Visa paziņojis par paplašinātu partnerību ar tālākpārdevējiem visā Eiropā un investīcijām Zviedrijā dibinātajā SaaS finanšu tehnoloģiju uzņēmumā Mynt, kas specializējas izdevumu pārvaldības risinājumos.

2018. gadā Stokholmā dibinātais 2018 Mynt, kas ir Visa partneris kopš 2023. gada, ir strauji attīstījies un kļuvis par vadošo izdevumu pārvaldības risinājumu sniedzēju Ziemeļvalstu reģionā. Uzņēmums piedāvā korporatīvās kartes vairāk nekā 16 000 biznesa klientu, kuri, izmantojot Mynt platformu, var bez problēmām integrēties uzņēmuma resursu plānošanas (ERP) un grāmatvedības sistēmās, samazinot finanšu administrēšanai un grāmatvedības kārtošanai patērēto laiku.

Sadarbība ar Visa ļaus Mynt apmierināt augošo pieprasījumu pēc efektīvas izdevumu pārvaldības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vidū.

Filips Konopiks (Philip Konopik), Visa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona direktors: “Mēs esam gandarīti par iespēju investēt Mynt, jo uzņēmums turpina augt pēc vairāku gadu kopīgas sadarbības, kas ir radījusi lielu pievienoto vērtību. Šis ir vēl viens lielisks Ziemeļvalstu fintech inovāciju piemērs, kur padziļinot sadarbību, mūsu klienti un partneri iegūs tirgū vadošos piedāvājumus un pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā Eiropā."

Ar 33 biznesa idejām, 20 komandu dalību un piecām intensīvām inovāciju radīšanas dienām noslēdzies pirmais tehnoloģiju biznesa skolas “StartSchool” hakatons, kurā uzvarētāju laurus plūca komanda “Companon” un viņu radītā ideja - ar mākslīgo intelektu darbināma atmiņu saglabāšanas programmatūra, kas, uzdodot jautājumus, veicina vecāka gadagājuma cilvēku atmiņas treniņu, un iemūžina dzīvesstāstus nākamajām paaudzēm.

Žūrija atzinīgi novērtējusi arī vairākas citas idejas – SaaS platformu “MAARA”, kas ļauj cilvēkiem savlaicīgi sakārtot dzīves noslēguma jautājumus; redzes treniņu platformu “Amblyfy”, kas palīdz cilvēkiem uzlabot "slinko aci" ar saistošu un pieejamu risinājumu, un rīku “FamilyTaskPro”, kas palīdz efektīvāk organizēt mājas darbus un mazināt konfliktus, veicinot mieru un harmoniju ģimenē.

“Hakatons bija iespēja dalībniekiem pārbaudīt savas spējas ideju un inovāciju izstrādē un mācīties no labākajiem. Esam lepni par paveikto un gaidām, kad redzēsim šo ideju attīstību turpmākajos mēnešos. Izsakām pateicību arī mentoriem un ekspertiem par ieguldīto laiku un zināšanām, sekmējot šo ideju izaugsmi,” stāsta “StartSchool” līdzdibinātāja un vadītāja Anna Andersone.

Lai veicinātu Latvijas jaunuzņēmumu konkurētspēju un izaugsmi, turpinās atbalsta programma, kas piedāvā līdzfinansējumu augsti kvalificētu speciālistu algošanai un nodokļu atvieglojumus, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Katrs jaunuzņēmums šajā programmā var pretendēt uz atbalstu līdz pat 300 tūkstošiem eiro trīs gadu periodā, palīdzot piesaistīt augstas kvalifikācijas profesionāļus.

“Ieguldot Latvijas jaunuzņēmumos, mēs ieguldām valsts inovāciju kapacitātes attīstībā un jaunu eksportspējīgu produktu attīstībā. Tieši jaunuzņēmēmumu vidē šobrīd strauji attīstās mākslīgā intelekta, mūzikas, finanšu, militārā un duālā pielietojuma un citu nozaru tehnoloģijas, kuras gūst plašu atzinību pasaulē. LIAA atbalsta programmas jaunuzņēmumiem ļauj piesaistīt pasaules līmeņa speciālistus un augt straujāk,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Kopš jaunuzņēmumu atbalsta programmas izsludināšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apstiprinājusi jau sešus pieteikumus, piešķirot kopējo atbalstu 525 tūkstošu eiro apmērā. Šajā pieteikumu kārtā finansējumu saņēmuši vairāki inovatīvi Latvijas uzņēmumi, kas savā jomā attīsta unikālus un perspektīvus risinājumus.

Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās.

Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu un Ādažu novadus, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16 (2023.gadā Līvānu novadā reģistrēti 15 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14).

Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.

Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.

Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski). Viņš ir pārliecināts, ka Rīgai piemīt savs unikālais šarms un mūsu galvaspilsētas pozīciju pasaules tūrisma kartē var nostiprināt tikai spēcīgs mārketings. Mums ir jābūt ambicioziem un nav jābaidās arī no globālu pasākumu organizēšanas. Jo vairāk starptautiska mēroga pasākumus mēs pie sevis uzņemsim, jo lielāku uzmanību un atpazīstamību iegūsim, spriež D.Baranovskis, uzsverot, ka, izmantojot pareizos mārketinga instrumentus, tuvāko gadu laikā Rīgai ir potenciāls kļūt par vienu no Eiropas TOP galamērķiem.

Lielākais būvtehnikas nomas pakalpojumu uzņēmums piedāvā atlaidi noteiktu instrumentu* nomai līdz 50% no 22.- 30.aprīlim

Kas ir Ramirent?

Ramirent ir lielākais būvtehnikas nomas pakalpojumu uzņēmums Latvijā.

Ramirent piedāvā tehnikas nomu un pakalpojumus būvniecības un citu nozaru uzņēmumiem Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Ramirent pieder Loxam grupai, kas ir lielākais iekārtu nomas uzņēmums Eiropā un ceturtais lielākais iekārtu nomas uzņēmums pasaulē. Ramirent Latvijā sāka darboties 1997.gadā. Šodien Ramirent ir Latvijā plašākais būvtehnikas klāsts un nomas punktu tīkls ar 4 nomas punktiem Rīgā un 12 Latvijas pilsētās. Uzņēmumā strādā vairāk kā simts darbinieki.

Kādus pakalpojumus uzņēmums piedāvā?

Ramirent nomas produktu klāstā ir būvniecības instrumenti; blietēšanas tehnika; veltņi; dārza tehnika; elektroiekārtas; kompresori; ekskavatori un iekrāvēji; pacēlāji; transportēšanas darba rīki; sildīšanas un žāvēšanas ierīces, moduļi; noliktavas konteineri; pārvietojamās tualetes; sastatnes; veidņi un drošības aprīkojums. Mēs arī piedāvājam uzstādīšanas, transportēšanas, projektēšanas un konsultāciju pakalpojumus, kas saistīti ar būvtehnikas nomu.

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust multfilma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Un rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots. Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi.

Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt arī tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka tie nav veiksmīgi?

Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēl un vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl, pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.

Decembrī vēja elektrostacijās saražotas 38 GWh elektroenerģijas, kas ir vēsturiski augstākais sniegums, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Kopumā Latvijā saražotās un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoms pret novembri pieauga par 7% un sasniedza 370,2 gigavatstundas (GWh), arī patēriņš decembrī turpināja pieaugt – no tīkla patēriņam saņemtais elektroenerģijas apjoms bija 645 GWh, veidojot 5% kāpumu pret novembri.

Savukārt, salīdzinot ar 2023. gada decembri, vērojams patēriņa un ģenerācijas samazinājums – attiecīgi par 2% un 38%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, visās Baltijas valstīs pieauga gan elektroenerģijas ģenerācija, gan patēriņš. Tomēr ģenerācijas pieaugums bija ievērojami straujāks – par 15%, kamēr patēriņš auga par 6%. Lietuva saglabāja gan lielākā elektroenerģijas ražotāja, gan patērētāja pozīciju. Decembris Latvijā bija vējains, ar vairākiem spēcīgu vēju periodiem, kas ievērojami veicināja vēja elektrostaciju izstrādi. Tādējādi decembrī tika sasniegts vēsturiski augstākais vēja elektrostaciju tīklā nodotais apjoms - 38 GWh elektroenerģijas, kas ir par 25% vairāk nekā novembrī un par 57% vairāk nekā 2023. gada decembrī.

Globālajā tirdzniecības vidē jau sen nav bijis šāda haosa. Tā dēvētie “tarifu kari” rada ievērojamu postu pasaules ekonomikā un drīzumā varētu negatīvi ietekmēt graudu tirgus. Ko šis satricinājums nozīmē mūsu reģiona lauksaimniekiem, un par ko viņiem būtu jādomā?

Vai vēsture atkārtojas?

Pašlaik vislielākā plaisa ir radusies starp Vašingtonu un Pekinu. Kaut ko līdzīgu mēs pieredzējām 2018. gada vasarā, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps sava pirmā pilnvaru termiņa laikā noteica 25 % tarifu noteiktām Ķīnas precēm. Tolaik Ķīna bija lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar ASV, uz kurieni bija vērsta aptuveni piektā daļa no tās kopējā eksporta apjoma. Negatīvā ietekme satricināja pat lauksaimniecības preču tirdzniecību.

Strauji samazinoties Ķīnas sojas pupiņu un kukurūzas iepirkumiem no ASV, kritās arī cenas, tādējādi sasniedzot rekordzemu līmeni lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Tirdzniecības karš ilga aptuveni pusotru gadu un beidzās ar vienošanos, saskaņā ar kuru Ķīna apņēmās iepirkt vairāk lauksaimniecības produktu no ASV. Samazinoties spriedzei, gan tirdzniecības, gan lauksaimniecības preču cenas atgriezās iepriekšējā līmenī. Tomēr ķīnieši galu galā atteicās no savām līgumsaistībām.

NATO sabiedrotajiem Eiropā ir jādubulto savi izdevumi aizsardzībai, jo ASV līdz šim ir uzņēmušās pārāk lielu atbildības daļu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Es piekrītu ASV apgalvojumiem, ka šobrīd slogs ir sadalīts netaisnīgi, ASV sedz lauvas tiesu NATO budžeta sloga, tāpēc Eiropai būtu jāiegulda vismaz divreiz vairāk nekā tagad," Nausēda teica žurnālistiem piektdien Viļņā.

Viņš sacīja, ka ar cerību un ticību gaida NATO samitu Hāgā šovasar.

"Es domāju, ka mums izdosies stiprināt NATO, mums izdosies visiem uzņemties taisnīgu sloga daļu," pārliecību pauda Nausēda.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš pirms mēneša atgriezās Baltajā namā, jau savā pirmajā amata termiņā mudināja sabiedrotos Eiropā straujāk palielināt aizsardzības izdevumus, taču ASV līdera retorika ir pastiprinājusies kopš viņš novembrī tika atkārtoti ievēlēts amatā.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" šogad plāno uzsākt teju 500 jaunu dzīvokļu izbūvi, daļu no projektu attīstīšanas aizsākot jau pavasarī, bet pārējos - gada otrajā pusē.

Savukārt pērn uzņēmums pārdevis par 56 % vairāk dzīvokļu nekā 2023. gadā, liecina uzņēmuma biznesa rezultāti.

SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis Andris Božē uzsver, ka 2025. gads iesācies neraksturīgi aktīvi šim laikam. Proti, tradicionāli janvāris ir “klusais” mēnesis, bet šogad novērota augstāka interese par mājokļa iegādi nekā citkārt.

“Aizvadītā gada nogalē vairākkārt samazinātās Euribor procentu likmes ir atstājušas pozitīvu ietekmi uz patērētājiem, līdz ar to novērojam, ka interese pēc nekustamā īpašuma iegādes atgriežas. Tas ļauj mums optimistiski raudzīties uz dzīvokļu pārdošanas prognozēm arī 2025. gadam. Turklāt šobrīd dzīvokļi Latvijā ir par pieejamām cenā, nekā tas ir, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā, kur jauno projektu dzīvokļu cenas ir ievērojami augstākas. Arī Latvija ar laiku visdrīzāk tuvosies šim līmenim, tāpēc, domāju, ka varam nonākt situācijā, ka pabeigtie dzīvokļi tiek strauji izpirkti un tirgū uz brīdi varētu tikt novērots gatavo dzīvokļu deficīts. Tas skaidrojams ar faktu, ka nekustamo īpašumu attīstītājiem ir vajadzīgs vismaz 3 gadus ilgs periods, lai izprojektētu, uzbūvētu, nodotu ekspluatācijā un sadalītu dzīvokļu īpašumos jaunu projektu. Iepriekšējos gados attīstītāji atlika vai iesaldēja jau būvniecībā esošos projektus, kas arī izskaidro potenciālā deficīta rašanās iemeslus,” komentē A. Božē.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena intervijā laikrakstam "Financial Times" norādījusi, ka Eiropas Savienība (ES) apsver iespējas noteikt tarifus tādiem ASV tehnoloģiju lieluzņēmumiem kā "Meta" un "Google".

Gan ASV, gan ES ir uz laiku atlikušas savstarpēju paaugstinātu muitas tarifu piemērošanu, taču Brisele gatavojas iespējamībai, ka diplomātiskie pūliņi tirdzniecības nesaskaņu atrisināšanai varētu ciest neveiksmi.

Ja sarunu rezultātā netiks panākts apmierinošs iznākums, ES pieejami plaši atbildes pasākumi, sacīja Leiena.

"Piemēram, iespējams noteikt nodevas digitālo pakalpojumu reklāmas ienākumiem," viņa paskaidroja.

Tikmēr Vācijas finanšu ministrs Jērgs Kukīss aicināja būt piesardzīgiem.

"Mums vienkārši jābūt uzmanīgiem ar digitālajiem uzņēmumiem, jo mums nav reālu alternatīvu," sacīja Kukīss.

Uzņēmumu pārstāvji norādījuši, ka vienkārši nav tāda apmēra mākoņdatošanas vai mākslīgā intelekta pakalpojumu sniedzēju, kas varētu aizstāt ASV uzņēmumus, viņš paskaidroja.

Bioproduktu ražotājs SIA "Lat Eko Food", kas strādā ar zīmolu "Rūdolfs", šogad plāno kāpināt apgrozījumu par 15%, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad uzņēmums strādāja ar 11,1 miljona eiro apgrozījumu, pauda "Lat Eko Food" komercdirektors Ģirts Karlsons.

Viņš akcentēja, ka pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījumā 75% veidoja eksporta pasūtījumi.

Karlsons minēja, ka 2025.gads uzņēmumam sācies pozitīvi, un apgrozījuma pieaugumu plānots sasniegt, attīstot jaunus produktus bērnu pārtikas segmentā, nostabilizējot pozīcijas Eiropas Savienības (ES) tirgū, sākot sadarbību ar jauniem klientiem "Lat Eko Food" mērķa tirgos, tostarp Skandināvijā, Centrāleiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos, kā arī palielinot realizētās produkcijas apmērus Āzijā un Tuvajos Austrumos.

Viņš norādīja, ka šogad uzņēmums plāno arī uzlabot iekšējo procesu efektivitāti, ieviešot efektīvāku noliktavas uzskaiti, kā arī optimizējot ražošanas procesus. Tāpat 2025.gadā "Lat Eko Food" plāno investēt jaunas noliktavas būvniecībā, lai uzlabotu loģistikas procesus un nodrošinātu lielāku produkcijas uzglabāšanas kapacitāti, kā arī ieguldīt atsevišķās mazākās iekārtās, lai palielinātu ražošanas efektivitāti un caurlaidību.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

ASV valdības kuģiem būs atļauts šķērsot Panamas kanālu bez maksas, trešdien paziņoja ASV Valsts departaments.

"ASV valdības kuģi tagad var šķērsot Panamas kanālu bez nodevu maksāšanas, ietaupot ASV valdībai miljoniem dolāru gadā," teikts Valsts departamenta paziņojumā sociālo mediju platformā "X".

Tas bija pirmais publiskais paziņojums par Panamas piekāpšanos, uz kuru bija norādījis ASV valsts sekretārs Marko Rubio. Saskaņā ar viņa teikto Panama piedāvāja piekāpšanos sarunās ar Rubio svētdien.

Rubio bija pateicis Panamai, ka nav godīgi ASV būt tādā pozīcijā, kurā tā aizsargā šo vitāli svarīgo ūdensceļu, bet arī maksā par tā izmantošanu.

Kopš savas uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās novembrī Donalds Tramps atteicās izslēgt spēka lietošanu Panamas kanāla atgūšanai, kuru šķērso 40% no ASV konteineru kuģu satiksmes.

Biznesa veiksmes atslēga primāri slēpjas spējā būt īstajā vietā un laikā - ja produkts tiek radīts pārāk agri vai vēlu, tas var ciest neveiksmi, neraugoties uz kvalitāti, spriež Agnis Jakubovičs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma APPLY dibinātājs.

Liela nozīme ir arī cilvēkiem jeb spēcīgai komandai, jo vadītājs viens pats nevar paveikt visu, tāpēc būtiski ir uzņēmumam piesaistīt cilvēkus, kuri ir ne tikai izglītoti, bet arī spējīgi sasniegt rezultātu, pielāgoties apstākļiem un virzīt procesus uz priekšu, atzīmē A.Jakubovičs. Tāpat nemitīgi jādomā arī par produktu un pakalpojumu kvalitāti, kā arī to pozicionēšanu tirgū. Uzņēmējam ir jāspēj radīt produkti ar pievienoto vērtību, uzskata APPLY dibinātājs.

Aizraujas ar datoriem

Bērnībā es sapņoju kļūt par ārstu, atminas A.Jakubovičs. “Sākotnēji gribēju būt ķirurgs, taču vēlāk mani aizrāva Austrumu cīņas, kurām veltīju daudz laika un centības, gūstot arī labus panākumus. Tajā pašā laikā vislielākā ietekme uz mani bija datoriem - varētu teikt, ka ar tiem saslimu. Mana mamma strādāja par programmētāju Valmieras skaitļošanas centrā, un tieši tur es pirmoreiz saskāros ar datoriem. Sākumā man visvairāk patika spēles, jo tās, kā jau bērnam, šķita aizraujošas, bet 7.klasē datorikas stundās jau sāku apgūt programmēšanas pamatus, kas sākotnēji šķita visnotaļ sarežģīti. Motivāciju darboties man sniedza iespēja stundas beigās, pēc labi padarīta darba, uzspēlēt kādu spēli. Vēlāk, pateicoties skolas atbalstam un skolotājam Uldim Jansonam, varēju datoru paņemt arī uz mājām un mācīties programmēt, kā rezultātā interese pārtapa dziļākā aizrautībā - sāku veidot savas pirmās programmas un spēles,” stāsta A.Jakubovičs, kurš drīz pēc tam informācijas tehnoloģiju jomai pievērsās arī profesionāli.

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā daļā par būvinženiera Ivara Sergeta notiesāšanu, jo atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma, noskaidroja aģentūra LETA.

Savukārt daļā par veikala projekta būvekspertīzes veicēja Andra Gulbja, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāja Staņislava Kumpiņa, būvuzrauga Mārtiņa Draudiņa un bijušā Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieka Jāņa Baloža attaisnošanu spriedums atcelts sakarā ar nepietiekamu argumentāciju attiecībā uz apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanu.

Daļā, kas attiecas uz pārējiem apsūdzētajiem, spriedums atstāts negrozīts.

Apgabaltiesa Sergetu notiesāja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības. AT spriedumu šajā daļā atcēla divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, apgabaltiesa nebija pamatojusi, kāpēc no apsūdzības izslēgti būvniecības procesā pieļautie pārkāpumi, apsūdzētajam pildot autoruzrauga pienākumus.

Ir labi prātot, cik liela daļa atkritumu varētu kļūt par resursiem, tomēr vēl labāk būtu, ja lietas vispār nekļūtu par atkritumiem.

Piemēram, elektroiekārtu remonts ir lieliska izvēle, lai sasniegtu gan vides ilgtspējas mērķus, gan krietni ietaupītu. “Eco Baltia vide” remontdarbnīcā “Lab!”* kā atkritumi ir nonākušas pat vairākus tūkstošus eiro vērtas iekārtas, kuru remonts izmaksā vien 5 eiro, tāpēc jāsecina, ka Latvijā laikam netrūkst ļoti bagātu cilvēku.

Joprojām cīņa ar krājējiem un vienaldzīgajiem

Ideālā pasaulē būtu pareizi visas savu laiku nokalpojušās elektroiekārtas šķirot un nodot pārstrādei, lai dotu tām otro dzīvi kā remontētām iekārtām, rezerves daļām vai vienkārši derīgiem materiāliem. Visi elektroniskie atkritumi ir kaitīgi, nonākot vidē, bet var kļūt ļoti vērtīgi, ja tiek atgūti. It īpaši tas sakāms par jaunāko tehniku – jo “viedāka” tā ir, jo vairāk tajā cēlmetālu un reto metālu, ko satur mikročipi. Zelts, sudrabs, varš ir neatjaunojami dabas resursi, kuru ieguve prasa lielu enerģijas patēriņu. Viena viedtālruņa ražošanai nepieciešami ap 40 gramu vērtīgo metālu, un skaidrs, ka ilgtspējīgāk, lētāk un visādā citādā ziņā prātīgāk būtu tos atgūt no lietotām ierīcēm, nevis aprakt atkritumu poligonā.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Pavasaris tuvojas, un tas nozīmē, ka jau pavisam drīz autovadītāji sāks aktīvi domāt par vasaras riepām un riepu maiņu. Taču vai zināji, ka labākais laiks iegādāties jaunas vasaras riepas nav tieši pirms sezonas sākuma, bet tagad – klusajā starpsezonā? Riepu garāžā plaukti jau ir piepildīti ar svaigām vasaras riepām no vadošajiem zīmoliem, un šobrīd tās iespējams iegādāties par īpaši izdevīgām cenām!

Kāpēc šis ir īstais brīdis, lai pirktu vasaras riepas?

Liela daļa autovadītāju mēdz atcerēties par riepu iegādi tikai tad, kad vasaras sezona jau ir tepat aiz stūra. Rezultātā rodas vairākas problēmas:

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

No Latvijā iegādātiem medus paraugiem 70% jeb 14 no 20 neatbilst autentiska medus standartam, informēja Latvijas Biškopības biedrības (LBB) pārstāvji, atsaucoties uz Igaunijas laboratorijā "Celvia CC" veiktajiem medus paraugu analīžu rezultātiem.

Tostarp par neautentisku medu analīzēs noteikts SIA "Vinnis" liepziedu un griķu ziedu medus, divu veidu "Maxima" privātā zīmola "Favorit" medus produkti, "Maxima" veikalā iegādāts "Medaus pirkliai" medus, "Lidl" veikalā iegādāts "Maribel" krēmīgais ziedu medus un šķidrais ziedu medus, "Lidl" veikalā iegādāts "Mazurskie Miody" dažādu ziedu medus, veikalā "Mere" iegādāts "4 seasons food" dažādu ziedu medus, kā arī atsevišķi "Rimi" privātā zīmola "Rimi Smart" un "Rimi" medus produkti.

Biedrībā skaidro, ka Eiropas Padomes direktīvā par medu tiek uzskatīta dabīga, salda viela, ko ražo "Apis mellifera" bites no augu nektāra, augu dzīvo daļu sekrēta, vai sūcēj-insektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus bites vāc, pārveido, papildinot ar īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.

Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts Luminor ekonomikas apskatā.

Latvijas ekonomikas stabilitāti pērn lielā mērā nodrošināja straujais atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā. Šogad tas tādā veidā turpināties vairs nevar. Lai arī lēnāk nekā pērn, algas turpinās kāpt, palielinoties arī ģimeņu naudas uzkrājumiem. Kopējie mājsaimniecību noguldījumi Latvijā sasnieguši ap 11 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā procentu likmju samazināšanās gan atbrīvos mājsaimniecību finanšu resursus, gan veicinās kreditēšanu. Patēriņa pieaugums varētu sniegt lielāku atbalstu ekonomikai, lai gan ir jūtama piesardzība.

Cenas un darba tirgus

Gada vidējā inflācija bija lielāka par gaidīto, gada beigās pārsniedzot 3%. Pērn atkal pieauga izejvielu cenas – piemēram, strauji auga sviesta cenas, “pavelkot līdzi” svaigpiena iepirkuma cenu Latvijā un tādējādi paaugstinot visu piena produktu cenas. Kā pilnīgu neprātu var raksturot situāciju ar atsevišķu produktu izejvielām tirgū – šokolādes, kakao un pat apelsīnu sulas. Ekstrēmo cenu svārstību dēļ to ietekme uz inflāciju ir jūtama. Aizvadītā gada otrajā pusē auga arī gāzes cenas Eiropā. Šī gada lielais nezināmais ir pakalpojumu cenas. Atšķirībā no preču cenām, kas pērn kopumā gandrīz nemainījās, pakalpojumu cenas auga par 5%. Laikā, kad darbaspēka izmaksas katru gadu kāpj gandrīz par desmito daļu, citu variantu pakalpojuma sniedzējiem nemaz nebija. Diemžēl gadu mijā pakalpojumu mēneša inflācija atkal krasi pieauga. Tas rada aizdomas, ka algu kāpums jau atkal varētu pārsniegt prognozes, vismaz privātajā sektorā.