Ražotāju cenu kāpums liecina, ka pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas palielinās ne tikai vietējā tirgū, kur pakāpeniski uzlabojas ekonomiskā situācija, bet saglabājas augsts arī ārējos tirgos, neskatoties uz vājo ekonomisko izaugsmi galvenajās partnervalstīs, norāda eksperti.
Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Laura Stelmaka uzsver, ka šī gada sešos mēnešos ražotāju cenu dinamika eksportētājai produkcijai pieauga nedaudz straujāk nekā vietējā tirgū realizētai produkcijai. Eksportētās produkcijas ražotāju cenas sešos mēnešos pieauga par 1,8%. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē tendences ārējos tirgos. Savukārt vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas šogad sešos mēnešos ir pieaugušas par 0,5%. Lai arī vietējā tirgū pieprasījums pakāpeniski palielinās, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī un būtisku spiedienu uz ražotāju cenām nerada, saka eksperte.
Šī gada sešos mēnešos nozaru griezumā straujākais ražotāju cenu pieaugums bija poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē – par 5,4%, savukārt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā ražotāju cenas pieauga par 3,2%. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica straujais eksportētās produkcijas ražotāju cenu pieaugums – attiecīgi par 9,7% un 3,7%. Metālu ražošanā sešos mēnešos cenas pieauga par 4%. Savukārt visstraujāk ražotāju cenas samazinājās apģērbu ražošanā – par 4,6%, salīdzinot ar 2012.gada decembri. Būtisks ražotāju cenu samazinājums bija arī elektrisko iekārtu ražošanā – par 2,2%, savukārt iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā ražotāju cenas samazinājās par 0,5 procentiem.
Apstrādes rūpniecības ražotāju cenu kāpums eksportprecēm pēdējā gada laikā bija straujāks nekā vietējā tirgū realizētajai produkcijai, tādējādi ražotāju cenu kāpums nerada spiedienu uz patēriņa cenu pieaugumu, un, lai gan īsais deflācijas periods ir beidzies, šā gada vidējā inflācija, ņemot vērā noturīgo ekonomisko izaugsmi, būs neparasti zema, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Eksporta preču vienības cenai pieaugot straujāk par importa vienības cenu, uzlabojas tirdzniecības nosacījumi. 2012. gads tirdzniecības nosacījumu ziņā Latvijai nebija labvēlīgs, savukārt šogad tirdzniecības nosacījumu ilgtermiņa ieguvumi varētu nostiprināties, pozitīvi ietekmējot Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci.
Ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā bija par 2,3% augstākas nekā pirms gada, ko pamatā noteica pārtikas un koksnes izstrādājumu cenu kāpums. Tas kopumā sakrīt ar ražotāju cenu gaidām, un arī turpmāko mēnešu laikā ražotāju cenu kāpums saglabāsies mērens: būtiska augšupvērstā spiediena nav ne no izejvielu tirgus puses, ne no darba tirgus puses, paredz LB eksperts. Piemēram, naftas cena pēdējās nedēļas laikā bijusi stabila, savukārt labības raža pasaulē šogad gaidāma rekordaugsta, kas, pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aplēsēm, ievērojami pārsniegs patēriņu.
Sagaidāms, ka kopumā šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamiku galvenokārt ietekmēs kopējā pieprasījuma izmaiņas vietējā un ārējos tirgos, uzskata L. Stelmaka.