http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(336).jpg
Konsolidējot 2012. gada valsts budžetu netiks veiktas divas būtiskas lietas - mazinātas pensijas un celti nodokļi… Tā mums ilgstoši ir solījuši pie varas esošie politiķi. Izskatās, ka arī šoreiz viņiem ir samisējies, vie lieku reizi pierādot, ka politiķim «vārdi» un «darbi» ir divi visai atšķirīgi jēdzieni.
Taisnība - vienlaikus ar minēto apgalvojumu tika piebilsts, ka tiks tomēr pārskatīts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Interesanti, protams, ka mūsu valsts lēmēju skatījumā NĪN ir tik nenozīmīgs nodoklis, ka tā palielināšanu nevar uzskatīt par kaut cik nozīmīgu, bet par šo pozīciju vismaz tikām brīdināti. Savukārt par finanšu sektora stabilitātes nodevas un dabas resursu nodokļa palielināšanu gan nekas netika teikts.
Nav izslēgts, ka tūlīt atradīsies oponenti, kas teiks, ka nodeva nav nodoklis -, taču lietas būtība no tā nemainās, jo kopējais maksājumu apjoms pieaugs un ir pilnīgi vienalga, kāds apzīmējums tiek piešķirts vienai vai otrai pozīcijai. Protams, var arī apgalvot, ka finanšu sektora stabilitātes nodeva, tās dubultošana skars nevis katru iedzīvotāju un uzņēmumu, bet gan komercbankas. Ņemot vērā, ka tieši Latvijā strādājošās bankas nereti tikušas vainotas mūsu valsts finanšu problēmās, varētu šķist - lai jau šīs kompānijas maksā. Tomēr jāņem vērā, ka banka, tāpat kā jebkurš cits uzņēmums, ikvienu savas darbības izmaksu palielinājumu cenšas pārcelt uz gala patērētāju pleciem. Ņemot vērā, ka ar banku maksājumiem 21. gadsimtā esam saistīti faktiski mēs visi, nav grūti iedomāties, kas ir patiesais šīs nodevas maksātājs - iedzīvotāji un uzņēmumi. Arī NĪN palielināšana principā ir budžeta konsolidācijas pasākums, izņemot naudu no Latvijas ekonomikas.
Par gaidāmajiem efektiem šajā jomā var runāt gari un plaši, turklāt galvenās tēzes jau faktiski ne ar ko neatšķiras no tām, kas diemžēl bija jāsaka pirms gada un diviem. Traģiskākais šajā stāstā ir tas, ka Latvijā valdības mainās viena aiz otras, bet tā arī nav izdomāts neviens kaut cik oriģinālāks veids konsolidācijas veikšanai par nodokļu sloga palielināšanu. Protams, šīs darbības vairs nenotiek tik brutāli, kā iepriekš, kad vienkārši tika celts PVN, neko daudz nedomājot par rezultātu. Tāpat kārtējo reizi var stāstīt, ka šī valdība ir iecelta tikai nupat un nākamā gada valsts budžets ir jāpieņem lielos tempos, un arī to nevar noliegt. Taču princips saglabājas: vispirms bez mitas tiek klārēts par reformu nepieciešamību, bet pēc tam - celti nodokļi.
Turklāt nevar neieklausīties Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča prognozē, ka arī ar pašreiz plānoto budžeta konsolidācijas apmēru nebūs gana un jau nākamā gada vidū nāksies veikt papildu konsolidāciju. Zīmīgi, bet vismaz līdz šim LB prognozes ir lielā mērā piepildījušās. Tāpat jāatceras, ka līdzīgu scenāriju esam piedzīvojuši jau iepriekšējā konsolidēšanas reizē. Vienkārši interesanti būtu zināt, uz kā rēķina Valda Dombrovska valdība izšķirsies veikt šo valsts budžeta papildu griešanu…
