Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Saeimas interese par mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām tieši saistīta ar Eiropas Savienības atbalsta politikas izmaiņām un, visticamāk, Latvijā nesīs jaunus nodokļu atvieglojumus un kreditēšanas politiku

Līdz šim valstī īstenotā lauksaimniecības politika ir bijusi veidota par labu lielajām zemnieku saimniecībām, bet mazo un vidējo saimniecību vajadzības nav uzklausītas, tā teikts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vitenberga oficiālajā paziņojumā presei šā gada jūnijā. Dienas Bizness mēģināja rast izskaidrojumu, kādēļ valsts lauksaimniecības politika pēc nemainīga attīstības virziena kopš 2004. gada maija var piedzīvot krasas pārmaiņas nākamajā Eiropas budžeta plānošanas periodā.

«Latvijā daudzviet saimnieko lielās zemnieku saimniecības, kur ar lauksaimniecības tehniku apstrādā lielas zemes platības, bet nodarbina maz cilvēku. To veicinājusi līdz šim īstenotā lauksaimniecības politika, kura veidota par labu lielajām saimniecībām, aizmirstot par mazo un vidējo saimniecību vajadzībām. Šāda politika veicinājusi darba vietu trūkumu un iedzīvotāju skaita mazināšanos reģionos, kam lavīnas efektā sekojusi skolu slēgšana. Lielāks atbalsts ģimeņu saimniecībām ļautu palielināt iedzīvotāju skaitu reģionos,» šādu atklāsmi pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

Tiešo maksājumu izlīdzināšana krīzes situācijās nodrošinātu vienlīdzīgāku atbalstu visiem Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem, pārliecināts ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš no 3. līdz 5.septembrim piedalījās neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Tallinā, kurā dalībvalstis meklēja risinājumus lauksaimniecības risku pārvaldības instrumentu uzlabošanai ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2020. gada.

«Tiešo maksājumu izlīdzināšana visiem lauksaimniekiem veicinās vienlīdzīgāku konkurenci un nodrošinās vienlīdzīgu atbalstu krīzes situācijās. Arī tiešie maksājumi ir risku pārvaldības instruments, jo tiem ir ienākumus stabilizējoša ietekme. Nonākot grūtībās, lauksaimnieks ar lielākiem tiešajiem maksājumiem ir labvēlīgākā situācijā,» uzsvēra Dūklavs.

Viņš atzīmē, ka lauksaimniecības risku mazināšanai ir jābūt vienam no KLP pamatprincipiem un ES beidzot nepieciešams izlīdzināt tiešos maksājumus, jo pastāvošajām tiešo maksājumu atšķirībām dalībvalstu starpā vairs nav nekāda loģiska pamatojuma. Viens no risinājumiem ir vienlīdzīgu konkurētspējas apstākļu nodrošināšana, izlīdzinot šobrīd netaisnīgo tiešo maksājumu sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiešie maksājumi veido nozīmīgu daļu no lauksaimnieka ieņēmumiem un to loma pieaug krīzes situācijās.

Specializējoties lauksaimniecības objektu būvniecībā, nemitīgi jāmācās, jākrāj pieredze un zināšanas lauksaimniecībā

Tā atzīst SIA P.M.G. valdes loceklis Gundars Spalis. «Pirms desmit gadiem Latvijā daudzi vēlējās būvēt, bet nebija uzraudzības un vadības resursa. Radās ideja izveidot uzņēmumu, kas nodarbotos ar projektu vadību, pasūtītāja interešu pārstāvēšanu, būvvadību. Pirmos piecus gadus mūsu darbības lauks bija privātie un valsts attīstības un būvuzraudzības projekti – to bija daudz,» norāda SIA P.M.G. valdes priekšsēdētājs Nils Treijs. Līdz ar krīzes gadiem mainījies arī tirgus. Uzņēmēji esot sapratuši, ka, saglabājot iepriekšējos darbības virzienus, jāsāk darboties arī būvniecības ģenerāluzņēmēja jomā. Uzkrātās zināšanas bijis ieguvums. «Sakoncentrējām intelektuālo potenciālu, lai būvniecības jomā sāktu specializēties lauksaimniecības, rūpniecības objektu, kā arī biogāzes un koģenerācijas staciju projektēšanā un celtniecībā,» stāsta G. Spalis. Darbības virzienu paplašināšana ļāvusi pārdzīvot ekonomiskās krīzes gadus, kā arī audzēt apgrozījumu. DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā SIA P.M.G. ierindojusies 14. vietā.

Vidi saudzējoša un vienlaikus efektīva saimniekošana – lauksaimnieku nākotnes izaicinājums

Eiropas Savienības kopējā un arī Latvijas lauksaimniecības politika paredz veicināt pārtikas sistēmas ilgtspējību, samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas uz produkcijas vienību, vienlaikus nesamazinot lauksaimnieku konkurētspēju un nodrošinot attīstības iespējas.

Nozīmīgākās SEG emisijas no lauksaimniecības sektora veido metāns (CH4) un slāpekļa oksīds (N2O), kuru avots ir lopkopība jeb vēl precīzāk – piena lopkopība. Lai šajā duālajā situācijā – samazināt emisijas un attīstīt ražošanu – Latvijā kā ES dalībvalstī attīstītos ilgtspējīga, efektīva un vienlaicīgi arī vidi saudzējoša piena lopkopība, ir svarīgi katrā ražojošajā saimniecībā sekot līdzi gan emisiju, gan ražošanas efektivitātes rādītājiem, uzskata Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Lai arī Eiropas Komisijas izstrādātā vīzija lauku attīstībai pēc 2020. gada ir vienkāršota un paredz lielākas pašnoteikšanās tiesības savu mērķu sasniegšanā katrai dalībvalstij, pagaidām nav skaidrs, kā būs iespējams visus priekšlikumus īstenot.

Eiropas Komisija norādījusi, ka jāsamazina atšķirības starp dalībvalstīm, tajā pašā laikā nepasakot, kā to izdarīt. Kā – tas jau nu būtu katras dalībvalsts ziņā. Atbildīgais ministrs uzskata, ka vienlīdzība tiešajos maksājumos jāsasniedz jau 2021. gadā, bet, spriežot pēc nesen notikušās konferences Lauksaimniecības politika pēc 2020. gada, var secināt, ka tas nenotiks tik drīz. Proti, jau tagad redzams, ka 2020. gadā plānotais vidējo tiešmaksājumu līmenis 196 eiro/ha netiks sasniegts, jo pieaugusi apsaimniekojamā zemes platība un līdz ar to maksājums saruks līdz 182 eiro/ ha. Savukārt ES vidējais līmenis augs līdz 267 eiro/ha, līdz ar to mēs attālināmies no šī vidējā tiešmaksājumu līmeņa. Lai to sasniegtu, būtu nepieciešami ne vairāk, ne mazāk kā 1,4 miljardi eiro.

Eiropas Komisijas jaunais Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājuma projekts nākamajam periodam radīs lielāku birokrātiju un nepiedāvā risinājumu būtiskām tirgus problēmām

Intervijā DB ekonomists, Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadošais pētnieks, kurš ilgus gadus strādājis ar politikas analīzes un teritoriju attīstības ekonomikas jautājumiem, Andris Miglavs norāda, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) piedāvājumu izveidojušas citas Rietumeiropas valstis, bet Latvija šajā jomā ir pasīvā pozīcijā.

Konferencē par KLP iepriekš izteicāties, ka tā ir slima un jaunais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nav revolūcija, bet evolūcija. Kāpēc tik skarbs viedoklis?

Piedāvājums, kas nācis no EK, ir radīts Briselē un atspoguļo primāri lielāko politikas veidošanas milžu – Vācijas, Francijas, Itālijas un Nīderlandes, iespējams, arī Polijas pozīciju. Šķiet, ka Latvija šajā procesā ir bijusi pasīvā pozīcijā un, cik man zināms, nav nākusi klajā ar savu iniciatīvu un uzstādījumiem nākamajam plānošanas posmam, ja neskaita tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Izskatās, ka tā nav bijusi mūsu valsts prioritāte. Par to liecina arī fakts, ka 2010. gadā toreizējo budžeta grūtību apstākļos Zemkopības ministrija faktiski slēdza finansējumu pastāvīgam neatkarīgas politikas analīzes pētniecības virzienam, turklāt ne tikai mūsu institūtā, bet vispār Latvijā, un līdz šim tas praktiski nav atjaunojies. Tāpēc manis šodien teikto, no profesionālā viedokļa raugoties, var vērtēt kā zināmā mērā amatierisku un profesionālajā pieredzē balstītu, jo tas nebalstās kādā nopietnā, speciāli šai tēmai veltītā pētījumā. Jo nedz es, nedz kāds no Latvijas pētniecībā strādājošajiem kolēģiem šos politikas veidošanas piedāvājumus un jaunos uzstādījumus ir profesionāli analizējis, nedz palīdzējis veidot Latvijas pozīciju.

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Krievijas importa aizliegumam saistībā ar Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas produkciju vajadzētu rosināt valdību nākt klajā ar iniciatīvu Briselei noteikt Baltijas valstīm īpašas buferzonas jeb depresīvā rajona statusu, kas ļautu uzņēmējiem elastīgāk reaģēt uz attiecīgajiem ierobežojumiem, uzsvēra kompānijas NP Foods valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Viņš norādīja, ka Krievijas sankcijas kopumā Latvijas ražotājiem būs nopietns trieciens, tādēļ valdībai būtu jāizrāda iniciatīva sarunās ar Briseli, lai panāktu īpaša statusa piešķiršanu Baltijas valstīm.

«Stratēģiski pareizi būtu panākt, ka visas valstis, kas ir starp Berlīni un Maskavu, tātad arī Baltijas valstis, tiktu iekļautas īpašā buferzonā,» sacīja Gulbis.

Viņš norādīja, ka šāda buferzona būtu kaut kas līdzīgs depresīvajiem rajoniem, kuros darbojas īpašas nodokļu atlaides, atbalsts eksportētājiem un tamlīdzīgi stimuli ražotājiem.

«Speciālās buferzonas statuss ļautu uzņēmējiem elastīgāk reaģēt situācijās, kādas izjūtam gadījumos ar Krieviju un Ukrainu, kad lielā politika nosaka neparedzamu lietu virzību biznesam,» sacīja uzņēmējs.

77% eiropiešu uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nāk par labu visiem ES iedzīvotājiem, liecina jaunākie Eirobarometra aptaujas rezultāti.

Turklāt 90% aptaujāto atbalsta jaunās KLP pamatvirzienus. 92% atbalsta, ka finansējums ir taisnīgāks un mērķtiecīgāks un 91% - ka lauksaimniekiem piešķirtā finansiālā atbalsta apjoms ir atkarīgs no tā, vai viņi izmanto videi draudzīgas saimniekošanas metodes.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs saka, ka rezultāti liecina, ka eiropiešiem ir svarīgi, lai tiktu atbalstīta lauksaimniecība un lauku rajoni. Tie arī rāda, ka reformētās KLP ievirze ļoti lielā mērā atbilst tam, ko gaida pilsoniskā sabiedrība. Jaunā KLP nostiprinās šo būtisko saikni starp iedzīvotājiem un lauksaimniekiem, jo tā padarīs jūtamākas un vairos visas sociālās, ar vides aizsardzību saistītās un ekonomiskās priekšrocības, ko Eiropas lauksaimniecība dod gan sabiedrībai kopumā, gan ikvienam Eiropas nodokļu maksātājam viņa ikdienā.

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Eiropas Parlaments trešdien deva piekrišanu ES un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos, informē EP.

ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums tika apstiprināts ar 474 balsīm pret 152, 40 deputātiem atturoties. Tas atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par apmēram vienu miljardu eiro. Deputāti uzskata, ka līgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un taisnīgai tirdzniecībai laikā, «kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi.»

Visjutīgākās ES nozares - piemēram, rīsu audzēšana - arī turpmāk būs pasargātas, bet vīnam, sieram, liellopu gaļai, cūkgaļai, makaroniem, šokolādei un cepumiem piemērotās muitas nodevas tiks atceltas uzreiz vai pēc pārejas perioda. Nolīgums aizsargās 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tā palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 78% Eiropas eksportētāju uz Japānu ir MVU. To atbalstam Parlaments aicina Eiropas Komisiju izveidot īpašus MVU kontaktpunktus.

Steidzami vajadzīgi jauni tiesību akti, kas palīdzētu atjaunot Eiropas zušu krājumus, kuri saskaņā ar zinātnieku aplēsēm pēdējo 30 gadu laikā sarukuši vismaz par 95%.

To pieprasa Eiropas Parlaments trešdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele. Deputāti mudina Eiropas Komisiju iesniegt jauno noteikumu projektu līdz 2014. gada martam, paredzot arī sankcijas dalībvalstīm, kas nespēj savlaicīgi nodrošināt krājumu novērtēšanai vajadzīgos datus.

«Zutis ir nopietni apdraudēts, un dalībvalstis dara pārāk maz, lai to glābtu. Tāpēc Eiropas Parlaments aicina Komisiju iesniegt jaunu tiesību aktu ar mērķi atjaunot Eiropas zuša krājumus. Jaunajam tiesību aktam ir jānovērš pašreizējo noteikumu nepilnības, kas ir pieļauj pārmērīgu nozveju un neilgtspējīgu zušu tirdzniecību,» norādīja par noteikumu sagatavošanu atbildīgā deputāte Isabella Lēvina pēc tam, kad Parlaments bija pieņēmis viņas sagatavoto rezolūciju ar 427 balsīm par, 249 pret un 25 atturoties.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Otrdien Ministru kabinets (MK) plānojis skatīt Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kas paredz ieviest pastāvīgu uzraudzību un papildus administratīvās darbības aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecībā iesaistītiem mikro un mazajiem uzņēmumiem, kā rezultātā šiem uzņēmumiem tirdzniecības izmaksas būtiski palielināsies, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Vienlaikus šie uzņēmumi riskē, ka par katru nelielāko kļūdu vai nepilnību savā darbībā tiem var uzlikt sodu līdz 2% no to gada apgrozījuma, uzsver LTA.

Starp aizliegumiem noteikts – ja veikals tehnisku iemeslu dēļ slēgts, piemēram, ir ieslēgusies avārijas signalizācija vai noticis bruņots uzbrukums, tad, neskatoties uz to, veikals nedrīkst atteikt iepriekš pasūtīto pārtikas preču piegādes.

LTA norāda, ka likumprojekta izstrādē piedalījās tikai tie pārtikas tirgotāji, kam ir dominējoša ietekme tirgū (Rimi, Maxima) un kuru darbību jau tāpat regulē Konkurences likums. Katrs pircējs jau šobrīd pat ar neapbruņotu aci redz, ka pārējiem tirgotājiem ir grūti tikt līdzi šiem globālajiem tīkliem. Atbalstot likumprojektā paredzētos noteikumus, globālie tirgotāji panāks vēl par 2 – 4% lielāku cenu starpību ar to, ko spēj piedāvāt vidējie un mazie uzņēmumi.

Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja ES finansējuma noteikumus reģioniem no 2021. līdz 2027. gadam un noraidīja iespēju ES finansējuma piešķiršanu padarīt atkarīgu no noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanas.

Eiropas Parlaments noteikumus pieņēma ar 460 balsīm pret 170, 47 deputātiem atturoties. Šie vispārējie noteikumi regulēs reģionālos, kohēzijas un sociālos ES līdzekļu tēriņus, un tie paredz īpašu atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem.

EP deputāti uzskata, ka pašreizējais finansējuma apjoms - 378,1 miljards eiro (2018. gada cenās) - būtu saglabājams arī 2021. - 2027. gada plānošanas periodā. Projekti mazāk attīstītajos ES reģionos arī turpmāk saņems 85% ES līdzfinansējumu (Eiropas Komisijas piedāvājums - 70%), un tur nonāks 61,6% Reģionālās attīstības, Kohēzijas un Sociālā fonda līdzekļu. Arī finansējuma līmenis pārejas un attīstītajiem reģioniem ir palielināts līdz attiecīgi 65% un 50%. 1,6 miljardi eiro paredzēti kā papildu finansējums attālākajiem reģioniem (no kontinenta tālām ES valstu salām).