Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga rīkojumu apturēts Kolkas pagasta teritorijas plānojums daļā, kas attiecas uz visu pagasta ciemu teritoriju atļauto un plānoto izmantošanu, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Izvērtējot 2003.gada 13.jūnijā Kolkas pagasta padomes apstiprināto teritorijas plānojumu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) konstatējusi, ka tas ir prettiesisks.

Kolkas pagasta pašvaldība, nosakot ciemu statusu un teritorijas plānojumā iezīmējot ciemu robežas, nav vadījusies no likumā Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu tolaik definētā ciema jēdziena.

Likums noteica, ka ciemu kategorijā var ieskaitīt lauku apdzīvotās vietas, kurās ir vēsturiski radusies koncentrēta apbūve un pastāvīgie iedzīvotāji. Savukārt Kolkas pagasta teritorijas plānojumā noteiktā ciemu teritorija vairākkārt pārsniedz vēsturiskās apbūves apjomus.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Kolkā par 364 696 eiro uzbūvēts tirgus un brīvdabas estrāde, aģentūru LETA informēja Talsu novada pašvaldībā.

Projekts "Tirdzniecības vietas izveide Kolkā" tapis kopā ar Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, pārbūvējot veco Kolkas vasaras estrādi pašvaldības īpašumā "Stadions" Kolkas pagastā par mūsdienu prasībām atbilstošu, sabiedrībai ērti izmantojamu, estētiski un tehniski pievilcīgu estrādi no jūras puses un vietējo mājražotāju un zivju produkcijas tirdzniecības vietu no Kolkas centrālās ielas puses.

Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Orinskis skaidro, ka līdzšinējā Kolkas tirdzniecības vieta bija estētiski nepievilcīgās telpās, aukstumā un neērtībās. Viņš uzskata, ka tirdzniecības vietas izveidošana bijis neatliekamākais un vajadzīgākais darbs, kas Kolkā jāizdara.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Valsts kontrole (VK) konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus nekustamā īpašuma uzskaitē, iznomāšanā vai atsavināšanā vairumā no 10 pārbaudītajām Baltijas jūras piekrastes pašvaldībām. Materiāli par pārkāpumiem Engures, Kolkas un Rucavas pagastu padomju rīcībā iesniegti izvērtēšanai prokuratūrā, biznesa portālu Db.lv informēja VK.

Revīzijā atklāts, ka 7 pagastu pašvaldībās (Saulkrasti, Carnikava, Vārve, Nīca, Engure, Tārgale un Kolka) nekustamā īpašuma uzskaite neatbilst normatīvo aktu prasībām, jo nav veikta mežaudžu inventarizācija, nav izstrādāts meža apsaimniekošanas plāns, mežaudzes vērtība nav iekļauta pašvaldības bilancē.

Četrās pašvaldībās (Salacgrīva, Kolka, Engure, Rucava) nekustamie īpašumi iznomāti, neievērojot normatīvo aktu prasības. Slēdzot ilgtermiņa līgumus par pašvaldību nekustamā īpašuma iznomāšanu, nav ievērotas likumā Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteiktās prasības, ka pašvaldības manta nododama lietošanā par iespējami augstāku cenu, ka aizliegts to nodot bezatlīdzības lietošanā, kā arī likumā Par pašvaldībām noteiktais, ka tikai pašvaldības dome var noteikt maksu par pašvaldības nekustamā īpašuma iznomāšanu un, ka pašvaldības domes darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs uzdevis Kolkas pagasta padomei atcelt četru nekustamo īpašumu detālplānojumus, kuru apstiprināšanā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem nebija ņemtas vērā normatīvo aktu prasības.

Nekustamie īpašumi Ausmas, Undīnes, Jūrassili un Saulrīti atrodas Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā Kolkas pagasta Mazirbes un Sīkraga ciemos. Vienlaikus nekustamie īpašumi ir Slīteres nacionālā parka teritorijā.

Ministra vēstulē Kolkas pagasta padomei norādīts, ka plānojot būvniecību četros nekustamajos īpašumus, saistoši ir Aizsargjoslu likuma 36.pantā noteiktie aprobežojumi būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā. Likums nosaka, ka ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemes īpašumā, kas nav mazāks par trim hektāriem, atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī mazēkām, kuras nav lielākas par 25 kvadrātmetriem.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Investējot 449 tūkstošus eiro, marta sākumā Kolkā atklāts Kolkas lībiešu saieta nams.

Projekta gaitā veikta «Pastnieku» ēkas nojaukšana, tās vietā uzbūvējot jaunu.

Kolkas lībiešu saieta namā kopdarbosies Dundagas novada pašvaldība, Līvu (lībiešu) savienības «Līvõd īt» Kolkas nodaļa un biedrība «Domesnes».

Saieta namā iespējams gūt ieskatu lībiešu kultūrā, jūras atdoto priekšmetu izpētē, iegūt tūrisma informāciju, apskatīt izstādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.

Plānots, ka lībiešu saieta namā būs ekspozīcija par dzīvi piekrastē, notiks vakarēšanas un pamazām arī gadskārtu svinēšanas tradīciju iedzīvināšana, lekcijas, izstādes.

Kolkas lībiešu saieta nama projekta izstrādātājs – SIA REMM, arhitekts Mārcis Pēterhofs, bet būvnieks - SIA Pretpils.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Eksperti, kuri pārstāv finanšu uzraudzības jomu, kā arī satiksmes un transporta nozares, atzīst, ka Latvijā izveidotā un patlaban spēkā esošā nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas sistēma OCTA jomā, lai arī salīdzinoši jauna, ir veiksmīga un progresīva. Tomēr nepieciešams visaptverošs skaidrojošais darbs un saprašanās apdrošinātāju un satiksmes dalībnieku starpā par visiem pieņemamu balansu polišu cenu un atlīdzību apmēros.

27.janvārī, pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) iniciatīvas, uz diskusiju par nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību un apmēriem pulcējās 11 eksperti no LTAB, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, LR Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Automoto biedrības, Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas un Vācijas pārapdrošināšanas kompānijas «Gen Re», informē LTAB.

Uzsverot šādas diskusijas nepieciešamību, LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics norādīja, ka patlaban sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka jebkura smaga ceļu satiksmes negadījuma rezultātā katram cietušajam pienāktos viss OCTA likumā paredzētais atlīdzības limits jeb šobrīd likumā noteiktā maksimālā atlīdzības summa – 5 miljoni EUR, kas paredzēta uz vienu CSNg, neatkarīgi no cietušo skaita. Tajā pat laikā vairāki veiktie pētījumi parāda, ka vairāk nekā 2/3 autoīpašnieku nebūtu gatavi maksāt augstāku cenu par OCTA, lai tādējādi saņemtu papildus servisus vai sekmētu augstāku atlīdzību apmēru piemērošanu zaudējumu atlīdzināšanai. «Šī dilemma – zemās OCTA cenas un cietušo šobrīd tiesās pieprasītās kompensācijas par nemateriālajiem zaudējumiem, liek apdrošinātājiem meklēt risinājumus, kas rodami vien dialogā ar iesaistīto nozaru speciālistiem, ekspertiem un sabiedrību kopumā,» skaidroja J.Stengrevics.

Spēcīgā vētra, kas 23. novembra naktī uz pirmdienu, izraisīja elektroenerģijas piegādes traucējumus un atstāja bez elektrības aptuveni 25 000 AS Latvenergo klientu, informē uzņēmums.

Visvairāk klientu bez elektroenerģijas bija palikuši AS Sadales tīkls Ziemeļu reģionā – Valkā, Strenčos un Vidzemes jūrmalā. Kopā bija bojātas 748 transformatoru apakšstacijas un traucēta elektroapgāde aptuveni 7 480 klientiem.

Ziemeļaustrumu reģionā 24. novembra rītā bez sprieguma bija 319 transformatoru apakšstacijas un elektrības piegāde traucēta aptuveni 3 200 klientiem. Visvairāk vētra bija plosījusies Alūksnes rajonā, t.i. Malienas, Mālupes, Liepnas, Annas, Jaunannas, Zeltiņu un Zaicevas pagastos. Saspīlēta situācija bija vērojama arī AS Sadales tīkls Rietumu reģionā – Užavas apkārtnē, Zaņas pagastā, Aizputē, kur bez elektrības bija 286 transformatoru apakšstacijas, nepiegādājot elektroenerģiju aptuveni 2 900 klientiem.

Nedēļas nogalē - svētdienā - biznesa portāls DB.lv turpināja iepazīt tūrisma iespējas Kurzemē, koncentrējoties uz ūdenstūrismu.

Rītu sākām ar bukstiņputru Rojā, pēc tam devāmies uz Kolkas apkārtni, lai piedzīvotu braucienu ar Francijā ražotajām SitOnTop laivām. To nodrošināja laivu operators Jūras laivas, kas līdz ar tradicionālajiem laivu braucieniem piedāvā arī pagaidām ne tik iecienīto jūras laivošanu. Vēlāk devāmies uz Slīteres bāku un turpat esošo dabas taku, kā arī pa ceļam uz mājām apmeklējām Dundagas pili. Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Jūras laivošanā galvenais ir risku apzināšanās. Jūra mainās ļoti strauji. To jāņem vērā, arī plānojot braucienu, jo ne vienmēr iecerētais maršruts ir īstenojams. Mums svētdien bija plānota laivošana uz Kolkas bāku, taču vējainā laika dēļ Jūras laivas maršrutu mainīja un gar jūras krastu devāmies uz Kolkasragu, apbraucām tam apkārt, aizlaivojām līdz molam un pēc tam nedaudz atpakaļ uz viesu māju Ūši.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Kurzemes apgabaltiesa 12. okotbrī izbeigusi apelācijas tiesvedību krimināllietā, kurā bijusī Kolkas pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Ose apsūdzēta par prettiesisku rīcību saistībā ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem.

Tiesvedība izbeigta, jo prokurore atteikusies no apelācijas protesta, lēmumu pamatojot ar to, ka lietā nav iegūti pārliecinoši pierādījumi par Oses prettiesisku rīcību, Db uzzināja Kurzemes apgabaltiesā.

2007.gada martā Talsu rajona prokuratūra sāka kriminālvajāšanu pret Kolkas pagasta priekšsēdētāju Benitu Osi par prettiesisku rīcību saistībā ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem.

Benitai Osei bija uzrādītas apsūdzības pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ja tas izraisījis smagas sekas, 317.panta 2.daļas - dienesta pilnvaru pārsniegšana ar smagām sekām un 326.panta 2.daļas - par materiālu vērtību vai citāda labuma pieņemšanu, izmantojot dienesta stāvokli. Krimināllikums par šādiem noziegumiem paredz brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem.

Šodien stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības - piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz, - ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības – noteikt pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām, informē Saeimas Preses dienests.

Ar grozījumiem likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Iepriekš deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai uzsākot kriminālprocesus pret biroja darbiniekiem, nenotiek nepamatota un prettiesiska vēršanās pret biroja amatpersonām ar mērķi ietekmēt iestādes darbību kopumā.

KNAB informējis Ģenerālprokuratūru par daudziem gadījumiem, kuros, reaģējot uz KNAB kopš 2003.gada sniegto informāciju par iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās, VID veiktās darbības un lēmumi norāda uz dienesta nekonsekvento rīcību amatpersonu deklarāciju pārbaudē.

Daudzām amatpersonām, tostarp ministram, kādas pašvaldības vadītājam, VID ļāvis precizēt valsts amatpersonu deklarāciju ienākumu sadaļu, pieņēmis amatpersonu iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus viņu valsts amatpersonu deklarācijās un atļāvis to darīt arī attiecībā uz iepriekšējiem gadiem vairāku simtu tūkstošu vai miljonu latu apmērā.

Uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti DLP – datu zaudējumu novēršanas tehnoloģijās un risinājumos, tagad ir iespēja izmēģināt McAfee® Data Loss Prevention (McAfee DLP) - aizsardzības sistēmu, kas radīs uzņēmumiem drošu un pilnīgu pārskatāmību svarīgas informācijas lietošanā, kā arī lietošanas politiku, uz kuru var paļauties. Tā ir aizsardzība ne tikai no ārējiem apdraudējumiem, bet arī no apdraudējumiem, kas rodas uzņēmuma iekšienē.

Bīstamā vieglprātība

Kura organizācija gan kādreiz nav zaudējusi vērtīgus datus vai informāciju? Bieži vien šīs organizācijas pat nezina, kādus datus tās ir zaudējušas, kur tie palikuši vai kā tas varēja notikt. Tad atliek tikai konstatēt, ka dati pazuduši, tie ir nepilnīgi vai arī neatgriezeniski bojāti.

Kā liecina OCTA apdrošināšanas nozares darbības rādītāji, pirmajā pusgadā strauji pieaudzis zaudējumu pieteikumu skaits, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Pieaudzis arī pieņemto lēmumu skaits, kā arī atlīdzību izmaksu apmēri no Garantijas fonda. Lai gan pērnā gada pirmā pusgada rādītāji iezīmēja pozitīvu tendenci, kad nozare noslēdza pusgadu ar salīdzinoši nelieliem zaudējumiem, būtiskais pieaugums apdrošināšanas izmaksu apmēros ietekmējis kopējos pirmā pusgada OCTA tirgus rādītājus. Šī gada pirmie seši mēneši liecina, ka nozare joprojām strādā ar lieliem zaudējumiem, pirmo pusgadu noslēdzot ar negatīvu bilanci vairāk nekā 2 miljonu apmērā.

Saskaņā ar LTAB informācijas sistēmas datiem šī gada sešos mēnešos apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB saņemti 19 490 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 2 358 jeb 14 % vairāk nekā 2012.gada 6 mēnešos. Savukārt saistībā ar šī gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem 2013.gada 6 mēnešos ir pieņemti 19 894 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu vairāk nekā 12 miljoni, kas ir par 16 % vairāk nekā 2012.gada 6 mēnešos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina saukt pie kriminālatbildības Rīgas pašvaldības a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT) amatpersonu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un par tās atbalstīšanu – vēl četras privātpersonas.

2008.gada decembrī uzsāktā kriminālprocesa materiāli šajā lietā jau nosūtīti Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai, informē KNAB. Tāpat arī pret šo amatpersonu un vienu privātpersonu KNAB izmeklētājs rosina uzsākt kriminālvajāšanu par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Jātgādina, ka 2008. gada beigās KNAB aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā aizturēja a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Nainu Cibuļsku, kas decembrī tika atbrīvota no amata.

Izmeklēšanas laikā konstatēts, ka RCT amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, guvusi pretlikumīgu labumu no komercsabiedrības, kas bija RCT darījuma partneris. Šī komercsabiedrība no RCT nomāja zemi un tirdzniecības vietas uz šīs zemes nodeva apakšnomā citām personām.

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

Valsts Kontrole (VK) savā ziņojumā ir konstatējusi, ka vairākās Veselības ministrijas (VM) pakļautības iestādēs par spīti valdības lēmumam, tomēr materiāli ir stimulējušas darbiniekus ar dažādām piemaksām.

Revīzijā, piemēram, secināts, ka Valsts asinsdonoru centra (VADC) izdevumi par darbinieku materiālo stimulēšanu klasificēti kā piemaksas par vadības līgumiem un pārējās piemaksas.

VK konstatējusi, ka VADC apzināti sagrozījis grāmatvedības informāciju, lai, neievērojot MK noteikto aizliegumu, darbiniekiem izmaksātu materiālo stimulēšanu 209.1 tūkstošu latu apmērā.

Tāpat secināts, ka VADC atlīdzības izdevumi 2008.gadā pārsniedz plānoto budžetu par 252.8 tūkstošiem latu, līdz ar to centra vadība nav nodrošinājusi budžeta izpildes kontroli un budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Turklāt VK vērš uzmanību, ka tā kā normatīvais akts neparedz pabalstu vairākbērnu ģimenēm, vienreizēju pabalstu darbinieku jubilejās un naudas pabalstu piešķiršanu, tad VADC nav nodrošinājusi tiesisku un ekonomisku finanšu līdzekļu izlietojumu 1.7 tūkstošu latu apmērā.

Statistika liecina, ka kravas pārvadātāji ir vieni no bīstamākajiem ceļu satiksmē.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, pērn divpadsmit mēnešos par kravas transportlīdzekļu izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem apdrošinātāji cietušajiem atlīdzinājuši zaudējumus 9,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 1,8 miljoniem latu jeb 23% vairāk nekā līdzīgā periodā iepriekšējā gadā. Vidējā izmaksātā zaudējumu atlīdzība gada laikā pieaugusi par 202 latiem, sasniedzot 1 096 latus, kas ir par 48,3% vairāk, nekā vieglajiem automobiļiem. Salīdzinoši vidējā izmaksa par vieglo a/m izraisītajiem zaudējumiem ir 739 lati.

Ņemot vērā dažādus risku izvērtēšanas parametrus, kravas transportlīdzekļi apdrošinātāju skatījumā ir vieni no bīstamākajiem ceļu satiksmē, jo to izraisīto negadījumu radīto zaudējumu apjomi ir daudzreiz vērienīgāki nekā vieglo automašīnu.