http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(330).jpg

Nu jau par tradīciju ir kļuvušas savstarpējās izskaidrošanās, apvainojumi un pilnīgi nesakarīga noslēpumainība, veidojot nākamā gada valsts budžetu.

Šoreiz histērija ir pārņēmusi daļu Latvijas pašvaldību, kuras ir teju pārliecinātas, ka nākamā gada budžeta konsolidācija par lielu, taču vārdā nenosauktu summu notiks tieši uz to rēķina. Īsti gan nav skaidrs, kādi šeit ir lietas apstākļi - vai nu vienas otras ietekmīgas pašvaldības līderis ir ticis klāt Finanšu ministrijas dokumentiem, vai arī jau savlaicīgi tiek pateikts valdībai, ka gadījumā, ja kaut kas tiks ņemts nost pašvaldībām, nemieri ir garantēti. Bet principā abas šīs iespējas viena otru neizslēdz. Šajā kontekstā ir jāmin viens otrs būtisks aspekts...

Pirmkārt, nav skaidrs, kāpēc gan pašvaldības vajadzētu uzskatīt par atsevišķiem organismiem, kas dzīvotu un strādātu atrauti no valsts. Brīžiem pat šķiet, ka pašvaldību neierobežotība savā rīcībā ir pārāk liela. Par to liecina gan neapskaužami biežā varas maiņa Jūrmalā, gan fakts, ka Ķekavas pašvaldība savulaik piedzīvoja atlaišanu, bet Ādaži vispār nonāca neapskaužamā finansiālajā situācijā. Turklāt šeit ir jautājums arī par pašu konsolidācijas būtību. Ir taču skaidrs - idejas par to, ka Latvija varētu neko nekonsolidēt, ir tikai populistisku saukļu līmenī. Mūs arī nevar pielīdzināt Grieķijai, proti, ir skaidrs, ka Eiropas lielvalstis ar mums neauklēsies - kaut vai tāpēc, ka Vācijas finanšu sektoru mēs nekādi ietekmēt nespējam.

Tā visa kontekstā nenovēršami rodas jautājums - kāpēc gan Latvijas pašvaldības nevarētu solidāri piedalīties šajā konsolidācijas procesā? Kādā veidā tas notiek - tas jau ir cits jautājums. Šim procesam ir jābūt racionāli izsvērtam, modelējot iespējamās nākotnes sekas, nevis izrautam no galdapakšas pēdējā naktī pirms budžeta apstiprināšanas, kā tas pie mums nereti norisinās.

Otrkārt, gaidāmās budžeta konsolidācijas sakarā jāmet akmens arī valdības «dārziņā»… Proti, finanšu ministrs ir atzinis, ka daļa iespējamo budžeta konsolidācijas pasākumu tiešām netiek publiskoti, lai netracinātu sabiedrību. Izklausās jauki no viņa puses, bet bezgala nepraktiski. Ir tikai cilvēcīgi, ka katrs cilvēks vēlas zināt, kādas nedienas viņu sagaida nākotnē. Bet to vēl var nosaukt par cilvēcisku vājību, ko nav nepieciešamības apmierināt. Sliktākais ir tas, ka neziņā par to, kā plānot savu darbību, veidot savu nākamo gadu budžetu, dzīvo bizness.

Daudzu gadu laikā ne reizi vien ir radušās bažas, ka valdībā sēdošie vienkārši nespēj saprast ar uzņēmējdarbību saistītās problēmas, tomēr būtu jāatgādina, ka tieši uzņēmēji ir tā sabiedrības daļa, kas galvenokārt nodrošina nodokļu naudu valsts budžetā. Bet, lai budžetā ieplūstu nauda, biznesam ir jābūt skaidrībā par gaidāmo. Uzņēmējiem labāk ir uzzināt sliktas ziņas savlaicīgi, nevis dzīvot mužīgā neziņā, gaidot dienu starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, kad Finanšu ministrija ir iecerējusi izsludināt 2012. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošos likumus.