Visticamāk, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta sēdē rīt, 7.martā, tiks atcelta Iki un Cento veikalu operatora SIA Palink pirmās instances tiesas pasludinātā maksātnespēja un nosūtīta lieta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, sacīja bijusī uzņēmuma maksātnespējas administratore Gundega Rozmisa.

Vienlaikus viņa piebilda - ja maksātnespējas lēmums tiktu saglabāts spēkā, uzņēmums «viennozīmīgi ietu uz ārpustiesas aizsardzības procesu (ĀTAP)».

Viņa akcentēja, ka Palink piegādātāji, visticamāk, piekristu ĀTAP procedūrai, jo nav ieinteresēti sadarbības pārtraukšanā, par ko liecinot arī tas, ka piegādes turpinoties vēl arvien.

Rozmisa arī atzina - ja Palink mātesuzņēmums UAB Palink kapitalizētu investīciju parādu, kas, pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas, ir aptuveni 25 miljoni latu, kompānija teorētiski būtu maksātspējīga. Taču viņa uzsvēra, ka UAB Palink šo procedūru nepieciešamības gadījumā var veikt arī ĀTAP gaitā, turklāt Palink īpašnieki apsolījuši, ka strādās pie ĀTAP plāna.

Gadījumā, ja netiks atcelts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums par veikalu IKI un Cento apsaimniekotāja Palink maksātnespējas pasludināšanu, kompānijas akcionāri gatavi tiesāties ar Latvijas valsti, lai piedzītu materiālo un morālo kompensāciju, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Lietuvas Palink dibinātājs un akcionārs Olivers Ortics (Oliver Ortiz).

«Mēs ceram, ka šis smieklīgais lēmums [par maksātnespējas pasludināšanu] tiks atcelts,» norādīja Ortics un piebilda, ka pretējā gadījumā kompānijas akcionāri taisnību meklēs Eiropas institūcijās.

Pēc viņa teiktā, process, kādā Palink tika pasludināts par maksātnespējīgu, bijis kā banānu republikā, lai gan Latviju par tādu nevar uzskatīt.

Tikmēr auditorkompānija PricewaterhouseCoopers, kas ir Palink likumīgais auditors gan Latvijā, gan Lietuvā paziņoja, ka veikalu tīkla Iki un Cento operatora Palink audita procesā līdz pagājušā gada 31.decembrim neesot konstatētas nekādas ar uzņēmuma maksātspēju saistītas problēmas.

Mazumtirdzniecības veikalu IKI un Cento operators Latvijā SIA Palink ieķīlājis visus savus īpašumus par labu mātes kompānijai Lietuvā UAB Palink. Apvienotās daudznozaru arodbiedrība uzskata, ka šādā veidā bez nodrošinājuma tiek atstāti SIA Palink kreditori, tikmēr Palink šādu rīcību skaidro ar nodrošināšanos pret nelabvēļiem.

Saskaņā ar Uzņēmuma Reģistra datiem maija sākumā SIA Palink ieķīlāja visus savus nekustamos īpašumus par labu mātes kompānijai Lietuvā UAB Palink. Kopējā ķīlas summa ir 26,074 miljoni latu. Apvienotās daudznozaru arodbiedrības pārstāvis Jānis Kuzins saistībā ar šo faktu paudis neizpratni, kāpēc manta ieķīlāta ar nosacījumu, ka ķīlas devējam ir tiesības uz visu mantu, pārņemot to bez izsoles.

Apvienotās daudznozaru arodbiedrības pārstāvis Jānis Kuzins gan pauž bažas, ka, ieķīlājot visus īpašumus mātes kompānijai, SIA Palink uzņēmuma kreditorus atstāj bez nodrošinājuma. «Faktiski SIA Palink var pasludināt pats sev maksātnespēju, bet visi īpašumi bez izsoles nonāks mātes kompānijā – respektīvi, nav nekādu draudu, ka maksātnespējas procesā tos varētu izpārdot par labu citiem kreditoriem,» arodbiedrības paziņojumā norāda J. Kuzins.

SIA Palink ir pārliecināta, ka 2. maijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa izbeigs Palink maksātnespējas lietu, un «Latvijas tiesību sistēma uzņēmumu pasargās no atkārtotiem nepareiziem tiesas lēmumiem», Palink vārdā ziņo sabiedrisko attiecību konsultante Velga Ozola.

Augstākās tiesas (AT) Senāts savā spriedumā, ar kuru atcelts šā gada janvārī pieņemtais spriedums par SIA Palink maksātnespēju, atzina, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa SIA Palink maksātnespējas lietā pārkāpusi Satversmes 92. pantā garantētās pamattiesības - tiesības uz taisnīgu tiesu. Spriedumā Senāts atzinis, ka Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu pārkāptas, jo Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, patvarīgi grozījusi SIA Palink maksātnespējas pieteikuma priekšmetu un pamatu un pēc būtības izskatījusi prasību par parādu, teikts SIA Palink paziņojumā.

Savukārt UAB Palink ģenerāldirektors Marsels Haršti (Marcel Haraszti) paudis, ka nepieciešams izstrādāt Maksātnespējas likuma labojumus, «lai šādas situācijas kā ar SIA Palink vairs nevarētu atkārtoties».

SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure lūdz policijai izvērtēt viņai sūtītu e-pastu, kurā viņa saskatījusi draudus. Viņa norādījusi, ka e-pastā viņai izteikti draudi no kāda Nika Berga, ko viņa nepazīst. Palink rīkotājdirektore saredz šo draudu saistību ar SIA Palink maksātnespējas procesu.

«E-pastā man tika izteikti draudi, kurus uztvēru kā reālus un kā rezultātā radās pamats uzskatīt, ka mana veselība un dzīvība ir apdraudēta. Nepazīstu nevienu personu ar tādu vārdu, un mana e-pasta adrese nav publiski pieejama. Nevar nepamanīt, ka vēstules nosūtīšanas laiks sakrīt ar SIA Palink maksātnespējas procesu,» norādīja D. Zundure.

Iesniegumā, ievērojot augstākminēto, Valsts policijai izteikts lūgums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem uzsākt kriminālprocesu par noziedzīgo nodarījumu, kas ir paredzēta Krimināllikuma 132. pantā, un noskaidrot e-pasta sūtītāju.

Tāpat Palink vērsies ar protestu Ģenerālprokuratūrā pret Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas šā gada 5. janvāra spriedumu, ar kuru pasludināta uzņēmuma maksātnespēja. «Šajā situācijā maksātnespējas likumi un tiesas spriedumi tiek izmantoti, lai negodprātīgā veidā pārņemtu veiksmīgu uzņēmumu un, visdrīzāk, labi nopelnītu no maksātnespējas procesa administrēšanas,» iesniegumu komentē Palink rīkotājdirektore D. Zundure.

SIA Palink ir saņēmis vairākkārtējus draudus no iepriekšējā maksātnespējas procesa ierosinātāja, Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina, kurš tagad atkārtoti cenšas panākt maksātnespējas procesa ierosināšanu.

Palink informē, ka konkrētā privātpersona pieprasa samaksāt cesijas ceļā iegūto parādu un līgumsodu par būvkompānijas SIA Landekss it kā sniegtajiem pakalpojumiem, kuri jau iepriekš apstrīdēti no SIA Palink puses. Gadījumā, ja SIA Palink atteiksies segt šo parādu, S. Guščins ir gatavs iesniegt tiesā jaunu pieteikumu par SIA Palink maksātnespēju. SIA Palink norāda, ka šis ir kārtējais mēģinājums kaitēt pilnībā maksātspējīgai kompānijai.

S. Guščins, kurš jau šī gada sākumā panāca nelikumīgu maksātnespējas procesa uzsākšanu pret SIA Palink, tagad apgalvo, ka uzņēmums nav apmaksājis 8900 LVL parādu un tikpat lielu līgumsodu par darbiem, ko pēc SIA Palink pasūtījuma 2009.gadā it kā esot veikusi būvkompānija SIA Landekss. S.Guščins ir nosūtījis 8 identiskus brīdinājumus SIA Palink, pieprasot atmaksāt minēto parādu un līgumsodu, nesamaksāšanas gadījumā draudot ar maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu. Identisku prasījumu jau iepriekš bija sūtījusi pati būvkompānija, taču, tā kā šī prasība bija nepamatota, SIA Palink to apstrīdēja.

Vēl pirms Rīgas Kurzemes rajona tiesas šodienas sprieduma pasludināšanas Iki un Cento veikalu operators SIA Palink saņēmis 17 identiska satura vēstules ar brīdinājumu par nodomu lūgt tiesu ierosināt jaunu maksātnespējas procesu no Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina - iepriekšējā maksātnespējas procesa ierosinātāja.

Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis norāda: šādas aktivitātes sāktas pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumu par Palink maksātnespējas procesa pasludināšanu un uzlika par pienākumu atkārtoti izskatīt sākotnēji iesniegto maksātnespējas pieteikumu.

Guščins, līdzīgi kā iepriekš, pieprasa samaksāt cesijas ceļā iegūto parādu un līgumsodu par būvkompānijas SIA Landekss it kā sniegtajiem pakalpojumiem. Viņš apgalvo, ka uzņēmums nav apmaksājis 8900 latu parādu un tikpat lielu līgumsodu par darbiem, ko pēc Palink pasūtījuma 2009.gadā it kā esot veicis Landekss.

SIA Palink maksātnespējas lietas radītā situācija jau tagad ietekmē uzņēmuma investīciju plānus, informē kompānija.

Šogad Palink plānoja savā darbībā Latvijā ieguldīt 3 miljonus latu, taču šie plāni ir atlikti. «2012.gadā mēs plānojām atvērt divus jaunus veikalus Rīgā – vienu IKI Express veikalu maijā un vienu IKI veikalu decembrī. Tā rezultātā valstī, kurā bezdarba līmenis ir 14%, tiktu radītas līdz pat 70 jaunas darbavietas. Mēs arī plānojām rekonstruēt divus esošos IKI veikalus, taču šobrīd esam spiesti šos plānus atlikt, jo uzņēmuma normāla vadība ir paralizēta,» saka Palink izpilddirektors Marsels Harasti. Nodarbinātības valsts aģentūras operatīvie dati liecina, ka oficiālais bezdarba līmensi valstī šobrīd ir 11.6 %.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Veikalu tīklu Iki un Cento operators SIA Palink šogad darbībā Latvijā plāno ieguldīt ap trīs miljoniem latu, apgalvo kompānijas Lietuvas mātesuzņēmuma UAB Palink ģenerāldirektors Marsels Harasti.

Visa summa tiks izmantota jaunu veikalu atvēršanai un esošo renovēšanai. Investīciju atdeve esot sagaidāma ilgtermiņā.

«Diemžēl pēdējo dienu notikumi var ietekmēt ne tikai Palink investīciju plānus, bet arī negatīvi iespaidot citu starptautisku uzņēmumu plānus Latvijā,» piebilst Harasti.

Vienlaikus viņš atzīst, ka šogad Palink plānots par miljonu eiro (700 tūkst. latu) mazāks apgrozījums nekā pērn - 103,5 miljoni eiro (72,45 miljoni latu).

Jau ziņots, ka tiesas pasludinātā maksātnespēja Palink rada vismaz 300 tūkst. latu zaudējumus nedēļā.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 5.janvārī atzina par maksātnespējīgu veikalu tīklu Iki un Cento operatoru Palink. Par Palink administratori apstiprināta Gundega Rozmisa. Tiesas pasludinātais spriedums nav pārsūdzams.

Pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu uzņēmums NP Foods Lietuvā panācis vienošanos ar Iki un Cento veikalu operatoru SIA Palink, tādējādi patlaban nav problēmu ar kompānijas produkcijas pieejamību veikalos, norāda NP Foods pārstāve Rita Voronkova.

Pēc viņas teiktā, gada sākumā, kad saistībā ar Palink maksātnespējas procesa sākšanos sarežģījās arī sadarbība ar vietējiem ražotājiem, NP Foods sāka meklēt briestošās problēmas risinājumu. Nedēļas nogalē kompānijas pārstāvji Lietuvā tikās ar Palink vadību un panāca vienošanos, kas nodrošinās NP Foods produktu pieejamību Palink tirdzniecības tīkla veikalos.

Voronkova norādīja, ka tikšanās laikā rastais risinājums nodrošinās NP Foods zīmolu Laima, Selga un Gutta produktu piegādi Latvijas tīklam. Jau nākamajā nedēļā, kopīgi strādājot pie produktu portfeļa precizēšanas, iespējama produktu portfeļa paplašināšana Lietuvas tirgū zīmolam Selga, sacīja NP Foods pārstāve.

Balstoties uz būvuzņēmuma SIA Landekss iesniegumu, Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu par iespējamo krāpšanas faktu un mantu piesavināšanos, ko veicis veikalu tīklu Iki un Cento operators SIA Palink, DB informēja Landekss.

Uzņēmuma valdes loceklis Kaspars Žābaks, uzskata, ka šis policijas lēmums vēlreiz apliecinot, ka SIA Landekss bija pamatots iemesls ierosināt SIA Palink maksātnespēju, jo tieši šie fakti bijuši pamatā parādam un iesniegumam par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Savukārt SIA Palink uzsver: «Mūsuprāt, tas ir izmisīgs SIA Landekss mēģinājums novērst uzmanību no nelikumībām SIA Palink maksātnespējas procesā un aizkavēt maksātnespējas procesa izbeigšanu.» Paziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā, ka strīds ar SIA Landekss noticis 2008. gadā, SIA Palink nesaskata citu iemeslu, kāpēc SIA Landekss tikai tagad lūdz izmeklēšanas iestādēm izmeklēt šo lietu.

SIA Palink iesniegusi tiesā prasību pret bijušo maksātnespējas administratori Gundegu Rozmisu par nodarītajiem zaudējumiem, kuru kopējā summa norādīta 295,97 tūkstošu latu apmērā, informē uzņēmums.

SIA Palink prasībā norāda, ka administratore maksātnespējas procesa gaitā ir pārkāpusi savas pilnvaras un izsaimniekojusi uzņēmuma līdzekļus.

«Prasība pret bijušo maksātnespējas administratori šodien iesniegta Rīgas apgabaltiesā. SIA Palink nodarīto zaudējumu summu veido G. Rozmisas apstiprinātie maksājumi speciālistiem, kuri veikti bez kreditoru sapulces piekrišanas, maksa par uzņēmumam nevajadzīgiem pakalpojumiem maksātnespējas procesa laikā, nepamatoti izmaksāta administratora atlīdzība, kā arī apgrozījuma samazinājuma rezultātā negūtā peļņa,» teikst SIA Palink paziņojumā.

«Maksātnespējas procesa laikā esam rūpīgi sekojuši līdzi tajā iesaistīto personu darbībām, lai būtu droši, ka tas netiek izmantots kā līdzeklis personīga labuma gūšanai. Procesa laikā administratore Gundega Rozmisa vairākkārt ir vienpersoniski pieņēmusi neloģiskus lēmumus par SIA Palink līdzekļu izmantošanu, nepamatoti izmaksājot atlīdzību sev, pašas pilnvarotām personām vai ar tām saistītiem uzņēmumiem, kā arī parakstot līgumus par SIA Palink nevajadzīgu pakalpojumu sniegšanu. Administratores darbības, kas, mūsuprāt, ir bijušas pretlikumīgas un savtīgas, tāpat kā viss maksātnespējas process kopumā, mūsu uzņēmumam ir radījušas ievērojamus materiālus zaudējumus, un esam gatavi tiesu darbiem, lai zaudējumus kompensētu,» skaidro SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure.

Veikalu tīklu Iki un Cento operatoram SIA Palink tiesas pasludinātā maksātnespēja rada vismaz 300 000 latu zaudējumus nedēļā, norāda kompānijas Lietuvas mātesuzņēmuma UAB Palink ģenerāldirektors Marsels Harasti.

Viņš norāda, ka šāda tiesas lēmuma rezultātā bizness tiek nopietni traucēts, jo uzņēmuma darbs, maksājumi kreditoriem, operācijas ar nekustamo īpašumu un citas darbības pamatā ir apturētas. «Esam aprēķinājuši, ka tas rada 300 000 latu zaudējumus nedēļā,» piebilst Harasti.

Vienlaikus viņš uzsver, ka šajā lietā tiesvedību nesāka Palink, «lai gan esam pārliecināti, ka likuma spēks un tiesa reizēm ir vienīgie civilizētie līdzekļi, ko izmantot, lai risinātu strīdus starp uzņēmumiem».

Pašlaik kompānija esot pārliecināta, ka pret Palink tiek vērsts izspiešanas mēģinājums, izmantojot likumā pieļautos līdzekļus, lai gūtu materiālu labumu.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, otrreiz skatot Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina prasību par veikalu tīklu Cento un Iki operatora SIA Palink maksātnespēju, to noraidīja.

SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure norāda, ka ir gandarīta, ka uzņēmums ir atbrīvots no nepamatotas apsūdzības par uzņēmuma maksātnespēju.

«Lai arī šodien taisnība bija mūsu pusē, mēs ceram, ka Maksātnespējas likumā drīzumā tiks veikti nepieciešamie labojumi, lai citi uzņēmumi, gan vietējie, gan ārvalstu, tiktu pasargāti no nepamatotu maksātnespējas pieteikumu iesniegšanas. SIA Palink maksātnespējas lieta skaidri norāda, ka, pastāvot neskaidrai likuma interpretācijai, neviens uzņēmums Latvijā nav pasargāts no nepamatota maksātnespējas procesa ierosināšanas,» pēc tiesas lēmuma norāda UAB Palink ģenerāldirektors Marsels Harašti.

UAB Palink, kas pārvalda Iki, Iki Express un Iki Cento veikalus Lietuvā un Latvijā, pagājušā gada konsolidētie ieņēmumi bez PVN) bijuši 636,9 milj. eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2010.gadā.

Savukārt Palink peļņa no pamatdarbības 2011.gadā sasniegusi 30,4 milj. eiro. Tie ir labākie rezultāti firmas 20 gadu pastāvēšanas laikā.

«Šis ir bijis veiksmīgākais gads Palink vēsturē, un mēs paredzam vēl lielākus panākumus 2012. gadā,» stāsta Palink ģenerāldirektors Marsels Harasti.

Pērn Palink akcionārs REWE Group apstiprināja jaunu investīciju plānu Baltijas valstīs 173 milj. eiro apmērā. M.Harasti informē, ka investīcijas lielākoties tiks izmantotas, lai atvērtu jaunus veikalus un pārbūvētu esošos. Pagājušajā gadā uzņēmums atvēra astoņus jaunus veikalus Lietuvā un vienu veikalu Latvijā. Šogad Lietuvā paredzēts atvērt 11, bet Latvijā – trīs jaunus veikalus.

UAB Palink, kas ir 100% Latvijas uzņēmuma SIA Palink akciju īpašnieks, ir noslēdzis pirkšanas-pārdošanas līgumu par 100% SIA Palink daļu pārdošanu.

Saskaņā ar to SIA Palink vienojas par visu akciju nodošanu uzņēmuma SIA Mego īpašumā. Darījums vēl jāapstiprina Konkurences padomei.

«Lēmums par 100% SIA Palink daļu pārdošanu tika pieņemts, lai optimizētu Palink grupas aktivitātes un koncentrētu tās tirgos, kur mūsu darbība ir efektīvāka - Latvijā, nelielās SIA Palink tirgus daļas dēļ, mūsu konkurētspēja bija apgrūtinoša. Tāpat nepamatotais maksātnespējas process, ar ko SIA Palink saskārās 2012.gadā, būtiski ietekmēja mūsu, kā ārvalstu investoru, lēmumu pārtraukt investīcijas Latvijā. Visu šo faktoru kopums veicināja mūs pieņemt lēmumu pamest Latvijas tirgu,» saka UAB Palink izpilddirektors Emīls Stefanovs (Emil L. Stefanov).

Veikalu tīklu Iki un Cento operators SIA Palink saņēmis draudus no personām, kuras saistītas ar maksātnespējas administratori Gundegu Rozmisu. Uzņēmums esot saņēmis brīdinājuma vēstuli no SIA Intermanagement, kurā tiekot draudēts ar atkārtotu maksātnespējas pasludināšanu, ja SIA Palink neapmaksās pakalpojumus, kurus šis uzņēmums it kā sniedza administratorei maksātnespējas procesa laikā.

SIA Intermanagement, kuru maksātnespējas procesa ietvaros bija nolīgusi maksātnespējas administratore G. Rozmisa, apgalvo, ka SIA Palink neesot apmaksājis pēdējo tās izsniegto rēķinu par kopējo summu 15,63 tūkst. Ls, savā paziņojumā norāda SIA Palink.

Savā brīdinājuma vēstulē SIA Intermanagement norādījis, ka maksātnespējas procesa ietvaros tā esot sniegusi administratorei lietvedības un administratora interešu pārstāvības pakalpojumus, kuri neesot apmaksāti. SIA Palink grāmatvedības dokumentos konkrētais rēķins neesot reģistrēts, rēķins netika pievienots arī SIA Intermanagement brīdinājumam.

Ja Augstākā tiesa lems par SIA Palink maksātnespējas procesu atcelšanu, SIA Palink investēs plānotos trīs miljonus latu uzņēmuma attīstībā Latvijā 2012.gadā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma darbība divus mēnešus ir bijusi apturēta, tā savā paziņojumā norāda SIA Palink.

Db.lv jau ziņoja, ka nākamo piecu gadu laikā Palink plāno Latvijā un Lietuvā ieguldīt 122 miljonus latu, tostarp 2012. gadā Palink plānoja Latvijā ieguldīt ap trīs miljoniem latu, sagaidot investīciju atdevi ilgtermiņā.

«Mēs ar nepacietību gaidām Augstākās tiesas Sentāta lēmumu 7.martā, pēc kura tad ceram turpināt īstenot iesāktos plānus IKI veikalu tīkla attīstībā. Plānojam atvērt divus jaunus Iki veikalus Rīgā un veikt divu jau esošo veikalu rekonstrukciju, bet jau gada pirmajā pusē 17 Cento veikali visā Latvijā tiks pārveidoti par Iki zīmola veikaliem,» norāda SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure saka.

Veiktas izmaiņas mazumtirdzniecības veikalu tīkla IKI operatora SIA Palink vadībā. Līdzšinējā rīkotājdirektore Dace Zundure pieņēmusi lēmumu aiziet no uzņēmuma, un viņas vietā par jauno SIA Palink vadītāju iecelts Roberts Ziminskis, kurš līdz šim uzņēmumā ieņēma mazumtirdzniecības vadītāja amatu.

UAB Palink ģenerāldirektors Emils Stefanovs norāda, ka jaunais vadītājs spēs stiprināt sadarbību starp uzņēmumu un tā akcionāriem, kā arī veicināt SIA Palink sekmīgu attīstību.

R. Ziminskis UAB Palink strādā trīs gadus, kļūstot par uzņēmuma tirdzniecības procesu departamenta vadītāju. Vēlāk viņš karjeru turpināja Latvijā, kļūstot par SIA Palink mazumtirdzniecības vadītāju, bet pēdējā laikā vadīja veikalu tīklu Cento Lietuvā, informē uzņēmums.

Jāatgādina, ka SIA Palink likstas piemeklēja pagājušajā gada nogalē, kad tika ierosināts uzņēmuma maksātnespējas process pēc Sergeja Guščina pieteikuma. Viņš cesijas ceļā bija ieguvis no starp Landekss un Palink 2008. gadā noslēgtā ģenerālbūvuzņēmēja līguma izrietošu prasījumu pret Palink par it kā veikto būvdarbu apmaksu. Šā gada janvārī Kurzemes rajona tiesa pasludināja uzņēmumu par maksātnespējīgu, taču Augstākā tiesa, lika šo lietu skatīt vēlreiz, un 17. jūnijā tika oficiāli izbeigta SIA Palink maksātnespēja.

Mazumtirdzniecības tīkla Iki apvienošana ar veikalu tīklu Mego ir laba ziņa patērētājiem, apgalvo Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

«Lielāku un spēcīgāku tirgus spēlētāju veidošanās ir pozitīva gan no konkurences viedokļa, gan arī laba ziņa patērētājiem,» uzsver Krūzītis.

LPTA izpilddirektors norāda, ka, pārpērkot kādu no jau strādājošajiem veikalu tīkliem, lai palielinātu tirgus daļu, kopumā ir ierasta prakse mazumtirdzniecībā. «Šajā gadījumā it kā savienojas divi jau Latvijas tirgū zināmi tirgotāji, šādā veidā stiprinot savas pozīcijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgū.»

Mazumtirdzniecības tīklu Mego un Iki darījuma summa varētu būt mērāma 10-25 miljonu eiro apmērā, savas aplēses izteica Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

Danusēvičs uzskata, ka tīklu apvienošana palielinās Mego konkurētspēju un apvienotais tirgotājs varēs veiksmīgāk konkurēt ar starptautiskajiem tīkliem Maxima un Rimi, kas patlaban dominē Latvijas mazumtirdzniecības tirgū.

Tāpēc viņš šo darījumu kopumā vērtē atzinīgi. «Tas ir pozitīvi, ka nacionālie tirgotāji rod iespēju attīstīties, un šis darījums ir pirmā reize, kad kāds nozīmīgs Latvijas tirgotājs nopērk ārzemju tirgotāju.»

Augstākā tiesa atcēlusi Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumu, ar kuru SIA Palink tika pasludināts par maksātnespējīgu. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams.

«Palink komandas vārdā varu sacīt, ka esam ļoti gandarīti par Augstākās tiesas lēmumu. Šī ir ļoti pozitīva zīme mums, mūsu piegādātājiem, sadarbības partneriem un klientiem. Ceru, ka pavisam drīz varēsim turpināt īstenot iesāktos plānus IKI veikalu tīkla attīstībā, un piedāvāt mūsu klientiem labāko kvalitātes un cenas attiecību. Kopš paša sākuma, kad tika uzsākts Palink maksātnespējas process, mēs bijām pārliecināti, ka tas ir nepamatots. Augstākās tiesas lēmums šodien biedzot apstiprināja, ka Palink bija taisnība. Protams, mūs šajā lietā vēl sagaida gala lēmums, ko atkārtoti izskatīs Rīgas Kurzemes rajona tiesa. Taču patiesi ceram, ka tas būs pozitīvs, un uzņēmums varēs pilnībā atjaunot savu darbību,» saka Dace Zundure, SIA Palink rīkotājdirektore.

SIA Palink ilggadējie piegādātāji pauž neizpratni par to, ka Latvijas likumdošanas nepilnību dēļ jācieš pilnībā maksātspējīgam uzņēmumam.

Palink piegādātāji uzsver, ka attiecīgajām uzraudzības iestādēm būtu rūpīgāk jāizvērtē maksātnespējas ierosināšana un tās pamatotība, kā arī jādara viss, lai panāktu maksimāli ātru situācijas ap SIA Palink atrisinājumu.

SIA Lāči saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis radušos situāciju vērtē negatīvi, jo SIA Palink ir viens no SIA Lāči ilggadējiem un pastāvīgiem sadarbības partneriem. «Šobrīd turpinām produkcijas piegādi SIA Palink veikaliem. Ņemot vērā šo nepatīkamo gadījumu, turpmāk attiecīgajām uzraudzības iestādēm būtu rūpīgāk jāizvērtē maksātnespējas ierosināšana un tās pamatotība, kā arī jāveic attiecīgās korekcijas likumdošanā. Gribu uzsvērt, ka ļoti nepatīkami šājā gadījumā ir tas, ka cieš ne tikai uzņēmums, kam ierosināta maksātnespēja, bet arī tā sadarbības partneri.»