Līdzsvarotā Latvijas tautsaimniecības attīstība joprojām ir labvēlīga ražotāju cenu stabilitātei, norāda eksperti.
Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Ieva Šnīdere uzsver, ka šī gada septiņos mēnešos ražotāju cenu dinamika eksportētājai produkcijai pieauga nedaudz straujāk nekā vietējā tirgū realizētai produkcijai. Eksportētās produkcijas ražotāju cenas septiņos mēnešos pieauga par 1,3%. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē tendences ārējos tirgos.
Savukārt vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas šogad septiņos mēnešos ir pieaugušas par 0,8%. Lai arī vietējā tirgū pieprasījums pakāpeniski palielinās, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī un kopumā būtisku spiedienu uz ražotāju cenām nerada.
Ražotāju cenu mēneša pārmaiņas rūpniecībā kopumā jūlijā bija samērā nenozīmīgas, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, uzsverot, ka ražotāju cenu stabilitāti nodrošināja galvenokārt to samazināšanās eksportētajai produkcijai vairākās nozarēs, piemēram, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un atkritumu pārstrādē, palīdzot uzturēt izmaksu konkurētspēju.
Tomēr cenu kritumu jūlijā pamatā noteica ražotāju cenu kritums eksportētajai produkcijai datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, uzsver I. Šnīdere.
Tā kā 2012. gada jūlijā Latvijā bija vērojams diezgan nozīmīgs enerģijas ražotāju cenu kāpums, samērā nelielais cenu kāpums šajā nozarē šā gada jūlijā radīja nozīmīgāko ietekmi uz ražotāju cenu indeksa gada pieauguma tempa samazināšanos t.s. bāzes faktoru ietekmē, uzsver D. Paula.
Vienlaikus nelielais ražotāju cenu kāpums enerģijas ražošanas un gaisa kondicionēšanas nozarē iekšzemes tirgū realizētajai produkcijai, iespējams, kalpojis kā izmaksu spiediens citām nozarēm. Piemēram, neskatoties uz vairāku svarīgu preču (graudaugu, piena produktu, vairāku koksnes produkcijas veidu) cenu kritumu pasaules tirgū – to nevarēja manīt attiecīgās apstrādes nozarēs Latvijā, saka eksperte.
Jūlijā apstrādes rūpniecībā ražotāju cenas straujāk pieauga ar pārtiku nesaistītās nozarēs, piemēram, koksnes, apģērbu ražošanā. Taču pārtikas ražošanā, neskatoties uz piena produktu cenu stabilizācijai pasaules tirgū iepriekšējos mēnešos, vēl saglabājas cenu pieauguma risks, jo lauksaimniecības preču piedāvājumu, piemēram, piena nozarē, pasaules tirgū nav iespējams palielināt vai atjaunot pēkšņi.
Sagaidāms, ka kopumā šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamiku galvenokārt ietekmēs kopējā pieprasījuma izmaiņas vietējā un ārējos tirgos, prognozē I. Šnīdere.
Saglabājoties nenoteiktībai par tālāko enerģijas tirgus attīstību, piemēram, par to, kā enerģijas ražotāji spēs pārdalīt ražošanas apjomu un izmaksas starp elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu, saglabājas arī neskaidrība par cenām enerģijas ražošanā un to pārnesi uz izmaksām citās nozarēs, norāda D. Paula.