izdevies «aizdevējus» pārliecināt, ka valdības apstiprinātie budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumi 122 milj. Ls apmērā ļaus panākt, lai nākamgad budžeta iztrūkums nepārsniegtu 2,5 % no iekšzemes kopprodukta. Ieskatoties konsolidācijas pasākumu sarakstā, kuru šonedēļ apstiprinājusi valdība, atliek vien secināt, ka sarunu vedēji no Latvijas puses nez kādēļ pēkšņi sadomājušies, ka SVF un EK pārstāvji uzķersies uz tik plika āķa.

Viņu skaits mērāms simtos tūkstošu visā pasaulē, viņi savam «ganāmpulkam» pieskaita tādas slavenības kā bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu un par viņiem raksta The Wall Street Journal un The Times. Kas viņi ir? Pieauguši vīrieši un pusaugu puiši, kuri spēlējas ar mazām meitenēm domātām lellēm.

Turklāt izrādās - viņi atrodami arī Latvijā, par to šodien raksta laikraksts Diena.

Tas atgādina, ka 2010. gada oktobrī ASV kabeļtelevīzijas kanālā HUB pirmoreiz tika izrādīts multfilmu seriāls My Little Pony: Friendship is magic (Mans mazais ponijs. Draudzība ir maģiska - latv. val.). Jaunais seriāls izpelnījās asu kritiķu reakciju, kuri to dēvēja pat par «oriģinālu ideju dzītas TV animācijas ēras beigām». Asie vārdi dīvainā kārtā piesaistīja lietotāju uzmanību vienā no «pelēcīgākajiem» interneta nostūriem - forumā 4chan.org, kas ir visai populārs informācijas tehnoloģijas pārzinošu jaunu vīriešu vidē, rakstījis Knowyourmeme.com.

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Zemes stundas akcija praktiski neietekmē Latvijas elektroenerģijas kopējo patēriņu, tāpēc elektrotīkla drošība netiek apdraudēta.

To DB norāda Augstsprieguma tīkla (AST) komunikācijas vadītāja Aija Ikstena. Viņa uzsver, ka Latvijas energosistēma veidota lielākam elektroenerģijas patēriņam, nekā tas ir šobrīd, tāpēc pagaidām pārvades tīkls nav pārslo-gots. Pasaules dabas fonds informē, ka šogad Zemes stunda tiek organizēta 30. martā, akcijas laikā ikviens pasaules iedzīvotājs aicināts uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā. AST dati liecina, ka līdz šim Latvijas elektroenerģijas patēriņš akcijas laikā būtiski nesamazinās, visticamāk, šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Liek aizdomāties

Pērn 24. martā Zemes stundas laikā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 1850 MW, kas ir vien par 118 MW mazāk nekā nedēļu iepriekš, kad uzņēmēji un privātpersonas īpaši netika aicināti izslēgt apgaismojumu. Līdzīga situācija bija novērojama arī citos gados, savukārt 2016. gadā elektroenerģijas patēriņš Zemes stundas laikā bija pat par 89 MW lielāks nekā tajā pašā laikā nedēļu iepriekš. Pasaules Dabas fonda Komunikācijas vadītāja Sarmīte Kolāte gan uzsver, ka akcijas mērķis nebūt nav ietaupīt elektrību. «Gaismas izslēgšana ir tikpat simboliska kā svecīšu aizdegšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka tai nav praktiskas jēgas, taču tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts. Līdzīgi ir arī Zemes stundā. Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi. Šī iemesla dēļ iepriekš neesam pētījuši elektroenerģijas patēriņa samazinājumu akcijas laikā, jo, kā minēts, – šis nav stāsts par elektrības taupīšanu. Tajā pašā laikā, mēs, protams, aicinām iedzīvotājus rūpīgi pārdomāt savus paradumus ikdienā, tostarp elektroenerģijas patēriņu,» pauž S. Kolāte.

Austrālijas lielākā pilsēta Sidneja piektdien pagarināja pirms diviem mēnešiem noteikto karantīnas režīmu līdz septembra beigām, kā arī daļēji ieviesa komandantstundu, mēģinot ierobežot Covid-19 uzliesmojumu, kas strauji izplatās.

Jaundienvidvelsas štata premjerministre Gledisa Beredžikljana paziņoja Sidnejas pieciem miljoniem iedzīvotāju par "grūto" lēmumu.

"Diemžēl [Covid-19] gadījumu skaits turpina augt," sacīja premjere. "Lielākajai daļai no mums dzīve izskatīsies šādi līdz septembra beigām."

Sidnejā tagad tiek reģistrēti vairāk nekā 600 jauni Covid-19 gadījumi dienā, kas apgrūtina kontaktu izsekošanu, un ir maz pazīmju, ka šis skaitlis samazinātos.

Sidnejas un tās piepilsētu iedzīvotājiem karantīnas laikā jāuzturas ne tālāk kā piecus kilometrus no savām mājām. Covid-19 karstajos punktos iedzīvotājiem arī būs jāievēro nakts komandantstunda, un viņi drīkstēs sportot ārā ne ilgāk par vienu stundu dienā.

Jelgavas reģiona uzņēmēji tika aicināti Jelgavas pilsētas domē piedalīties seminārā «Godīgs eiro ieviesējs». Zemgales plānošanas reģiona uzņēmēju pārstāvniecība seminārā bija ļoti maza. Memorandu «Godīgs eiro ieviesējs» parakstīja daži Jelgavas uzņēmēji, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Akcija «Godīgs eiro ieviesējs» tiek izvērsta plašumā visā valstī, taču Bauskas novada uzņēmēji nesteidz tajā iesaistīties. Piemēram, SIA Kronis vadītājs Aivars Svarenieks šo akciju atzinis par mārketinga procesu, kura izmantošanai savā uzņēmumā nav atvēlējis nedz laiku, nedz līdzekļus. «Ja neesmu šai akcijai pievienojies, tas nenozīmē, ka esmu negodīgs uzņēmējs. Ekonomiskie nosacījumi ir tādi, ka eiro ieviest negodīgi nemaz nav iespējams,» tā Bauskas Dzīvei teicis A. Svarenieks.

Tirgotājs Aivars Duklavs šo akciju vērtējot skeptiski: «Tirgotājs savu godīgumu nevar panākt ar uzlīmi pie durvīm. Ja es nebūšu godīgs, pircēji to uzreiz novērtēs. Tādēļ vēl kaut kādās akcijās neuzskatu par lietderīgu piedalīties.»

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(336).jpg

Konsolidējot 2012. gada valsts budžetu netiks veiktas divas būtiskas lietas - mazinātas pensijas un celti nodokļi… Tā mums ilgstoši ir solījuši pie varas esošie politiķi. Izskatās, ka arī šoreiz viņiem ir samisējies, vie lieku reizi pierādot, ka politiķim «vārdi» un «darbi» ir divi visai atšķirīgi jēdzieni.

Taisnība - vienlaikus ar minēto apgalvojumu tika piebilsts, ka tiks tomēr pārskatīts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Interesanti, protams, ka mūsu valsts lēmēju skatījumā NĪN ir tik nenozīmīgs nodoklis, ka tā palielināšanu nevar uzskatīt par kaut cik nozīmīgu, bet par šo pozīciju vismaz tikām brīdināti. Savukārt par finanšu sektora stabilitātes nodevas un dabas resursu nodokļa palielināšanu gan nekas netika teikts.

Pretēji valdības pārstāvju iepriekš paustajam, pirmdienas vakarā ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvjiem tomēr nav panākta vienošanās par 2012. gada valsts budžetā nodrošināmās konsolidācijas galīgo apmēru.

Konsultācijas ar aizdevēju pārstāvjiem vēl turpināsies, pirmdienas vakarā žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Eiropas Komisijas misijas vadītājs Gabriels Džudiče uz jautājumu par to, cik liela konsolidācija tad nepieciešama, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķi – 2,5 % no IKP, atzina, ka, lai arī konsolidācijas apmērs būs mazāks par pavasarī prognozētajiem 150 milj. Ls līdz 180 milj. Ls, tas vēl arvien būs «nozīmīgs».

Latvijas amatpersonas pagaidām izvairās nosaukt konkrētu konsolidācijas apmēru, uzsverot, ka svarīgākais ir nodrošināt, ka budžeta deficīts nepārsniedz 2,5 % no IKP.

Papildu konsolidācija nav paredzēta, ņemot vērā, ka budžeta projektā ir paredzēti lielāki konsolidācijas pasākumi, nekā nepieciešams 2,5% deficīta noturēšanai.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība), komentējot iepriekš izteiktās Latvijas Bankas prezidenta bažas.

«Lai nodrošinātu 2,5% deficīta līmeni, būtu pieticis ar konsolidācijas pasākumiem mazāk nekā 100 miljonu latu apmērā. Šobrīd ir plānots budžetu konsolidēt 150 miljonu latu apmērā, kas atbilst apmēram 1,9% līdz 2% lielam deficītam. Un tā ir rezerve. Tāpat Latvijas gadījumā tiek prognozēta mazākā ekonomikas izaugsme Baltijas valstīs, un arī tas ir uzskatāms par rezerves pasākumu. Tādējādi nedomāju, ka būs nepieciešama budžeta papildu konsolidācija. Protams, ja situācija būtiski pasliktināsies visā Eiropā, no papildu konsolidācijas neizspruks neviena valsts, bet mūs tas var skart vismazāk,» skaidro Reirs.

DB savā 06.03.2015. komentārā jau rakstīja, ka Latvijas ekonomika diemžēl atkal tuvojas konsolidācijai. Tagad šis fakts ir oficiāli atzīts

Pēc dažādām ekspertu aplēsēm 2016. gada budžeta konsolidācija lēšama 100 – 200 miljonu eiro robežās. Tā kā valsts budžeta tēriņi acīmredzot ir par lielu, bet ieņēmumi – par mazu, tad, citējot Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktoru Nilu Saksu, būs jāizšķiras starp sliktu un vēl sliktāku variantu.

Nesen publiskotais Rīgas ekonomikas augstskolas pētnieka Arņa Saukas pētījums liecina, ka atšķirībā no igauņiem un lietuviešiem mums savu ēnu ekonomiku apkarot neizdodas. Līdz ar to paliek tikai viens ceļš – nodokļu celšana. Par akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam, lai arī nozarē vēl turpinās dunkāšanās, kurss principā ir nosprausts. Nevar izslēgt, ka konkrētākas aprises iegūst arī ideja par akcīzes paaugstināšanu degvielai, jo īpaši tad, ja sankcijas pret Irānu tiek atceltas un degvielas cena tirgū sarūk vēl vairāk. Varbūt arī netiks celti darbaspēka nodokļi, jo esošajā situācijā ir visai šaubīgi, ka tādējādi tiešām varētu pieaugt valsts budžeta ieņēmumi, tomēr ar PVN tā lieta ir samērā skaidra un vienkārša – 1% PVN plusā dod konsolidācijas efektu 0,3% no IKP. Var gadīties, ka atkal tiek pastiprināts spiediens uz nodokļu ieņēmumu pieaugumu no nekustamā īpašuma – iespējams, palielinot nevis šī nodokļa procentuālo bāzi, bet manipulējot ar mītisko kadastrālo vērtību. Tas ir diezgan absurdi, jo veidojas situācija, ka, ieguldot vairāk naudas ēkā, par to ir jāmaksā lielāks nodoklis. Šāda attieksme neveicina ieguldījumus īpašumā, bet ēku sakārtošana kopumā Latvijā joprojām tālu atpaliek no Rietumeiropas standarta.

Spriežot pēc pašreizējās situācijas, konsolidācijas apjomam vajadzētu būt krietni zem 150 miljoniem latu, norāda Valsts prezidents Andris Bērziņš, piebilstot gan, ka viņam neesot pilnībā zināms tas, kāda ir situācija ar airBaltic un Hipotēku banku.

Šādas prognozes prezidents izteica LNT raidījumā 900 sekundes.

Vēl vakar vakarā Latvijas valdības sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiemkā nepieciešamo nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apjomu aizdevēji minēja krietni lielāku summu.

Eiropas Komisijas misijas vadītājs Gabriele Džudiče norādīja, ka konsolidācijas apjoms nebūs ievērojami zemāks šā gada aprīlī vērtēto summu 158 - 180 miljonu latu robežās.

Teju vai viens no šā gada vēsturiskākajiem brīžiem Latvijā - valdība ir pieņēmusi lēmumu par 2012. gada valsts budžeta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā.

Ņemot vērā, ka šis process tiek veikts decembra sākumā, ir pietiekami pamatots iemesls uzskatīt, ka jaunā budžeta gala variants tiks apstiprināts vēl šogad, un jaunais gads nebūs jāsāk totālā neziņā, un šis fakts nenoliedzami ir vērtējams pozitīvi. Tomēr nevar teikt, ka valdība būtu strādājusi tā, lai neziņas nebūtu vispār, par ko liecina viena otra visnotaļ mulsinoša prognoze, vēlamo uzdodot par esošo.

Vispirms jau interesanta ir valdības pieeja, plānojot 2,5% IKP izaugsmi situācijā, kad kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija šo skaitli ir pazeminājušas, un pat tādas ekonomiski spēcīgas Eiropas valstis kā Vācija un Francija diez ko necer uz IKP pieaugumu, kas būtu lielāks par 1%. Šajā kontekstā nevajag aizmirst, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanās tiek balstīta uz eksporta pieaugumu. Ņemot vērā, ka mūsu populārākajos eksporta tirgos ekonomikas izaugsmes prognozes ir visnotaļ piesardzīgas, rodas iespaids, ka valdības plānos ir visai apjomīgs eksporta kāpums uz kādu līdz šim vēl nezināmu valsti vai pat planētu.

Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) aicinājis Franciju, Eiropas otro lielāko ekonomiku, palēnināt fiskālās konsolidācijas tempu, lai tādējādi veicinātu tautsaimniecības trauslo atveseļošanos.

SVF uzslavējis Francijas sasniegto un norādījis, ka Parīzei izdevies ievērojams sabiedrisko finanšu konsolidācijas progress, tomēr vienlaikus arī aicinājusi samazināt konsolidācijas tempus, lai tādējādi atbalstītu izaugsmi. Pretējā gadījumā Francija riskē likvidēt ekonomikā notiekošo nelielo izaugsmi.

Fonds prognozē, ka Francijas ekonomika šogad varētu samazināties par 0,2%, gadu noslēdzot ar recesiju, bet nākamgad pieaugt par 0,8%. Savukārt gadu vēlāk – 2015. gadā – Francijas ekonomika varētu palielināties par 1,5%.

Institūcija norādījusi, ka Francijai jāturpina valsts izdevumu samazināšana, taču tajā pašā laikā Parīzei nav ieteicams palielināt nodokļus, kas jau tāpat ir vieni no augstākajiem pasaulē.

Ja ekonomika pasaulē attīstīsies pēc sliktākā scenārija, Latvijas valdībai jābūt gatavai veikt grozījumus nākamā gada budžetā, norāda aptaujātie ekonomisti.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis sacīja, ka valdībai būtu jāizstrādā alternatīvs plāns un jābūt gatavai jau nākamā gada sākumā veikt korekcijas budžetā, ja situācija pasaulē attīstīsies pēc negatīvā scenārija. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka patlaban vēl lielāka budžeta izdevumu samazināšana diez vai vajadzīga, jo kārtējā budžeta izdevumu mazināšana var samazināt iekšējo patēriņu, negatīvi ietekmēt ekonomikas attīstību, kā arī palielināt sociālo spriedzi valstī.

«Protams, vienmēr būtisks ir jautājums, vai budžeta izdevumi tiek izmantoti efektīvi, kādas valsts funkcijas ir nepieciešamas un kādas nē, tāpēc būtu jāturpina darbs pie naudas līdzekļu lietderīgākas izmantošanas jautājuma - šeit vēl ir atrodamas rezerves izdevumu mazināšanai,» teica ekonomists.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien jaunajai valdībai vada īpašu semināru par 2012.gada valsts budžetu.

Jaunā valdība šorīt pulcējusies Ministru kabinetā un šis pasākums pamatā esot domāts jaunajiem ministriem, lai viņus informētu par budžeta veidošanas procesu, viņu uzdevumiem, funkcijām un atbildības sfērām, vēsta Leta.

Konkrēts darbs pie budžeta sagatavošanas un aprēķinu veikšanas sāksies jau nākamnedēļ, kad pēc sarunām ar aizdevējiem arī varētu būt zināms veicamais konsolidācijas apjoms.

Jau ziņots, ka darbs pie nākamā gada valsts budžeta būs jāvirza samērā strauji, lai 6.decembrī tas tiktu iesniegts parlamentā. Nepieciešamais konsolidācijas apjoms vēl tiks saskaņots ar starptautiskajiem aizdevējiem, un, pēc Vilka aplēsēm, nepieciešamā konsolidācija ir starp 100 līdz 150 miljoniem latu.