Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā atklāta jauna ekspozīcija – (MĪĻ)DĀRZIŅŠ.

2019. gada pavasarī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā izveidots eksperimentāls (MĪĻ)DĀRZIŅŠ, kurā iesēti un iestādīti klasiskākie pārtikā lietojamie augi. Tas ļauj mazam un lielam pilsētniekam izpētīt, kā izskatās un kā aug uzturā lietojamās dārza veltes, pirms tās nonāk uz mūsu galda.

Pārtikā izmantojamie augļi, dārzeņi un garšaugi stādīti jauktās kombinācijās, jo liktas lietā zināšanas par labākajiem kaimiņaugiem un katra auga fitoncīdu īpašībām. Pareizi kombinējot augus pēc šīm metodēm, iespējams samazināt slimību un kaitēkļu bojājumus, iegūstot veselīgāku un apjomīgāku ražu.

Tradicionāli (MĪĻ)DĀRZIŅĀ neiztikt bez ārstniecības augiem un košām dārza puķēm, lai prieks būtu miesai un garam.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Šonedēļ Valsts policija aizturēja trīs vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par vismaz 20 šajā vasarā izdarītām zādzībām no Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja dzīvokļiem, ofisiem, darbnīcām un kāpņu telpām laika posmā no 2017. gada jūnija līdz augustam, informē Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Veicot vairākas kratīšanas vīriešu dzīvesvietās un pārbaudot lombardus, policisti ir atguvuši daļu no nozagtajām mantām. Saistībā ar notikušo uzsākti vairāki kriminālprocesi un šobrīd policija skaidro katra aizturētā vīrieša lomu minētajos noziegumos un citus notikušā apstākļus. Arī kopējā zaudējumu summa tiek apzināta.

G. Gžibovska skaidro, ka šā gada jūnija beigās VP tika saņemta informācija par dzīvokļa apzagšanas gadījumu Rīgā, Sarkandaugavā. Izmeklējot šo noziegumu, VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa policisti sadarbībā ar Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonām noskaidroja, ka ar šo noziegumu, iespējams, saistīti trīs vīrieši.

Divi kompānijas 3D Systems ēdiena 3D printeri pārdošanā nonāks vēlāk šogad, taču to prezentācija jau ir notikusi Patērētāju elektronikas šovā CES 2014.

Jaunie printeri rada interesantas formas krāsainus saldumus, kuriem par bāzi izmantots cukurs, tāpat tie arī printē šokolādi. Ierīce Chefjet printē vienkrāsainas formas ēdamlietas, bet Chefjet Pro – krāsainus cukura izstrādājumus.

Saldumu un šokolādes printēšanas tehnoloģija ir līdzīga kā, piemēram, plastmasas objektu printēšana – ēdiena kārtas tiek klātas kārtu pa kārtai.

Vienkāršākā versija maksās aptuveni piecus tūkstošus ASV dolāru, bet krāsainā 3D printera versija būs aptuveni divas reizes dārgāka. Eksperti pauž, ka printera cena pamatīgi ierobežos tā pārdošanas nākotnes izredzes.

Nākotnes Latvijā vīriešu tikpat kā nebūs skolotāju, farmācijas speciālistu un ārstu profesijās, bet sievietes tiks pilnībā izstumtas no enerģētikas, metālapstrādes un kokapstrādes.

Eiropas Parlaments 22. novembrī pieņēma direktīvu Par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs. Direktīva pieprasa, lai līdz 2026. gada jūnijam visi uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, reformētu uzņēmumu pārvaldi, nosakot sieviešu obligātās kvotas - valdē vai vadībā vismaz 33 % no visiem direktoriem vai valžu locekļiem jābūt sievietēm.

Kamēr Eiropas pārvaldes un globālo mediju diskursā tiek iezīmēta problēma ar sieviešu diskrimināciju lielo uzņēmumu valdēs, Latvijā parādās jauna, iespējams, tikai Latvijai raksturīga problēma - Latvijā desmitiem gadus tiek īstenota totāla vīriešu diskriminācija, tos izspiežot no izglītības un medicīnas, kā arī no citām profesijām.

Laikraksta Dienas bizness abonenti kopā ar laikrakstu saņēmuši žurnāla Dzīves garša šā gada otro numuru.

Dzīves garša šoreiz pievērsusies sievietēm, kuras cenšas nemanīt sabiedrībā vietumis vēl gruzdošos, dzimumus dažādās kategorijās dalošos stereotipus vai vienkārši ir par tiem augstākas.

Latvijā situācija nav tik dramatiska kā citviet, bet tas nenozīmē, ka problēmas pie mums vispār neeksistē. Dažāda izmēra problēmu netrūkst. Ar daudzām no tām viņas iemācījušās sadzīvot – smaidīt, ignorēt, apiet, raustīt plecus, izmantot savā labā un pažēloties tikai draudzeņu kompānijā. Ja parēķina, cik daudz mentālās enerģijas tas prasa, vairāk varētu sasniegt, ja nebūtu jācīnās ar aizspriedumu un stereotipu vējdzirnavām.

Pārāka par šiem aizspriedumiem ir Svetlana Afanasjeva, kura nu jau vairāk nekā 20 gadus veiksmīgi strādā tradicionāli par vīriešu pasauli dēvētajā būvniecības nozarē un vada būvniecības uzņēmumu BMGS. «Domāju, ka pats jēdziens «biznesa sieviete» ir stereotips. Es biznesa vidē neredzu un nejūtu starpību starp vīrieti un sievieti, starp dažādiem vecumiem. Izšķirošais ir tas, cik tu kā vadītājs esi spējīgs, nevis tas, kāds tev ir dzimums un kāds ir tavs vecums.»

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā

Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.

Fragments no intervijas:

Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?

Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.

Piektdaļa (21%) autovadītāju tuvākā gada laikā plāno iegādāties automašīnu, pārsvarā (17%) apsverot lietota auto iegādi, liecina Swedbank aptaujas dati.

Zīmīgi, ka trešdaļa jeb 31% no potenciālajiem auto pircējiem plāno iegadāties savu pirmo auto. Savukārt pārējiem būtiskākais apsvērums jau esoša auto nomaiņai ir tā vecums – 28% iedzīvotāju, kas apsver auto iegādi tuvākā gada laikā, vēlas to darīt, jo esošajam auto ir jau vairāk nekā 10 gadi. Tāpat par sava spēkrata nomaiņu vēl liek domāt esošās automašīnas tehniskie defekti (16%), liels nobraukums (12%) vai vēlme mainīt auto vismaz reizi trīs līdz piecos gados (12%). Par automašīnas iegādi visbiežāk domā jaunie autovadītāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem (49%), kuriem lielākajai daļai plānotais pirkums būtu sava sapņa īstenošana par pirmo auto. Lai arī jaunie autovadītāji biežāk nekā citi sapņo par pilnīgi jauna auto iegādi, tomēr iecerējuši pirkt spēkratu, kas vecāks par pieciem gadiem.

Nepieciešamību pēc Statoil zīmola maiņas var lieliski saprast atceroties Šarla de Golla citātu — kā lai pārvalda valsti, kurā ir tik daudz siera šķirņu? Proti — menedžēt dažādību ir ļoti sarežģīti, un tādam multinacionālam, daudzmiljardu uzņēmumam, kuram degvielas staciju tīkli pieder teju puspasaules valstīs daudz vienkāršāk, skaidrāk un prognozējamāk ir strādāt unificējot visu, ko vien iespējams unificēt, un viņam ir vienalga, ka šeit Latvijā kāds tik ļoti ir iemīlējis Statoilu — jo mīl jau nevis nosaukumu, bet servisu un ērtības, tā Statoil Fuel & Retail plānus visām degvielas uzpildes stacijām Eiropā mainīt nosaukumu uz Circle K komentē zīmolu eksperts, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš.

«Un serviss kļūs vēl labāks!» — paziņo mārketinga komanda Singapūrā un pārkrāso Statoilu par CircleK. Īsāk sakot — tas atvieglo multinacionālās kompānijas ikdienas dzīvi.

Vai tas ir tālredzīgi? K.Papiņš uzskata, ka jā. «No globālas kompānijas viedokļa uzturēt vienu, unificētu brendu daudzās valstīs ir vieglāk nekā katrā valstī citu. Tas izmaksā mazāk, ir prognozējami, skaidri, saprotami. Visur viena kultūra, vieni principi, vieni standarti. Viss ir viena liela impērija, nevis kaut kādi «savienotie štati», kur katrs savā valstī ir mazs karalis, kuram ir «sava» stratēģija, kas tikpat labi var būt labāka kā sliktāka,» norāda K.Papiņš.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Es vēlos paust savu viedokli, jo mani satrauc tas, kādu reakciju sabiedrībā izraisīja Evikas Siliņas izvirzīšana premjerministra amatam, un tas, kādus komentārus izpelnījās juristes Evas Berlaus uzdotais jautājums rakstā “Vai izskatam ir nozīme, vērtējot profesionalitāti?”

Esmu sieviete, uzņēmēja, vadītāja un savā dzīvē bieži saskārusies ar to, ka sava dzimuma dēļ tikusi uztverta un vērtēta atšķirīgi no man līdzās esošiem vīriešiem. Es jūtu atbildību par savu meitu, vēlos, lai viņa dzīvotu sabiedrībā, kurā šāda attieksme netiktu uzskatīta par normu.

Bieži, kad tiek runāts par dzimumu vienlīdzību Latvijā, atskan arguments – bet mums taču viss ir kārtībā, re, mums ir bijusi sieviete prezidente, mums ir bijusi premjerministre, ko jums vēl vajag? Taču tas, kas mani satrauc, ir nevis atsevišķi piemēri un pat ne procentos izteikts sieviešu īpatsvars politikā vai biznesā. Satrauc attieksme, ar kuru jāsastopas sievietēm, kas pretendē uz sabiedrībā redzamu lomu.

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Aizsardzības ministrijai (AM) Saeimā neatsaucot priekšlikumu Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektam, no 2028.gada dienestā tomēr plānots iesaukt arī ārzemēs dzīvojošos jauniešus.

Otrdien divās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs diskutējot par to, vai VAD attieksies uz ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem, AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) paziņoja, ka AM uz trešdienas komisijas sēdi atsauks priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2027.gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Eglīts otrdienas komisijas sēdēs norādīja, ka iesaukšana attiektos tikai uz jauniešiem, kuri Latvijā deklarējuši savu dzīvesvietu. "Ja pilsonis nav sakārtojis savas saistības pret valsti un nav deklarējis savu dzīvesvietu ārvalstīs, tad viņš tiek pakļauts iesaukumam. Ja ir izpildījis saistības un korekti norādījis dzīvesvietu ārvalstī, tad pret viņu iesaukums netiek nekādā veidā vērsts," uzsvēra Eglīts.

Piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA KOOL Latvija, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Pirmo KOOL degvielas uzpildes staciju tuvākajā laikā paredzēts atklāt Augšlīgatnē.

«Ideja radās janvāra pirmajās dienās 2016.gadā. Tā vairāk sākumā bija par mazumtirdzniecības veikalu, tā saucamo «convenience store». Ļoti maza izmēra, kur iekšā vienlaikus var atrasties četri cilvēki. Bijām domājuši par jūras konteineru - izgriezt sienas, ielikt stiklus un to eksponēt kā alternatīvu lielākajiem spēlētājiem Latvijā attiecībā uz šāda koncepta maziem veikaliem,» klāstīja Šteins.

Pēc viņa teiktā, secinot, ka dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti, ideja «apauga» līdz degvielas mazumtirdzniecībai. «Sākām skatīties, kur konkrēti mēs varētu nolikt koncepta veikalu, un tad sapratām, ka jaunam spēlētājam ienākt un dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti. Tad apaudzējām šo projektu nedaudz lielāku, jo arī zemes gabali, kas tika piedāvāti, bija lielāki. Izdomājām, kāpēc nepielikt klāt sūkni degvielai. (..) Kopumā ideja bija mazumtirdzniecības veikals, un ideja lēnām apauga ar papildu lietām, izejot no realizācijai pieejamajiem zemes gabaliem. Protams, ārpus Rīgas arī cena ir cita un realizēt projektu uz šādiem zemes gabaliem ir vienkāršāk,» skaidroja uzņēmuma valdes loceklis.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Michelin kvalitātes zvaigzni ieguvušais restorāns Max Cekot Kitchen paplašina ne vien telpas, bet arī dārzu, raksta Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums.

Šefpavāra Maksima Cekota sapnis ir izveidot arī vairāku hektāru plašu teritoriju, kur vienkopus darboties kopā ar citiem restorānu pavāriem un dārzu entuziastiem.

Šobrīd Jelgavas ielā, Rīgā, notiek aktīvi darbi, lai drīzumā restorāna Max Cekot Kitchen viesiem piedāvātu vēl plašākas telpas. Atsevišķa telpa paredzēta gan viesu sagaidīšanai, gan pamata maltītei, gan desertiem un brīvai atmosfērai pēc vakariņām. Taču tas nav viss – paralēli šim projektam top vēl Maksima Cekota dienas restorāns. Plānots, ka tas durvis vērs rudenī, piedāvās a la carte ēdienkarti un varēs uzņemt aptuveni 60 viesus. Uzņēmuma paplašināšana nozīmē arī nepieciešamību pēc plašāka dārza.

Somijas enerģētikas grupa "Fortum" izskatīs iespēju būvēt jaunus kodolreaktorus, apsverot arī mazus modulāros reaktorus, pirmdien paziņoja kompānija, kurai būtiskus zaudējumus radījis Krievijas lēmumus pārtraukt gāzes piegādes.

"Galvenā uzmanība izvērtējumā būs pievērsta Somijas un Zviedrijas tirgiem," informēja "Fortum".

Izvērtējums tiks sagatavots divu gadu laikā, un tajā "tiks noteiktas komerciālās, tehnoloģiskās un sociālās prasības" gan maziem modulārajiem reaktoriem, gan konvencionāliem lielajiem reaktoriem.

"Fortum" vēlas atjaunot savu stratēģiju, koncentrējoties uz ilgtspējīgu elektrību laikā, kad kompānija, kurai pieder vairākuma akcijas Vācijas enerģētikas uzņēmumā "Uniper", cietusi lielus zaudējumus saistībā ar Krievijas lēmumu pārtraukt gāzes piegādes.

Arī Zviedrijas topošā valdība piektdien paziņoja par plāniem būvēt jaunus kodolreaktorus, lai nodrošinātu pieaugošās elektrības vajadzības valstī.

Šā gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par pensijas ienākumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs vecuma grupā 65+ gadi. Latvijas Apdrošinātāju asociācija aicina pievērst uzmanību skaudrajiem faktiem un izvērtēt iespējas uzlabot savu nākotnes finansiālo labklājību.

Latvijā pensijas apjoms ir vien 42% no vēlīnā darbaspējas vecuma algas, un tas ir trešais viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Lietuvā ir piektais mazākais rādītājs Eiropas Savienībā, bet Igaunijā – sestais. Savukārt Baltijas mērogā Latvijas senioru pensijas, rēķinot pret pēdējo darba gadu algām, ir vismazākās. Kopumā kopš 2008. gada šiem rādītājiem Eiropas Savienībā ir augoša tendence, sevišķi Latvijā, pensijas apjomam palielinoties par 12% pret konkrētajām algām. Salīdzinājumam – Lietuvā vērojams tikai 2% pieaugums, bet Igaunijā izmaiņu nav.

Baltijas valstu seniori pakļauti ļoti augstam nabadzības un sociālās izstumtības riskam vecumdienās, ieņemot pēdējās pozīcijas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kopš 2013. gada nabadzībai pakļauto cilvēku skaits 12 dalībvalstīs pieaudzis. Diemžēl lielākais pieaugums vērojams Baltijas valstīs.

Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.

ASV dibinātā organizācija #MovingForward mudina riska kapitāla kompānijas ieviest politiku pret diskrimināciju un uzmākšanos; 8. martā uzsāk attīstību arī Eiropā.

«Es esmu daļa no četru dibinātāju komandas, mēs visi esam inženieri un uzņēmēji, un vairāki no mums ir pieredzējuši dažādas intensitātes uzmākšanos. Drīz pēc tam, kad ASV sākās #metoo kustība, bija vakariņas, kur piedalījās desmit uzņēmējas. Sarunas pievērsās šai tēmai, un kāda pajautāja, cik daudzas no mums ir pieredzējušas uzmākšanos, piesaistot finansējumu. Un piecas no desmit to bija pieredzējušas,» stāsta Džinnija Fāza (Ginny Fahs), #MovingForward līdzdibinātāja.

Fragments no raksta

Ievēro uzvedības kodeksu

Organizācijas Riga TechGirls līdzdibinātājas Annas Andersones pieredze ir pozitīva, un viņa nekad nav saskārusies ar diskrimināciju, bet uzskata, ka par šo tēmu ir jārunā un to vajag izcelt, lai cilvēki aizdomātos. Veselības nozares jaunuzņēmuma CheeksUp dibinātāja Ilze Zaharāne profesionālās sarunās ir piedzīvojusi situācijas, kad viņu neuztver kā profesionāli, bet gan kā sievieti. «Tie vīrieši, kuri ir brīvi, dažreiz mēģina izvirzīt savu kandidatūru, simulējot interesi par projektu vai sadarbību. Ja to laikus nesaprot, tad sanāk iztērēt laiku neproduktīvai sadarbībai,» viņa stāsta. Uzņēmējas pieredze liecina, ka profesionālajā dzīvē otras puses attieksmē reizēm ir bijusi jūtama stereotipu ietekme, ka sieviete varētu būt mazāk kompetenta. Viņa ir piedzīvojusi situāciju, kur, sarunas laikā nonākot līdz kādai tehnoloģijai vai komplicētākai shēmai, negrib skaidrot darbības principu, sakot, ka «tas ir sarežģīti, un tu nesapratīsi» vai ka «tas ir garlaicīgi, un tas nebūs interesanti». «Tad man ir jābūt ļoti uzstājīgai un neatlaidīgai, sakot, ka mani tas ļoti interesē, ka gribu saprast, ka es ļoti uzmanīgi klausos,» saka I. Zaharāne.

Lai gan e-komercija pēdējos mēnešos strauji augusi, 82% pircēju pārtrauc iepirkšanos internetā - pamet iepirkuma grozu un nenopērk iecerēto neērtas iepirkšanās pieredzes dēļ. To skaidro ar to, ka jāveic reģistrēšanās vai jāievada pārāk daudz dati, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā iedzīvotāju aptauja.

22% aptaujāto atzinuši, ka bieži pārtrauc iepirkšanās procesu internetā, jo reģistrēšanās un dažādu datu ievades dēļ tas ir pārāk sarežģīts un laikietilpīgs, savukārt 60% norādījuši, ka tā rīkojas dažreiz. Pircēji vecumā virs 60 gadiem retāk nekā citu vecumu grupu klienti pārtrauc iesākto e - iepirkšanās procesu.

"Līdz ar fiziskās distancēšanās pasākumu ieviešanu e-komercija attīstās vēl straujāk, un iedzīvotāji ir arvien atvērtāki iepirkšanās paradumu maiņai. Vienlaikus tas nozīmē, ka konkurence par klientiem interneta vidē kļūst lielāka un arvien svarīgāk ir, cik vienkārši, ērti un ātri var veikt pirkumu. Aptauja liecina, ka reģistrēšanās un prasīto datu dēļ savus e-iepirkšanās grozus mēdz pamest liela daļa pircēju. Ieguvēji būs uzņēmēji, kuri spēs piedāvāt iepirkšanos ar pāris klikšķiem," norāda "Citadeles" Digitālo risinājumu daļas vadītājs Eduards Timofejevs.

Viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē, teic psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.

Fragments no intervijas, kas publicēta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019:

Satiekot dažādus cilvēkus ikdienas situācijās, kas nav saistītas ar auto satiksmi, jūs kā psihoterapeite varat novērtēt un pateikt, kādi šie cilvēki varētu būt pie stūres?

Ziniet, cilvēki mani nekad nebeidz pārsteigt! Nevar, tikai paskatoties uz cilvēku, pateikt, kāds viņš būs braucējs. Piemēram, cilvēks ir miermīlīgs no skata, knapi kustas un liekas pilnīgs melanholiķis, bet, kā iekāpj mašīnā, tā – bāc! Un otrādi. Gan sievietes, gan, manuprāt, arī vīrieši dzīvē var būt aktīvi, skaļi, pārliecināti, bet, kā iekāpj mašīnā, kļūst bailīgi un nedroši – kas tagad, ko tagad, kas vispār notiek, kas man jādara?...