Iespējamajai burbuļa plīšanai Ķīnas akciju tirgos var būt globāla ietekme – galvenokārt saistībā ar reālās ekonomikas saraušanos, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Straujš Ķīnas akciju tirgus kāpums sākās pagājušā gada nogalē, kad Ķīnas Tautas banka (valsts centrālā finanšu iestāde) pirmoreiz vairāk nekā divos gados samazināja bāzes procentu likmi. Tāpat pagājušā gada nogalē sāka darbu vienota Honkongas un Šanhajas biržu tirdzniecības platforma, sekmējot akciju tirdzniecības apjomu pieaugumu. Bāzes procentu likmes pazemināšanas oficiālais iemesls bija nepieciešamība stimulēt ekonomiku ar kreditēšanas palīdzību aizvien lēnāko Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempu dēļ. Stimulēšana sākās jau pagājušā gada maijā, taču laikā no 2014. gada maija līdz decembrim Ķīnā ik mēnesi tika izsniegti kredīti vidēji 700 triljonu juaņu (110 miljardi ASV dolāru jeb 98,35 miljardi eiro) apmērā, bet pēc gada nogalē pieņemtajiem lēmumiem 2015. gada janvārī kredītu apjomi dubultojās, sasniedzot 1,4 triljonus juaņu. Tiesa, pēc tam sākot samazināties.
Ievērojama daļa kredītu nonāca nevis reālajā ekonomikā, bet biržās, turklāt Ķīnas varas iestādes necentās novērst šādu notikumu attīstību. Gluži pretēji – ar turpmāku bāzes likmju pazemināšanu un atbilstošiem lēmumiem sekmēja aizvien lielāka iedzīvotāju skaita iesaistīšanos akciju tirdzniecībā. (Kā uzskata finanšu kompānijas Nomura analītiķi, saikne starp ražošanu un patēriņu no vienas puses, kā arī akciju cenām no otras puses mazinājās jau kopš 2011. gada, bet 2014. gada beigās faktiski beidza pastāvēt.) Līdzekļu plūšana uz biržām mazināja tā dēvētā burbuļa plīšanas iespējas, piemēram, nekustamo īpašumu sektorā, kā arī bija izdevīga varas iestādēm, jo sekmēja valsts iekšzemes kopprodukta kāpumu par 0,5% šāgada pirmajos trijos mēnešos.
Turklāt laikraksts The Wall Street Journal šāgada maijā norādīja, ka akciju tirgus bums ir vairāk nekā dubultojis arī valstij piederošo uzņēmumu akciju vērtību un Ķīnas valdība atbalsta stratēģiju, ka pēc valsts uzņēmumu akciju vērtības kāpuma tās tiek pārdotas, bet iegūtie līdzekļi tiek izmantoti ievērojamo korporatīvo parādu samazināšanai vai pārņemšanas un apvienošanas darījumiem nepieciešamā papildu kapitāla ieguvei. Protams, tas atteicas ne tikai uz valsts, bet arī privātajiem uzņēmumiem. Laikraksts šādu taktiku nodēvēja par riskantu un nestandarta, vienlaikus piebilstot, ka panākumu gadījumā tā kļūs par ievērojamu Ķīnas ekonomiskās politikas sasniegumu, savukārt neveiksmes gadījumā sekas kā Ķīnas, tā pasaules ekonomikām var izrādīties šausmīgas.
Augstākajā punktā šāgada 12. jūnijā Ķīnas akciju tirgus kapitalizācija pārsniedza 10 triljonus ASV dolāru, kļūstot par otro lielāko pasaulē. Pirmajā vietā šajā ziņā atradās ASV ar aptuveni 25 miljardiem dolāru, bet trešajā – Lielbritānija, kuras tirgus kapitalizācija tuvojās 6 miljardiem dolāru. Tikmēr ikdienas tirdzniecības apjomi Ķīnā ievērojami pārsniedza tirdzniecības apjomus ASV, un, piemēram, maija beigās Šanhajas un Šeņdžeņas biržās tie bija 380 miljardi dolāru, bet ASV biržās nedaudz pārsniedza 130 miljardus dolāru dienā. (Ņujorkas biržā vidējais tirdzniecības apjoms šogad ir 40–50 miljardi dolāru dienā.) Savukārt tirgu dalībnieku – mazo investoru – skaits Ķīnā pārsniedza 90 miljonus cilvēku, un tieši viņi nodrošināja 80–90% tirdzniecības apjoma.
Vērts norādīt, ka uz biržām plūda kā iedzīvotāju ietaupījumi, tā, pēc ekspertu domām, arī ievērojama daļa koruptīvā ceļā iegūtas naudas, kurai, kopš tika sākta cīņa pret korupciju un aizliegtas ierēdņu vizītes Makao kazino, vienkārši nebija citur kur palikt. Savukārt rādītājs P/E (tirgus kapitalizācija pret peļņu) indeksam Shanghai Composite Index sasniedza 23, bet Shenzhen Composite Index pat 50, Honkongas fondu biržas indeksam Hong Kong’s Hang Shen Index turpināja atrasties saprātīgā līmenī – 12. Interesanti, ka tiek uzskatīts: tieši Honkongas bankas un citi finanšu institūti ir starp lielākajiem ieguvējiem no akciju tirgus buma Ķīnā, turklāt galvenokārt pateicoties savai profesionalitātei un pieredzei, bet galvenie zaudētāji, protams, ir mazie investori.
Plašāk lasiet rakstā Ķīnas akciju tirgus biedē pasauli ceturtdienas, 16.jūlija laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!