Ražotāju cenu kāpums liecina, ka pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas palielinās ne tikai vietējā tirgū, kur pakāpeniski uzlabojas ekonomiskā situācija, bet saglabājas augsts arī ārējos tirgos, neskatoties uz vājo ekonomisko izaugsmi galvenajās partnervalstīs, norāda eksperti.

Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Laura Stelmaka uzsver, ka šī gada sešos mēnešos ražotāju cenu dinamika eksportētājai produkcijai pieauga nedaudz straujāk nekā vietējā tirgū realizētai produkcijai. Eksportētās produkcijas ražotāju cenas sešos mēnešos pieauga par 1,8%. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē tendences ārējos tirgos. Savukārt vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas šogad sešos mēnešos ir pieaugušas par 0,5%. Lai arī vietējā tirgū pieprasījums pakāpeniski palielinās, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī un būtisku spiedienu uz ražotāju cenām nerada, saka eksperte.

Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrijas eksperti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada jūnijā-septembrī, salīdzinot ar aprīli-jūniju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 1,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 1,5%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 3,3%, kas ir straujākais kāpums šajā periodā kopš 2011.gada.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 4,1%, bet eksportētajai produkcijai pieauga par 3 %. Nozaru griezumā šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bijapārtikas produktu ražošanā – par 6,2%, kokapstrādē – par 4,4%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 5,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 2,8% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,2%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas produktu ražošanā būtiski ietekmēja cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai. Jāatzīmē, ka nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā lielāka ietekme bija cenu kāpumam eksportētajai produkcijai.

Šā gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ražotāju cenas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs palielinājās par 3,8%, eirozonā par 3,3%, savukārt lielākais ražotāju cenu pieaugums gada griezumā ES vērojams Latvijā, kur tās palielnājušās par 10%, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Vienīgā valsts, kurā ražotāju cenas gada laikā samazinājušās, ir Zviedrija – tur ražotāju cenas sarukušas 0,5% apmērā, bet visās pārējās valstīs, par kurām pieejama informācija, palielinājās.

Kā jau minēts, lielākais pieaugums gada salīdzinājumā fiksēts Latvijā - par 10%, tāpat ievērojams ražotāju cenu kāpums gada griezumā vērojams Kiprā (+8,8%) un Ungārijā (+7,4%). Lietuvā ražotāju cenas gada salīdzinājumā palielinājās par 7,3%, bet Igaunijā par 4,4%.

Ražotāju cenas Latvijā šā gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 0,1%, kas, savukārt, ir mazākais pieaugums no visām ES dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija.

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika. Jāatzīmē, ka 2016.gadā un 2017.gada sākumā pasaules enerģijas, rūpniecības izejvielu un lauksaimniecības izejvielu cenas uzrādīja pieaugumu, kas ietekmē ražotāju cenu dinamiku Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 0,6%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,4 %.

2015.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,4%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,7%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,3 %.

Kopumā šī gada četros mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai pieauga par 0,3%. Kopš gada sākuma cenas vietējā tirgū realizētai produkcijai pakāpeniski palielinājās, taču aprīlī piedzīvoja straujāko kritumu kopš iepriekšējā gada septembra. Eksporta produkcijas ražotāju cenu straujāku kritumu aprīlī ierobežoja noturīgais pieprasījums ārējā tirgū.

Šī gada četros mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11,8% un elektrisko iekārtu ražošanā – par 2%. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,1%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,1 %, bet cenām eksportētajai produkcijai saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šī gada piecos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,3 %, bet eksportētājai produkcijai pieauga par 0,3%. Pēc straujā krituma aprīlī, maijā cenām vietējā tirgū realizētai produkcijai bija vērojams neliels kritums. Eksporta produkcijas ražotāju cenu dinamiku janvārī - maijā noteica noturīgais pieprasījums ārējā tirgū.

Šī gada piecos mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 10,8 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 3,7 %. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,1%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,5%, bet eksportētajai produkcijai pieaugot par 0,2 %, informē Ekonomikas ministrijā.

Kopumā šī gada astoņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,9%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,4%, bet eksportētājai produkcijai – par 1,2%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš marta kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada astoņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija tekstilizstrādājumu ražošanā – par 2,3% un apģērbu ražošanā – par 2,1%. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Līdzsvarotā Latvijas tautsaimniecības attīstība joprojām ir labvēlīga ražotāju cenu stabilitātei, norāda eksperti.

Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Ieva Šnīdere uzsver, ka šī gada septiņos mēnešos ražotāju cenu dinamika eksportētājai produkcijai pieauga nedaudz straujāk nekā vietējā tirgū realizētai produkcijai. Eksportētās produkcijas ražotāju cenas septiņos mēnešos pieauga par 1,3%. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē tendences ārējos tirgos.

Savukārt vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas šogad septiņos mēnešos ir pieaugušas par 0,8%. Lai arī vietējā tirgū pieprasījums pakāpeniski palielinās, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī un kopumā būtisku spiedienu uz ražotāju cenām nerada.

Sagaidāms, ka šogad kopumā apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs zemākas nekā 2014. gadā, paredz Ekonomikas ministrija.

To ietekmēs kopējais pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika, kā arī tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju, uzskata EM.

Šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā Latvijā samazinājās par 0,6%, cenām samazinoties gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,4%, gan eksportētajai produkcijai – par 0,7%.

Kopumā šī gada astoņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 1%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,2%. Šogad augustā vērojams straujākais cenu kritums kopš krīzes (2009. gada beigas).

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%, cenām pieaugot gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,3%, gan eksportētajai produkcijai par 0,4 %, informē Ekonomikas ministrija.

Šī gada septembrī ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā bija straujākais pieaugums mēneša laikā kopš 2015.gada marta.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinoties par 0,1%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,8%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš februāra kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija apģērbu ražošanā – par 4% un koksnes izstrādājumu ražošanā – par 0,3%.Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenām pieaugot par 0,4% un samazinoties eksportētajai produkcijai par 0,1 %, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šī gada četros mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,8%, vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai samazinājās par 1,4%. Pēc krituma februārī - martā, cenām vietējā tirgū realizētai produkcijai aprīlī bija vērojams kāpums. Eksporta produkcijas ražotāju cenas samazinājās visos četros mēnešos, ko noteica zemās cenas izejvielām un vājais pieprasījums ārējā tirgū.

Šā gada četros mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija papīra, apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā – attiecīgi par 5,3%, 2,4% un 1,2%. Ražotāju cenu pieaugumu papīra ražošanas nozarē noteica cenu kāpums eksportētajai produkcijai, bet apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā cenas pieauga gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai.

Tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamika būs mērena, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika, kā arī tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju.

2015.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,2%, cenām palielinoties gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,1%, gan eksportētajai produkcijai – par 0,3%. Mēneša laikā ietekmīgākais cenu pieaugums bija papīra ražošanā un koksnes izstrādājumu ražošanā, bet samazinājums – pārtikas produktu un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā Latvijā samazinājās par 0,5%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,4% un eksportētajai produkcijai – par 0,5%, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šā gada divos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās samazinājās par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,9%. Pēc kāpuma janvārī, februārī vietējā tirgū realizētās produkcijas cenām bija vērojams kritums. Eksporta produkcijas ražotāju cenu dinamiku janvārī-februārī noteica vājais pieprasījums ārējā tirgū.

Šā gada divos mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija vērojams tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā – attiecīgi par 1,6% un 1%. Ražotāju cenu pieaugumu tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē noteica straujāks cenu kāpums eksportētajai produkcijai, bet apģērbu ražošanā cenu pieaugumu noteica straujāks cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Neraugoties uz to, ka eirozonā deflācijas gaidas ir samazinājušās, Latvijā ražotāju cenas turpina iet mazumā

Tas liecina par to, ka konkurence ārējos tirgos ir liela, un arī par to, ka eksporta izaugsme šogad varētu notikt pamatā uz ražošanas apjomu kāpuma, nevis cenu rēķina. Pēc tam, kad gada inflācija eirozonas valstīs trīs mēnešus bija iekļuvusi negatīvā teritorijā, aprīlis bijis nedaudz pozitīvāks, patēriņa cenu izmaiņām ar iepriekšējā gada sulu mēnesi paliekot uz nulles atzīmes. Vismaz nosacīti tam vajadzētu būt signālam par to, ka uzlabojas arī Latvijas uzņēmumu saražotās produkcijas realizācijas iespējas, tomēr tas tā īsti nav, un ražotāju cenu pārmaiņu dati tam var kalpot kā uzskatāms apliecinājums.

Ražotāju cenas lielā mērā var uzskatīt par ekonomikas indikatoru. To pieaugums apliecina vai nu to, ka ievērojami sadārdzinājusies pati ražošana, un tradicionāli tas notiek uz izejvielu cenu pieauguma rēķina, vai arī to, ka pircēji ir gatavi maksāt vairāk un ekonomika iet uz augšu. Tradicionāli abi minētie faktori ir sasaistīti vienotā ķēdē, sevi uzskatāmi apliecinot tā dēvētajos pagājušās desmitgades treknajos gados. Šobrīd situācija ir pavisam cita, jo vēl pavisam nesen auga bažas par to, ka, piemēram, eirozona, kas ir Latvijas preču lielākais noieta tirgus, varētu ieslīgt ilgstošā deflācijā, kuras laikā arī produkcijas pārdošana kļūst apgrūtināta un sākas vesela negatīvu ekonomisko procesu ķēde.

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs tuvas pagājušā gada līmenim, prognozē Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Ieva Šnīdere.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika.

2016.gada janvārī, salīdzinot ar 2015.gada decembri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,2%, cenām pieaugot vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai samazinoties par 0,4 %.

Šī gada pirmajā mēnesī nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija pārtikas produktu ražošanā – par 0,3%, papīra ražošanā – par 1,7% un ķīmisko vielu ražošanā – par 0,8%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas ražošanas nozarē noteica cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai (par 0,6%), bet papīra un ķīmisko vielu ražošanā cenu pieaugumu noteica cenu kāpums eksportētajai produkcijai.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības ministrijas (VM) virzīto Zāļu cenu reformu var salīdzināt ar bumerangu, kas jau pavisam drīz atgriezīsies atpakaļ un ļoti sāpīgi “trāpīs” gan pacientiem, gan vietējiem medikamentu ražotājiem.

Tas nozīmē, ka galvenās labuma guvējas no tās būs globālās farmācijas kompānijas, kuru ietekme un ieguvumi Latvijas zāļu tirgū šīs reformas dēļ tikai palielināsies.

Latvijas zāļu ražotāju asociācijas (LZR) ieskatā VM un veselības ministra Hosama Abu Meri zāļu cenu reforma tiek virzīta steigā, un konsultācijas ar farmaceitiskās un veselības aprūpes nozares pārstāvjiem ir formālas, nevis ar mērķi diskutēt, izprast nozares specifiku un vienoties par labākajiem risinājumiem pēc būtības. Ja piedāvātie grozījumi tiks pieņemti, ir augsti un reāli riski, ka ilgtermiņā tie būs ar pretēju efektu cerētajam, proti, medikamentu pieejamība pacientiem jau tuvākā gada laikā samazināsies, virkne zāļu tirgū vienkārši nebūs un arī jaunu medikamentu reģistrācija notiks vēl kūtrāk. Esošajā modelī un piedāvājumā nav arī izvērtēts un analizēts efekts uz zāļu ražotāju cenām un to ietekmējošiem faktoriem.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai vidējais ražotāju cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportētajai produkcijai ražotāju cenas pieauga par 0,5%, , liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu pārmaiņām pārtikas ražošanā (par 1,3%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,1%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 3,8%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu līmeni bija cenu samazinājumam atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 3,1%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,2%).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, kopējais ražotāju cenu līmenis palielinājās par 2,9%.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 3,7%, bet eksportētajai - par 1,9%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 6,9%), pārtikas produktu ražošanā (par 3,4%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 2,3%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 21,0%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu samazinājumam metālu ražošanā (par 5,2%).

Ražotāju cenu spiediens uz inflāciju patlaban nedaudz sarūk, norāda eksperti.

Šā brīža globālo pārtikas un enerģijas cenu dinamika ir labvēlīga un tuvākajos mēnešos sekmēs inflācijas samazināšanos Latvijā gan tiešā veidā – caur importa cenām gala patēriņa precēm, gan arī netiešā veidā – mazinot spiedienu uz izmaksu kāpumu ražošanā caur importēto resursu cenām, paredz Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenu kāpumā aprīlī dominēja koksnes un metālu apstrādes ietekme, turklāt galvenokārt – ārējam tirgum ražoto izstrādājumu. Koksnes ražošanas devums daļēji varētu atspoguļot atsevišķu koksnes produktu cenu kāpumu pasaules tirgū, tomēr metālu ražošanas gadījumā redzamas īslaicīgas pretējas svārstības (martā un aprīlī), kas, iespējams, varētu būt saistītas ar atsevišķu produktu lielākiem pasūtījumiem un atšķirīga sortimenta ražošanu abos mēnešos ārējam tirgum (uz to norāda pieejamie dati par būtisku cenu kāpumu nozarē kopumā un visai mērenu tās cenu dinamiku iekšzemes tirgū). Tikmēr citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kā arī enerģijas ražošanā cenu kāpums nebija tik būtisks.

Patlaban viens no riskiem ražotāju un ar to saistītajai patēriņa cenu dinamikai pašlaik ir pārtikas cenu attīstība pasaules tirgū, saka eksperti.

Tādēļ sagaidāms, ka arī kopumā šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamiku galvenokārt ietekmēs kopējā pieprasījuma izmaiņas vietējā un ārējos tirgos, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lai gan Latvijas graudu audzētāji vēl aprīlī bija skeptiski par šā gada ražu īsāka veģetācija perioda dēļ un apsvēra pat apsēto platību pārsēšanas nepieciešamību, no lielākajiem Eiropas graudu audzētāju, piemēram, Krievijas, ekspertu puses atskan daudz optimistiskākas prognozes šim gadam (Krievija nupat ir palielinājusi šā gada ražas prognozi) un nevedina uz prognozēm par cenu kāpumu plašākā tirgū, saka Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Neraugoties uz to, ka degvielas un siltumenerģijas cenu mazināšanās varētu sekmēt pirktspējas pieaugumu ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, mūsu uzņēmumi piedzīvojuši ražotāju cenu samazināšanos.

Tas, savukārt, liecina, ka deflācijas gaidas ir nevis kāds abstrakts nākotnes process, bet jau esoša realitāte. Arī tad, ja izmaksas samazinās, diezin vai varēsim atrast daudzus, kas attiecīgi samazinās arī gala produkta cenu.

Tāpēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais 0,9% ražotāju cenu samazinājums gada izteiksmē Latvijas apstrādes rūpniecībā ir savdabīgs trauksmes zvans, ka ekonomikas zobrati vairs negriežas ar vēlamo ātrumu.

Ražotāju cenu pārmaiņas var uzskatīt par būtisku ekonomiskās veselības indikatoru, jo tās samērā izteikti norāda uz pieprasījuma/piedāvājuma attiecību, kā arī dažādiem izmaksu faktoriem. Gan degvielas, gan citu izejvielu cenu samazināšanās, protams, būtu arī ražotāju cenu bremzējošs faktors, taču ne tādā pakāpē, lai kāds samazinātu galaprodukta cenu, ja tirgus ir veselīgs un augšupejošs. Ir saprotams, kāpēc vēl pagaidām augšupejošas ekonomikas apstākļos ražotāju cenas ir mazinājušās pārtikas rūpniecības nozarē, kuru turpina vajāt Krievijas noteiktie importa ierobežojumi.

Ražotāju cenas novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai vidējais ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu pārmaiņām pārtikas ražošanā (par 1%), apģērbu ražošanā (par 2,5%), kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) kur cenas auga par 1%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,9%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,7%).

2012.gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, kopējais ražotāju cenu līmenis palielinājās par 3,2%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 4,3%, bet eksportētajai - par 2%.