Ražotāju cenu kāpums liecina, ka pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas palielinās ne tikai vietējā tirgū, kur pakāpeniski uzlabojas ekonomiskā situācija, bet saglabājas augsts arī ārējos tirgos, neskatoties uz vājo ekonomisko izaugsmi galvenajās partnervalstīs, norāda eksperti.

Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Laura Stelmaka uzsver, ka šī gada sešos mēnešos ražotāju cenu dinamika eksportētājai produkcijai pieauga nedaudz straujāk nekā vietējā tirgū realizētai produkcijai. Eksportētās produkcijas ražotāju cenas sešos mēnešos pieauga par 1,8%. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē tendences ārējos tirgos. Savukārt vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas šogad sešos mēnešos ir pieaugušas par 0,5%. Lai arī vietējā tirgū pieprasījums pakāpeniski palielinās, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī un būtisku spiedienu uz ražotāju cenām nerada, saka eksperte.

Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrijas eksperti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada jūnijā-septembrī, salīdzinot ar aprīli-jūniju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 1,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 1,5%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 3,3%, kas ir straujākais kāpums šajā periodā kopš 2011.gada.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 4,1%, bet eksportētajai produkcijai pieauga par 3 %. Nozaru griezumā šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bijapārtikas produktu ražošanā – par 6,2%, kokapstrādē – par 4,4%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 5,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 2,8% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,2%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas produktu ražošanā būtiski ietekmēja cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai. Jāatzīmē, ka nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā lielāka ietekme bija cenu kāpumam eksportētajai produkcijai.

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika. Jāatzīmē, ka 2016.gadā un 2017.gada sākumā pasaules enerģijas, rūpniecības izejvielu un lauksaimniecības izejvielu cenas uzrādīja pieaugumu, kas ietekmē ražotāju cenu dinamiku Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 0,6%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,4 %.

2015.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,4%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,7%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,3 %.

Kopumā šī gada četros mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai pieauga par 0,3%. Kopš gada sākuma cenas vietējā tirgū realizētai produkcijai pakāpeniski palielinājās, taču aprīlī piedzīvoja straujāko kritumu kopš iepriekšējā gada septembra. Eksporta produkcijas ražotāju cenu straujāku kritumu aprīlī ierobežoja noturīgais pieprasījums ārējā tirgū.

Šī gada četros mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11,8% un elektrisko iekārtu ražošanā – par 2%. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,1%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,1 %, bet cenām eksportētajai produkcijai saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šī gada piecos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,3 %, bet eksportētājai produkcijai pieauga par 0,3%. Pēc straujā krituma aprīlī, maijā cenām vietējā tirgū realizētai produkcijai bija vērojams neliels kritums. Eksporta produkcijas ražotāju cenu dinamiku janvārī - maijā noteica noturīgais pieprasījums ārējā tirgū.

Šī gada piecos mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 10,8 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 3,7 %. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,1%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,5%, bet eksportētajai produkcijai pieaugot par 0,2 %, informē Ekonomikas ministrijā.

Kopumā šī gada astoņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,9%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,4%, bet eksportētājai produkcijai – par 1,2%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš marta kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada astoņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija tekstilizstrādājumu ražošanā – par 2,3% un apģērbu ražošanā – par 2,1%. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Sagaidāms, ka šogad kopumā apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs zemākas nekā 2014. gadā, paredz Ekonomikas ministrija.

To ietekmēs kopējais pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika, kā arī tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju, uzskata EM.

Šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā Latvijā samazinājās par 0,6%, cenām samazinoties gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,4%, gan eksportētajai produkcijai – par 0,7%.

Kopumā šī gada astoņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 1%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,2%. Šogad augustā vērojams straujākais cenu kritums kopš krīzes (2009. gada beigas).

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%, cenām pieaugot gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,3%, gan eksportētajai produkcijai par 0,4 %, informē Ekonomikas ministrija.

Šī gada septembrī ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā bija straujākais pieaugums mēneša laikā kopš 2015.gada marta.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinoties par 0,1%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,8%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš februāra kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija apģērbu ražošanā – par 4% un koksnes izstrādājumu ražošanā – par 0,3%.Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenām pieaugot par 0,4% un samazinoties eksportētajai produkcijai par 0,1 %, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šī gada četros mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,8%, vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai samazinājās par 1,4%. Pēc krituma februārī - martā, cenām vietējā tirgū realizētai produkcijai aprīlī bija vērojams kāpums. Eksporta produkcijas ražotāju cenas samazinājās visos četros mēnešos, ko noteica zemās cenas izejvielām un vājais pieprasījums ārējā tirgū.

Šā gada četros mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija papīra, apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā – attiecīgi par 5,3%, 2,4% un 1,2%. Ražotāju cenu pieaugumu papīra ražošanas nozarē noteica cenu kāpums eksportētajai produkcijai, bet apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā cenas pieauga gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai.

Tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamika būs mērena, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika, kā arī tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju.

2015.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,2%, cenām palielinoties gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,1%, gan eksportētajai produkcijai – par 0,3%. Mēneša laikā ietekmīgākais cenu pieaugums bija papīra ražošanā un koksnes izstrādājumu ražošanā, bet samazinājums – pārtikas produktu un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā Latvijā samazinājās par 0,5%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,4% un eksportētajai produkcijai – par 0,5%, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šā gada divos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās samazinājās par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,9%. Pēc kāpuma janvārī, februārī vietējā tirgū realizētās produkcijas cenām bija vērojams kritums. Eksporta produkcijas ražotāju cenu dinamiku janvārī-februārī noteica vājais pieprasījums ārējā tirgū.

Šā gada divos mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija vērojams tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā – attiecīgi par 1,6% un 1%. Ražotāju cenu pieaugumu tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē noteica straujāks cenu kāpums eksportētajai produkcijai, bet apģērbu ražošanā cenu pieaugumu noteica straujāks cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Neraugoties uz to, ka eirozonā deflācijas gaidas ir samazinājušās, Latvijā ražotāju cenas turpina iet mazumā

Tas liecina par to, ka konkurence ārējos tirgos ir liela, un arī par to, ka eksporta izaugsme šogad varētu notikt pamatā uz ražošanas apjomu kāpuma, nevis cenu rēķina. Pēc tam, kad gada inflācija eirozonas valstīs trīs mēnešus bija iekļuvusi negatīvā teritorijā, aprīlis bijis nedaudz pozitīvāks, patēriņa cenu izmaiņām ar iepriekšējā gada sulu mēnesi paliekot uz nulles atzīmes. Vismaz nosacīti tam vajadzētu būt signālam par to, ka uzlabojas arī Latvijas uzņēmumu saražotās produkcijas realizācijas iespējas, tomēr tas tā īsti nav, un ražotāju cenu pārmaiņu dati tam var kalpot kā uzskatāms apliecinājums.

Ražotāju cenas lielā mērā var uzskatīt par ekonomikas indikatoru. To pieaugums apliecina vai nu to, ka ievērojami sadārdzinājusies pati ražošana, un tradicionāli tas notiek uz izejvielu cenu pieauguma rēķina, vai arī to, ka pircēji ir gatavi maksāt vairāk un ekonomika iet uz augšu. Tradicionāli abi minētie faktori ir sasaistīti vienotā ķēdē, sevi uzskatāmi apliecinot tā dēvētajos pagājušās desmitgades treknajos gados. Šobrīd situācija ir pavisam cita, jo vēl pavisam nesen auga bažas par to, ka, piemēram, eirozona, kas ir Latvijas preču lielākais noieta tirgus, varētu ieslīgt ilgstošā deflācijā, kuras laikā arī produkcijas pārdošana kļūst apgrūtināta un sākas vesela negatīvu ekonomisko procesu ķēde.

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs tuvas pagājušā gada līmenim, prognozē Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Ieva Šnīdere.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika.

2016.gada janvārī, salīdzinot ar 2015.gada decembri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,2%, cenām pieaugot vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai samazinoties par 0,4 %.

Šī gada pirmajā mēnesī nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija pārtikas produktu ražošanā – par 0,3%, papīra ražošanā – par 1,7% un ķīmisko vielu ražošanā – par 0,8%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas ražošanas nozarē noteica cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai (par 0,6%), bet papīra un ķīmisko vielu ražošanā cenu pieaugumu noteica cenu kāpums eksportētajai produkcijai.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības ministrijas (VM) virzīto Zāļu cenu reformu var salīdzināt ar bumerangu, kas jau pavisam drīz atgriezīsies atpakaļ un ļoti sāpīgi “trāpīs” gan pacientiem, gan vietējiem medikamentu ražotājiem.

Tas nozīmē, ka galvenās labuma guvējas no tās būs globālās farmācijas kompānijas, kuru ietekme un ieguvumi Latvijas zāļu tirgū šīs reformas dēļ tikai palielināsies.

Latvijas zāļu ražotāju asociācijas (LZR) ieskatā VM un veselības ministra Hosama Abu Meri zāļu cenu reforma tiek virzīta steigā, un konsultācijas ar farmaceitiskās un veselības aprūpes nozares pārstāvjiem ir formālas, nevis ar mērķi diskutēt, izprast nozares specifiku un vienoties par labākajiem risinājumiem pēc būtības. Ja piedāvātie grozījumi tiks pieņemti, ir augsti un reāli riski, ka ilgtermiņā tie būs ar pretēju efektu cerētajam, proti, medikamentu pieejamība pacientiem jau tuvākā gada laikā samazināsies, virkne zāļu tirgū vienkārši nebūs un arī jaunu medikamentu reģistrācija notiks vēl kūtrāk. Esošajā modelī un piedāvājumā nav arī izvērtēts un analizēts efekts uz zāļu ražotāju cenām un to ietekmējošiem faktoriem.

Patlaban viens no riskiem ražotāju un ar to saistītajai patēriņa cenu dinamikai pašlaik ir pārtikas cenu attīstība pasaules tirgū, saka eksperti.

Tādēļ sagaidāms, ka arī kopumā šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamiku galvenokārt ietekmēs kopējā pieprasījuma izmaiņas vietējā un ārējos tirgos, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lai gan Latvijas graudu audzētāji vēl aprīlī bija skeptiski par šā gada ražu īsāka veģetācija perioda dēļ un apsvēra pat apsēto platību pārsēšanas nepieciešamību, no lielākajiem Eiropas graudu audzētāju, piemēram, Krievijas, ekspertu puses atskan daudz optimistiskākas prognozes šim gadam (Krievija nupat ir palielinājusi šā gada ražas prognozi) un nevedina uz prognozēm par cenu kāpumu plašākā tirgū, saka Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Neraugoties uz to, ka degvielas un siltumenerģijas cenu mazināšanās varētu sekmēt pirktspējas pieaugumu ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, mūsu uzņēmumi piedzīvojuši ražotāju cenu samazināšanos.

Tas, savukārt, liecina, ka deflācijas gaidas ir nevis kāds abstrakts nākotnes process, bet jau esoša realitāte. Arī tad, ja izmaksas samazinās, diezin vai varēsim atrast daudzus, kas attiecīgi samazinās arī gala produkta cenu.

Tāpēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais 0,9% ražotāju cenu samazinājums gada izteiksmē Latvijas apstrādes rūpniecībā ir savdabīgs trauksmes zvans, ka ekonomikas zobrati vairs negriežas ar vēlamo ātrumu.

Ražotāju cenu pārmaiņas var uzskatīt par būtisku ekonomiskās veselības indikatoru, jo tās samērā izteikti norāda uz pieprasījuma/piedāvājuma attiecību, kā arī dažādiem izmaksu faktoriem. Gan degvielas, gan citu izejvielu cenu samazināšanās, protams, būtu arī ražotāju cenu bremzējošs faktors, taču ne tādā pakāpē, lai kāds samazinātu galaprodukta cenu, ja tirgus ir veselīgs un augšupejošs. Ir saprotams, kāpēc vēl pagaidām augšupejošas ekonomikas apstākļos ražotāju cenas ir mazinājušās pārtikas rūpniecības nozarē, kuru turpina vajāt Krievijas noteiktie importa ierobežojumi.

Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) virzītā zāļu cenu reforma ir sasteigta un sabiedrības gaidām neatbilstoša, paziņojumā pauž Latvijas Pensionāru federācija (LPF).

Organizācijā skaidro, ka pērnā gada rudenī veselības ministra biroja pārstāvji piedalījās LPF domes sēdē, kurā prezentēta ministra apņemšanās samazināt zāļu cenas Latvijā, cenšoties tās pielīdzināt Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas zāļu cenu līmenim.

"Protams, mēs apsveicām un atbalstījām šādu iniciatīvu, turpmāk rūpīgi sekojot līdz visām VM aktivitātēm, kas liecināja par šī jautājuma virzīšanu tuvāk realizācijai," norāda LPF.

Taču ziņa par izstrādāto reformu farmācijas nozarē organizāciju esot pārsteigusi "tikpat pēkšņi, kā pārējo Latvijas sabiedrību". "Rūpīgāk iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, secinām, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju - apgādes uzņēmumu un aptieku cenu politikas regulējuma rēķina," apgalvo LPF.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība.

Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.

Vissvarīgākais - turpinās pakalpojumu cenu stabilitāte, tās oktobrī bija tikai par 0,1% augstākas nekā septembrī. Mēneša inflācija vienlaikus bija nedaudz augstāka nekā vēsturiski vidēji šajā laikā (-0,14%), taču nostiprinās pārliecība, ka pēdējais lielais faktors, kas veicināja neparasti lielo cenu kāpumu laikā kopš 2021. gada vidus, zaudē spēku. Pakalpojumu gada inflācija ir augsta un ir pat nedaudz pieaugusi kopš septembra, no 5,6% līdz 6,0%. Taču ar to ļoti labi tiks galā viņa augstība Kalendārs - laikam ritot, no salīdzinājuma bāzes izies 2024. gada 1. puses mēneši ar strauju pakalpojumu cenu kāpumu. Diez vai pakalpojumu cenas atkal sāks strauji augt pēc tam, kad jau četrus mēnešus to izmaiņas gandrīz precīzi atbildušas vēsturiskajai normai. Preču cenas kopumā ir stabilas jau ilgāku laiku, un to vidējais līmenis oktobrī pat bija par 3,5% zemāks nekā 2023. gada maijā.

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.