Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.

To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.

Pēdējo divu gadu laikā pirms Parex nonākšanas valsts īpašumā bankas nu jau bijušie saimnieki - Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis - procentos par saviem depozītnoguldījumiem Parex bankā saņēmuši teju astoņus miljonus latu, vēsta Apollo.lv.

Valsts kontroles aprēķini liecina, ka bankas bijušie akcionāri pēc kredītiestādes pāriešanas valsts īpašumā procentu maksājumos saņem vidēji 380 tūkst. latu mēnesī. Tas liecina, ka vismaz ikmēneša ieņēmumu ziņā viņi pēc bankas pāriešanas valsts īpašumā neko nav zaudējuši, varbūt pat ieguvuši.

Visiem trim noguldītājiem arī bijušas tiesības depozīta summu palielināt un samazināt, kā arī visu summu vai tās daļu konvertēt jebkurā brīvi konvertējamā valūtā. Procenti par depozītu ik mēnesi ieskaitīti trijotnes kontos.

Tā kā V. Kargins un V. Krasovickis nav slēguši nekādus darba līgumus ar pašu īpašumā esošo kredītiestādi, VID nav bijis nekāda pamata uzskatīt viņus par bankas darbiniekiem un iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli par viņu saņemtajiem depozītu procentiem. Pretējā gadījumā valsts par šīm baņķieru saņemtajām summām iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtu ieguvusi gandrīz trīs miljonus latu.

Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu. No šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni. Prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi naudas. Tikmēr bijušie īpašnieki par saviem noguldījumiem tuprpina saņemt dāsnus procentus – kopš 2008. gada valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, aptuveni 50 tūkstošus latu mēnesī saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.

Raidījums arī norāda, ka pēc gandrīz trīs gadus ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidrojusi, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.

«Punkts, ar ko Parex atšķiras no pārējām lielajām bankām Latvijā – Parex akcionāriem nebija tā saucamās dziļās kabatas,» iemeslu, kāpēc situācija nonāca līdz bankas glābšanai, skaidro FKTK Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis.

Eksperts LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis, ka bankas īpašnieki netika ņēmuši vērā, ka gadījumā, ja būs slikti, viņiem nebūs no kurienes gaidīt glābiņu, savukārt ārvalstu banku «meitas» Latvijā jutās droši, jo tās ar dziļajām kabatām, biezajiem makiem balstīja «mātes» bankas.

Kā subjektīvo faktoru J. Placis min noguldītāju paniku, sākot raut ārā naudu no bankas. «Ja mēs atceramies to laiku – oktobri, novembri, ļoti nervozi noguldītāji bija daudzās bankās. Statistika rāda, ka no daudzām bankām nauda toreiz plūda ārā,» atgādina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktors.

Bijušā AS Parex banka līdzīpašnieka, baņķiera Valērija Kargina dēls Rems Kargins un vēl viens bijušais Parex bankas vadošs darbinieks aprīlī ziedojuši kopumā 19 000 latu Sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa, kurā apvienojušās vairākas apvienību Saskaņas centrs veidojošās partijas.

Tieši Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcija aprīlī parlamentā virzīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuri, ekspertu vērtējumā bija izdevīgi Parex bankas bijušajiem īpašniekiem. Pirms nedēļas SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs nenoliedza, ka bijušie akcionāri būtu pauduši savas idejas apvienības deputātiem, bet grozījumi izstrādāti un to autors ir frakcija, nevis kāds ārpus parlamenta.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze liecina, ka R. Kargins Saskaņai ziedojis 9000 latu 27. aprīlī. Vēl 10 000 latu Saskaņai 26. aprīlī ziedojis Andris Riekstiņš, kurš iepriekš bija Parex bankas Maksājumu karšu daļas vadītājs, bet kopš februāra iecelts par ātro kredītu izsniegšanas firmas AS MiniCredit padomes locekli. MiniCredit valdē darbojas otrs V. Kargina dēls – Maksims Kargins.

Visas darbības un plāni attiecībā uz bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina ģimenes nekustamajiem īpašumiem Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos ir saskaņoti ar attiecīgajām iestādēm, uzsvēra viņa preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Viņš norādīja, ka bijušā baņķiera dēls Rems Kargins varētu ieguldīt īpašumos ārvalstīs, īpaši tāpēc, ka lielāko daļu laika viņš tur arī pavada, bet viņš izvēlējies ieguldīt ekonomiski atpalikušākajā Latvijas reģionā - Latgalē.

«Pateicoties saimnieciskajai darbībai, lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta, zemes tiek uzturētas labā stāvoklī, budžetā nāk nodokļi un vietējiem iedzīvotājiem ir darbavietas. Saimniecība veic arī sponsorēšanas aktivitātes, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām Latgalē,» apgalvoja Bardovskis.

«Visiem ir zināms, ka liela daļa zemju Latgalē ir pamestas un tas tiek gadiem ignorēts. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām tā ir patriotiska nostāja, kādam, kurš mēģina strādāt, nekavējoties traucēt, lai viss paliktu tā, kā ir?» retoriski vaicā Kargina ģimenes pārstāvis.

Izsolē pārdos arī Parex bankas bijušo akcionāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka Parex bankā izmantotās mēbeles.

Parex bankas pārstāve Maija Celmiņa atzina, ka bijušo akcionāru mēbeles atrodas Smilšu ielas ēkā, kur joprojām strādā Klientu apkalpošanas centrs, taču administratīvās telpas jau ir atbrīvotas. «Plānots, ka šīs mēbeles izsolē tiks piedāvātas līdz gada beigām,» viņa pavēstīja.

Viktors Krasovickis, Valērijs Kargins (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Eva Šavdine, Db)Db.lv jau vēstīja, ka kopš 11. novembra izsoļu portālā www.izsoles.lv uzsāktas Parex bankas mēbeļu un biroja aprīkojuma izsoles. Tiek izsolītas tās mēbeles un biroja aprīkojums, kas pēc bankas darbības optimizēšanas un struktūrvienību pārcelšanas uz jauno biroja ēku Republikas laukumā 2a vairs nav nepieciešams turpmākai darbībai.

«Esmu aktīvs cilvēks, dzīvē esmu izdarījis ļoti daudz. Rēķinos ar to, ka varēšu radīt darba vietas un virzīties uz priekšu,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena stāstījis bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins.Uz jautājumiem: «Uz ielas cilvēki jums kaut ko saka? Lamā? Atbalsta?» V. Kargins atbildējis: «Saka. Brīdī, kad aizgāju, bankai bija 564 000 klientu. Pamatā cilvēki mani atbalsta. Ar sapratni izturas pret to, kas ar mani notika.»Runājot par Latvijas nākotni, viņš stāstījis: «Viss būs atkarīgs no cilvēkiem, no tā, kurš būs pie varas. Ir tāds jēdziens: tautasdziesma. Lai gan tauta dziesmu sacerēt nevar, to var kāds konkrēts cilvēks. Tāpat ir biznesā - tauta neizdomās kādu biznesa ideju, vienmēr būs viens, divi maksimums, trīs cilvēki, kuriem tā ideja būs. Mums jāizvēlas, kuriem cilvēkiem Latvijā noticēt. Un pozitīvu attīstību nesaistu ar tiem, kuri piedalījušies ārdošos procesos.Latvijas galvenā problēma ir tā, ka nav naudas, cilvēkiem nav, kur ņemt naudu. Bet ASV naudu «met no helikopteriem», nauda pa pasauli pārvietojas pēc savienoto trauku principa, un kādreiz tā atnāks arī līdz Latvijai. Vispirms piepildīsies citi tirgi, tagad nauda jau aizgājusi līdz Zviedrijai, Vācijai, ar naudu piepildīsies šie tirgi, un tikai tad arī mums parādīsies benzīns, kurš kustinās ekonomiku.»

«Esmu aktīvs cilvēks, dzīvē esmu izdarījis ļoti daudz. Rēķinos ar to, ka varēšu radīt darba vietas un virzīties uz priekšu,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena stāstījis bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins.

Uz jautājumiem: «Uz ielas cilvēki jums kaut ko saka? Lamā? Atbalsta?» V. Kargins atbildējis: «Saka. Brīdī, kad aizgāju, bankai bija 564 000 klientu. Pamatā cilvēki mani atbalsta. Ar sapratni izturas pret to, kas ar mani notika.»

Runājot par Latvijas nākotni, viņš stāstījis: «Viss būs atkarīgs no cilvēkiem, no tā, kurš būs pie varas. Ir tāds jēdziens: tautasdziesma. Lai gan tauta dziesmu sacerēt nevar, to var kāds konkrēts cilvēks. Tāpat ir biznesā - tauta neizdomās kādu biznesa ideju, vienmēr būs viens, divi, maksimums, trīs cilvēki, kuriem tā ideja būs. Mums jāizvēlas, kuriem cilvēkiem Latvijā noticēt. Un pozitīvu attīstību nesaistu ar tiem, kuri piedalījušies ārdošos procesos.

Ja valsts nebūtu pārņēmusi Parex banku, pēc dažiem mēnešiem tā būtu bijusi pagalam, uzskata žurnālists Lato Lapsa.

Bankas īpašnieki vai viņiem pietuvinātas personas 2008.gada beigās no tās esot izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu. Žurnālists secinājis, ka bankas bijušie līdzīpašnieki VLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsalērijs Kargins un Viktors Krasovickis izglābušies nevis korupcijas Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsvai zemisku motīvu, bet gan amatpersonu stulbuma dēļ, raksta Diena.Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbums

Parex bankas pēkšņo vēršanos tiesā tieši pašlaik varam izskaidrot tikai un vienīgi ar pašreizējiem politiskajiem procesiem valstī un priekšvēlēšanu populismu, biznesa portālam Nozare.lv norādīja bankas bijušie vairākuma akcionāri un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Parex bankas, viņuprāt, nepamatotās prasības sagatavošanai, visticamāk, esot iztērēts apmēram pusmiljons latu. «Tā ir nauda, kas ir ieguldīta tukšā konfrontācijā, nevis ienākumu veicināšanā. Ja paskaitītu tos finanšu resursus, kas tiek izsaimniekoti dažādiem konsultantiem, pētījumiem, advokātiem, auditiem u.c., kam nav nekādas saistības ar biznesu, uzreiz varētu secināt, ka šādi saimniekot var tikai valsts uzņēmums, nevis privāts investors, kuram ir biznesa mērķi,» ar sava preses pārstāvja Sergeja Bardovska starpniecību savu vērtējumu sniedza Kargins un Krasovickis.

Ja Parex bankas bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ierastos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, vēloties iegūt būtisku līdzdalību bankā, viņi nesaņemtu komisijas atļauju reputācijas dēļ.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) beidzot atzinusi, ka pirms Parex bankas pārņemšanas tās bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis «cēluši naudu ārā» no bankas. Tā diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā? norādīja FKTK padomes loceklis Jānis Placis, piebilstot, ka par veco akcionāru rīcību pirms bankas pārņemšanas arī ir nosūtīti materiāli kompetentām iestādēm.

Arī Privatizācijas aģentūras pārstāvis Juris Jēkabsons, kas gatavs tuvākajā laikā kļūt par Parex padomes locekli, piekrita, ka «tas ir viss vecais mantojums, kas tiek vilkts līdzi, ar ko tagad valsts cīnās». «Šo divu kungu vadībā banka ir novesta tik tālu, cik ir novesta,» teica viņš.

Krāslavas rajona tiesā sākts Parex bankas akcionāra Valērija Kargina vecākā brāļa Georgija Kargina kā fiziskās personas maksātnespējas process.

Publiskie reģistri gan rāda, ka pirms tam Kargins vecākais sekmīgi atbrīvojies no pilnīgi visiem viņam oficiāli piederējušajiem īpašumiem, tā ka administratoram nebūs grūti pusgada laikā pārdot visu Georgija Kargina mantu, vēsta pietiek.com.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Karginam vecākajam pašlaik nepieder neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma kapitāldaļas, kaut viņš joprojām ir a/s Parex (nejaukt ar Parex banku) īpašumā esošās SIA TSI Serviss valdes priekšsēdētājs: nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmums pagājušo gadu beidzis ar 126 tūkstošu latu apgrozījumu un 3034 latu zaudējumiem.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Tā intervijā DB apgalvo bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins, kurš ir gatavs doties uz tiesu, lai nezaudētu ieguldīto subordinēto kapitālu 52 milj. Ls apmērā.

V. Kargins intervijā pauž uzskatu, ka kredītiestādes novešana līdz maksātnespējai vai bankrotam, ja tā iemesls ir apzināta rīcība vai nolaidība ir kriminālsodāms nodarījums. «Ja kļūtu skaidrs, ka kāds vēlas panākt Parex bankrotu, runa būtu par likuma pārkāpšanu. Te ir atbilde uz jautājumu, kāpēc Nomura izstrādātais plāns ir izrādījies tik slepens – tajā tiek paredzēts Parex bankas bankrots. Un neviens nevēlas par to atbildēt,» tā viņš.

V. Kargins norāda, ka «līdz ar plāna akceptēšanu par Parex sadalīšanu divās kredītiestādēs, mūsu ar valdību parakstītais līgums faktiski tiek lauzts. Šobrīd mēs par šo tēmu esam uzsākuši pārrunu procesu ar pašreizējo Parex bankas vadību, un, ja mums neizdosies vienoties, esam gatavi iet uz tiesu».

Šodien AS Parex banka ir vērsusies tiesā pret bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus, informēja Parex bankas Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Indra Zinkeviča.

«Izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka ir konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus,» stāsta Zinkeviča. Viņa norāda, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Kādreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis uzskata, ka valsts savulaik viņiem ar draudiem un viltu likusi atteikties no atlikušajām bankas kapitāldaļām un pamest amatus tās vadībā, liecina aģentūras LETA iegūtā informācija no prasības pieteikuma materiāliem.

Kā ziņots, savu prasību bijušie bankas īpašnieki vēsuši pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā, Parex banku, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka), kā arī Privatizācijas aģentūru (PA). Tajā lūgts atzīt par izbeigtiem 2008.gada slēgto ieguldījuma līgumu, ar kuru valsts no viņiem par diviem latiem pārņēma 51% bankas akciju, un tā grozījumus, ar kuriem valsts īpašumā nonāca atlikušās bankas akcijas un kas izslēdza Karginu un Krasovicki no valdes, kā arī paredzēja līdzšinējās padomes pārvēlēšanu ārkārtas akcionāru pilnsapulcē. Tāpat lūgts atzīt par izbeigtiem un spēkā neesošiem vairākus ķīlas līgumus.

«Gribu uzrakstīt vēl divas grāmatas. Pirmo – par savu bērnību, tas ir, par laiku līdz tam, kad mēs atvērām pirmo valūtas maiņas punktu un sākām nodarboties ar šo biznesu. Un otra grāmata būtu par laiku pēc visa, kas notika ar Parex. Kādam tas būs interesanti, kādam varbūt ne, bet es pēc visa notikušā esmu sācis dzīvi absolūti no jauna,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis bijušais baņķieris, Parex bankas dibinātājs un ilggadējs vadītājs Valērijs Kargins.

«Ne pārāk daudzi var lepoties ar to, ka būtu atsākuši no nulles pilnīgi citu dzīvi. Nav ne naudas, ne draugu, ne kādreizējo sakaru… Tātad šī grāmata būs par manu trešo dzīvi. Pēcbankas laikā esmu daudz ticies ar cilvēkiem, ar kuriem kopā būts bērnībā, ar kuriem sākts bizness un tamlīdzīgi. Un esmu sapratis, ka sākt visu no jauna nebūt ne visiem izdodas. Tas sanāk tikai dažiem,» viņš skaidrojis.

Uz jautājumu, vai šī jaunā dzīve jau sākusies vai vēl tikai tiek plānota, V. Kargins atbildējis: «Tā ir sākusies. Kad pametu banku, aizsmēķēju savā kabinetā pēdējo cigareti, nodzēsu to pelnu­traukā un pateicu sev: tagad es vairs nesmēķēju, nedzeru, nodarbojos ar sportu. Es mainu visu. Ja es agrāk dzīvoju tāpēc, lai vadītu 4000 cilvēku lielu kolektīvu, pēc aiziešanas no bankas tas pilnībā mainījās.»

Galvenie ieguldītāji Parex bankā - bijušie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis nav oficiāli saņēmuši priekšlikumu iegādāties Parex bankas obligācijas, raksta Telegraf.

«Mēs nesaprotam tā būtību, kā arī iestādes statusu, kas to piedāvā,» norādījis V.Kargins, atzīmējot, ka viņš ir parasts Parex bankas klients un viņu ar banku saista līgums.

Bijušo bankas īpašnieku ieguldījumi (ar to ģimenēm) Parex bankā ir aptuveni 18 miljoni latu, un 15 miljoni eiro.

Db.lv jau rakstīja, (29.01.2010), ka Parex bankas ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemts lēmums veikt bankas parāda vērtspapīru emisiju.

Maksimālā emitēto vērtspapīru nominālu kopsumma ir 175 miljoni eiro un kupona likme ir 5 %. Plānotais emisijas datums ir 15. februāris un dzēšanas termiņš būs divi gadi, bankai nosakot pirmstermiņa dzēšanas tiesības. Obligācijas plānots emitēt vairākos laidienos.

Rīgas apgabaltiesa pēc AS Parex banka prasības ierosinājusi civillietu par zaudējumu piedziņu no bijušajiem bankas īpašniekiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka.

Prasības summu Rīgas apgabaltiesa nekonkretizē un sīkāku informāciju par tiesnesi, kas lietu izskatīs, pagaidām nesniedz.

Jau vēstīts, ka Parex banka vērsās tiesā pret bankas bijušajiem īpašniekiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus, iepriekš informēja Parex bankas Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Indra Zinkeviča.

«Izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka ir konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus,» informēja Zinkeviča. Viņa norādīja, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Nespējot izdomāt vairs neko oriģinālāku, jau ilgstošās finansiālās grūtībās nonākušās kompānijas Liepājas metalurgs (LM) akcionāri ir piedāvājuši Latvijas valdībai kapitalizēt uzņēmuma parādus. Pareizāk sakot, to ir piedāvājuši divi no trim lielākajiem akcionāriem – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals. Vēl pareizāk būtu teikt, ka valsts nodokļu maksātājiem ir izteikts priekšlikums pārņemt lielāko daļu no divu lielāko LM akcionāru akcijām.

Par laimi, Finanšu ministrija jau ir skaidri paudusi savu noraidošo nostāju pret šādu piedāvājumu. Iespējams, tas kādam vēl šķistu interesants, ja vien pirms dažiem gadiem ar līdzīgu «dāsnumu» pret valsti nebūtu izcēlušies divi citi kungi – toreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Rezultātā teorētiski valsts ieguva otru lielāko banku Latvijā par nieka pāris laties, bet praktiski Kargins un Krasovickis atkratījās no savām finansiālajām problēmām, tās «uzticot» valstij.

Protams, nevar noliegt, ka LM ir viens no nozīmīgākajiem darba devējiem Kurzemes reģionā. Vismaz vēl nesen tieši šādu apzīmējumu varēja lietot, runājot par šo uzņēmumu. Ņemot vērā, ka jau ilgstoši tas vairs nenodarbina lielu daļu savu strādājošo, droši vien var teikt, ka de iure LM ir nozīmīgākais reģiona uzņēmums, bet de facto – diez vai. Tomēr jebkurā gadījumā tā darbības pilnīga apturēšana radītu gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas konkrētajā pašvaldībā. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā reālā situācija – runa ir par kompāniju, kuras vietā parādu vairāku desmitu miljonu latu apmērā jau ir samaksājuši valsts nodokļu maksātāji, kuras akcionāri nepārtraukti publiski ķīvējas savā starpā, kurai jau gana ilgu laiku neizdodas piesaistīt kādu investoru un kuras divi lielākie īpašnieki savulaik ir izvairījušies no piedāvājuma atdot valstij savas LM akcijas. Vēl jo vairāk – metālapstrādes jomā strādājoši uzņēmēji neoficiālās sarunās, bet konsultanti pat intervijās skaidri atzīst, ka pašreizējie LM akcionāri nebūt neesot tie cilvēki, ar kuriem kāds alktu kopīgus darījumus. Vai šādā situācijā valstij būtu jāpārņem daudzos miljonos latu mērāmās LM saistības kopā ar lielu daudzumu šīs kompānijas akciju, it īpaši ņemot vērā, ka nav ne mazākās skaidrības, kad, kā un vai vispār kādreiz izdosies atgūt ieguldīto naudu? Nē!

Kargins ar Krasovicki bija finanšu krīzes ķīlnieki, pirms nav pierādīts viņu noziegums, mums nevajag par viņiem spriest tiesu.

To Latvijas radio raidījumā Krustpunkti teica Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, kas apliecināja, ka arī šodien bijis prokuratūrā šajā jautājumā liecināt. Viņš uzsvēra, ka sīkāk nevarot atklāt to, kas prokuratūrā ticis runāts, taču aicina atslepenot faktus saistībā ar Parex bankas pārņemšanu.

«Kad pārņēmām Parex banku, mums nebija nekādi pierādījumi par to, ka V. Kargins ar V. Krasovicki ir kaut ko noziegušies, līdz ar to mums arī nebija iemesls pret viņiem personīgi vērsties. Toties es zinu, ka vēl pirms Parex krīzes viņi mēģināja banku pārdot, taču diemžēl neizdevās atrast pircēju, kas banku būtu bijis gatavs nopirkt par 1 miljardu latu,» stāstīja A. Šlesers.

Bijušie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ir vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par kriminālprocesa sākšanu saistībā ar bankas noslēpuma izpaušanas faktiem, vēršoties pret pārmet Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Viņi norādīja, ka šajā lietā sākts kriminālprocess, izmeklēšanu uzticot Drošības policijai, ziņo BNS.

Viktors Krasovickis (pa kreisi) un Valerijs Kargins«20 gadu strādājot banku sektorā, mēs nekad neesam atļāvušies brīvi interpretēt vai, vēl jo vairāk, pārkāpt likumus, arī tos, kas regulē banku noslēpumu. Esam vienmēr aizsargājuši klientu intereses un mums uzticētos klientu personīgos datus. Tādēļ mēs esam šokēti par to, ka FKTK, kuras uzdevums ir aizsargāt noguldītāju intereses, ir vairakkārt publiskojusi strikti konfidenciālu informāciju, kā arī - un par to mums ir pamatotas aizdomas - neformāli nodevusi masu medijiem ziņas, kas nav izpaužamas,» teikts Kargina un Krasovicka paziņojumā.

Tā intervijā DB apgalvo bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins, kurš ir gatavs doties uz tiesu, lai nezaudētu ieguldīto subordinēto kapitālu 52 milj. Ls apmērā.

«Cik man zināms, arī Parex bankas konsultants Nomura ir piedāvājis divus iespējamos risinājumus. Viens no tiem paredzēja slikto aktīvu fonda izveidi, saglabājot Parex kā vienotu licencētu kredītiestādi. Taču valdībā tika akceptēts otrs variants, kas paredz veidot divas kredītiestādes. Tiek paredzēts, ka akceptētā plāna realizācijas rezultātā valdība atgūs mazāk nekā ja tiktu realizēts variants ar fonda izveidi. Man nav skaidrs, kāpēc plāns izveidot divas kredītiestādes ir licies labāks, lai gan tas paredz mazāka apjoma valsts līdzekļu atgūšanu, ir dārgs, operacionāli riskants un procesuāli nesaprotams. Turklāt ir skaidrs, ka daudzi, tostarp es un Viktors Krasovickis šāda varianta realizācijas gadījumā sniegsim savas prasības tiesā, » intervijā saka V. Kargins.

Bijušie Parex bankas lielākie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, kā arī viņu ģimenes locekļi joprojām saņem prāvus procentu maksājumus tagad jau likvidētās bankas pamatkapitālā.

Kā vēsta Latvijas Televīzija (LTV), aizvadītajos gados abi Parex bankas akcionāri nopelnījuši jau vairāk nekā piecus miljonus latu.

Pēc Parex bankas aktīvu sadalīšanas tā dēvētajā «labajā» un «lsliktajā» bankā, procentus V. Karginam un V. Krasovickim turpina maksāt sliktās daļas pārvaldniece - Reverta.

Spriežot pēc Reverta pārskatiem, šogad vien V. Kargins un V. Krasovickis kā arī daži viņu ģimenes locekļi saņēmuši vairāk nekā divus miljonus latu, vēsta LTV.