Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Omskas iedzīvotājapar 10 tūkstošiem ASV dolāru pārdevusi savu nevainību, lai iestātos augstskolā.

Savu godu kādā iepazīšanās portālā Svetlana izlika interneta izsolē, kur viņa raksta: ”Pārdodu savu nevainību. Dārgi. Man nav vajadzīga mīlestība, bet gan nauda, lai iestātos teātra fakultātē”.

Kā Svetlana skaidro tabloīdam Tvoj Den, jau pirmajā dienā viņa saņēmusi piedāvājumus no 300 vīriešiem.

Viņas izvēle krita uz 38 gadus vecu uzņēmēju Ruslanu no Maskavas, kurš bija ar mieru samaksāt Svetlanas prasīto naudas summu. Tiesa, lai vīrietis varētu noslēgt darījumu viņam pašam nācās lidot uz Omsku.

Meitenes bērnības sapnis ir kļūt par aktirisi. Pēc skolas beigšanas viņa iestājās Omskas kultūras institūtā, taču Svetlanas mērķis ir mācīties Maskavā. „Es nenožēloju to, ka pārdevu savu nevainību,” saka Svetlana. Kā ziņo portāls, studente plāno iesniegt dokumentus vairākās augstskolās vienlaicīgi.

Latvijas Satversmē – vissvarīgākajā un svētākajā dokumentā – ir apliecināts, ka «ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta».

Tas pierāda, ka cilvēka nevainība ir vērtējama augstāk par visu. Nevainība ir viņa lielākais lepnums, kuru, atšķirībā no goda, vīrišķības, bagātības un citām pasaulīgām lietām, nedrīkst tā vienkārši apšaubīt. Šo nevainības plīvuru drīkst noraut tikai pilnvarotas personas ļoti īpašos apstākļos.

Varēja arī gadīties, ka kāda no iesaistītajām pusēm nav spējīga garantēt partnera likumīgo interešu apmierināšanu. Tādā variantā klāt stāvētājas kalpoja par lieciniecēm šķiršanās procesā, ko nekavējoties ierosināja turpat uz karstiem palagiem. Ja bija pārkāptas vīra tiesības uz nevainīgu dzīvesbiedri, tad sievieti parasti izdzina no ciema. (Runā, ka tā darīja arī Latgalē.) Bet, ja vīrs nespēja nodrošināt savas sievas tiesības uz pilnvērtīgiem laulātās dzīves priekiem, tad sieviete saņēma atļauju meklēt jaunu vīru. Lai neatgadītos šādi nesmukumi un ģimenei netiktu nodarīts kauns, dažādas tautas meklēja dažādus risinājumus. Runā, ka Turcijā (baumas klīst arī par Latgali, bet pilnīgi droši to nevar apgalvot) vīrietim pirms precēšanās ir jāapliecina sava varēšana. Bet tā kā topošās sievas un viņas tēva klātbūtnē ar citu sievieti darboties būtu samērā nepieklājīgi, tiek izmantotas ēzeļmātītes. Savukārt dažās Klusā okeāna salu tautās ierasta lieta ir topošo ģimenes cilvēku apmācība tuvības noslēpumos. To veic pieredzējuši speciālisti, kas ik pa laikam savācas no tuvējās apkaimes un notur tādas kā meistarklases, ko pavada vīna lietošana un mūzikas instrumentu spēlēšana visas nakts garumā. Pirmajiem Rietumu ieceļotājiem šādas nodarbības bija kas šokējoši neredzēts, un savās dienasgrāmatās viņi tās aprakstīja kā «barbariskas orģijas, kur tēvs kopojas ar meitu, brālis – ar māsu». Tomēr par spīti balto cilvēku skepsei, laikam jau tas darbojas, jo šajā kultūrā laulību šķiršanas problēma tikpat kā nepastāv. Iespējams, iedvesmojoties no šī piemēra, Bērnu un ģimenes lietu ministrija piedāvā Jaunlaulāto kursus arī Latvijas iedzīvotājiem. Klīst gan ziņas, ka to saturs esot vairāk runāšana, nekā darīšana, un varbūt tieši tādēļ nekādu vērā ņemamu interesi par šiem kursiem jaunie pāri nav izrādījuši.

Tuvojoties Jaunajam gadam, dzimst jauni plāni un idejas, top jaunas apņemšanās. Kāpēc esam tik naski plānotāji un sapņotāji? Tāpēc, ka gribam dzīvot labāk, veselīgāk un interesantāk. Nereti šīs vēlmes saistās ar darbu. Gribam interesantāku nodarbošanos, rutīnu papildināt ar kādu jaunu projektu, kāpt pa karjeras kāpnēm vai vienkārši justies labāk par savām spējām un zināšanām.

Vienas formulas, kā sasniegt kāroto, diemžēl, nav. Ja būtu, mēs ar to labprāt padalītos. Vienu padomu gan varam dot – mācieties svešvalodas. To zināšana vienmēr noder, jo sevišķi, ja tā ir angļu valoda. Galu galā, angļu valoda ir biznesa valoda, un prasme sazināties ar klientu, partneri, savas nozares speciālistu vai nejauši satiktu paziņu, lai no kuras pasaules valsts viņš būtu nācis, ir milzīgs solis tuvāk labākai dzīves kvalitātei.

Šo sakarību sen jau ir atklājuši RBS Angļu valodas centra studenti, kas labprāt padalās ar saviem iespaidiem par kursiem, motivāciju mācīties angļu valodu un izvēli to darīt RBS Angļu valodas centrā.

Liepājas Universitātes (LiepU) studenti un vadība ārkārtas kopsapulcē nolemuši izteikt neuzticību un pieprasīt ministra Roberta Ķīļa demisiju.

Kopsapulcē piedalījās augstskolas studenti, akadēmisko kursu vecākie, kā arī LiepU Studentu padome, paužot neizpratni par LiepU nepamatoti zemajiem reitingiem ministrijas publiskotajā vērtējumā. LiepU vadība, kuru sēdē pārstāvēja rektors Jānis Rimšāns, zinātnes prorektore Ieva Ozola, Dabas un sociālo zinātņu fakultātes dekāne Māra Zeltiņa un Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes prodekāne Linda Pavītola, atzina, ka uz vairākiem studentu jautājumiem viņi nespēj atbildēt, jo šobrīd tiek gaidīta IZM ministra Roberta Ķīļa atbilde uz LiepU Senāta atklāto vēstuli, kurā ministram jāskaidro, kas veidoja un piedalījās augstskolu novērtēšanā un pēc kādiem kritērijiem tika veikts novērtējums. Tāpat tiek gaidīts ministra viedoklis par reģionālajām augstskolām un to stratēģisko attīstību.

Jaunajā autopārvadātāju sodīšanas sistēmā vēl daudz neatbildētu jautājumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To kuplā skaitā sanākušajiem Latvijas starptautisko autopārvadājumu veicējiem norādīja Krievijas juridiskās firmas Urvest vadošais partneris Romans Obrazcovs.

DB jau rakstījis, ka kaimiņvalstī šā gada 24. februārī stāsies spēkā grozījumi likumā «Par valsts kontroli pār starptautisko autopārvadājumu veikšanu un par atbildību par to kārtības noteikumu izpildi». Pēc viņa teiktā šobrīd pats svarīgākais saistībā ar šo likumu ir piemērojamo soda naudas apmēru izmaiņas. Savukārt likumam pakārtotie normatīvie akti vēl aizvien tiek izstrādāti, un tiem pagaidām nav juridiska spēka. Latvijas nozares pārstāvju skatījumā Krievija ar normatīvo aktu izmaiņām rada priekšrocības savas valsts pārvadātājiem un savam loģistikas koridoram.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Šā gada 24. oktobrī notikušajā jau otrajā Dabaszinību skolotāju dienā Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumā “Olpha” tika pasniegtas nākamās četras stipendijas jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem katra 3000 eiro vērtībā.

Pusotra gada laikā kopš programmas sākuma “Olpha” un “Centrālās laboratorijas” jauno skolotāju atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!” stipendijas saņēmuši jau 15 jaunie speciālisti, kopējam ieguldījumam sasniedzot 45 000 eiro.

Šajā rudenī 3000 eiro lielu stipendiju no “Olpha” saņēma Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu fakultātes students, Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas dabaszinību skolotājs Rihards Elmārs Vanka-Treifelds un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ķīmijas skolotājs Toms Pulle. Savukārt stipendiju no “Centrālās laboratorijas” ieguva LU Izglītības zinātņu fakultātes studente un Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinību skolotāja Izolde Helma Gūtmane un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studente, RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotāja Margarita Baranova.

Nekaunīgi provokatīvas, puskailas jaunas sievietes no grupas Femen kļūst par uzkrītošu, lai gan nelūgtu, spēlētāju uz Ukrainas politiskās skatuves, vēsta Reuters.

Anna Hutsola (Anna Hutsol), 26 gadus vecā Femen līdere, stāstījusi, ka viņa vada nelielu «armiju», kas sastāv no 300 aktīvistēm (galvenokārt studentēm), kas ir gatavas atkailināties sabiedriskās vietās, lai atbalstītu Ukrainas sieviešu tiesības.

Grupai paplašinot savu darbību, tādējādi aptverot plašāku jautājumu loku, viņa apgalvojusi, ka Femen neatkāpsies, saskaroties ar pastiprinātu policijas pretdarbību.

Jāatgādina, ka Femen aktīvistes izraisīja nelielu diplomātisku kņadu pagājušajā mēnesī Krievijas premjerministra Valdimira Putina vizītes laikā. Pagājušajā nedēļā divas daļēji ģērbtas Femen dalībnieces pārtrauca Irānas izstādi, ar savu protestu atbalstot Irānas sievietes, kas atrodas apcietinājumā par tādām lietām kā, piemēram, laulības pārkāpšana.

No projektam Gaisma. Inovācijas. Latvija iesniegtajām 27 studentu skicēm ir izvēlēts spožākās idejas autors jeb pirmās vietas ieguvēja – Gita Baumane.

Projekts veidots ar mērķi radīt dāvanu Latvijai - vides objektu, kurā apvienoti trīs simboli – gaisma, inovācijas un Latvija. Šādi simboli izvēlēti tādēļ, ka vienlaicīgi ar Latvijas 90 gadu jubileju savu 130 gadu jubileju šogad svin GE Money Bank mātes uzņēmums GeneralElectric, kas pazīstams ar inovatīviem risinājumiem dažādās biznesa nozarēs, bet tā pirmavots – spuldzīte - saskan ar Latvijas jubilejas saukli Iededzies par Latviju.

Atbilstoši projekta nolikumam noteikti trīs uzvarētāji:

3. vieta - Natālija Kuzņecova, Latvijas Mākslas Akadēmijas Vides mākslas apakšnozares 3. kursa studente, kura saņems veicināšanas balvu 500 latus,

20 gadīga Lielbritānijas studente par 8 pensu overdraftu gada laikā no Lloyd TSB bankas saņēmusi 800 Lielbritānijas mārciņu (711.2 latu) lielu sodu, raksta Telegraph.

Tā kā meitene nebija īpaši pieteikusies overdraftam, tad uzreiz saņēma 60 mārciņas lielu sodu, par ko tika informēta. Tā kā meitenei nebija apmaksāta darba, tad viņa nevarēja savu sodu nomaksāt. Banka vēlāk sodu palielināja, jo tas netika maksāts. Galu galā kopējā soda naudas summa sasniedza 815.18 mārciņas.

L. Gibsone jau nomaksājusi 300 mārciņas, taču studentei vēl joprojām bankai jāsamaksā 515.18 mārciņas.

Lloyds TSB pārstāvis gan norādījis, ka naudas sods nav par to, ka meitenei ilgāku laiku kontā bijis 8 pensu parāds, bet gan par to, ka studentei esot bijuši vairāki neplānoti overdrafti, sākot ar 2007. gada septembri.

«Visa revolūcija ir izčābējusi tikpat ātri kā tās maijpuķītes. Es atceros, ka toreiz man tās diezgan ātri novīta,» pacilāto šā gada 28. maija nakti pēc bijušā Valsts prezidenta, tagadējā Saeimas deputāta Valda Zatlera (Zatlera Reformu partija) vēsturiskā Rīkojuma nr. 2 par Saeimas atlaišanu atceras studente Laila Ludborža, kura toreiz laikrakstam Diena pauda gandarījumu, ka nav «piedzimusi dziesmotās revolūcijas laikā, bet bija uz maijpuķīšu revolūciju».

Arī citi Dienas toreiz un tagad aptaujātie atzīst: lai gan oligarhus no Saeimas izdevies izsvēpēt, tomēr cerētā jaunā politika vēl kaut kur kavējas. Taču cerība neesot mirusi.

Sabiedrības par atklātību Delna direktors Kristaps Petermanis, kurš 28. maija vakarā viens no pirmajiem sociālajā tīklā Twitter izplatīja aicinājumu pulcēties pie Rīgas pils Zatlera atbalstam, atzinis, ka cerība uz koalīcijas «saņemšanos» vēl esot, bet pagājis jau pietiekami daudz laika, lai mainītu veco politiku. Vienlaikus K. Petermanis uzver - bijis ļoti svarīgi, ka «ka Zatlers saņēmās un izdarīja to, ko vajadzēja jau pirms vairākiem gadiem».

Bijušajā tekstilrūpnīcā «Rīgas manufaktūra» 90-to gadu gaisotnē norisinājās ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate, kurā tika demonstrētas 19 spilgtākās Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares studentu kolekcijas.

2018. gads LMA modes katedrai ir īpašs, jo tiek atzīmēti 25 gadi, kopš Latvijā ir pieejama profesionāla augstākā izglītība modes dizaina jomā.

Kolekcijas tika demonstrētas rūpnīcas angārā. Kā centrālie scenogrāfijas elementi plašās telpas piepildīja senatnīgas mucas, kabeļi un starmešu gaismu spēles, kas aizveda gadu desmitus tālā pagātnē.

LMA modes skatē savas kolekcijas sievietēm un vīriešiem demonstrēja modes dizaina bakalaura un maģistra programmu studenti: Laura Valtera, Anna Elizabete Kasparsone, Ieva Kupcāne, Elīna Grīnberga, Baiba Tamane, Marta Laima Mielava, Elīna Baltace, Una Bērziņa, Sanita Kapeika, Dita Enikova, Romija Štāle, Ksenija Belca-Beslere, Anita Leina, Monta Petersone, Evija Šaitere, Arvis Kantiševs, Anna Gulbe, Karina Krista Līkanse un Laima Jurča.

Balstoties pašas vajadzībās, izmantojot pieredzi modes biznesā un pirmsinkubatora «IdeaLAB» atbalstu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studente un uzņēmēja Natālija Jermolajeva attīsta biznesa ideju par stājas korekcijas kreklu ražošanu.

Ieguvusi maģistra grādu politoloģijā un izveidojusi apģērbu zīmolu «Owa», N. Jermolajeva tagad studē bakalaura studiju programmā «Materiālu tehnoloģijas un dizains» RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūtā. Studijas viņa izvēlējusies, jo trūcis specifisku zināšanu izvēlētajā biznesa jomā. Tagad N. Jermolajeva īsteno biznesa ideju par stājas korekcijas kreklu ražošanu «Correcty».

Ap 40-50% pasaules iedzīvotāju pieaugušā vecumā ir stājas problēmas. Tirgū ir pieejami dažādi palīglīdzekļi, taču tie nav ērti lietošanai ikdienā, atzīst RTU studente, kura veselības problēmu dēļ ir izmēģinājusi dažādus muguras atbalsta risinājumus.

VIII jauno dizaineru konkursā KREATA Maskavā Jauno dizaineru konkursā nominācijā par labāko mēbeļu dizainu 1. vietu ieguva LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras 4.kursa studente Gita Baumane ar darbu abi2 (darba vadītāja asoc.prof. Barbara Ābele un doc. Juris Krūmiņš).

Arī konkursa 3. vietas ieguvēja ir LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras 3.kursa studente Indra Merca ar darbu BioSeat (darba vadītāja asoc.prof. Barbara Ābele).

KREATA ar Baltijas Arhitektūras centra atbalstu un tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta dizainā starpniecību piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas studenti Gita Baumane, Mārtiņš Vītols, Rodeons Zenevičs un Indra Merca. Konkursa tēma šogad bija Bērnu pasaule pieaugušo telpā.

Konkursa organizatoru galvenais uzdevums ir piesaistīt jaunos Krievijas mēbeļu dizainerus mēbeļu projektēšanai, izmantojot perspektīvas tehnoloģijas un materiālus, ka arī meklēt jaunus produktus un tehnoloģijas.

Noskaidrotas RTU topošo apģērba dizaineru studentu modes skates «Ķīpsalas pavasaris 2014» balvu ieguvējas, kuras žūrijas skatījumā šogad sevi parādīja visspožāk. Skate notika RTU Dizaina centrā Ķīpsalā un kolekciju vienojošais temats bija veltīts Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam.

Kolekciju vadītāju – Skaidras Deksnes, Dainas Šķiņķes un Elīnas Rožkalnes – balvu ieguva 4. kursa studente Līva Sietiņa par vakarkleitu kolekciju «Austra», kas radīta, smeļoties iedvesmu senlatviešu dievību Saules, Māras un Laimas zīmēs. Bet studiju programmas «Materiālu tehnoloģijas un dizains» balvu ieguva Ieva Bratuškina par kolekciju «Rotaļas», kurā dominē latviskie raksti, kas veido dekoratīvu rotājumu. Izvēloties šīs balvas pretendentu, tika vērtēts, cik sekmīgi studente tikusi galā ar studiju programmas prasībām un kā apgūto integrējusi kolekcijā.

Savukārt SIA «Solution» balvas piešķirtas Dzintrai Līdigai par kolekciju «Antracīts», kas tapusi, iedvesmu smeļoties no jaunbūvētās Gaismas pils. Kolekcijā dominē asimetriskas, askētiskas formas un vēsas, atturīgas krāsas. Otru balvu ieguva Dita Miska par kolekciju «Rīdzinieks», kas bija vienīgā vīriešiem domātā kolekcija un veidota, vērojot rīdziniekus to ikdienas gaitās.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) dienesta viesnīcā taupības režīma dēļ turpmāk bez maksas drīkstēs mazgāties tikai astoņas reizes mēnesī.

13. janvārī LLU dienesta viesnīcās izlīmēti paziņojumi par to, ka saistībā ar taupības režīmu turpmāk bez maksas dušās iet varēs tikai astoņas reizes mēnesī. Ja vēlēsies mazgāties vairāk, būs par katru reizi jāpērk čeks par 35 santīmiem. «Pagaidām nav skaidrs, kā tas tiks kontrolēts, bet dežurantes jau aktīvi pieraksta vārdus tiem, kas vēlas mazgāties. It kā jau smieklīgi, ja nebūtu jau uz robežas ar pazemošanu. Tagad ejam uz dušām ar taloniņiem kā padomju laikos pēc ziepēm, cukura vai desām,» laikrakstam Latvijas Avīze sūdzējusies LLU studente Ilze Balode. LLU sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inta Āne skaidrojusi, ka dažiem studentiem nāksies mainīt savus ieradumus, taču tas nav jāuztver kā pazemojums, jo duša divreiz nedēļā atbilst elementārām higiēnas normām. Taču par nelielu samaksu var mazgāties biežāk. Maksa par dienesta viesnīcām LLU ir viena no zemākajām visā valstī – Ls 15,50 no cilvēka, tuvākajā laikā nav paredzēts to celt. Apkurei LLU ēkās plānots samazināt temperatūru līdz 18 – 20 C. Laikā, kad kopmītnēs it kā uzturas mazāk cilvēku, piemēram, nedēļas nogalē, temperatūra būs vēl zemāka: 15 – 16 0C. Agrākais temperatūras režīms bija ap 20 – 23 C.

Jau trešo gadu SIA Forburga izveidotais Alberta fonds kopīgi ar Latvijas Mākslas Akadēmiju izsludina konkursu glezniecībā. Katru gadu konkursam tiek pieteikta jauna tēma, šogad tā ir Latvijas koka arhitektūra.

Konkursā bija iespējams piedalīties visiem Latvijas Mākslas Akadēmijas (LMA) studentiem neatkarīgi no kursa un apakšnozares, kurā tie studē. Labākos studentu darbus atlasīja vasaras darbu skatēs. Un visi kopā apskatāmi būs jau no 11. septembra LMA aulā kur svinīgi tiks paziņoti laureāti un atklāta izstāde.

Alberta stipendijas mērķis – atbalstīt topošos, talantīgos māksliniekus. Ik gadu konkursam tiek izsludināta cita tēma, kas sasaucas ar SIA Forburga aktuālo projektu. 2006. gadā konkursa tēma bija Jūgendstila arhitektūra Rīgā, bet pagājušajā gadā - Klusā Pārdaugava. Šogad – Latvijas koka arhitektūra.

Otrdien, 11.februārī, Rātsnamā tika pasniegti galvaspilsētas pašvaldības atzinības un pateicības raksti labākajiem 2013.gada arhitektiem.

Apbalvojumus saņēma arhitekte Renāte Truševska, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studente Liena Brasla, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, arhitekti Andris Kronbergs, Jānis Biķis un Ivo Kalvelis, arhitektūras tehniķis Kristaps Šulcs, kā arī arhitekts Roberts Riekstiņš.

Atzinības tika piešķirtas arhitektūras skatē «2013. gada balva Rīgas arhitektūrā» atzīmēto objektu arhitektiem pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja rekomendācijām.

Arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija saņēma Atzinību par vērtīgu ieguldījumu Rīgas arhitektūrā – koka apbūves vērtību izcelšanu publiskajā telpā – ēkas Zirgu pasts pārbūvi Latvijas Kultūras akadēmijas teātra studijām Dzirnavu ielā 46.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

«Uz skolas sākumu vienmēr jābūt atpakaļ,» saka Amanda Kreile, kura studē māszinības Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā un jau trīs vasaras dodas strādāt uz Lielbritāniju. Viņa nav vienīgā jauniete, kas studē Latvijā, bet vasarā dodas uz ārzemēm, lai strādātu un nopelnītu.

Arī Latvijas Universitātes students Jurģis Kukša jau četras vasaras pavadījis ASV, pārdodot izglītojošas bērnu un jauniešu grāmatas, diskus vai online pakalpojumus amerikāņu ģimenēm. «Man nepatīk tā izvēle - vai nu iet uz skolu vai darbu, viens no tiem ir jāpamet. Es tādu izvēli negribēju veikt, tāpēc jāinvestē vasara savā nākotnē,» pastāsta jaunietis.

Amanda darbu Lielbritānijā meklē pati: «Es nopērku biļeti, aizbraucu, tad eju uz aģentūrām, saku, ka meklēju darbu, pastāstu par savu pieredzi. Viņi skatās, ko var piedāvāt un pēc kāda laika zvana un saka, ka ir jāiet uz interviju.» Vidēji darba atrašanai katru vasaru jāvelta divas nedēļas, saka Amanda.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.