Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Biznesu Laura Lapiņa un Solvita Lazdāne sākušas ar aromātiskiem telpu dekoriem un gaisa atsvaidzinātājiem Kaza, bet nākotnē iecerējušas izstrādāt arī aromātus pasākumiem, piemēram, kāzām

«Mums abām ir mazi bērni, tāpēc gribējās atrast nodarbošanos, ko varētu darīt kopā ar viņiem. Līdz ar to mums dzima ideja darīt kaut ko pašām, lai varētu kontrolēt savu laiku un lai tas būtu kaut kas pietiekami veselīgs, kas nekaitētu mūsu bērniem,» stāsta Laura Lapiņa, telpu dekoru un gaisa atsvaidzinātāju zīmola Kaza idejas līdzautore. Viņas biznesa partnere Solvita Lazdāne jau iepriekš bija aizrāvusies ar ēteriskajām eļļām. Smaržu pasaulē tradicionāli lielu uzmanību pievērš parfīmiem, ar ko iesmaržojas sievietes, bet viņām šķita, ka pārāk maz uzmanības tiek pievērsts mājas un jo īpaši darba videi, kur cilvēki pavada daudz laika. Tāpēc viņām dzima ideja piedāvāt aromātiskas lietas mājas iesmaržināšanai. Kaza produkti izgatavoti no ēteriskajām eļļām un vīnogu kauliņu eļļas.

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

Latvijas start up uzņēmums SIA Pic-box uzsācis ekoloģisku gaisa atsvaidzinātāju ražošanu – Re-leaf. Atsvaidzinātāju ražošanai tiek izmantoti Latvijā iegūstami ekoloģiski dabas materiāli.

Kā galvenās izejvielas to izveidē tiek izmantotas priežu skujas un čiekuri, siens, bērzu lapas, upeņu lapas un dambriežu spiras. Lai aromātu padarītu ilgnoturīgu, tajos tiek pievienotas arī dabīgās ēteriskās eļļas.

SIA Pic-box valdes priekšsēdētājs Jānis Trekteris stāsta, ka eksperimentēts ar dažādām izejvielām un to smaržu noturīgumu, līdz tika atrastas piecas, ar kurām spert soli šajā nišā.

Šobrīd tirgū laisti: atsvaidzinātājs Vasara laukos no siena, Sudraba pirts no bērzu lapām, Melnais samts no upeņu lapām, Maigās adatas no priežu čiekuriem un skujām, un Meža karalis no dambriežu spirām.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Dizaineri Čārlzs Bušmanis un Elīna Bušmane sadarbībā ar dizaina domāšanas eksperti Signi Adamoviču izdevuši pirmo dizaina domāšanas atbalsta materiālu latviešu valodā «Dizaina domāšanas instrumentu komplekts».

Dizaina domāšanas metožu apkopojums izdots kāršu formātā. Tas sastāv no 56 kārtīm, kurās ietilpst 46 uzdevumi, kas vada kāršu lietotāju cauri dizaina domāšanas procesam. Uzdevumi papildināti ar ilustrācijām un shēmām. Kāršu komplekts iepakots metāla kārbiņā, lai to būtu ērti nēsāt līdzi somā.

«Tā kā mūsu sabiedrība strauji attīstās un mainās, ir nepieciešami jauni instrumenti, lai radītu un adaptētu produktus un pakalpojumus jaunajai klientu realitātei. Jaunuzņēmumiem un publiskajam sektoram dizaina domāšanas metodes kalpo kā instrumenti, kas palīdz iegūt detalizētu priekšstatu par klientiem un dod iespēju pakalpojumiem kļūt efektīvākiem un lietotājiem draudzīgiem – mazāk rindu, atvieglotas procedūras, uzlaboti e-pakalpojumi,» saka E. Bušmane.

Cēsu kokapstrādes uzņēmums SIA "Qinn Design" kā vienu no produktiem ražo izlietnes no masīvkoka.

"Doma par savu uzņēmumu mums radās, kad SIA "Qinn Design" līdzdibinātājs Toms Plažio strādāja pie CNC iekārtas izveides. Viņu vienmēr ļoti interesējusi inženierija un dažādas mākslas formas, arī iekārta tika būvēta ar mērķi uz tās vēlāk radīt lielizmēra dizaina objektus inovatīvās nestandarta formās. Savukārt, es biju tikko pabeigusi bakalaura studijas psiholoģijā, kas raisīja manī interesi par vides nozīmi mūsu dzīvēs. Uzskatu, ka izvēlētās krāsas un tekstūras, dizaina estētika, interjerā ietverti dabai raksturīgi materiāli un formas ietekmē to, kā jūtamies savā dzīves telpā, spēj iedvesmot un ļauj rast mieru pēc ikdienas steigas. Savukārt, kokapstrādes nozare man vienmēr bijusi tuva, jo tajā darbojas mans tētis," stāsta uzņēmuma līdzdibinātāja Elīza Bartkeviča.

Atklāta pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2025 — nacionālas nozīmes apbalvojumam dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmējot Latvijas dizaina nozares attīstību.

Šogad ieviesti jauninājumi konkursa kategorijās, papildus pastāvošajām piecām kategorijām — produktu dizains, pakalpojumu dizains, komunikācijas dizains, vides dizains un digitālie risinājumi —, ieviešot nomināciju "Jaunais dizainers".

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 (LDGB 2025) konkurss turpina 2023. un 2024. gadā iedibināto konkursa norises un vērtēšanas kārtību, un šis gads ir noslēdzošais trīs gadu norises ciklā, ko organizē Latvijas Dizaina centrs.

"Vēlamies veicināt studentu interesi par dalību konkursā, ko novērojām jau pagājušajā gadā, tāpēc konkursā ieviesta nominācija "Jaunais dizainers", lai topošajiem profesionāļiem, kuri pieteikuši studiju procesa laikā izstrādātus darbus, radītu samērīgu konkurenci un sniegtu atzinību tālākam attīstības iedrošinājumam. Studējošo darbi tiks pieteikti esošajās kategorijās ar papildu atzīmi, ka tas ir studiju laikā izstrādāts darbs, attiecīgi žūrija to ņems vērā, vērtējot darbus un lemjot par to virzīšanu nākošajā kārtā. Finālā iekļuvušie studējošo darbi sacentīsies par "Jaunā dizainera" titulu," komentē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Dizaina uzņēmēju biedrība "Dizaina eksporta alianse" un tās biedri investējuši 25 000 eiro un radījuši zīmolu "Design Latvia", informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Kalēja.

"Design Latvia" ir iecerēta kā Latvijas dizaina kvalitātes zīme, līdzīgi kā "Zaļā karotīte" pārtikas nozarē. Ar "Design Latvia" plānots apzīmēt ne tikai grafisko zīmi un logotipu, bet arī vēstīt par zīmolvedības pieeju. Zīmols izveidots, lai definētu vienotus Latvijas dizaina kodus un kopīgi startētu globālajos tirgos.

"Zīme apstiprina, ka marķētā produkta zīmols seko noteiktām vērtībām un Latvijas dizaina identitātes kodiem. Marķējums kļūs kā kvalitātes, augstu standartu un Latvijas zīmola identitātes tīrības un ētikas principu ievērošanas garantija," norāda I.Kalēja.

Nākotnē biedrība plāno īstenot kopīgas Latvijas dizaina ekspozīcijas nozīmīgākajās dizaina pasaules izstādēs, piesakot sevi kā spēcīgu dizaina kopienu ar jauno zīmolu.

Zīmols Graci sadarbībā ar iepakojuma dizaina aģentūru DPJN par mušļu līnijas HEALTH iepakojuma dizainu ieguvis Red Dot Design Award balvu, kas ekspertu vidū vērtēta kā viens no iekārojamākajiem dizaina apbalvojumiem pasaulē. Zīmola iepakojumi iekļauti Komunikācijas muzeja izstādē Berlīnē, kur tie būs skatāmi blakus citiem iepakojumu dizaina paraugiem līdz nākamā gada 13. janvārim.

Graci (SIA Felici) ieguvis starptautiskas žūrijas atzinību vairāk nekā 8600 pieteikto dizaina paraugu vidū 45 valstu konkurencē. Graci ir Baltijā pirmais zīmols, kas saņēmis atzīmi «Best of the Best» (tulkojumā - «Labākais no labākajiem»), ko ik gadu iegūst nepilns 1% iesniegto darbu. Līdz šim to vidū bijuši tādi zīmoli kā Ferrari, Apple, LG, Nike, Audi, Siemens. Pēc apbalvošanas ceremonijas šā gada 26. oktobrī Graci produkti izvietoti Berlīnes Komunikācijas muzejā līdzās citiem «Best of the Best» laureātiem, savukārt nākamgad dizaina paraugi ceļos uz Red Dot Design Award muzeju Esenē (Essen), Vācijā. Tas būs pirmais no Latvijas iepakojuma dizaina paraugiem, kas nokļūs šajā muzejā.

Kur dzimst dizaina bestselleri? Kurp doties, lai smeltos iedvesmu un radīšanas prieku jaunajai sezonai? Kur rast atbildes uz jautājumiem par dizaina modes tendencēm un špikot idejas?

Protams, Milānā – ikgadējā starptautiskajā dizaina izstādē Salone del Mobile, kas ik pavasari pulcē dizaina industriju no visas pasaules. Skaties, no kuras puses gribi, visi ceļi šogad ved uz Milānu. Lai arī Salone del Mobile ietvaros tika izstāstīti brīnišķīgi stāsti un izspēlētas unikālas dizaina izrādes, nevar nepieminēt EXPO, kas nupat kā vērusi durvis ar grandioziem atklāšanas pasākumiem un kam pamatoti pievērsta visas pasaules uzmanība. Šosezon Milāna ne tikai nodrošina modes un dizaina galvaspilsētas funkciju, bet arī baro planētu un sniedz enerģiju dzīvei (EXPO devīze: Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei). Sākotnēji šķita, ka Milāna visu enerģiju tērēs EXPO un dizaina mese paliks tādā kā paēnā. Taču šādi domāt nebija pamata. Tieši otrādi – fokusējot uzmanību ne tikai uz dizaina skatēm, bet arī uz EXPO, visi ražotāji bija pacentušies ieguldīt līdzekļus gan jaunu produktu izstrādē, gan meses stendos, gan savos t.s. šovrūmos Milānā un izstādes satelītpasākumos FuoriSalone, daudzi no kuriem priecēs Milānas viesus pilsētā līdz pat rudenim.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) pirmo reizi pārstāvēs Latviju Londonas Dizaina biennālē 2018 ar jaunā dizainera Artūra Analta interaktīvo instalāciju «Matter to Matter», informē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

«Matter to Matter» ir instalācija, kurā izmantoti dabīgi materiāli (koks, ūdens) un atspoguļota dabas loma Latvijas kultūrā un ikdienā. Mākslas objekta autors Artūrs Analts iedvesmojies no savas dzimtās pilsētas Rīgas un tās apkārtnes mežiem, kurus ietekmē Baltijas jūras tuvums, veidojot gaisotni un klimatu. Eksponētajā darbā to iemieso zaļā stikla siena, kas ar eksperimentālu tehnoloģiju starpniecību nodrošina dabīgu ūdens agregātstāvokļa pārejas procesu no gāzes līdz šķidrumam. Stikla pamatne pārtop par interaktīvu platformu komunikācijai, kas rekonstruē visiem zināmu fizikālu parādību - kondensāciju. Biennāles apmeklētāji tiks aicināti uz stikla virsmas atstāt pašiem savu vēstījumu, gluži kā bērnībā, kad tika zīmēts uz norasojuša loga.

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Uzņēmumu interese par sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti pieaug, kas saistīts gan ar darba tirgus situāciju un jaunu speciālistu piesaisti, gan konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot vai pilnveidojot esošos produktus

Tā uzskata Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Gadiem tiek runāts par to, ka vajadzīgs veidot tiltu starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Kāda jūsu skatījumā ir šī brīža situācija?

Būtiski, ko noliekam kā atskaites punktu. Pēdējos gados, manuprāt, progress ir novērojams, kas saistīts gan ar dažādu valsts un ES atbalsta programmu īstenošanu, gan zinātniski ietilpīgu uzņēmumu attīstību. Esam novērojuši pastiprinātu uzņēmumu interesi par sadarbības iespējām ar universitāti. Viens no pēdējā laika piemēriem – uzņēmumiem tika izsludināta iespēja pieteikties informatīvajai sesijai par sadarbības iespējām ar universitāti. Mums nebija gaidu par lielu uzņēmumu interesi, uz to skatījāmies kā uz eksperimentu, testu, lai identificētu intereses līmeni. Kopā pieteicās 90 uzņēmumu, kas bija krietni vairāk, nekā gaidījām. Visiem vienā reizē nevarējām noorganizēt šo pasākumu, tādēļ tika organizēti trīs. Šo varam uztvert kā signālu, kas apstiprina interesi.

Preču zīmes LaLampa izveidotājs Kristaps Jaundzems gaismas biznesā ir jau 14–15 gadus, veidojis profesionālus gaismas risinājumus; kupolu līmēšana sākas kā hobijs.

«Ik pa laikam dizaineriem bija vajadzīgi kupoli kā objekti telpā, ar nestandarta izmēriem, un tāpēc veikalu piedāvājumā neesoši. Bija jātaisa pašiem. Sākotnēji sadarbojos ar kupolu meistaru, vēlāk ieinteresējos pamatīgāk un ķēros pats klāt, tā tas amatnieciskums sākās,» uzņēmuma idejas rašanos komentē Kristaps.

Lieta kļuva pašam aizvien interesantāka, viņš sāka izgatavot detaļas, eksperimentēja ar dažādiem audumiem un līmēm, bet nopietnāk kupoliem pievērsies jau krīzes laikā. «Gaismas projektus nevienam nevajadzēja, šajā periodā prasība pēc interjeriem un oriģināliem gaismekļiem kritās, ar lielajiem ražotājiem nevarēju konkurēt un pievērsos mājas lampām,» viņš stāsta.

Noslēdzies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts administrācijas skolas (VAS) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) rīkotais hakatons “Atvērtie dati: inovācija un izaugsme”.

Hakatons norisinājās no 25. septembra līdz 7. oktobrim, taču 9. oktobrī Valsts kancelejā notika noslēguma pasākums. Kopumā hakatonam pieteicās 75 dalībnieki un tika iesniegtas 19 idejas, no kurām līdz finālam nokļuva sešas komandas ar savām idejām.

Dalībnieku uzdevums bija, izmantojot atvērtos datus (datus, kas ir pieejami publiskai lietošanai) un augstvērtīgās datu kopas (dati, kas ir būtiski sabiedrības interesēm un ekonomikai) vai mākslīgo intelektu, lai radītu jaunas idejas un risinājumus, kas veicina sabiedrības labklājību, ekonomisko attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Sešas finālistu idejas, kuras tika prezentētas:

Vācu dizaina zvaigzne Pols Ketcs (Paul Ketz) ieradīsies Latvijā 2.martā, lai nolasītu lekcijas vietējiem dizaineriem un arhitektiem. Ar šīm lekcijām sāksies uzņēmuma Reaton projekts - mc2 Akadēmija, kura mērķis ir arhitektūras un dizaina nozaru attīstība Latvijā.

Reaton globāla līmeņa speciālistus pasniegt lekcijas aicinās vismaz trīs līdz četras reizes gadā, lai veicinātu vietējās industrijas attīstību šajās nozarēs. Tas dos iespēju vietējiem profesionāļiem apmainīties pieredzē ar pasaules vadošajiem dizaineriem un gūt tiešu ieskatu globālajās tendencēs arhitektūrā un dizainā.

Ķelnē dzimušais Ketcs šobrīd dzīvo un strādā Stambulā, kur vada savu dizaina studiju Studio Paul Ketz. Ketcs bieži uzstājas kā vieslektors universitātēs un koledžās visā pasaulē, kā arī piedalās daudzos raidījumos televīzijā un radio. Ketcs ir ieguvis daudzas prestižas starptautiskas balvas, piemēram, Bundespreis eco-design federālo balvu no Vācijas Vides Ministrijas, Creative Design Award Silver no Taivānas Nacionālās zinātņu un tehniloģiju Universitātes, bet pagājušajā gadā – A'Design Award GOLD Itālijā.

Programmas Brigāde konkursā Cēsīs no astoņiem saņemtajiem projektu pieteikumiem finansiālu atbalstu 2500 latu apmērā sava radošā uzņēmuma izveidošanai un attīstīšanai ir saņēmušas četras iniciatīvas – vasaras skola Local Shift, mākslas telpa Mala, dizaina darbnīca Piine un kultūras terase Zaļā zāle.

Ideja par mākslas galeriju, kas apvienota ar dizaina preču veikaliņu un kafejnīcu, mākslas telpas Mala īpašniecei Līvai Graudiņai bija jau kādu laiku. Šo ieceri viņa bija paredzējusi realizēt nākamajā pavasarī, bet, tā kā bija konkurss par iespēju iegūt programmas Brigāde finansiālo atbalstu, viņa saprata, ka ir jāriskē un jāpiedalās konkursā.

Mala ir mākslas galerija un Latvijā ražotu dizaina preču veikals, kā arī vieta dažādiem pasākumiem. Mala vēlas piedāvāt tūristiem alternatīvus suvenīrus, kaut ko tiešām interesantu – gan vietējo darinājumus, gan tādus zīmolus, kas Rīgā jau ir zināmi, bet reģionos vēl ne. Pēc mēneša paredzēts atvērt kafejnīcu-lasītavu. «Kultūra ir tā, uz ko savā attīstībā Cēsu pilsētai un novadam būtu jābalstās, un pamazām Cēsu vadošās personas to sāk saprast. Mēs neesam vienīgie, kas no Rīgas pārcēlušies uz Cēsīm. Tādu nav daudz, bet ir,» saka L. Graudiņa.

Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Latvijas Bankas izsludinātajā inovatīvas eiro kolekcijas monētas dizaina konkursā 1. vieta piešķirta industriālā dizainera Artūra Analta darbam Medus, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Banka konsultēsies ar konkursa uzvarētāju un kaltuvēm, kā šo ideju, izmantojot autora iecerētos materiālus, īstenot monētā.

Atklātajā konkursā kopumā tika iesniegti 42 darbi, ko vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija. Artūra Analta darbi (ar devīzi Valters Caps un Daugava) bija starp godalgotajiem arī iepriekšējā, 2015. gadā rīkotajā inovatīvas monētas dizaina konkursā (šajā konkursā 1. vietu ieņēmušais arhitekta Mārča Kalniņa darbs Z134M 2016. gada nogalē pārdzima monētā Zeme).

Šogad konkursā 2. vieta piešķirta Mārča Kalniņa darbam H2OABC, bet 3. vieta – mākslinieka Artūra Šēnfelda darbam Zelta vērtības.

1. un 2. novembrī Skotijā par uzvaru pasaulē vadošajā videi draudzīgo biznesa ideju konkursā «ClimateLaunchpad 2018» cīnīsies trīs Latvijas komandas; starptautisko konkursu Latvijā pirmo reizi īstenoja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrika.

Konkurss «ClimateLaunchpad» ir viena no Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopienas «Climate-KIC» iniciatīvām, kas vērsta uz klimata pārmaiņu mazināšanu, vienlaikus veicinot zaļo uzņēmumu izaugsmi pasaules mērogā. Šogad «ClimateLaunchpad» piedalās 35 valstis, bet to atbalsta vairāk nekā 100 partneru, to skaitā labi zināmi uzņēmumi un organizācijas, piemēram, «Accenture», «Deloitte», «Microsoft», «Volvo», Pasaules Dabas fonds utt.

«ClimateLaunchpad» Latvijas finālā triumfēja biznesa ideja «TreeHouse Place». «TreeHouse place» entuziasti RTU Arhitektūras fakultātes maģistrantūras studenta Matija Babra vadībā veido multifunkcionālas, dabai draudzīgas, no koku baļķiem un virvēm veidotas platformu izbūves koku galotnēs un popularizē videi draudzīgu būvniecību un dzīvesveidu. Otro vietu ieguva ideja «E-scooter rent at hotels» par elektrisko skrejriteņu nomu Dienvidspānijā, bet trešo - «SpirulinaNord» — inovatīva tehnoloģija spirulīna audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos, piedāvājot izejvielu veselīgām maltītēm. Spirulīna ir augu valsts izcelsmes omega-3, olbaltumvielu un antioksidantu avots.

Svinot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 154. jubileju, ceturtdien, 13. oktobrī, klātesot dizaina fabrikas koncepta autoram Kalevam Ekmanam (Kalevi Ekman), izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim un RTU rektoram akadēmiķim Leonīdam Ribickim, atklāta RTU Dizaina fabrika (DF).

«Savās lekcijās studentiem stāstu par «darām!» attieksmi, ko, ierodoties RTU DF, arī ieraudzīju realitātē, kad vēlā vakarā joprojām darbi ritēja pilnā sparā. Zinu, ka RTU vadība patiesi un spēcīgi atbalsta DF iniciatīvu, un arī mūsu universitātes DF komanda būs jums līdzās,» atklāšanā sacīja profesors K. Ekmans, kuram piektdien, 14. oktobrī, svinīgi tiks pasniegta 2016. gada Hose Vaskonselosa Pasaules izglītības balva (2016 José Vasconcelos World Award of Education) par dizaina fabrikas koncepciju kā svarīgu mācību un izglītības platformu.

«Mēs ceram, ka Dizaina fabrikas jaunajās telpās turpināsies veiksmīgi iesāktais darbs un nepārtraukti tiks veidota sadarbība ar Dizaina fabrikas globālo tīklu. Ticu, ka tas veicinās sadarbību ar internacionālām kompānijām, attīstot jaunas idejas un dizainus, un mēs stiprināsim saiti starp aizrautīgiem studentiem un start-up uzņēmumiem,» sacīja RTU rektors L. Ribickis.

Šodien uz viņām fokusējas starmešu gaismas Milānā, Amsterdamā un Tokijā.

Viņu vārdi lasāmi līdzās vīriešu kārtas smagsvariem, kas nosaka toni industriālajā dizainā. Viņas aicina sadarboties pasaules vadošie ražotāji. Viņu dizains nav izteikti ziemeļniecisks, drīzāk – eksperimentāls. Jau 2005.gadā, īsi pēc karjeras sākšanas, britu dizaina žurnāls Icon prognozēja viņām slavu un daudzsološu karjeru. Viņas ir jaunas, komunikablas un inteliģentas - zviedru dizaina grupas Front dalībnieces Sofija Lāgerkvista (Sofia Lagerkvist) un Anna Lindgrēna (Anna Lindgren). 2016.gada Milānas dizaina nedēļā duets prezentēja jaunus produktus sadarbībā ar Moroso, Thonet GTV, Axor/Hansgrohe, Qeeboo, Porro, Wallpaper Handmade, Alpi, Zero, Triennale di Milano (www.frontdesign.se).

Noslēdzoties Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programmai, galveno balvu ieguva divas studentu komandas, kuras 20 nedēļu laikā strādājuši pie savām biznesa idejām un izstrādājuši daudzfunkcionālus sensoru un skaņas izolācijas paneļu prototipus no pārstrādāta tekstila.

Žūrija vērtēja katras komandas izstrādāto biznesa modeli, idejas inovāciju līmeni, tirgus lielumu, idejas validāciju, kā arī komandas atbilstību un par labākajām idejām atzina komanda “ReCyclone”, kuru biznesa ideja ir pārstrādāt tekstila atkritumus skaņu izolējošos akustiskos dizaina paneļos un “Purefy” komanda, kas izstrādā daudzfunkcionālus sensorus, kas mēra tvertņu tilpumu, lai attālināti redzētu datus vai tvertne ir pilna vai tukša.

Abas komandas ieguva 2000 eiro lielu naudas grantu.

Komanda “ReCyclone” pēc naudas balvas saņemšanas, dalījās emocijās, ko guvuši pēdējo divpadsmit nedēļu laikaposmā: ”Biznesa inkubatorā ir atbalstoša un motivējoša vide, kas diezgan ātrā tempā dzen uz priekšu idejas attīstību. Pieaicinātie nodarbību vadītāji dalās ar savām zināšanām un pieredzi, kas attīsta mūsu uzņēmējdarbības spējas un zināšanas. Piedaloties biznesa inkubatorā, esam ieguvuši biznesa idejas validēšanas prasmes, kā arī iedvesmu un motivāciju attīstīt savu biznesa ideju. Tas mūs mudina aktīvi un ar aizrautību strādāt pie mūsu iecerētā produkta izveides, lai jau tuvākajā laikā tirgum varētu piedāvāt mūsu ilgtspējīgi radītos skaņu izolējošos paneļus.”