Ulmaņa tirgus, kura organizētāji cerējuši vienkopus pulcināt vietējos Latvijas ražotājus, iespējams, nemaz netiks atvērts nepietiekamās vietējo uzņēmēju intereses pēc. Pie bijušā Centrex tirdzniecības telpām zīme, kas vēstīja, ka šeit drīzumā tiks atvērts Latvijas ražotāju tirgus, vairs nav atrodams. Vietējo ražotāju pasivitāte skaidrojama galvenokārt ar informācijas un konkrētības trūkumu, bet dažos gadījumos ar neticību šādas idejas ilgtspējai, pauda Db.lv aptaujātie uzņēmēji.

Ulmaņa tirgus pārstāvis Oskars Mazulis norāda, ka paliek cerība, ka, beidzoties gadatirgu laikam, vietējie ražotāji varētu meklēt vietu, kur pārdot savus produktus, un būtu gatavi par šādu vietu atzīt Ulmaņa tirgu.

Tomēr Tadaiķu pagasta uzņēmuma SIA Ābolītis, kas bieži vien redzama dažādos gadatirgos Liepājas pusē, vadītāja Millija Anziķe Db.lv norāda, ka Ulmaņa tirgus ideja varētu būt vairāk paredzēta tiem ražotājiem, kas atrodas tuvāk Rīgai, un piedalīties Ulmaņa tirgū neliedz vien ražas novākšanas laiks. «Ideja jau ir laba, tomēr pašlaik nevar visu preci uz Rīgu aizvest, uzreiz jāskaita klāt transporta izmaksas,» viņa norāda, ka tirgošanās Rīgā SIA Ābolītis nebūtu izdevīga. SIA Ābolītis tirgo dzērvenes, dzērvenes ar cukuru, ābolus, marinētus gurķus u.c. produkciju gadatirgos Liepājas pusē un Maxima un Rimi veikalu tīklos citur Latvijā. Vienlaikus SIA Ābolītis vadītāja piekrīt, ka pašlaik ir ražas novākšanas laiks, kad uzņēmuma darbība fokusējas uz ražas vākšanas darbiem.

Kādreizējā tirdzniecības centra Centrex telpās, kas jau gadiem stāv tukšas, beidzot atgriezīsies dzīvība. Izstāžu Ražots Latvijā un Ražots Baltijā organizētājas SIA Baltic Expo Centre komanda izveidojusi tirdzniecības centru Latvijas ražotājiem – Ulmaņa tirgu, kurā paredz sagaidīt vismaz 2000 – 4000 apmeklētāju dienā, kā arī iegūt tikpat lielu interesi kādu patlaban iemantojis, piemēram, Atpūtas centrs Lido, Db.lv stāsta Ulmaņa tirgus mārketinga speciālists Oskars Mazulis.

Ulmaņa tirgus būs vienīgais centrs Latvijā, kur cilvēki varēs gan klātienē iepazīties ar Latvijas ražotāju produkciju, kā arī uz vietas to iegādāties. «Centra koncepcija ir vienlaikus gan izstāde, gan tirdzniecības vieta, kas būs atvērta cauru gadu,» stāsta O. Mazulis. Ulmaņa tirgū savus produktus piedāvās Latvijas lauksaimnieki, amatnieki, lielražotāji, mājražotāji, pakalpojumu sniedzēji u.c., bet nākotnē paredzams piesaistīt arī restorānus un kafejnīcas, mazākus veikaliņus un pašmāju un ārvalstu vairumpircējus un pārpircējus.

Ulmaņa tirgū, kas nosaukumu guvis no tā atrašanās vietas Kārļa Ulmaņa gatvē, kā arī, lai radītu asociāciju ar īsteni latvisku preci, vietējie ražotāji piedāvās preces par ražotāja cenu, norāda O. Mazulis.

Divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos 17.jūlijā sākti šīs vasaras vērienīgākie seguma atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes pārstāvji.

K. Ulmaņa gatvē kopumā segumu atjaunos trīs posmos, atjaunotajai platībai sasniedzot vairāk nekā 198 tūkstošus kvadrātmetru. Šajā būvsezonā Rīgā seguma atjaunošana un uzlabošana kopumā gaidāma 128 ielās vai to posmos. Kopš jūlija sākuma darbi pilnā sparā notiek Rīgas grantētajās ielās – Sužu, Trīsciema, Jaunciema un Berģu apkaimes ielās, bet no šīs nedēļas tie sākti arī pilsētas asfaltētajās ielās.

Kopskaitā seguma atjaunošanas darbi šogad noritēs 128 ielās vai to posmos – 38 ielās ar asfalta segumu un 90 ielās ar grants segumu. Kopējā atjaunojamā platība ielās ar asfalta segumu sasniegs 630 tūkstošus kvadrātmetrus, tam atvēlot ap 27 miljoniem eiro, savukārt ielas ar grants segumu atjaunos teju 96 tūkstošu kvadrātmetru platībā, tam atvēlot ap 3 miljoniem eiro.

Rīgā Lielirbes ielas un K. Ulmaņa gatves krustojuma pārbūvi un papildus rotācijas apļa izbūvi Remtes ielā iecerēts pabeigt līdz šī gada 1.oktobrim, aģentūra LETA noskaidrojas Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komitejā.

Savukārt Upesgrīvas ielas un K. Ulmaņa gatves krustojumu iecerēts izbūvēt līdz 2024.gada beigām.

Projektētāji šodien iepazīstināja komiteja deputātus par projekta attīstību, norādot, ka Lielirbes ielas krustojumā būvdarbi jau notiek. Šajā posmā iecerēts savienojums ar Lielo ielu Mārupē, papildus braukšanas joslas un jauns rotācijas aplis Remtes ielā.

Savukārt Upesgrīvas ielas krustojumā būvdarbus uzsāks šomēnes. Šajā posmā iecerētas papildu braukšanas joslas un jauna luksofora objekta ierīkošana.

LETA jau ziņoja, ka Rīgā tiek pārbūvēts Lielirbes un Ulmaņa gatves krustojums, lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam "Depo" veikalam.

"Depo" veikals atradīsies Mārupē, Lielajā ielā 2, netālu no Kārļa Ulmaņa gatves.

Teritorijā starp Kārļa Ulmaņa gatvi, Remtes un Jaunmoku ielu Rīgā plānots būvēt tirdzniecības centru, secināms no trešdien pilsētas pagaidu administrācijas sēdē apstiprinātā lēmuma par lokālplānojuma izstrādes sākšanu zemesgabaliem Remtes ielā 21 un 19a un Ulmaņa gatvē.

Lokālplānojuma ierosinātājs ir zemes īpašniece SIA "Rēzeknes gaļas kombināts". Īpašnieks ir piesaistījis investoru, noslēdzot vienošanos par tālākajām darbībām jauna tirdzniecības un pakalpojuma objektu apbūves ieceres īstenošanai.

Plānotās tirdzniecības vietas teritorija atrodas Pleskodāles apkaimē, tirdzniecības centra "Spice" apkārtnē. Teritorija ir apbūvēta, tiek izmantota noliktavām, remontdarbnīcām un citai saimnieciskai darbībai. Apbūvē dominē padomju laika metāla konstrukciju angāri. Teritorija ir saimnieciski izmantota, taču, ņemot vērā būvju un infrastruktūras nolietojumu, teritorijas sadrumstaloto apsaimniekošanu starp dažādiem nomniekiem un citus faktorus, vizuāli vērtējama drīzāk kā Ulmaņa gatves ielas ainavas telpu degradējoša un komerciālas apbūves potenciālam neatbilstoša, uzskata ieceres autori.

Vastint Latvia SIA parakstījusi līgumu ar SIA CBF Ļ-KO par vietējās joslas izbūvi Kārļa Ulmaņa gatvē posmā no Kalnciema ielas līdz Upesgrīvas ielai, kur drīzumā tiek plānots sākt biroju ēku kompleksa Business Garden Rīga un dzīvojamo ēku Lindenholma – būvniecību, informē kompānijas pārstāvji.

Līgumā paredzēto darbu apjoms ietver vietējās joslas izbūvi un pieslēgšanu Kārļa Ulmaņa gatvei un apbūves teritorijas ielām, kā arī ietves–veloceliņa izveidi. Darbus plānots pabeigt 2015. gada augustā.

Vietējās satiksmes josla Kārļa Ulmaņa gatvē posmā no Kalnciema ielas līdz Upesgrīvas ielai nodrošinās piekļuvi Vastint Latvia SIA piederošajai apbūves teritorijai, un tiks īstenoti visi priekšnosacījumi, lai uzņēmums varētu sākt biroju ēku kompleksa Business Garden Rīga un dzīvojamo ēku projekta Lindenholma īstenošanu.

Pašreiz teritorijā norit ārējo tīklu izbūves darbi, kurus plānots pabeigt šā gada vasarā.

Sakarā ar satiksmes pārvada pār dzelzceļu Kārļa Ulmaņa gatvē rekonstrukcijas darbiem no 3. jūnija līdz šā gada nogalei uz pārvada tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji.

Satiksmes pārvada pār dzelzceļu Kārļa Ulmaņa gatvē rekonstrukcijas laikā satiksme tiks organizēta pa trim braukšanas joslām, no kurām vidējā joslā tiks organizēta maiņvirziena satiksme.

Rīta stundās no plkst. sešiem līdz plkst. vienpadsmitiem Rīgas centra virzienā varēs iebraukt pa divām braukšanas joslām, un pa vienu joslu varēs nokļūt pilsētas robežas virzienā, savukārt pēc plkst. vienpadsmitiem līdz plkst. sešiem - satiksme tiks organizēta pa divām joslām pilsētas robežas virzienā un pa vienu joslu - centra virzienā.

Uz pārvada braukšanas ātrums tiks ierobežots līdz 30 kilometriem stundā. Vidējā braukšanas joslā varēs braukt tikai tie transportlīdzekļi, kuru platums nepārsniedz divus metrus.

Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.

Ar sastrēgumiem šovasar būs jārēķinās tiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuri ar automašīnām pārvietojas virzienā centrs - Jūrmala, izvēloties maršrutu - Salu tilts un K. Ulmaņa gatve, raksta laikraksts Diena.

Jau maijā tiks uzsākti plaši remontdarbi uz K. Ulmaņa satiksmes pārvada pār dzelzceļu un daļēji tiks slēgta satiksme. Papildu remontdarbi tiks veikti arī uz Salu tilta estakādes pār Bieķēngrāvi. Līdz ar to remontdarbu laikā satiksmes kustība būs apgrūtināta, skaidro laikraksts.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola Dienai paskaidrojusi, ka K. Ulmaņa satiksmes pārvada pār dzelzceļu rekonstrukcijas laikā satiksmei pilnībā tiks slēgta viena no tilta pusēm. Uz pārvada satiksme tiks organizēta pa trīs braukšanas joslām - pa vienai joslai katrā virzienā un viena josla būs ar maiņvirziena satiksmi, kas tiks pielāgota kopējai satiksmes intensitātei.

Šonedēļ uzsāksies ielu seguma atjaunošanas darbi Pārdaugavā, ko plānots pabeigt līdz oktobra beigām, informē Rīgas domes Satiksmes departaments piebilstot, ka autovadītājiem jārēķinās ar papildus ceļā pavadīto laiku.

Ielu seguma atjaunošanas laikā ielas brauktuvei uzklās jaunu asfaltbetona segumu, atjaunos vai uzlabos brauktuves apmales, komunikāciju aku lūkas, uzklās jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju.

Būvniekiem esot izvirzīts priekšnoteikums, ka darbi jāveic nepārtraucot satiksmi, kā arī, ja laika apstākļi ir labvēlīgi arī naktīs, netraucējot vietējās apkārtnes iedzīvotāju nakts mieru.

Ielu segums tiks atjaunots Pārdaugavas ielās: Jūrmalas gatvē no Kurzemes prospekta līdz Kurzemes prospektam, Kārļa Ulmaņa gatvē no Bieķengrāvja estakādes līdz satiksmes pārvadam pār dzelzceļu, nobrauktuvei no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Mūkusalas ielai (virzienā uz centru), Rostokas ielā un Jāņa Endzelīna ielā no Rostokas ielas līdz Priedaines ielai, Bauskas ielā no Bukaišu ielas līdz Kārļa Ulmaņa gatvei, Kuldīgas ielā no Kliņģeru ielas līdz Vīlipa ielai, Slokas ielā no Baldones ielas līdz Jūrmalas gatvei, Lilijas ielā no Dagmāras ielas līdz Buļļu ielai, Volguntes ielā, Paula Lejiņa ielā brauktuves nepāra numuru pusē un Imantas 13. Līnija, kā arī Mazā Nomeņu ielā no Bāriņu ielas līdz Ojāra Vācieša ielai un Liepājas ielā no Mazās Nometņu ielas līdz Mārupes ielai un Stūres ielā. Arī būtisku uzlabojumu izjutīšot tie autovadītāji, kuri ikdienā kā ikdienas maršrutu izmanto Braslas ielu virzienā no Ieriķu ielas līdz Vestienas ielai un Vestienas ielā no Braslas ielas līdz Stopiņu ielai.

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Beidzoties autoceļu ziemas uzturēšanas sezonai, kas šogad laika apstākļu dēļ tika pagarināta, būtiski mainīsies ceļu darbu specifika - lielāka uzmanība vispirms tiks pievērsta ceļu seguma defektu remontam, satiksmes organizācijas līdzekļu atjaunošanai, kā arī ceļa joslas sakopšanai.

Kā informēja Latvijas Valsts ceļi (LVC), iestājoties laika apstākļiem, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra nebūs zemāka par plus pieciem grādiem pēc Celsija, tiks sākti intensīvi asfaltētā seguma bedrīšu remonta darbi. Grants ceļu līdzināšana tiks veikta, tiklīdz ceļa virsma būs pilnībā atkususi un apžuvusi.

Plānots galvenos ceļus saremontēt līdz 18.maijam.

LVC skaidro, ka pavasarī, grunts pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, ceļa segas nestspēja būtiski samazinās. Lai pasargātu ceļus no priekšlaicīgās sagraušanas šķīdoņa laikā, sākot no aprīļa vidus, uz daudziem valsts vietējās un dažiem reģionālās nozīmes autoceļiem tiek noteikti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam.

Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, tiek prognozēta strauja bedru veidošanās ielās ar novecojušu asfaltbetona segumu un augstu satiksmes intensitāti, informē Rīgas domes Satiksmes departaments, kurš apzinājis ielas un to posmus, kas drīzumā varētu kļūt sevišķi bedrainas.

Departamenta speciālisti norāda - lai uzsāktu visaptverošu bedrīšu likvidēšanu pilsētas ielās, nepieciešama pastāvīga diennakts gaisa temperatūra – vismaz plus septiņi grādi pēc Celsija skalas, kas Latvijas laika apstākļos parasti ir marta, aprīļa mēnešos.

Satiksmes departamenta speciālisti aicina transportlīdzekļu vadītājus būt īpaši uzmanīgiem šādos ielu posmos:

Kurzemes rajonā:

Daugavgrīvas ielā starp dzelzceļa pārbrauktuvēm (pie Podraga ielas);

Jūrmalas gatvē posmā no Kurzemes prospekta līdz Zolitūdes ielai;

Kleistu ielā posmā no Kurzemes prospekta līdz Buļļu ielai;

Slokas ielā posmā no Valdemāra ielas līdz Kandavas ielai – pie bruģētās josla gar tramvaja sliedēm;

Parakstot līgumu ar būvkompāniju Skonto būve, nekustamā īpašuma attīstītājs SIA Vastint sper soli tuvāk biroju ēku kompleksa Business Garden īstenošanai.

Paredzēts, ka līdz 2019.gada sākumam Mārupē, pie Rīgas robežas (K. Ulmaņa gatvē, iepretim krustojumam ar Lielirbes ielu) taps pirmās divas kompleksa ēkas, kā arī tiks ierīkots dārzs un autostāvvieta. Pēc pirmās kārtas pabeigšanas tirgū tiks piedāvāti 14,23 tūkst. kvadrātmetru biroju platību. Iekšpagalmi būs paredzēti kājāmgājējiem, viesu autostāvvietas būs izvietotas ap kompleksu, bet darbinieki savas automašīnas varēs novietot pazemes vai blakus esošajā virszemes autostāvvietā. Vienā no pirmās kārtas ēkām paredzēta vieta restorānam, bet otrā - bērnudārzam. Ēkas paredzēts sertificēt pēc starptautiski atzītās programmas LEED (Leadership in Energy and Environmental Design). Biroju namu būvprojekta autors - Depo projekts.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma piešķirt kopumā 340 tūkstošus eiro divu lokālo vietējo joslu izbūvei pie Kārļa Ulmaņa gatves starp Liepājas ielu un Rudbāržu ielu un starp Mežmalas ielu un Gaviezes ielu, informē Rīgas dome.

Lai nokļūtu uz K. Ulmaņa gatvei blakus esošajiem zemes gabaliem starp Liepājas un Rudbāržu ielu nepieciešams izveidot iebrauktuves ar pieslēgumu pašai gatvei. Tā kā K. Ulmaņa gatve ir viena no lielākajām Rīgas ielām ar vienu no lielākajām satiksmes intensitātēm, normatīvie akti nepieļauj tiešu pieslēgumu pie šāda veida ielas. Lai izbūvētu iebrauktuvi atbilstoši normatīviem, nepieciešams veidot paralēlu brauktuvi – vietējo joslu. Ņemot vērā, ka minētajā ielas posmā jau vēsturiski ir sākts būvēt vietējo joslu, ir izstrādāts projekts, kas papildina jau izbūvēto joslu un savieno to ar vietējo joslu, kas izbūvēta pie DUS Neste.

Ņemot vērā meteorologu šodien prognozētās spēcīgās lietavas galvaspilsētā, Rīgas domes Satiksmes departaments izplatījis aicinājumu transportlīdzekļu vadītājiem izvairīties no tiem ceļu posmiem, kas stipra lietus ietekmē applūst.

Par applūstošiem ceļu posmiem Rīgā tiek uzskatīts Vienības gatves posms no Telts ielas līdz Satiksmes ielai, Krasta iela zem Salu tilta, Kārļa Ulmaņa gatve zem Bauskas ielas pārvada, Čiekurkalna 1.garā līnija zem Vairoga tilta, Varoņu iela pie Rīgas kremācijas centra, Viestura prospekts posmā no Meža prospekta, Traleru ielā 2 Mangaļsalā, kā arī Gaigalas, Silikātu un Stūrmaņu iela Bolderājā.

Šajā būvsezonā, lai uzlabotu lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, plānots sākt remontdarbus vairākās vietās pilsētā. Būtiskus uzlabojumus izjutīs autovadītāji, kuri ikdienā pārvietojas pa Krasta ielu, kur tiks izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, informē Rīgas dome. Savukārt Bolderājā labos Dandāles ielas un Mazās Bolderājas ielas lietus kolektorus. Arī Kārļa Ulmaņa gatvē tiks veikti uzlabojumi un izbūvēts pieslēgums Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas lietus kanalizācijas kolektoram.

Ātrais ēdinātājs McDonald’s jūnija sākumā informēja, ka ir mainīts jaunā restorāna Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē atklāšanas datums. Kā pārliecinājās Db.lv, vēl vakar - 1. jūlija vakarā - restorāna durvis bija slēgtas. Tikko izplatīts paziņojums liecina, ka tā durvis vērušās apmeklētājiem.

Uz durvīm vakar vakarā vēl bija lasāms uzraksts, ka atklāšana ir pārcelta. Taču pārstāve Linda Anaite biznesa portālam Db.lv šorīt stāstīja, ka restorāna durvis plānots vērt drīzumā - tuvākajās dienās, iespējams, šodien, rītdien, bet oficiāla atklāšana būs vēlāk. Iemeslus, kādēļ atklāšana aizkavējusies, viņa neminēja, vien norādīja, ka restorāns tiks atvērts, kad tas atklāšanai būs pilnībā gatavs.

Taču, sazinoties ar Rīgas pilsētas būvvaldi, iemeslu bija iespējams uzzināt. Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka informēja: «Šodien (02.07.2015) Rīgas pilsētas būvvalde ir sagatavojusi aktu Par objekta McDonald’s ātrās apkalpošanas restorāna jaunbūve, Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē 88 (būves kad. Nr. 01000752132008) pieņemšanu ekspluatācijā. Tātad- šodien Jūsu minētā ēka ir pieņemta ekspluatācijā.»

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātajā konkursā par Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbiem 2014. gadā, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate un SIA Siltums Jums. Pagaidām nav noteikts sūdzības izskatīšanas datums.

Db.lv jau rakstīja, ka noslēdzies Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātajā iepirkums par Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbiem 2014. gadā.

Konkursā tika saņemti pieci piedāvājumi un par uzvarētājiem pasludināta AS Ceļu pārvalde, SIA CBF Binders un SIA Roadeks.

Kopējā līgumcena ir 5,2 miljoni eiro. Konkursā tika izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Kā skaidro Rīgas dome, atjaunošanas darbi šajā gadā uzvarētājiem jāveic 16 objektos, kas sadalīti četros atsevišķos līgumos. Pirmā līguma objekti ir Jūrmalas gatve no Kurzemes prospekta līdz Kurzemes prospektam, Kuldīgas iela no Kliņģeru ielas līdz Vīlipa ielai, Slokas iela no Baldones ielas līdz Jūrmalas gatvei, Mazā Nometņu iela no Ojāra Vācieša ielas līdz Bāriņu ielai un Liepājas iela no Mazās Nometņu ielas līdz Mārupes ielai, Aleksandra Bieziņa iela brauktuves pāra numuru pusē.

Līdzšinējā K-rauta zīmola veikala pārveidē par K Senukai Kārļa Ulmaņa gatvē investēs trīs miljonus eiro, informē AS Kesko Senukai Latvija.

Šis ir jau otrais K-Rauta veikals Latvijā, kurā noris rekonstrukcijas darbi. Esošajās telpās tiks veiktas vērienīgas izmaiņas, trīs mēnešu laikā ir plānots to modernizēt.

«Tīkls K-rauta ir uzkrājis pamatīgu pieredzi Latvijas tirgū, veiksmīgi darbojoties būvniecības segmentā un piedāvājot plašu klāstu gan nozares profesionāļiem, gan arī amatieriem. Mēs nenoliedzami vēlamies saglabāt līdera pozīcijas šajā segmentā, taču redzam lielu potenciālu veikala paplašināšanā arī ar citām mājsaimniecībā noderīgām precēm. Mēs uzskatām, ka jaunais tirdzniecības centra koncepts un plašais produktu klāsts piesaistīs ģimenes,» atzīmē ģenerāldirektors Arvīdas Šapola.

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

"Kesko Senukai Latvia" ir pirmais būvmateriālu, dārza un mājsaimniecības preču tirgotājs Latvijā, kas savos veikalos turpina attīstīt pašapkalpošanās kasu sistēmu.

Investējot 140 000 eiro, tās ieviestas veikalos Lucavsalā un Kārļa Ulmaņa gatvē Rīgā, kā arī Loka maģistrālē Jelgavā. Pirkumus varēs apmaksāt ne tikai ar maksājumu karti, bet arī ar digitālajiem maksāšanas līdzekļiem - viedtālruni, viedpulksteni, viedo gredzenu.

2019.gada novembrī pirmā pašapkalpošanās kasu zona tika ieviesta "K Senukai" veikalā "Ozols" un kļuva par veiksmīgu pilotprojektu, lai attīstītu un ieviestu šo jauninājumu arī citos veikalos. Praksē pierādījies, ka pašapkalpošanās kases ir ērts risinājums norēķiniem gan par nelieliem, gan izmēros vai svarā lielākiem pirkumiem, piemēram, cementa maisiem, lamināta iepakojumiem, flīzēm kastēs, jo svītrkodus var nolasīt, nepaceļot iepakojumu, bet gan pietuvinot tam svītrkoda skeneri.

Degvielas un alternatīvo enerģijas avotu uzpildes staciju tīkls “Virši” atklājis vēl vienu pilna servisa staciju “Ulmanis”, Kārļa Ulmaņa gatvē Rīgā, tādējādi turpinot ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu Rīgas rajonā.

Jaunatklātās stacijas izveidē uzņēmums investējis nepilnus 2 miljonus eiro.

Uzņēmuma turpmāko gadu izaugsmes plāni paredz tālāku ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu un investīcijas infrastruktūrā, atverot jaunas un modernizējot esošās degvielas un alternatīvo enerģijas avotu uzpildes stacijas gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.

Viršiem peļņas un apgrozījuma rekordi 

Vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” (AS ‘’Virši-A’’...

Attīstības stratēģijā iekļauta arī būtiska jaunu produktu un pakalpojumu klāsta paplašināšana klientiem un sadarbības partneriem, īpaši attīstot alternatīvo enerģijas veidu piedāvājumu un veicinot to pieejamību Latvijā.

“Jaunās uzpildes stacijas atklāšana Kārļa Ulmaņa gatvē ir stratēģiski nozīmīgs solis gan “Virši” tīklam, gan mūsu klientiem un sadarbības partneriem. Šī ir pirmā stacija, kuru atklājam 2022. gadā un turpināsim strādāt pie tā, lai arī šogad iepriecinātu klientus ar jaunām stacijām visā Latvijas teritorijā. Pēdējo gadu laikā vidēji atveram 3-5 jaunas stacijas gadā un plānojam šādu dinamiku saglabāt arī šogad, lai spēcinātu uzņēmuma konkurētspēju tirgū un sasniegtu 2024. gada stratēģisko mērķi par vismaz 80 “Virši” stacijām Latvijā,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma nerevidētā konsolidētā peļņa 2021. gadā pārsniedza iepriekš sagaidītās prognozes un sasniedza 6,6 milj. EUR, kas ir 58% pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gadu. Savukārt, uzņēmuma konsolidētais apgrozījums 2021. gadā ir bijis 221 milj. EUR, uzrādot pieaugumu 29%, salīdzinot ar 2020. gadu.

Arī uzņēmuma EBITDA rādītājs uzrādīja būtisku kāpumu, sasniedzot 9,7 milj. EUR, kas bija 23,6% pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gadu, tādējādi pārsniedzot “Virši” vadības 2021. gada vidū sagaidītās prognozes par EBITDA mērķi 2021. gadam.

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns piedāvājums veselīgas ātrās ēdināšanas segmentā – pokiju bārs

Pirms pusotra gada Raunas dārza īpašnieks Andrievs Jansons DB prognozēja eklēru uznācienu, kas arī ir sagaidīts, – šos saldos našķus sāka cept un pārdot teju katra sevi cienoša konditoreja. Tagad viņš gaida havajiešu ēdiena pokija, kas no Amerikas straujiem soļiem ienāk Eiropā, uzvaras gājienu arī Latvijā. Šogad SIA Puravs AJ, kas veic trīs eklērnīcu saimniecisko darbību, plāno apgrozījumu vairāk nekā viena miljona eiro apjomā.

«Bijām pirmie, kuri fokusējās uz eklēriem, kas gatavoti nevis uz sviesta, bet vārītā krēma bāzes, tāpēc esam ieguvuši lielu tirgus daļu. Rīgā mums ir daudz pastāvīgo klientu, kas pēc mūsu ceptajiem eklēriem ir gatavi braukt lielus attālumus. Esam pieprasīti arī reģionos, pāris reižu braucām uz pasākumiem Valmierā, tur mūs aicināja atvērt eklērnīcu, taču šobrīd šādu iespēju neapsveram, jo vešanas laikā eklērs zaudē savas garšas īpašības, bet investēt ceptuvē ārpus Rīgas pašlaik neatmaksājas,» skaidro A. Jansons.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" specializētā nekustamā īpašuma fonds "Merito Real Estate Special Fund III" iegādājies industriālo ēku kompleksu Rīgā, Mūkusalas ielas rajonā, Kārļa Ulmaņa gatvē 2, izmantojot "BluOr Bank" līdzfinansējumu 4 miljonu eiro apmērā.

Ēku komplekss celts 20. gadsimta 70. gados kā ražošanas ēkas rūpnīcai "Straume", kas tolaik bija viens no atpazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem un lielākajiem sadzīves tehnikas ražotājiem reģionā. Teritorijā izvietoto ēku kopējā platība ir 40 000 kvadrātmetru.

""Merito Partners" fonda specializētā nekustamā īpašuma stratēģijas pamatā ir mūsu vēlme ieguldīt Latvijas kapitālu perspektīvu īpašumu attīstībā. Sākotnēji esam orientējušies uz Rīgu, bet ar laiku ieguldīsim arī citu Latvijas un Baltijas valstu pilsētu īpašumu attīstībā. Dinamiskais Mūkusalas ielas rajons ar tirdzniecības centriem, biroju ēkām un transporta tīklu, kas nodrošina savienojumus pa visu pilsētu, no infrastruktūras viedokļa ir izcili piemērots plaša un daudzpusīga industriālā centra izveidei. Plānojam ēku kompleksu attīstīt, vienlaikus domājot par mūsdienu biznesa vajadzībām un ilgtspējas principiem," komentē Igors Terehovs, "Merito Real Estate Fund” partneris.