Ulmaņa tirgus, kura organizētāji cerējuši vienkopus pulcināt vietējos Latvijas ražotājus, iespējams, nemaz netiks atvērts nepietiekamās vietējo uzņēmēju intereses pēc. Pie bijušā Centrex tirdzniecības telpām zīme, kas vēstīja, ka šeit drīzumā tiks atvērts Latvijas ražotāju tirgus, vairs nav atrodams. Vietējo ražotāju pasivitāte skaidrojama galvenokārt ar informācijas un konkrētības trūkumu, bet dažos gadījumos ar neticību šādas idejas ilgtspējai, pauda Db.lv aptaujātie uzņēmēji.
Ulmaņa tirgus pārstāvis Oskars Mazulis norāda, ka paliek cerība, ka, beidzoties gadatirgu laikam, vietējie ražotāji varētu meklēt vietu, kur pārdot savus produktus, un būtu gatavi par šādu vietu atzīt Ulmaņa tirgu.
Tomēr Tadaiķu pagasta uzņēmuma SIA Ābolītis, kas bieži vien redzama dažādos gadatirgos Liepājas pusē, vadītāja Millija Anziķe Db.lv norāda, ka Ulmaņa tirgus ideja varētu būt vairāk paredzēta tiem ražotājiem, kas atrodas tuvāk Rīgai, un piedalīties Ulmaņa tirgū neliedz vien ražas novākšanas laiks. «Ideja jau ir laba, tomēr pašlaik nevar visu preci uz Rīgu aizvest, uzreiz jāskaita klāt transporta izmaksas,» viņa norāda, ka tirgošanās Rīgā SIA Ābolītis nebūtu izdevīga. SIA Ābolītis tirgo dzērvenes, dzērvenes ar cukuru, ābolus, marinētus gurķus u.c. produkciju gadatirgos Liepājas pusē un Maxima un Rimi veikalu tīklos citur Latvijā. Vienlaikus SIA Ābolītis vadītāja piekrīt, ka pašlaik ir ražas novākšanas laiks, kad uzņēmuma darbība fokusējas uz ražas vākšanas darbiem.
«Negribas, ka Ulmaņa tirgus pārvērsots par otru Centrāltirgu, jo gadatirgos un līdzīgos tirdziņos galvenais jau ir tas, ka pircējs produktu nopērk no paša ražotāja, uzņēmuma saimnieka, savukārt, ja tirgo kāds cits, kā Centrāltirgū, produkts zaudē savu vērtību,» norāda jēra gaļas ražošanas uzņēmuma Sidrabjērs saimnieks Imants Dzelme, skaidrojot, ka jebkurš audzētājs lielāko daļu laika pavada savā saimniecībā, tādēļ nebūtu citas izejas, kā vien tādā tirgū kā Ulmaņa tirgus par pārdevēju likt kādu citu cilvēku, produktam zaudējot vērtību. «Es apmēram zinu, kā tas gala rezultātā izskatīsies un man tādu ainu savā uzņēmumā negribas redzēt,» viņš pauž.
Liepkalni valdes loceklis Dagnis Čākurs pauž šaubas, vai Ulmaņa tirgus koncepts varētu darboties ilgtermiņā. «Emocionāli šķiet jocīgi, ka visi ražotāji ir vienuviet kā tirgū, un ka tas varētu darboties ilgtermiņā,» viņš norāda, ka esot grūti iztēloties šāda tirgus darbību.
Savukārt Jānis Sulutaurs jeb Daugmales Jānis, medus ražotājs, uzskata, ka Ulmaņa tirgus ideja neesot peļama, tomēr patlaban šim projektam «trūkst konkrētības», tādēļ vēl grūti spriest par Ulmaņa tirgus veiksmīgumu. Daugmales Jānis pauž bažas, ka «vairāk ļaužu Latvijā kā bija nepaliek, ja nu vienīgi cilvēku skaits samazinās», tomēr norāda, ka, ja šāds tirgus savas durvis vērtu vaļā, viņš būtu gatavs izmēģināt savas produkcijas pārdošanu tajā.
To, ka patlaban trūkst informācijas par Ulmaņa tirgu pauž arī cits ražotājs - konceptuāli uzņēmums būtu gatavs piedalīties Ulmaņa tirgū, tomēr šobrīd trūkst informācijas par šo iespēju un arī par pašu tirgu, Db.lv norādīja saldumu ražotāja Biograph organic sweets valdes priekšsēdētājs Didzis Desainis.
Ulmaņa tirgus pārstāvis O. Mazulis Db.lv pauž, ka sākotnēji interese par dalību Ulmaņa tirgū bijusi liela, tomēr patlaban vietējie ražotāji atbildējuši, ka vēl «paskatīšoties».
«Diemžēl nereti tirgotāji cer, «paskatīties», kā citiem ies, un tad mēģināt ielekt jau braucošā vilcienā,» stāsta O. Mazulis, paužot cerību, ka latviešu tirgotājam ir nepieciešams laiks pierast pie šāda tirgus idejas un pirms Ziemassvētkiem, beidzoties tradicionālajiem rudens gadatirgiem, varētu parādīties lielāka tirgotāju aktivitāte, un varētu domāt par tirgus atvēršanu.
«Varam meklēt citu vietu, ja pašreizējā neapmierina, varam arī runāt par to, ka tirgus varētu tikt atvērts tikai, piemēram, nedēļas nogalēs,» norāda O. Mazulis. «Tiesa gan, tad jālūkojas, vai tirgotāji būs gatavi maksāt divreiz lielāku īres maksu, ja centrs būs atvērts tikai divas dienas nedēļā,» viņš skaidro.
Līdzšinējā tirgus vietā, Ulmaņa gatvē, bijušā tirdzniecības centra Centrex telpu īre tirgus organizētājiem izmaksā 500 latus dienā, neskaitot elektrības un apkures, u.c. izmaksas, stāsta O. Mazulis. «Lai Ulmaņa tirgus atmaksātos, nerunājot nemaz par peļņu, būtu nepieciešami 60 – 80 tirgotāji,» viņš stāsta. Kopš septembra bijušā Centrex centra telpas vairs netiek īrētas.
Bija paredzēts, ka par tirdzniecības vietu iekštelpās Ulmaņa tirgū jāmaksā būtu 15 lati dienā, un sākot no 15 latiem par kvadrātmetru mēnesī, liecina informācija oficiālajā Ulmaņa tirgus mājas lapā. Tirdzniecības vieta ārā Ulmaņa tirgū maksā desmit latus dienā, bet par sešu kvadrātmetru lielu koka mājiņu jāmaksā 250 lati mēnesī. Iepriekš SIA Baltic Expo Centre vadītājs Erlens Kelle pauda, ka īres maksa var atšķirties no tirdzniecības vietas un var būt augstāka par 15 Ls mēnesī par kvadārmetru, atšķirībā no tās vietas.
Ulmaņa tirgus finansējumu nodrošina Baltic Expo Centre direktors Erlens Kelle no personiski aizņemtā kapitāla.