Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ izstāžu rīkotājsabiedrība "BT 1" šogad prognozē apgrozījuma kritumu par 55%, atzina "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"Pēc 12.martā izsludinātās ārkārtējās situācijas valstī esam apturējuši mūsu saimniecisko darbību, bet tieši marts un aprīlis ir izstāžu biznesa visaktīvākais periods gadā, kas atstāj vislielāko ietekmi gan uz "BT 1", gan saistītajiem uzņēmumiem, gan mūsu klientiem un viņu ieguldījumiem," sacīja Tīle.

Viņš piebilda, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 30 uzņēmuma darbinieku, bet aprīlī - 42. Gandrīz visiem darbiniekiem bija maksimālā pabalsta summa. Patlaban "BT 1" nodarbina 59 darbiniekus, neviens nav atlaists.

Tāpat Tīle minēja, ka ik gadu "BT 1" rīkotās izstādes ģenerē ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā. "Pārceļot tikai trīs izstādes, "BT 1" zaudējumi veidoja 1,6 miljonus eiro, nemaz nerunājot par atceltajām izstādēm," viņš pauda.

12. martā ārkārtējās situācijas dēļ būvniecības izstāde "Māja I 2020" tika pārtraukta un uz trīs mēnešiem "iesaldēta" Izstāžu centrā Ķīpsalā. Ņemot vērā dalībnieku lojalitāti un vēlmi piedalīties, pēc valsts līmeņa ierobežojumu atcelšanas tā atkal atvērta apmeklētājiem.

90% dalībnieku - aptuveni 350 uzņēmumu - turpina dalību izstādē "Māja I 2020", biznesa portālam db.lv pastāstīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"No dalības izstādē atteicās tie uzņēmumi, kas piedāvā sezonālas preces vai pakalpojumus, kā arī uzņēmumi, kuriem visas preces jau iztirgotas un jaunas nav piegādātas. Bija uzņēmumi, kas nenoticēja, ka tiks izstrādāts speciāls regulējums biznesa attīstības izstāžu drošības prasībām un izstādes varēs notikt. Skaidrība par regulējumu pēc ārkārtējās situācijas radās pēdējā brīdī. Un faktiski šī viena nedēļa, kad gaidījām regulējuma pieņemšanu, "BT 1" izmaksāja 80 000 eiro. Ilgi nācās skaidrot, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus – informēšanu, distancēšanos, dezinfekciju. Turklāt mēs cilvēku skaita un plūsmas kontroli varam nodrošināt labāk nekā atsevišķos lielveikalos. Ir uzņēmumi, kas pārceļ savu dalību uz nākamo gadu. Dalību "Māja I 2020" ir pieteikuši arī jauni uzņēmumi, kas martā nevarēja piedalīties," stāstīja V. Tīle.

Mīksto mēbeļu ražotājs a/s Elīza-K pēc astoņu gadu darba iekļūst Eiropas superlīgā, uzņēmums pārkārtosies, lai sekmīgi strādātu šajā līmenī , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropā augstākās klases mīksto mēbeļu modes tendences nosaka Itālijas, Vācijas, Spānijas ražotāji, tagad tiem piepulcējies arī Latvijas uzņēmējs. Tas noticis Starptautitiskai dizaina padomei Ķelnes mēbeļu izstādē par labāko (uzvarētāju) atzīstot a/s Elīza-K dizaineru izstrādāto un ražoto Solid Wave dīvānu. «Saņemot apbalvojumu par labāko dīvāna dizainu Ķelnes izstādes versijā, ir divējādas sajūtas – paveras jaunas iespējas pārdot savus izstrādājumus Eiropas mīksto mēbeļu superlīgā, pieaug konkurentu interese par mūsu izstrādājumiem, vienlaikus jāveic pārkārtošanās tieši ražošanā, jo, ražojot augstas pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, vislielākā uzmanība tiek veltīta kvalitātei, tas slāpē ražošanas tempu,» tā uz jautājumu, kas mainās uzņēmumā, atbild a/s Elīza-K valdes loceklis Aleksejs Koročkins. Viņš norāda, ka Ķelnes izstādes atzinība jau rosinājusi interesi no potenciālajiem pircējiem, tāpēc jautājums ir par uzņēmuma ražošanas kapacitāti un organizāciju. «Iepriekš bija tādi ekstraklases salona mēbeļu tirgotāji, kuri par a/s Elīza-K produkciju neizrādīja nedz interesi, nedz arī vēlējās kontaktēties, bet Ķelnes izstādes balva ir atvērusi arī šīs agrāk uzņēmumam slēgtās durvis,» tā A. Koročkins. Viņš arī jūtot konkurentu pastiprināto interesi, jo īpaši par uzņēmuma dizaina mēbeļu kvalitāti.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle. Šobrīd BT 1 tuvojas 20 gadu pastāvēšanas slieksnim.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Jo es to nodibināju, sākumā vienpersoniski. Ir vēl pāris uzņēmuma dibinātāju, kas šobrīd strādā BT 1. Galvenais, ka šoreiz viss saskan! Darbs aizpilda visu manu dzīvi – tas ir gan hobijs, gan ikdiena. Man darbs nav apgrūtinājums. Tas sagādā baudu!

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs

Cilvēkiem būs svarīgi tikties klātienē, aplūkot un aptaustīt specializēto tehniku, tā uzskata SIA A.M.L. (izstāžu komplekss Rāmava) valdes loceklis Gusts Lūsis.

Kompleksa Rāmava specializācija ir lauksaimniecība un mežsaimniecības izstāžu rīkošana. Vairums apmeklētāju ir no reģioniem – saimniecību īpašnieki, zemnieki, mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. «Apmeklētāji kļūst aizvien izglītotāki un prasīgāki. Izstādē viņiem ir iespēja aprunāties ar speciālistiem, izrunāt katra konkrētā jautājuma būtību, rast labākos risinājumus. Rīkojam izglītojošo programmu ar semināriem un diskusijām, kur piedalās nozaru eksperti un kur var smelties ne vienu vien labu ideju saimniecību attīstībai un efektīvākai saimniekošanai,» stāsta G. Lūsis.

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Noslēgusies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles “Arsenāls” būvdarbu iepirkuma rezultātu izvērtēšana un projektēšanas un būvdarbu līgumu paredzēts noslēgt ar PS "P un S Būvniecība", informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Arsenāls ir ne tikai ievērojams kultūras centrs, bet arī vēsturiska ēka, kas bagātīgi atspoguļo Latvijas mākslas un arhitektūras mantojumu. Šī projekta mērķis ir veiksmīgi apvienot pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, modernizējot telpas, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānotā atjaunošana ietver arī Arsenāla unikālo arhitektonisko elementu, piemēram, senatnīgo koka kāpņu atjaunošanu. Turklāt tiks uzstādītas modernas energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, kas nodrošinās komfortu apmeklētājiem un darbiniekiem. Būvdarbus plānots uzsākt šī gada nogalē un projekta noslēgums paredzēts 2028. gadā,” informē J. Gavrilova.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" iekštelpu atjaunošanas darbu veikšanu saņemti četri piedāvājumi ar piedāvāto līgumcenu no 13,39 miljoniem eiro līdz 15,78 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Turpmākās VNĪ darbības paredz piedāvājumu izvērtēšanu un līguma noslēgšanu ar izvēlēto būvdarbu veicēju.

Iepirkums par izstāžu zāles atjaunošanas darbiem tika izsludināts atkārtoti ar precizētām kvalifikācijas prasībām un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijiem, kā arī samazinātu darbu izpildes termiņu.

Projekts ietvers dažādu telpu pārbūvi un izbūvi, kā arī būtiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu ēkas atbilstību mūsdienu prasībām. Tāpat atjaunos koka kāpnes un citas vēsturiskās detaļas, saglabājot ēkas autentiskumu, savukārt jaunās ventilācijas sistēmas ar rekuperācijas blokiem un gaisa klimata kontroles sistēmas nodrošinās gan enerģijas efektīvu izmantošanu, gan komfortablu vidi darbiniekiem un apmeklētājiem.

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinājusi iepirkumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" iekštelpu atjaunošanai, informē kompānijas valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viņa norāda, ka, izvērtējot februārī saņemtos piedāvājumus iepirkumā par izstāžu zāles "Arsenāls" atjaunošanas darbiem, konstatēts, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi neatbilst VNĪ izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām, tādēļ pieņemts lēmums pārtraukt iepirkuma procedūru un, precizējot tehnisko specifikāciju, atkārtoti izsludināt iepirkumu.

Iepirkuma procesā par izstāžu zāles '"Arsenāls" atjaunošanas darbiem tika saņemti divi piedāvājumi, tomēr pēc to izvērtēšanas secināts, ka tie neatbilst VNĪ izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām. Ņemot vērā tirgus situāciju un VNĪ finanšu iespējas, atkārtotā atklāta konkursa nolikumā veiktas izmaiņas tehniskajā specifikācijā. Jaunajā iepirkumā precizētas kvalifikācijas prasības un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriji, kā arī samazināts darbu izpildes termiņš, skaidro Gavrilova.

#Ķīpsalas izstāžu centrā izstādēm ir kļuvis par šauru.

Digitālie risinājumi nav mazinājuši interesi par tradicionālajām izstādēm, pērn audzis izstāžu dalībnieku un apmeklētāju skaits; Ķīpsalā tiks būvēta papildu halle, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2017. gadā starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT1 organizēja 29 izstādes, kurās piedalījās vairāk nekā pieci tūkstoši uzņēmumu, un tās apmeklēja 441,4 tūkst. apmeklētāji.

Pēdējos piecus gadus izstāžu biznesā ir vērojama stabila izaugsme, turklāt ar katru gadu paplašinās pārstāvēto valstu skaits, informē BT1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

Ķīpsalas izstāžu centru ir iespējams uztaisīt kā konfekti.

Ķīpsalas izstāžu centrā izstādēm ir kļuvis par šauru, atzīst V. Tīle. Jau vairākus gadus tiek meklēti risinājumi, kā Rīga varētu tikt pie jauna un moderna izstāžu centra. «Savulaik bija plāni tādu būvēt netālu no lidostas, tā izmaksas pirms pieciem gadiem tika lēstas ap 160 miljoniem eiro. Tas ir megaprojekts, kas neatpelnītos un būtu no nodokļu maksātāju kabatas. Ķīpsalas izstāžu centru ir iespējams uztaisīt kā konfekti. Tas neprasītu milzīgas izmaksas, ir jāpiebūvē vēl viena halle 8 tūkstošu kvadrātmetru platībā, jāierīko pazemes autostāvvietas, otrais pārvads pāri Zunda kanālam. Tas ir atrisināms,» uzskata V. Tīle.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Rīgas dome plāno atteikties no kādreizējā vicemēra Aināra Šlesera ieceres par daudziem miljoniem latu būvēt konferenču zāli lidostas tuvumā.

Kā ziņots, Rīgas domes deputāti 2010.gada februārī uzdeva SIA Rīgas pilsētbūvnieks īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu pie lidostas, kā arī šī mērķa īstenošanai uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt 12 zemesgabalus ar kopējo platību 35,6 hektāri.

Vācijas un Latvijas puses nodomu protokolus par sadarbību starptautiska izstāžu un konferenču centra izveidē pie lidostas Rīga parakstīja 2010.gada martā, paredzot, ka SIA Rīgas pilsētbūvnieks projektā piedalīsies ar zemi, bet Messe Frankfurt konsultēs un pēc tam arī apsaimniekos šo centru, savukārt pašai būvniecībai tiks piesaistīts privāts investors. No Latvijas puses protokolu parakstīja Šlesers.

http://www.youtube.com/embed/h6Rx0i8F0Tk

Iedomājieties jebkādu mēbeli - izstāžu stendu, veikalu ekspozīcijas sistēmas vai vienkārši grāmatu plauktus savā dzīvoklī. Parasti tie ir no koka (vai tam radniecīga materiāla) un, lai tos samontētu, jums nepieciešama ne tikai pamatīga instrukcija, bet arī instrumenti, ievērojams skaits atšķirīgu skrūvju un nereti vel daudz dažādu palīgmateriālu, kā arī pietiekami daudz laika un nervu.

Taču tas viss būs lieks, ja mēbele ir aprīkota ar furnitūru, kurai esam devuši vārdu HugLock.

Šis unikālais slēgmehānisms tika radīts speciāli koka izstāžu stendu sistēmas vajadzībām. Tas ļauj samontēt, brīvi mainīt būves konfigurāciju un demontēt stendu neiedomājami ātrā tempā, tikai ar roku spēku, neizmantojot nekādus instrumentus. Montāža ir ārkārtīgi ātra un viegla, to mierīgi var izdarīt arī trauslā sekretāre. Un tas ir aizraujoši!

Stenda atrašanās vietai izstādē ir liela nozīme, taču tā nebūt nav vienīgais veiksmes faktors, jo bez cītīga darba pirms pasākuma un tā laikā panākumi nav gaidāmi.

Izstāžu stendu un laukumu cenas ietekmē dažādi faktori, tostarp, piemēram, pasākuma formāts, nepieciešamie resursi tā organizēšanai, arī ekspozīcijas vietas lielums un sadarbības ilgums ar dalībnieku.

«Mūsu pieredze liecina, ka dalībniekiem atdeve būtiski ir atkarīga no tā, kā tas pats ir gatavojies izstādei, kā un cik aktīvi piedalās tajā un kā strādā ar sarīkojumā iegūtajiem kontaktiem pēc tam. Protams, svarīga arī kopējā situācija ekonomikā, nozarē vai darbības nišā,» teic izstāžu kompleksa Rāmava (SIA A.M.L.) valdes loceklis Gusts Lūsis. Viņš ir novērojis, ka Latvijas izstādēs redzamās tehnoloģijas, iespējamie risinājumi un piedāvājums strauji attīstās, bet izstāžu rīkošanai nepieciešamie resursi un izmaksas ar katru gadu pieaug.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Agrāk katra suņu izstāde sākās ar svinīgu parādi. Labākie suņi tika rotāti ar pašu nopelnītām medaļām. Bet, lai iegūtu šķirnes kucēnu, dažkārt rindā bija jāgaida pat gadu. Izstāžu rīkotājsabiedrība BT1 piedāvā ieskatu suņu izstāžu un sacensību vēsturē.

Senos laikos izstādes notika tikai ārā zem klajas debess, tāpēc ziemā tās netika rīkotas. Populārākā dzīvnieku izstāžu vieta 70./80. gados bija Mežaparka slidotavas teritorija. Šodien dzīvniekus izstādēs pēc FCI standartiem vērtē eksperti no ārzemēm, toreiz vērtēja tikai vietējie speciālisti.

Tā kā tolaik darbojās citi standarti, arī vērtējumi un apbalvojumi atšķīrās. Balvas un vērtējumi bija trīs: lielā zelta medaļa par vērtējumu «teicami», mazā zelta medaļa par vērtējumu «ļoti labi» un sudraba medaļa par vērtējumu «labi». Šodien medaļas ir aizvietojušas rozetes, kausi un citas piemiņas balvas. Turklāt šķirnes tiek salīdzinātas savā starpā. Agrāk šķirņu bija daudz mazāk, tādēļ arī dalībnieku izstādēs bija mazāk, un, lai iegūtu šķirnes kucēnu, nācās gaidīt rindā līdz pat gadam.

Rīga ir labākā vieta, kur attīstīt vērienīgu Ziemeļeiropas nozīmes konferenču un izstāžu centru, šāds viedoklis izskanējis seminārā, kas veltīts iecerei blakus starptautiskajai lidostai Rīga attīstīt Ziemeļeiropas nozīmes konferenču un izstāžu centru.

Šāds centrs nākotnē varētu stimulēt Latvijas ekonomikas un visa reģiona izaugsmei.

Db.lv jau ziņoja, ka ieceri virza Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers. Ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no viņa 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm.

Šā gada martā ietekmīgajā nekustamo īpašumu izstādē MIPIM Kannās viņš parakstīja sadarbības apstiprinājuma vēstuli ar Frankfurtes pie Mainas vicemēru Edvīnu Švarcu (Edwin Schwarz) par atbalstu konferenču un izstāžu centra attīstīšanā Rīgā.

Messe Frankfurt GmbH Jauno projektu departamenta direktors Saša Venclers (Sascha Wenzler) seminārā sacījis, ka Rīga ir perfekta un stratēģiska vieta, lai veidotu šādu centru, kas lieliski iekļautos skaistajā pilsētā. S. Venclers atgādināja, ka Frankfurtes Messe pamatoti tiek uzskatīta par pasaules veiksmīgāko izstāžu centru. Viņš vienlaikus arī uzsvēra, ka šī biznesa veiksmes pamatā nav ēkas un telpu kvadrātmetri: «Tas ir īsts cilvēku bizness, jo ir jāuzņem cilvēki no visas pasaules, radot platformu komunikācijai, domu un vīziju apmaiņai. Tas prasa profesionālu un aizrautīgu cilvēku darbu.»

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Uzņēmums SIA "LowTech" nodarbojas ar izstāžu stendu un iekārtu būvniecību, un tam krīze sākās vēl pirms Latvijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Saprotot, ka šis laiks tik ātri nepaies, bija jādomā, ko darīt tālāk, un tā radusies ideja par pedāļauto.

"Mūsu uzņēmums nodarbojās ar starptautisku izstāžu stendu ražošanu Eiropā. Tā kā Covid-19 laikā tika atcelti visi jau praktiski realizētie pasūtījumi un neviens jauns klāt nenāca, bija ātri jādomā, kā glābt uzņēmumu, jo trieciens bija pamatīgs. Turklāt neizskatījās, ka tuvākajā laikā atsāksies tik liela pulcēšanās, lai izstāžu centri atsāktu darbu. Mūsu izejas situācija - mums ir darbnīca, instrumenti, frēze un brīvas darba rokas - jautājums, ko ar to visu darīt? Bijām arī vieni no Covid-19 laika sejas aizsargvairogu ražotājiem, taču pienāca brīdis, kad bija skaidrs, ka mums no šīs Covid-19 krīzes ir jādistancējas. Ar sievu Līvu mājās runājām, ka varētu ražot produktu, kas gan mums, gan patērētājam radītu prieku un nebūtu saistīts ar visu šo stresaino un nomācošo situāciju.

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.

Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.

Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.

Lai rūpētos par dalībnieku un apmeklētāju drošību, un samazinātu izstāžu atcelšanas risku pēdējā brīdī, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 rudens izstādes Ķīpsalā notiks zaļajā režīmā, kas nozīmē - visi klātesošie ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir to pārslimojuši.

"Tāpat kā satiksmē, kur zaļā gaisma ir vienīgā, kas ļauj uzsākt drošu kustību, arī šī brīža ierobežojumi kvalitatīvu izstādi ļauj noorganizēt tikai zaļajā režīmā. Uz zaļo režīmu neattiecas dažādi ierobežojumi, tādēļ droši un pilnvērtīgi varēs izbaudīt visas izstādes sniegtās iespējas - brīvi komunicēt un konsultēties, piedalīties konferencēs un meistarklasēs, degustēt un izmēģināt -, tāpat kā tas bija pirms pandēmijas. Zaļais režīms ļauj prognozēt, ka izstādes bez ierobežojumiem varēs norisināties maksimāli ilgi - līdz pat lockdown jeb visa slēgšanai," uzsver Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

Epidemioloģiskās drošības pasākumos ir noteikti trīs drošības līmeņi. Kā zaļu jeb drošu saprot vidi, kurā atrodas tikai personas, kuras ir vakcinējušās pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā ir izslimojušas šo slimību. Priekšnoteikums tiek attiecināts arī uz bērniem, kuri vēl nevar saņemt vakcināciju pret Covid-19. Zaļais režīms ir visvairāk pietuvināts laikam pirms pandēmijas - ne izstāžu dalībniekiem, ne apmeklētājiem nevajadzēs valkāt sejas maskas un ievērot savstarpēju distanci. Tāpat izstādēm zaļajā režīmā nebūs ierobežots apmeklētāju skaits un norises laiks.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls top līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde Latvijā, informē izstādes pārstāvji.

Izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne) ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts būs skatāma no 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi , kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām: no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

Cēsu pilī no šā gada 16. maija durvis no jauna ver izstāde "Cēsu pils stāsts", kas ļauj apmeklētājiem pils rietumu torņa trešā stāva telpā piedzīvot multimediālu Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus astoņu gadsimtu garumā un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Pērn piecos mēnešos izstādi noskatījās liels skaits apmeklētāju - 40 tūkstoši cilvēku.

Izstādes veidotājs ir Digitālais izstāžu nams "Lumiere", kas specializējies multimediālo izstāžu veidošanā Latvijā. Ieskatu multimediālā izstādē var gūt: klikšķinot šeit.

Ekspozīcijas mākslinieciskais risinājums ir audiovizuālas projekcijas, kuras aptver torņa trešā stāva telpas grīdu un griestus, kā arī sienas 270 grādu segumā. Saturiski muzeja apmeklētājs atrodas telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu. Vēsturiskās logu ailes izmantotas projecētai ilūzijai par pils apkārtni, ilustrējot gan attīstību, gan notikušos karus.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludina iepirkumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles «Arsenāls» Vecrīgā, Torņa ielā 1, jumta remontam un fasādes atjaunošanas būvdarbu veikšanai, informē VNĪ Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Inta Plūmiņa.

Darbu laikā tiks atjaunots un saglabāts Rīgas pilsētas un visas Latvijas kultūrvidei būtisks valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, klasicisma arhitektūras paraugs. Iepirkums iekļauj ēkas fasādes atjaunošanu, jumta remontu, ārējo inženierkomunikāciju pārbūvi, kā arī lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūvi. Atjaunošanas darbus plānots uzsākt jau šovasar, lai līdz 2020. gada vasarai pabeigtu ēkas fasādes atjaunošanas darbus.

Pretendenti tiek aicināti pieteikties iepirkumam izstāžu zāles «Arsenāls» jumta un fasādes atjaunošanai līdz šā gada 23. jūlijam.

Kopā projekta realizācijai šobrīd piesaistīti 1,9 miljoni eiro (84% – valsts dotācija, 14% – LR Kultūras ministrijas jau 2016. gadā piesaistītais finansējums), kas iekļauj izpētes darbu veikšanu, projektēšanas darbus, autoruzraudzību un plānotos būvdarbus.