Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmums Printify piesaista trīs miljonu dolāru investīciju no Bling Capital, raksta Techcrunch.com.

Printify līdzdibinātājs un izpilddirektors Artis Kehris uzsver, ka tehnoloģiju attīstībā noteicošais ir motivēti un spējīgi darbinieki: «Mēs apzināmies, ka labam produktam vajag atbilstošu komandu, un tāpēc paplašināsies arī tā. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 80 darbinieki no 11 valstīm, bet vēl šogad darbinieku skaitu plānojam pat dubultot. Visvairāk meklējam augsti kvalificētus programmētājus un projektu vadītājus, kā arī klientu atbalsta speciālistus.»

Aprīlī Dienas Bizness rakstīja, ka Printify sadarbojas ar vairāk nekā 90 apdrukas ražotnēm, kas izpilda uzņēmuma klientu pasūtījumus. Kopumā uzņēmuma platformas lietotāji mēnesī izveido vairāk nekā trīs miljonus dizaina produktu, kas tiek ražoti pēc klientu pieprasījuma. Printify pagājušā gada apgrozījums sasniedza desmit miljonus dolāru un šā gada mērķis ir pārsniegt 30 miljonu apgrozījumu.

Ekonomistu apvienība 2010 meklē jaunu nosaukumu, jaunā līmenī iziet pagaidām negrasās.

Spriedām, ka varētu vai nu pārsaukties par, piemēram, Ekonomistu apvienību 2050, vai vispār noņemt to gadu nost, - teic Ekonomistu apvienības 2010 vadītājs Ojārs Kehris, vaicāts, kāds būs tālākais organizācijas liktenis, pienākot tās nosaukumā atrunātajam 2010. gadam. Arī par apvienības turpmāku darbības stratēģiju O. Kehrim skaidrības nav - Latvijā acīmredzami ir nobriedusi vajadzība pēc nopietna ekonomikas pētniecības centra, taču Ekonomistu apvienība 2010 šo nišu aizpildīt nevarēšot, jo iniciatīvai un finansiālajam atbalstam jānāk no valsts.

Viena no vecākajām

Ekonomistu apvienība 2010 ir viena no vecākajām sabiedriskajām organizācijām Latvijā, atgādina O. Kehris. Tā tika izveidota 1994. gadā, un jau toreiz bija jautājums, ko darīt 2010. gadā. «Nolēmām - ja tik ilgi nodzīvosim, tad arī domāsim,» viņš atminas. Nodzīvoja. Taču tas, kā pārdēvēt apvienību , lai ietu līdz laikam, ir otršķirīgs jautājums - galvenais ir tikt skaidrībā ar to, kā turpmāk darboties un kādas prioritātes izvirzīt, uzsver O. Kehris.

13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Latvijā ir beigusies finanšu krīze, taču teikt, ka pārvarēta ekonomiskā krīze, ir priekšlaicīgi, uzskata bijušais ekonomikas ministrs un Ekonomistu apvienības 2010. prezidents Ojārs Kehris.

Raidījumā Dienas rīts O. Kehris norādīja, ka šobrīd problēma, kas ietekmē Latviju, ir neskaidrība par eirozonu un Eiropas ekonomikas stāvokli. «Grūti prognozēt eksportu, daudziem uzņēmumiem ir nenoteiktība,» sacīja ekonomists.

O. Kehris akcentēja, ka eirozonai ir divas nākotnes iespējas – palikt tādai, kāda tā ir pašlaik, un valstīm izpildīt visus «mājasdarbus», kas netika izdarīts pēc iestāšanās monetārajā savienībā, vai arī koncentrēties uz ekonomiski spēcīgākām valstīm.

Runājot par Latvijas iestāšanos eirozonā, viņš atsaucās uz Igaunijas prezidenta Tomasa Hendriksa Ilvesa teikto, ka esot labi būt starp stiprākajiem un eiro ir arī drošības jautājums. «Domāju, ka viņam ir liela daļa taisības. Lai gan mēs nezinām, kāda būs nākotne. Taču kāda ir alternatīva? Mēs neesam tik droši kā Zviedrija, Dānija un Čehija, kurām ir arī lielākas ekonomikas ar daudz spēcīgākām centrālajām bankām,» sacīja ekonomists.

Latvija savā ekonomiskajā attīstībā virzās uz Japānas ekonomisko pusi, kas paredz ilgstošu stagnāciju un kas nepiedzīvo izaugsmi vairākus desmitus gadu, intervijā laikrakstam Vesti Segodņa norāda ekonomists Ojārs Kehris.

«Latvijas iedzīvotājiem nākamais un vēl daži gadi uz priekšu var kļūt par katastrofu. Būs sāpīgi un pēc tik ilgiem krīzes gadiem, nezinu, kurš to spēs izturēt,» uzsver O.Kehris, kurš Valsts prezidentam Valdim Zatleram ieteica Davosas ekonomikas forumā uzstādīt ultimātu: ja Latvijai neļaus pievienoties eiro zonai, tad tā devalvēs latu un vienpusēji ieviesīs eiro. Un, kā laikrakstam atzīsts ekonomist, tas no viņa puses neesot bijis joks.

Runājot par banku problēmām, ekonomists neredz, ka nedevalvējot latu, tām būtu izdevies no problēmām izvairīties. Viņš norāda, ka, iespējams, būtu labāk, ja devalvācija notiktu un būtu sāpīgi visiem uzreiz nevis pa daļām. Iespējams, kāda banka neizturētu un nobankrotētu, bet bankrots neesot lieta no kā vajadzētu baidīties, jo svarīgāks ir rezultāts. Šādā gadījumā ekonomika, pēc O.Kehra domām, noteikti atdzīvotos agrāk.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Latvijas dibinātāju veidotais e-komercijas uzņēmums "Printify" iekļauts "Forbes" labāko jaunuzņēmumu nozares darba devēju topā, kas izceļ tos jaunos un strauji augošos uzņēmumus ASV, kas ieguvuši augstu vērtējumu starp saviem esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem.

Topā, kas veidots sadarbībā ar tirgus izpētes uzņēmumu "Statista", kopumā novērtēti 2500 uzņēmumi, kuru darbinieku skaits sasniedz vismaz 50 cilvēkus, un "Printify" tajā ierindojies augstajā 281. vietā.

Jaunuzņēmumu darba devēju topu "Forbes" veido pirmoreiz, un tas atspoguļo gan tehnoloģiju uzņēmumu popularitāti potenciālo darbinieku vidū, gan nozares izaugsmi kopumā. Topā tika iekļauti tikai uzņēmumi, kas dibināti pēdējo desmit gadu laikā, un kuru mātes uzņēmumi atrodas ASV jurisdikcijā, vērtējot tos pēc trim kritērijiem - darba devēja reputācija, darbinieku apmierinātība un izaugsme.

Tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Printify" dibinātāji ir latvieši Artis Kehris, Jānis Berdigans un Gatis Dukurs. Lai gan mātes uzņēmums un galvenais tirgus atrodas ASV, uzņēmuma stratēģiskais centrs un komanda fiziski atrodas tepat Rīgā, uzņēmuma birojā Spīķeros. "Printify" nodrošina e-komercijas platformu, kas savieno mazos uzņēmējus un māksliniekus ar ražotājiem un drukātajiem visā pasaulē, palīdzot tiem nopelnīt pat vairākus desmitus miljonus ASV dolāru gadā.

Divkārtēja PVN samazināšana tūrisma nozarei būtu taisnīga, taču nodokļu izmaiņas aicina skatīt plašākā kontekstā.

Strauji pacēla, strauji samazina — pat nesagaidot Finanšu ministrijas aprēķinus, jautājums par PVN samazināšanu viesnīcu pakalpojumiem ceturtdien jau tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Eksperti uzsver: šāda labvēlība būtu tikai loģiska, jo tūrisma nozare pēc būtības ir eksports, taču tā nebūt nav vienīgā joma, kur nodokļu slogs ir nesamērīgs.

Zaudēti miljoni

Patlaban viesnīcu pakalpojumiem tiek piemērota standarta PVN likme — 21%, to piedāvā samazināt līdz 10%. Nozares pārstāvji, aizstāvot šo ieceri, uzsver, ka augstākas nodokļu likmes dēļ Latvija zaudē pozīcijas kaimiņvalstīm, kur viesnīcas tradicionāli bauda labvēlīgāku nodokļu režīmu.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Divi Latvijā populāri latviešu radīti uzņēmumi iekļuvuši prestižajā ASV biznesa žurnāla Inc. veidotajā 5000 straujāk augošo uzņēmumu topā. Printify ierindots 24. vietā, Printful - 564.vietā.

Inc.5000 ir Amerikas privāto uzņēmumu saraksts, kas pirmoreiz izveidots 1982. gadā un ir kļuvis par uzņēmējdarbības panākumu zīmi.

Printify.Inc , kas nodrošina drukāšanu pēc pieprasījuma, pēdējo trīs gadu izaugsme sasniegusi 7926%, ierindojot to arī 1. vietā straujāk augošo uzņēmumu grupā Sanfrancisko, 2. vietā starp tehnoloģiju uzņēmumiem un 5. vietā Kalifornijā, kas ir Printify dzimšanas vieta – to 2015. gadā dibinājuši Jānis Berdigans, Artis Kehris un Gatis Dukurs.

Latvijā reģistrēts Printify.Inc meitas izņēmums SIA Printify Development, kur strādā vairāk nekā 90 darbinieki no 15 valstīm. 2018. gadā uzņēmuma kopējais apgrozījums bijis 10,5 miljoni dolāru, 2019. gadā plānoti 30 miljoni dolāru.

Jaunajā birojā fokusā ir darbinieku labsajūta – tajā ir gan biodinamiskais apgaismojums, gan trenažieru zāle, gan fizioterapijas kabinets.

Veidojot jaunu galveno mītni, tiešsaistes platformas "Printify" prioritāte bija radīt vidi, kas veicina inovācijas un ļauj tās iemītniekiem strādāt pēc iespējas ērti, patīkami un efektīvi.

Pirmajā stāvā ir nodrošinātas visas ērtības atpūtas mirkļiem, lai dotu iespēju ērti aprunāties, satikties, ēst pusdienas, kā arī noorganizēt kādu ātru tikšanos ar viesi.

Otrajā un ceturtajā stāvā ir darba zonas, kuru mērķis ir veicināt pēc iespējas vieglāku koncentrēšanos. Trīs ēkas stāvi ir aprīkoti ar automatizētu biodinamisko apgaismojumu. Tā izvietojums ir pielāgots telpai, lietotāja vajadzībām un funkcijai, kas katrā stāvā atšķiras.

"Biodinamiskais apgaismojums ataino saules hronoloģiskos ciklus, kas pastarpināti ir sasaistē ar cilvēka iekšējo bioloģisko ritmu. Tādejādi apgaismojums pozitīvā veidā veicina darba spējas, ar apgaismojumu darbinieks ļaujas darbam, neiemieg un tajā pašā laikā vakarā tiek sagatavots nākamajai dienai. Gaismekļiem ir ieprogrammēts gaismas krāsas temperatūras un pielāgota spilgtuma maiņa visā dienas garumā," stāsta Jānis Berdigans, "Printify" līdzdibinātājs.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

«Negribu nodarboties ar zīlēšanu. Pašlaik eiro zona ir ievainota, vērojama stagnācija. Dzīves līmenis Eiropā joprojām ir viens no augstākajiem pasaulē, bet nav nekādu garantiju, ka tas saglabāsies arī nākotnē,» atbildot uz izdevuma SestDiena jautājumu, vai Eiropā gaidāms jauns krīzes vilnis, stāstījis Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

«Daži laikam cer, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Visi skatās cits uz citu, un nekas nenotiek. Savulaik jau Makss Vēbers rakstīja, ka ekonomisko grūtību laikā birokrātijai ir tendence pieaugt, jo birokrātiem arī ir savi radi, draugi un paziņas, kam vajadzīgs darbs. Es ar bažām skatos uz to, kā aug Eiropas birokrātija,» viņš skaidrojis.

Vienlaikus Kehris norādījis: «Ja būs jauna krīze, tad labāk to sagaidīt eiro zonā, nevis kā mazai saliņai pasaules okeānā. Gribam vai ne, bet Latvijas loma ir pielāgoties pasaules tendencēm, nevis radīt jaunas. Protams, kādā brīdī arī mazas valstis var aizstāvēt savus principus un nostāties pret vairākumu, piemēram, varam atcerēties Īrijas balsojumu referendumā par Eiropas Savienības jautājumiem. Taču nevar visu laiku būt opozīcijā un mācīt visiem pārējiem dzīvot. Latvijas spēks ir tieši prasmē pielāgoties.»

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

«Kā ekonomists es viennozīmīgi saku, ka 2008. gadā lata devalvācija bija mūsu labākais instruments, ko prasīja toreizējā ekonomiskā situācija,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

«Ja mēs to būtu izdarījuši, no Latvijas būtu aizbraukuši mazāk cilvēku. Latvija par to vēl var maksāt ilgus gadus. Šobrīd tas gan vairs nav aktuāli, jo eiro pats kā tāds devalvējas un devalvēsies vēl vairāk, un līdz ar to tā konkurētspēja atjaunosies. Bet tas, ko izdarīja čehi un poļi, nebūdami eirozonā, - viņi daudz vairāk rūpējās paši par sevi. Mēs to nedarījām. Grieķija... nu tā dzīvo uz citu rēķina. Mēs savukārt atmaksājam visus savus parādus,» sacījis ekonomists.

Jautāts, vai šī gada budžets balstās uz pareizām prognozēm, vai tas vēl būs jākonsolidē gada vidū, Kehris atbildējis: «Šīs mūsu tagad izvēlētās stratēģijas - tādas izdzīvošanas un paklausības stratēģijas ietvaros -, es domāju, ka Finanšu ministrija dara pareizi.