Zviedrijas sadzīves tehnikas ražotājs "Electrolux" pērn strādāja ar 1,32 miljardu kronu (116 miljoni eiro) zaudējumiem salīdzinājumā ar 4,7 miljardu kronu peļņu 2021.gadā, liecina kompānijas ceturtdien publiskotais pārskats.

Tajā norādīts, ka uzņēmuma produkcijas pieprasījumu negatīvi ietekmēja augstā vispārējā inflācija, procentu likmes, enerģijas cenas un ģeopolitiskais saspīlējums.

Tikai ceturtajā ceturksnī "Electrolux" zaudējumi sasniedza 1,9 miljardus Zviedrijas kronu pretstatā 596 miljonu kronu peļņai 2021.gada oktobrī-decembrī.

Gada pēdējos trīs mēnešos "Electrolux" apgrozījums bija 35,8 miljardi kronu, kas ir nedaudz vairāk kā pirms gada. Visā 2022.gadā apgrozījums sasniedza 134,9 miljardus kronu.

Pērn "Electrolux" paziņoja par izmaksu samazināšanas programmu saistībā ar mazāku pieprasījumu un ieņēmumiem. Uzņēmums brīdināja, ka samazinās līdz 4000 darbavietu, no kurām lielākā daļa ir Ziemeļamerikā.

Nav viegli izveidot ērtu, funkcionālu un vienlaikus skaistu virtuvi. Lai iegūtu vēlamo rezultātu un izveidotu ideālu vidi virtuves iekārtojumam, var paiet zināms laiks. Dažiem daudz svarīgāka var būt lielas ģimenes mājas projektēšana ar aktīvu un plašu dzīvojamo zonu. Turklāt virtuves estētika, skapji, darba virsmas, virtuves tehnika un citi aspekti var tikt būtiski mainīti, ja vēlies mājīgu un ērtu mājokli. Katram no tiem ir īpašas nianses, kas jāņem vērā, tāpēc šajā rakstā apskatīsim dažus ieteikumus ideālās virtuves projektēšanai.

1. Veido to ar nolūku

Ideāla virtuve ir radīta, ņemot vērā mājas iemītnieku vajadzības. Ir svarīgi ņemt vērā, cik ģimenes locekļi to ikdienā izmantos un cik bieži.

Parasti, ja Tu ikdienā daudz gatavo vai uzņem viesus un vēlies virtuvē izveidot viesu zonu, kas ļautu Tev gatavošanas laikā būt ar saviem viesiem vai ģimeni, tad virtuvē noteikti iederēsies salas virsma. Virtuves sala nodrošina viesiem vietu, kur sēdēt, un virsmu, uz kuras gatavot ēdienu un pasniegt uzkodas. Stūra noliktavu, kas padarīs virtuvi sakoptāku un sakārtotāku, var izmantot arī, lai palielinātu radošumu un maksimāli izmantotu virtuvē pieejamo telpu. Tava virtuve var iegūt vairāk letes un uzglabāšanas vietas, uzstādot stūra uzglabāšanas skapīti vai plauktus.

Starptautiskajā dizaina konkursā Electrolux Design Lab Helsinkos augstu atzinību izpelnījusies Viļņas Mākslas akadēmijas studenta Dominika Budina piedāvātā ideja - bērnu ratiņi ar gaisa filtru, kas pasargā mazuli no piesārņota gaisa.

Konkursa komisija ne tikai novērtējusi viņa piedāvājuma aktualitāti, bet arī prognozējusi tam komerciālu veiksmi un iespējas nostiprināties pasaules tirgū, raksta Faktai.lt.

Šogad konkursam bija pieteikušies 1500 dalībnieki no 56 pasaules valstīm. Atlasi uz trešo kārtu izturējuši seši no viņiem. 23 gadus vecā lietuviešu studenta darbs ar devīzi Gaisa vairogs ieguvis otro vietu un 6000 eiro prēmiju.

Jautāts par saviem panākumiem, Dominiks atzīst, ka cerējis iekļūt pirmajā simtniekā, bet iespēja piedalīties finālā un godalgotā vieta pārsteigusi arī viņu pašu.

«Man liels prieks par šo uzvaru. Starptautiskais konkurss Electrolux Design Lab ne tikai dod iespējas iepazīstināt pasauli ar savām idejām, bet ļauj arī mācīties, paver radošo brīvību un veicina inovāciju ieviešanu,» viņš sacījis.

Zviedrijas sadzīves tehnikas ražotājs Electrolux AB trešdien paziņojis par trešā ceturkšņa tīrās peļņas kritumu, ziņo The Wall Street Journal.

Kompānijas, kas ražo tādas preces kā putekļu sūcēji, ledusskapji un trauku mazgājamās mašīnas, tīrā peļņa bijusi 1,38 miljardi Zviedrijas kronu (205 miljoni ASV dolāru).

Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā Electrolux nopelnīja 1,63 miljardus kronu.

Analītiķi bija prognozējuši, ka sadzīves tehnikas ražotāja peļņa būs samazinājusies vēl vairāk - līdz 1,12 miljardiem kronu.

Medijs norāda, ka pagājušajā gadā Electrolux ieguva no zemajām izejmateriālu cenām, kas kopā ar būtisku izmaksu samazināšanu un lielākām produktu cenām noveda pie augstākas rentabilitātes.

Divi no lielākajiem sadzīves tehnikas zīmoliem vienojušies par savstarpēju, vairāk nekā 3 miljardus vērtu darījumu, ziņo BBC.

Electrolux iegādāsies General Electric sadzīves tehnikas biznesu, par to maksājot 3,3 miljardus ASV dolāru (2,59 miljardus eiro). Tas ir Zviedrijas kompānijas lielākais darījums un sniedz tai lielāku klātbūtni ASV tirgū.

Electrolux, kas izmanto arī zīmolus Zanussi, AEG, ir pasaulē otrs lielākais sadzīves tehnikas ražotājs, kuru pārspēj tikai Whirlpool.

«Šis ir vēsturisks brīdis un svarīgs stratēģisks solis,» pavēstījis Electrolux vadītājs Keits MakLoglins (Keith McLoughlin).

Zviedrijas kompānija Electrolux 1. septembrī uzsākusi akciju, kuras laikā Facebook lietotājiem, kuri kļūs par uzņēmuma sekotājiem sociālajā portālā Facebook, būs iespēja noteikt ziedojumu apmēru, kas tiks novirzīts pētījumiem par plastmasas piesārņojumu pasaules okeānos.

Par katru jaunu sekotāju Electrolux ziedos vienu eiro starptautiskajām jūras izpētes organizācijām Algalita un 5 Gyre.

Ik gadu pasaulē tiek saražotas 260 tonnas plastmasas, no kuriem tikai 5% ir pārstrādājams materiāls, liecina aprēķini.

Liela daļa plastmasas nokļūst Zemeslodes okeānos. Piemēram, Klusajā okeānā plastmasas atkritumi aizņem milzīgas teritorijas, kas ieguvušas apzīmējumu Lielais Klusā okeāna atkritumu lauks (Great Pacific Garbage Patch), kura lielums tiek lēsts 150 tūkstošu kvadrātkilometru apmērā. Plastmasas atkritumi ievērojami piesārņojuši arī citus okeānus.

2008. gadā Electrolux uzsāka projektu, kurš tiek saukts par Vac from the sea, kura mērķis ir pievērst uzmanību plastmasas piesārņojumam jūrās un okeānos. Projekta ietvaros kompānija izveidojusi arī piecus Green Range putekļusūcēju paraugmodeļus, to korpusā izmantojot savākto plastmasu no Ziemeļu jūras, Indijas okeāna, Vidusjūras, Klusā okeāna un Baltijas jūras, informē Electrolux.

Electrolux, pasaulē otrs lielākais sadzīves tehnikas ražotājs, saistībā ar izmaksu pieaugumu palielinās cenas Eiropā, ziņo BBC.

Saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju importēto izejvielu un transporta izmaksas 2011.gada pirmajos mēnešos ir būtiski pieaugušas.

Electrolux plāno palielināt cenas par 5 - 7% no šā gada 1. oktobra.

Kompānija jau bija paziņojusi par cenu kāpumu Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aprīlī Zviedrijas kompānija ziņoja par pirmā ceturkšņa peļņas samazināšanos gada griezumā. Kā iemesls tika minēts tieši izejmateriālu, piemēram, tērauda, ķīmisko vielu un plastmasas, cenu kāpums.

«Pēdējo 18 mēnešu laikā dažu Electrolux svarīgāko izejvielu vidējās izmaksas pieaugušas no 40% līdz 90%, un transportēšanas izmaksas arī ir būtiski augušas,» teikts kompānijas paziņojumā.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentes Kristīnes Bulas dizaina ideja interjera aksesuāram svaigam gaisam Coco ir iekļauta 20 pasaules labāko darbu vidū starptautiskā dizaina konkursā Electrolux Design Lab 2013.

Tādejādi pirmo reizi konkursa vēsturē ideja no Latvijas ir nokļuvusi konkursa pusfinālā.

Pusfinālā iekļuvušas arī tādas citu valstu studentu idejas kā «elpojoša siena», kas tīra gaisu, virtuves iekārta, kas novērš vientulību, tīrīšanas robots, kas darbojas, izmantojot kinētisko enerģiju un citas.

Coco ir interjera aksesuārs, kas absorbē putekļus un kalpo kā dzīvestelpas dekors. Tas neizmanto elektroenerģiju, bet darbojas, izmantojot magnētus, kuri rada kustību un līdz ar to – arī gaisa plūsmu. Gaisa atsvaidzinātajam lietotājs var izvēlēties dažādus aromātus – savvaļas piparmētru, kanēli vai lavandu.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Amerikas un Eiropas patērētājiem atturoties no lieliem pirkumiem, Whirlpool Corp., pasaulē lielākā mājsaimniecības ierīču ražotāja, trešā ceturkšņa peļņa samazinājusies par 9,2%, ziņo Bloomberg.

Tīrā peļņa sarukusi līdz 79 miljoniem ASV dolāru jeb 1,02 ASV dolāriem uz akciju.

Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā ASV, Mičiganā bāzētā kompānija nopelnīja 87 miljonus ASV dolāru jeb 1,15 ASV dolārus uz akciju.

Apgrozījums trešajā ceturksnī pieaudzis par 0,5% līdz 4,52 miljardiem ASV dolāru, kas liecina par ievērojamu apgrozījuma pieauguma palēnināšanos.

Ieņēmumi Ziemeļamerikā samazinājušies par 3% līdz 2,4 miljardiem ASV dolāru, bet apgrozījums Eiropā sarucis par 8% līdz 827 miljoniem ASV dolāru.

Kā vēstīts, arī Zviedrijas sadzīves tehnikas ražotājs Electrolux AB trešdien paziņoja par trešā ceturkšņa tīrās peļņas kritumu.

Zviedrijas mājsaimniecības ierīču ražotājs Electrolux AB trešdien paziņojis, ka tā ceturtā ceturkšņa tīrā peļņa augusi par 2%, pateicoties zemākām pārstrukturēšanas izmaksām Eiropā un Ziemeļamerikā, bet apgrozījums samazinājies, nesasniedzot prognozes, ziņo AP.

Kompānija, kuras galvenā mītne atrodas Stokholmā, ceturtajā ceturksnī strādājusi ar tīro peļņu 677 miljonu kronu (53 miljoni latu) apmērā. Tas ir nedaudz vairāk nekā tā nopelnīja atbilstošajā laika periodā iepriekšējā gadā, kad guva 644 miljonu kronu peļņu.

Apgrozījums samazinājies līdz 27,6 miljardiem kronu no 28,2 miljardiem kronu pirms gada.

Jaunais vadītājs Keits MakLoglins (Keith McLoughlin), kurš amata pienākumus sāka pildīt 2011.gada 1. janvārī, paziņojis, ka ir apmierināts ar rezultātiem, paskaidrojot, ka, neraugoties uz dārgākām izejvielām un spēcīgāku konkurenci, viņa kompānija ir spējusi uzlabot rezultātus visās tās darbības jomās. «Esmu ļoti lepns,» viņš teicis.

Piektdienu Eiropas akciju tirgi sāka ar kritumu, jo vairāku uzņēmumu finanšu rezultāti radīja vilšanos investorus, kā arī tirgus gaida Lielbritānijas provizoriskos IKP datus.

Rezultātā Stoxx Europe 600 samazinājās par 0,3%, Vācijas DAX 30 – par 0,3%, Francijas CAC 40 – par 0,65%, bet Lielbritānijas FTSE 100 –par 0,1%.

Investorus apbēdināja Volvo AB un Electrolux trešā ceturkšņa finansiālie rādītāji, kā rezultātā uzņēmumu akcijas piektdien nokritās par att iecīgi 5,35% un 5,5%. Volvo peļņa trešajā ceturksnī sarukusi par 18%, tādējādi uzņēmums plāno samazināt darbinieku skaitu par 2000. Par tikpat darbinieku skaitu samazinās arī sadzīves tehnikas ražotājs Electrolux, jo trešā ceturkšņa rezultāti nav sasnieguši prognozētos. Uzņēmuma peļņa sarukusi par 24%.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu.

Tā secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās 2021.-2025.gadam.

Nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā - loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana un citi faktori - izmaksu pieaugums varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu, aplēsts pētījumā.

Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirmspandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Uzņēmumiem būtu jāiesaistās ilgtspējīgā attīstībā un sociālā darbā, jo tas nostiprina uzņēmuma reputāciju un lojalitāti, palīdz darbiniekiem kļūt augstāk kvalificētiem un motivētākiem, kā arī rada kvalitatīvāku gan darba vidi, gan sabiedrību, trešdien seminārā Stratēģiskās sociālās investīcijas: win-win pieeja stāstīja Korporratīvās ilgtspējas un atbildības institūta (Institute for Corporate Sustainability and Responsibility) pārstāve Dace Avena.

Seminārā tika runāts par to, kādēļ stratēģiskās sociālās investīcijas (SSI) uzņēmumiem ir nozīmīgas, kā izvēlēties uzņēmumam atbilstošās mērķa grupas, ar kurām strādāt sociālās atbildības veicināšanas virzienā. Tika stāstīts arī par to, kā saprast, kas ir interesants uzņēmumā strādājošiem. Savā pieredzē par darbinieku brīvprātīgo darbu stāstīja SEB bankas pārstāve Agnese Strazda, pieredzē par sociālās atbildības veicināšanu dalījās Electrolux Latvia pārstāvis Eduards Reneslācis un Soros Foundation Latvia pārstāve Aija Tūna.

Viens no semināra organizatoriem – asociācija Dzīvesprieks nodarbojas ar bāreņu un bez vecāku gādības palikušu jauniešu skološanu. Papildus arodizglītības programmām jauniešiem tiek mācīta angļu valoda, datoru mācība un mājsaimniecības priekšmeti. Dzīvesprieka pārstāve Līga Landiša stāstīja par asociācijas pieredzi, sadarbojoties ar uzņēmumiem un institūcijām. Asociācjai izveidojusies sadarbība ar Electrolux, GlaxoSmithKline, Hauska Partner, If, Intrac, Krāsu serviss, Nordea, Oriflame, Prolux, SEB banka, Snickers, StoraEnso, Systemair, TBWA Latvia, Vairāk saules, Vivacolor, arī zvērinātu advokātu biroju Petrovs un partneri, kā arī British Chamber. Daži uzņēmumi atbalsta asociāciju materiāli, bet ir arī tādi, kas iesaistās audzēkņu izglītošanas darbā, vēlāk arī pieņemot apmācītos audzēkņus darbā. «Uzņēmumiem jābūt sociāli atbildīgiem, jo tādējādi tiek izglītots arī potenciālais kompānijas klients vai darbinieks,» norādīja D. Avena.

Anglis Džims Viliamsons no Dērbijšīras vēl joprojām savā vasarnīcā izmanto vairāk nekā 70 gadus vecu ledusskapi, kas izgatavots īsi pirms Otrā pasaules kara vai tā laikā.

Senlaicīgā iekārta bijusi pastāvīgā lietošanā kopš tās iegādes brīža un vēl joprojām darbojas, uzglabājot pārtikas produktus svaigus. Kā novērtējuši eksperti, šis ledusskapis ir vecākais funkcionējošais ledusskapis Anglijā.

Salīdzinot seno ledusskapi ar mūsdienu iekārtām, tas patērē ievērojami vairāk elektroenerģijas un tā ietilpība ir tikai 109 litri.

Stāsts, kā antīkais ledusskapis nonācis pie Viliamsona, vijas cauri vairākiem gadu desmitiem. «Mana tante pirms vairākiem gadiem pierakstījās garā gaidīšanas sarakstā, lai saņemtu divus ledusskapjus: vienu sev pašai, otru savai māsai - manai mammai. Pēc ledusskapja iegādes līdz 60-to gadu sākumam tas atradās manu vecāku mājās, pēc tam viņi pārvācās uz vasarnīcu Dērbijšīrā, paņemot līdzi arī ledusskapi. Savukārt, es šo vasarnīcu ieguvu mantojumā, tomēr tagad ar sievu esam iecerējuši to pārdot,» stāsta vecākā ledusskapja īpašnieks.

Mājsaimniecības elektroierīču ražotājas Whirlpool un Electrolux brīdinājušas, ka pircējiem šogad būs jāizdod vairāk naudas, lai iegādātos ierīces, jo kompānijām jāmaksā vairāk par, piemēram, tēraudu un varu, vēsta CNBC.

Ierīču ražotājas, kas trešdien paziņoja par ceturkšņa peļņu, pārsniedzot prognozes, norādījušas, ka cenu pieaugums ir dabisks, ņemot vērā materiālu izmaksu straujo pieaugumu šajā gadā.

Saskaņā ar Electrolux sniegto informāciju cenu pieaugums Ziemeļamerikā ir vidēji 4%, un grupa plāno cenu kāpumu arī Eiropā un Latīņamerikā.

Whirlpool jau aprīlī paaugstinājusi cenas visā pasaulē, pieaugumam dažādos tirgos atšķiroties.

Analītiķi gan raizējoties, ka cenu pieaugums nebūs pieņemams pircējiem, galu galā negatīvi ietekmējot pieprasījumu.

Ģertrūdes iela no Brīvības līdz K. Barona ielai ir dzīvīga un pašpietiekama – grūti iedomāties, kā te varētu pietrūkt. Īsajā ielas posmā atrodami visdažādākie uzņēmumi – sporta klubs un skaistumkopšanas saloni, tepat ērti nopērkama pārtika, apģērbi, apavi, ziedi, medikamenti un zoopreces. Tomēr, līdzīgi kā citur galvaspilsētas centrā, vairākums «redzamo» uzņēmumu pārstāv ēdināšanas nozari.

Lai arī Ģertrūdes ielā ir vesela plejāde ēdināšanas uzņēmumu, to nevar būt par daudz, spriež Liene Jermacāne, kafejnīcas Maize vadītāja. Viņas vadītais uzņēmums ar kaimiņiem sadzīvo labi un nekonkurē ne ar vienu. «Ja pasniedz kvalitatīvu ēdienu, nevajadzētu baidīties par to, ka varētu iet slikti. Galvenais – kā pasniedz, kāda ir ideja un cenas,» stāsta L. Jermacāne.

«Ģertrūdes iela ir ļoti populāra, tuvu centram. Te rosās ļoti liela dzīvība. Biznesam šī iela ir fantastiska. Sākotnēji mēs te bijām teju vienīgais restorāns, bet lēnām viss attīstās,» spriež restorānu Steiku haoss un KID* vadītāja Inga Sīle. Attīstība varētu būt saistīta ar to, ka uzņēmēji saprot – te apgrozās daudz biznesa cilvēku, jo tuvumā ir dažādi biroji un iestādes, kur strādā potenciālie klienti. Svarīgs aspekts ir arī tas, ka te var ērti novietot automašīnu.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.