Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā.

Pirmdienas vakarā Kalniete bija devusies uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Kalniete vispirms tika apturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, viņas pase paņemta tuvākai apskatei un nācies ilgāku laiku gaidīt informāciju.

Kalniete sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka iebraukšana Krievijā atteikta, pamatojoties uz Krievijas likumu kodeksa 27.1.pantu. Pase deputātei gan vēl neesot atdota, turklāt Krievijas pārstāvji arī neesot paskaidrojuši, ko tieši attiecīgais pants nosaka.

«Mums Ņemcovs bija ļoti nozīmīgs. Viņš bija tā Krievija, kādu mēs vēlamies to redzēt. Man ir ļoti žēl, ka nebūs iespēju rīt parādīt pēdējo godu,» atzina Kalniete. «Acīmredzot Krievija uzskata mani par bīstamu ienaidnieku.»

Nule kā Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri, parakstot īpašu deklarāciju, panākuši kopīgu nostāju par vienotu pozīciju sarunās ar Eiropas Komisiju par ES Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada. Ministri aicina Eiropas Komisiju ievērot godīgumu un vienlīdzību ES dalībvalstu starpā un mudina pilnībā pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Tāpat norādīts, ka lauku attīstības finansējuma nosacījumiem jānodrošina atbalsts tiem lauku apvidiem, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa. Ministri arī cer, ka, ieviešot jauno, vienkāršoto KLP, tiks samazināts administratīvais slogs zemniekiem un valsts pārvaldei, lai gan pašmāju eksperti jau norādījuši uz pretējo.

Vienošanās un kopīga deklarācija ir laba lieta, taču šobrīd svarīgākais – lai viss labi domātais un plānotais nepaliek uz papīra. Latvijai kā mazai dalībvalstij bija svarīgi atrast lielākus partnerus, tāpēc Polijas un Baltijas valstu kopīgajai prasībai par tiešmaksājumu izlīdzināšanu jau ir lielāks svars. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norādījusi, ka trīs Baltijas valstis kopā ar Poliju jau ir vērā ņemams spēks, tāpēc svarīgi, lai šī četru valstu vienotība nepaliek tikai uz papīra, bet ir katrā lēmumu pieņemšanas posmā visus turpmākos gadus.

Skaidri zināms tas, ka 2020. gadā Latvijas zemniekiem plānotais vidējo tiešmaksājumu līmenis 196 eiro/ha netiks sasniegts.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, paredzot, ka plānotais finansējums ES Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) nākamajā septiņu gadu finanšu periodā būs par 5% mazāks, salīdzinot ar pašreizējo ES daudzgadu budžeta periodu 2014. līdz 2020. gadam, informē Zemkopības ministrija.

EK priekšlikumā piedāvā turpināt tiešmaksājumu tuvināšanu starp dalībvalstīm. Pieņemot, ka arī nākamajā finanšu periodā tiktu piemērota pakāpeniska tiešmaksājumu izlīdzināšana, saskaņā ar Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem palielinātos nedaudz, tikai 2026. gadā sasniedzot 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. 2020. gadā tiešie maksājumi Latvijā sasniegs 68% no vidējā līmeņa.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norāda, ka pašreizējais EK priekšlikums arī turpmāk neparedz vienlīdzīgus tiešos maksājumus visiem ES lauksaimniekiem, kas var negatīvi ietekmēt atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju.

Nākamajos septiņos plānošanas gados Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro, kas ir par miljardu jeb 58% vairāk nekā iepriekšējo 7 plānošanas gadu laikā.

Tā pēc sarunām par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu informē Latvijas pārstāve Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejā Sandra Kalniete.

Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji vienojušies par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas. Tas ļaus EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem jau nākamo pirmdien balsot par vienošanās tekstu, ar ko noslēgsies darbs pie KLP reformas, kurš ilgst jau vairākus gadus.

Kalniete uzskata, ka šī vienošanās ir Latvijai viena no svarīgākajām, jo reformas rezultātā Eiropas lauksaimniecības politika kļūst taisnīgāka, mazinās negodīgo konkurenci un zemniekiem viesīs skaidrību par iespējām saņemt atbalstu turpmākajos gados.

Latvijai jāseko līdzi notikumu attīstībai eirozonā un jābūt pragmatiskai ieviešot eiro, uzskata Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. Raidījumā Dienas rīts viņa norādīja, ka pēdējās ziņas no Spānijas ir satraucošas un jāskatās kā attīstīsies situācija.

Tomēr S. Kalniete arī uzsvēra, ka viņai grūti ticēt, ka viena no pasaules lielākajām valūtām varētu sabrukt. «Lielas eiro rezerves ir Ķīnā un ASV. Šī ir valūta, kas svarīga ne tikai Eiropai,» sacīja Eiroparlamenta deputāte.

Komentējot pēdējo Eiropas Centrālās bankas (ECB) konverģences ziņojumu, kurā norādīts uz to, ka Latvija nav izpildījusi budžeta deficīta kritēriju un prasības attiecībā uz centrālās bankas neatkarību un juridisku integrāciju Eiro sistēmā, kā arī inflācijas kritēriju, S. Kalniete pieļāva, ka, iespējams, tā ir dubulta stratēģija – iezīmēt argumentus, kurus izmantot, ja lēmums par Latvijas iestāšanos eirozonā būs negatīvs.

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.

Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi lauksaimniekiem 2014. gadā tiks samazināti par 4%. Tādejādi ES budžetā tiks ietaupīti 1,47 miljardi eiro, vēsta Eiropas Komisija (EK).

Nākamos septiņos gados ES budžetā Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums samazināts par 12% līdz 373,2 miljardiem eiro. Tiešo maksājumu samazinājums neskars tādas valsti kā Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete gan vēlas paskaidrot, ka izskanējusī informācija par to, ka par 4% samazināsies tiešmaksājumi saimniecībām, ir nepilnīga. Šī norma, kas paredzēta, lai veidotu finanšu rezervi un sabalansētu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta ieņēmumus ar izdevumiem, ir daļa no KLP reformas. Sākotnēji šo atskaitījumu bija paredzēts attiecināt uz visām saimniecībām, sākot no pirmā centa, tomēr Austrumeiropas un Baltijas valstīm sadarbojoties, izdevās panākt, ka maksājums tiek atskaitīts no tām saimniecībām, kuras saņem vairāk nekā 2000 eiro gadā.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Ceturtdien Briselē pie Eiropas Savienības Padomes ēkas Baltijas valstu zemnieki rīkos protestu pret netaisnīgi zemajiem tiešajiem maksājumiem Baltijas lauksaimniekiem, kas kropļo godīgu konkurenci visā Eiropā.

Baltijas zemniekus atbalsta arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura pievienosies lauksaimnieku protestam. S. Kalniete komentē: «Pateicoties mūsu kopīgajam darbam ar Latvijas valdību un zemnieku organizācijām, šobrīd EP Lauksaimniecības komitejā nav neviena deputāta, kas nezinātu un nesaprastu mūsu zemnieku problēmu. Esmu pārliecināta, ka kopīgi rīkojoties, mēs varam panākt tikpat lielu izpratni arī citās ES institūcijās. Uzskatu, ka Eiropas vienotība, eiro zonas glābšana un godīga konkurence ir nesaraujami saistītas lietas, tāpēc krīze Eiropā nevar būt atruna Latvijas zemnieku prasībām.»

Deputāte uzskata, ka šāda miermīlīga akcija kārtējo reizi pozitīvā veidā atgādinās Eiropas valstu līderiem, kas pulcēsies Briselē uz Padomes sanāksmi, par Baltijas valstu zemnieku taisnīgajām prasībām. «Tas, ka šajā protestā kopā ar zemniekiem būs arī Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un EP Padomes sēdē zemnieku intereses aizstāvēs Ministru prezidents V. Dombrovskis, apliecina mūsu vienotību,» saka S. Kalniete.

Eiropadomes prezidenta Hermana Van Rompeja piedāvātais kompromiss ir solis pareizajā virzienā, jo tiešmaksājumi zemniekiem 196 eiro par hektāru 2020. gadā būtu ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2013. gadu, kad to līmenis būs zemāks kā 100 eiro par hektāru, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Tomēr viņa norāda, ka ir svarīgi, lai periods uz līdzvērtīgākiem tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem būtu īsāks un to palielināšana nenotiktu uz lauku attīstības finansējuma samazināšanas rēķina.

«Ja dalībvalstis samazina kopējo Eiropas budžetu, tad samazināsies arī finansējums lauksaimniecībai. Tomēr šim samazinājumam ir jāskar atbalsta saņēmēju «trekno galu» nevis Baltijas valstis. Gluži otrādi, kopējam finansējumam Latvijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai ir jāpalielinās,» uzskata S. Kalniete.

Deputāte norāda, ka dalībvalstīm nespējot vienoties par budžetu vai pielietojot veto tiesības, spēkā būs līdzšinējie noteikumi – proti, tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem būs viszemākie Eiropā un ne lielāki par 100 eiro par hektāru.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Lai arī Eiropas Komisijas izstrādātā vīzija lauku attīstībai pēc 2020. gada ir vienkāršota un paredz lielākas pašnoteikšanās tiesības savu mērķu sasniegšanā katrai dalībvalstij, pagaidām nav skaidrs, kā būs iespējams visus priekšlikumus īstenot.

Eiropas Komisija norādījusi, ka jāsamazina atšķirības starp dalībvalstīm, tajā pašā laikā nepasakot, kā to izdarīt. Kā – tas jau nu būtu katras dalībvalsts ziņā. Atbildīgais ministrs uzskata, ka vienlīdzība tiešajos maksājumos jāsasniedz jau 2021. gadā, bet, spriežot pēc nesen notikušās konferences Lauksaimniecības politika pēc 2020. gada, var secināt, ka tas nenotiks tik drīz. Proti, jau tagad redzams, ka 2020. gadā plānotais vidējo tiešmaksājumu līmenis 196 eiro/ha netiks sasniegts, jo pieaugusi apsaimniekojamā zemes platība un līdz ar to maksājums saruks līdz 182 eiro/ ha. Savukārt ES vidējais līmenis augs līdz 267 eiro/ha, līdz ar to mēs attālināmies no šī vidējā tiešmaksājumu līmeņa. Lai to sasniegtu, būtu nepieciešami ne vairāk, ne mazāk kā 1,4 miljardi eiro.

Baltijas valstu tiešmaksājumu jautājums zemniekiem ir jārisina īpaši, veicot vienreizēju finanšu pasākumu, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un EP galvenais ziņotājs par Kopējās lauksaimniecības politikas reformas tirgus stabilizācijas sadaļu Mišels Dantēns.

Pēc M. Dantēna domām, vienreizējs finanšu pasākums izlīdzinātu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tiešmaksājumu līmeni ar nākamās grupas valstu maksājumu līmeni, un tikai pēc tam varētu veidot vienotu un līdzsvarotu Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu sistēmu un pieņemt galējo lēmumu par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas tiešmaksājumu sistēmu.

M. Dantēns viesojās Latvijā, apmeklējot vairākas zemnieku saimniecības un pārrunāja ar zemniekiem KLP jautājumus. Viņa vizīte notika pēc Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas un EP deputātes Sandras Kalnietes ielūguma.

«Tieši Vācija un Francija būs tās valstis, kurām būs lielākā ietekme pār KLP līdzekļu sadali,» norāda S. Kalniete. «M. Dantēns uztur ļoti ciešas attiecības ar savas valsts - Francijas - valdību un jauno lauksaimniecības ministru par KLP reformas jautājumiem, tāpēc viņa teiktais par īpašo risinājumu Baltijas jautājumam ir ļoti svarīga vēsts, kas iezīmē iespējamo Francijas valdības nostāju Baltijas jautājumā,» viņa norāda.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs «ievilkt elpu», jo ne tikai labības, bet arī uz augļu un ogu ražas solās būt labas, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pēc diviem neražas gadiem, izskatās, ka raža tiešām būs laba. Turklāt tas neattiecas tikai uz labību, bet arī uz augļiem un ogām. Lauksaimnieki beidzot varēs «ievilkt elpu»,» teica Treibergs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka reģionos situācija var atšķirties, piemēram, vienā saimniecībā ražas ir labas, citā ne tik ļoti. Diezgan daudzi sūdzas arī par to, ka labība šogad ir sakritusi veldrē, kamdēļ vietām būs ražas zudumi. Tomēr tehniski iespējams novākt arī veldrē sakritušu labību. «Kopumā, ja šis gads ražas ziņā nebūs ļoti labs, tad būs vismaz vidējs. Tas ir ļoti svarīgi, jo neviens zemnieks kataklizmas nespēj izturēt trīs gadus pēc kārtas,» rezumēja LOSP vadītājs.

Lai arī sarunas par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu noslēgušās un Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji vienojās par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas, galīgais naudas apjoms Latvijai nākamajam plānošanas periodam, visticamāk, tiks apstiprināts oktobrī.

EP deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka vienošanās par KLP reformu Latvijai ir viena no svarīgākajām, jo reformas rezultātā Eiropas lauksaimniecības politika kļūs taisnīgāka, mazinās negodīgo konkurenci un zemniekiem viesīs skaidrību par iespējām saņemt atbalstu turpmākajos gados.

Lai arī šobrīd vēl precīzi līdz santīmam nevarot aprēķināt, cik daudz līdzekļu no KLP budžeta nākamajos septiņos gados ienāks Latvijā, S. Kalniete pēc viņas rīcībā esošās informācijas aplēsusi, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai Latvija saņems ap 2,7 miljardiem eiro, kas ir par miljardu jeb 58% vairāk nekā šajā plānošanas periodā.

Ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro, aģentūra LETA noskaidroja vietējās pašvaldībās.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem Daugavpils novadā plūdi zemniekiem nodarījuši 1 557 266 eiro, bet ceļu infrastruktūrai - 369 000 eiro zaudējumus.

Rēzeknes novadā ceļu infrastruktūrai nodarītā kaitējuma apjoms tiek lēsts 290 000 līdz 300 000 eiro apjomā. Zemniekiem nodarītā materiālā zaudējuma apmērs vēl tikai tiek rēķināts, bet jau tagad zināms, ka lietavu rezultātā ir applūduši 7500 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka lietavu rezultātā novadā zem ūdens ir aptuveni 6900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarot zemniekiem zaudējumus aptuveni trīs miljonus eiro apmērā. Savukārt pašvaldības infrastruktūras objektiem nodarītais materiālais zaudējums tiek lēsts 50 000 eiro apjomā.

Latvijas ekonomikas attīstību bremzē problēmas banku sektorā un tranzīta jomā, intervijā aģentūrai LETA skaidroja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijas ekonomikā izaugsme šajā un nākamajā gadā plānota attiecīgi par 3,3% un 3,2%, kas ir krietni virs Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Dombrovskis vērsa uzmanību, ka pašreiz ir samērā plaša izaugsmes bāze - gan pieaugošs iekšējais patēriņš saistībā ar samērā straujo algu pieaugumu, gan pietiekami sekmīga ekonomikas attīstība.

«Faktori, kas zināmā mērā bremzē ekonomikas attīstību, arī ir zināmi - tās ir problēmas banku sektorā, tranzīta jomā, kur redzam kritumu. Pašreiz būtiski celt ekonomikas produktivitāti un veikt investīcijas uzņēmumos, un, pirmkārt, pašiem uzņēmumiem ar valsts politiku investīcijas atbalstīt. Algas aug pietiekami strauji un tām arī ir jāaug, kas ir svarīgi, ja vērtējam, piemēram, emigrācijas tendences. Algas ir galvenais faktors, lai emigrāciju apturētu un apgrieztu pretējā virzienā, kas pašreiz zināmā mērā notiek Lietuvā,» uzsvēra politiķis.

Lai arī iecere zemniekiem maksāt 65% no ES vidējā ir vairāk nekā pašreiz, laukos ir sašutuši par saglabāto nevienlīdzību. Vairums zemnieku uzskata, ka tas nav pieņemami un Latvijas amatpersonām un lobijiem jādara viss, lai kauja par vienlīdzīgākiem maksājumiem beigtos Latvijas lauksaimniekiem labvēlīgi. Pretējā gadījumā protesta akcijas un streiki būšot neizbēgami.

Pēc pusotras nedēļas - 19. jūnijā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā pirmo reizi oficiāli tiks prezentēti kopējās lauksaimniecības politikas reformas izstrādātie priekšlikumi, kurus sagatavojis atbildīgais ziņotājs deputāts Luiss Manuels Kapoulašs Santušs. Viņš rosinās noteikt, ka turpmāk neviens Eiropas zemnieks nedrīkstēs saņemt mazāk 65% no vidējā maksājuma lieluma par hektāru, informē Lauksaimniecības komitejas deputātes Sandras Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks. Šāds priekšlikums nozīmē, ka turpmākajos septiņos gados Latvijas zemnieki saņemtu par 270 miljoniem eiro vairāk, nekā bija paredzēts Eiropas Komisijas iesniegtajā lauksaimniecības budžeta priekšlikumā. Sandra Kalniete šos grozījumus vērtē kā soli pareizajā virzienā, tomēr tie tikai daļēji izlīdzinot līdzšinējo nevienlīdzību. Deputāte uzskata, ka pagaidām noiets tikai pusceļš un svarīgākais vēl priekšā. Viņa sola iesniegt nepieciešamos grozījumus likumdošanas ziņojumā, lai paaugstinātu tiešmaksājumus Latvijai un aizstāvētu grozījumus tālākajās sarunās, kuras sāksies septembrī. Pēc tam, kad komitejā būs notikusi sagatavoto priekšlikumu apspriešana, līdz jūnija beigām varēs iesniegt grozījumus. Šobrīd plānots, ka Lauksaimniecības komitejai par vienotu nostāju būs nepieciešams vienoties līdz gada beigām.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.