VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" iekštelpu atjaunošanas darbu veikšanu saņemti četri piedāvājumi ar piedāvāto līgumcenu no 13,39 miljoniem eiro līdz 15,78 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Turpmākās VNĪ darbības paredz piedāvājumu izvērtēšanu un līguma noslēgšanu ar izvēlēto būvdarbu veicēju.

Iepirkums par izstāžu zāles atjaunošanas darbiem tika izsludināts atkārtoti ar precizētām kvalifikācijas prasībām un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijiem, kā arī samazinātu darbu izpildes termiņu.

Projekts ietvers dažādu telpu pārbūvi un izbūvi, kā arī būtiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu ēkas atbilstību mūsdienu prasībām. Tāpat atjaunos koka kāpnes un citas vēsturiskās detaļas, saglabājot ēkas autentiskumu, savukārt jaunās ventilācijas sistēmas ar rekuperācijas blokiem un gaisa klimata kontroles sistēmas nodrošinās gan enerģijas efektīvu izmantošanu, gan komfortablu vidi darbiniekiem un apmeklētājiem.

Noslēgusies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles “Arsenāls” būvdarbu iepirkuma rezultātu izvērtēšana un projektēšanas un būvdarbu līgumu paredzēts noslēgt ar PS "P un S Būvniecība", informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Arsenāls ir ne tikai ievērojams kultūras centrs, bet arī vēsturiska ēka, kas bagātīgi atspoguļo Latvijas mākslas un arhitektūras mantojumu. Šī projekta mērķis ir veiksmīgi apvienot pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, modernizējot telpas, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānotā atjaunošana ietver arī Arsenāla unikālo arhitektonisko elementu, piemēram, senatnīgo koka kāpņu atjaunošanu. Turklāt tiks uzstādītas modernas energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, kas nodrošinās komfortu apmeklētājiem un darbiniekiem. Būvdarbus plānots uzsākt šī gada nogalē un projekta noslēgums paredzēts 2028. gadā,” informē J. Gavrilova.

Krievijas iesaldētie aktīvi ir jāizmanto, lai aizsargātos no tās agresijas, žurnālistiem preses konferencē uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvijai, gan citām valstīm, kas atbalsta ukraiņu cīņu pret Krievijas agresiju, arī turpmāk jāstrādā kopā ar Ukrainu maksimāli efektīvi un saliedēti, lai Ukraina uzvarētu Krieviju. Zelenskis norādīja, ka tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu pārrunāti Ukrainas veicamie darbi. Tāpat viņš informēja par situāciju kara frontē, Ukrainas aizsardzības vajadzībām, kā arī par tālākajiem plāniem.

"Mums ir produktīvāk jāstrādā Eiropas valstu aizsardzības jomā. Eiropai ir jābūt pašpietiekamai savā aizsardzībā, lai arī kādā veidā Krievija apdraudētu Ukrainu un lai arī ko Krievija būtu padarījusi par savu mērķi. Eiropai ir jāmāk atbildēt. Tai ir tiesības aizsargāties. Ukraina kopā ar partneriem strādās pie tā, lai Eiropā tiktu izveidots jauns arsenāls un attīstīta militārā industrija, lai nepieļautu Krievijas agresiju pret Eiropu," sacīja Ukrainas prezidents.

atvijas uzņēmums Eat In Hotels prezentējis jaunu mobilo lietotni brokastu rezervēšanai viesnīcās. Šis ir pirmais projekts pasaulē, kas ļauj izvēlēties un pirkt brokastis viesnīcās, tajās nedzīvojot.

“Ideja brokastot savas pilsētas viesnīcās nav jauna, taču daudzi to neizmanto – bieži trūkst informācijas par brokastu cenu, tāpat ir saziņas grūtības reģistrācijā. Lietotne ne tikai atrisina šīs problēmas, bet arī ļauj viesnīcām regulēt cenu atkarībā no pieprasījuma. Savukārt klienti iegūst papildu atlaides. Turklāt zviedru galds viesnīcā līdzinās mini atvaļinājumam, mēs vēlējāmies šo atpūtas sajūtu pārnest uz mūsu ikdienu. Latvijas viesnīcām šī mūsu ideja ļoti patika – neatkarīgi no sezonas tām ir jāuztur servisa līmenis un jāsaglabā darba vietas. Labās viesnīcās ir standarti, kas attiecas gan uz produktu daudzveidību, gan uz ēdienu daudzveidību, gan uz izmantoto izejvielu kvalitāti. Tam tiek rūpīgi sekots, īpaši, ja tā ir tīkla viesnīca. Bet nelielās dizaina viesnīcas savus klientus lutina ar personisku servisu un interesantām maltītes idejām. Šāds iespēju arsenāls nav pieejams visās kafejnīcās un restorānos, tādēļ esam pārliecināti, ka mūsu jaunais pakalpojums būs pieprasīts,” stāsta jaunuzņēmuma autore Jūlija Rimlina, Latvijas tūrisma operatora Atlantic Travel vadītāja.

Aptuveni puse (52%) finanšu līdzekļu jeb 2,1 miljons eiro, kuri palikuši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīcībā pēc valstij piederošu īpašumu atsavināšanas 2023.gadā, ir ieguldīti dažādu ar kultūru saistītu objektu sakārtošanā, tostarp Leļļu teātra, VDT atjaunošanā un kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” izveidē, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Viens no mūsu darbības mērķiem ir uzturēt optimālu valstij piederošu nekustamo īpašumu portfeli. Tādēļ valstij piederošos īpašumus, kuri nav izmantojami publiskā sektora vajadzībām, pārdodam, daļu no iegūtajiem līdzekļiem novirzām vai nu iepriekš plānotiem remontdarbiem vai attīstības projektiem, vai arī ārkārtēju situāciju risināšanai. Ar kultūras funkciju saistīti objekti vai kultūrvēsturiski īpašumi ir viena no mūsu prioritātēm,” skaidro Vārna.

No valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ienākumiem nekustamo īpašumu sakārtošanai 2023.gadā pavisam novirzīts 4,1 miljons eiro. Tie ieguldīti, piemēram, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kāpņu atjaunošanā un elektroinstalācijas sakārtošanā, Tautas frontes muzeja ēkas kultūrvēsturiskajā izpētē, arī atsevišķos attīstības objektos, tostarp Leļļu teātra un Valmieras drāmas teātra atjaunošanā, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” tapšanā.

“Eksporta un inovācijas balvai 2024” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” izvirzīti seši jauni tūrisma produkti, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

“Lai arī tūrisma nozarē pēdējie gadi bijuši izaicinājumu pilni, priecājamies, ka gan pašvaldībām, gan uzņēmumiem ir izdevies izveidot jaunus piedāvājumus, kam ir labs potenciāls gan vietējā, gan ārvalstu tūrisma tirgū. Īpaši priecē tūrisma attīstība Latgalē – esam nominējuši balvai divus daudzsološus produktus no šī reģiona. Pašvaldību iestāžu grupā atzinīgi vērtējami spēcīgie piedāvājumi, kas saistīti ar zinātni un sniedz plašas izglītošanās iespējas gan skolēniem, gan sabiedrībai kopumā. Savukārt komersantu grupā šogad startē uzņēmumi, kas strādājuši jau ilgāku laiku, bet nepārtraukti attīstās un nākuši klajā ar jauniem, saistošiem piedāvājumiem,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.