Kad cilvēks maina darbavietu un izvēlas starp divām līdzīgām kompānijām, izšķirties par labu vienai vai otrai palīdz darba vide, biroja iekārtojums un iekšējā kultūra.
Kopumā darba vidi ietekmē fiziskā vide, kultūra, tas, kā kolēģi un vadītāji cits pret citu izturas, un tehnoloģijas, ar ko jāstrādā. «Mums bija sajūta, ka Latvijā mazliet trūkst izpratnes par to, kas ir labs birojs. Vēlējāmies labāk izprast, kas notiek to uzņēmumu vidū, kas par to domā un iegulda darba vidē. Tāpēc nolēmām veikt pētījumu, lai palīdzētu darba devējam celt produktivitāti un kopumā nodrošināt labāku vidi saviem darbiniekiem,» saka Marta Kāle, darba devēja tēla konsultāciju uzņēmuma Erda līdzradītāja.
Erda un nekustamo īpašumu kompānijas Vastint Latvija kopīgi veiktajā pētījumā par darba vidi aptaujāti 65 uzņēmumi. «51% gadījumu aptaujātie domāja, ka elastība nozīmē atvērtā plānojuma biroju. Joprojām ir darba telpas, kas tā top, bet atvērtā plānojuma birojs vairs netiek uzskatīts par labāko iespējamo. Ir svarīgas gan tādas telpas, kur strādāt komandās, gan privātas telpas, kur parunāt pa telefonu vai pastrādāt klusumā, kā arī paēst un atpūsties,» saka M. Kāle.
Savukārt 39% aptaujāto atzinuši, ka birojos nav elastības mainīt to iekārtojumu. Vastint Latvija mārketinga vadītāja Līga Daniļeviča akcentē, ka pēdējā laikā pasaulē birojos darbavietu skaits tiek plānots mazāks par strādājošo skaitu, jo mūsdienās daļa darbinieku daudz laika pavada ārpus kompānijas un strādā attālināti. Bieži darbiniekiem nav konkrēta darbagalda. Uzņēmumiem tas savukārt ļauj ieplānot vietu, piemēram, kopstrādes vai fokusēšanās funkcijai. «Ja reiz uzņēmējs iegulda līdzekļus birojā, ir svarīgi, lai darbiniekiem tur patiešām patīk atrasties un viņi labāk izvēlas strādāt ofisā, nevis no mājām vai kafejnīcas,» saka M. Kāle.
Ne visiem piemēroti
Personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma DarbaGuru vadītāja Inga Daliba uzskata, ka atvērtā tipa biroji nav piemēroti visiem personību tipiem vai visu darbu izpildei. Viņas skatījumā, konkrēti iekārtota darba vide piesaista konkrēta tipa cilvēkus. Ja uzņēmuma kultūra paredz šo pilnīgas atvērtības un caurspīdīguma aspektu, atvērta tipa birojs ir tam piemērots. Savukārt, ja darba pienākumu izpildei nepieciešama īpaša koncentrēšanās, klusums, konfidencialitāte, tad darba vietai jābūt norobežotai.
Twino nav bijis atvērtā plānojuma piekritējs, un jau no pirmsākumiem telpas ir veidotas pēc komandu principa, stāsta Twino cilvēkresursu un komunikācijas vadītāja Laura Krastiņa. Proti, vienā telpā tiek pulcēti kolēģi, kuri ikdienā cieši sadarbojas, turklāt tas ne vienmēr nozīmē sadarbību vienas funkcijas ietvaros. Tāpat uzņēmumā diezgan bieži tiek mainīts komandu darba telpu izvietojums atkarībā no iecerētajiem biznesa projektiem. «Protams, ne mazāk svarīgas ir arī telpas, kas domātas atklātai komunikācijai ar kolēģiem, tostarp atpūtai. Birojā nosacīti šādas telpas var iedalīt trijās daļās – brokastu un pusdienu tikšanās vieta, kur neformālā gaisotnē iespējams pārrunāt ikdienas aktualitātes pie tases kafijas vai kādas vitamīnu devas svaigu augļu formātā, tikšanās telpām, kur darba jautājumi jau tiek risināti formālākā gaisotnē. Mums ir arī vairākas telpas, kur darbinieki kopīgi izklaidējas – spēļu istaba, kur atpūtas brīžiem iespējams izvēlēties sev piemērotas izklaides un spēles, kā arī galda tenisa telpa, ko bez sportiskajām aktivitātēm un iekšējiem turnīriem izmantojam arī kopīgām tikšanās reizēm, gan svinot lielās un mazās uzvaras, gan informējot darbiniekus par jaunajām uzņēmuma iecerēm,» viņa stāsta.
Pa zonām
Tele2 nesen rekonstruētā biroja telpas ir sadalītas dažādās zonās, lai būtu iespēja strādāt gan nelielās darba grupās un komandās, gan arī vienatnē, lai cilvēkiem būtu izvēles iespējas un pieejamas darba vietas atkarībā no konkrētajā dienā un brīdī veicamajiem darba pienākumiem. «Tā bija viena no svarīgākajām lietām, ko ņēmām vērā, veicot biroja rekonstrukciju,» akcentē Aija Bite-Ozere, Tele2 personāla vadītāja. Iekšējās aptaujas dati rādīja, ka aptuveni 70% darbinieku vēlējās birojā klusās zonas, lai varētu strādāt klusumā un koncentrēties konkrētu darbu veikšanai. 90% darbinieku minēja, ka atrodas darbā, bet tikai 37% no tiem konkrētajā brīdī atradās pie sava darbagalda. Tas nozīmē, ka viņi ir vai nu sapulcēs, vizītē pie klientiem vai arī kopā ar kolēģiem risina kādu jautājumu, sēžot uz dīvāna un baudot kafiju. Ņemot vērā šo informāciju un to, ka 77% sapulču notiek divu līdz četru cilvēku lokā, īpaši piedomāts pie tā, lai darbiniekiem būtu ne tikai maksimāli daudz izvēles iespēju, kur birojā strādāt, bet arī dažādas tikšanās un sapulču vietas nelielam cilvēku lokam.
I. Daliba piebilst, ka biroju zonējuma robežas mūsdienās vairs nav tik strikti noteiktas, jo vienam patīk strādāt pie datorgalda, citam – ieritinoties bezformīgā, bet gana ērtā pufā, citam – pie stāvgalda vai pie kopēja sapulču galda. Vadītāja uzdevums ir rūpēties par biznesam labvēlīgas biroja atrašanās vietas izvēli, telpu plašumu, atbilstoši kolektīva lielumam, labu apgaismojumu, iespēju pastāvīgi ik pa laikam telpas vēdināt, dzeramo ūdeni u.tml. Apsveicami, ja iekārtojums tiek veidots kopā ar darbiniekiem, ieklausoties viņu idejās un priekšlikumos. «Darba rezultāts ir atkarīgs arī no tā, cik labi darbinieks jūtas tur, kur darbojas,» uzsver I. Daliba.
Visu rakstu lasiet 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!