Krieviem kādreiz 80-tajos gados bija jauka komēdija, kuras nosaukumu vairs neatceros, taču tur dziedātās dziesmiņas vārdi man dungājas galvā vēl joprojām: «Man tikai parakstu, tikai parakstu; kāds sīkums. Jūs vēlaties saņemt parakstu? Ka tik ne ar.» Šīs rindiņas man asociējas saistībā ar šobrīd īstenoto pāreju uz jauno PVN pārmaksu atmaksu sistēmu. Jaunā likuma norma paredz veco PVN pārmaksu (kas izveidojusies līdz 30.06.2010.) atmaksāt bankas kontā 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas VID un nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanas. Viens iesniegums – kāds sīkums!
Sākumā par šo it kā nevainīgo normu likās – kas tur īpašs? Vai pirmā reize, kad VID pieprasa kādu lieku papīru? Uzraksti iesniegumu, ja vēlies saņemt savu PVN savā bankas kontā, un viss ok. Ja nevēlies atmaksu, varēsi turpināt ar veco PVN pārmaksu samazināt nākamajos mēnešos budžetā maksājamo PVN, kā līdz šim. Tādā gadījumā veco priekšnodokli tik turpinātu novirzīt uz nākamajiem periodiem, nepiemērojot jauno automātisko atmaksu kontā gada beigās (kaut arī tā ir tiesiski nepamatota diskriminācija – kādēļ vecajam priekšnodoklim savādāks regulējums kā jaunajam?).
Bažas sāka mākt VID ierēdņu publiski paustie komentāri un informatīvie materiāli, kur teikts, ka iesniegums VID jāraksta arī tiem, kas vēlas ar veco priekšnodokli samazināt jauno budžetā maksājamo PVN, nevis prasīt atmaksu, kā paredzēts likuma jaunajā normā! Turklāt, turpat VID nekautrējas arī pakratīt ar pirkstu nodokļu maksātājiem – ja Jūs neiesniegsiet iesniegumu vairāk kā trīs gadus, savu naudiņu (PVN) Jūs neredzēsiet kā savas ausis!
Stop, stop! Ja es neprasu atmaksāt, tad man nekas likumā neaizliedz novirzīt uz nākamajiem mēnešiem veco priekšnodokli, saskaņā ar vispārējām normām, kā līdz šim. VID gan tieši pasaka pretējo savā attiecīgajā informatīvajā materiālā, bet tiesisku pamatojumu tam man atrast tā arī neizdevās.
Kāpēc tas ir tik svarīgi – vai tur viens iesniegums vairāk vai mazāk? Te atļaušos paust tikai savu personisko pieņēmumu, jeb sazvērestības teoriju. Valsts budžetā, šķiet, ir diezgan daudz PVN, kas ir vairāk kā trīs gadus vecs, kuru citi turpināja atskaitīt no budžetā maksājamā PVN. Nodokļu un nodevu likumā ir neskaidri formulēta norma par trīs gadu noilgumu, kur nodokļu maksātājiem ir tiesības «pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā». Cik man zināms, PVN ekspertu domas par to, vai šis trīs gadu noilgums attiecas arī uz priekšnodokļa atskaitīšanu no budžetā maksājamā PVN, dalās diametrāli pretējās nometnēs. Manuprāt, PVN likums lieto terminu atskaitīšana vai pārcelšana (nevis novirzīšana vai atmaksāšana) attiecībā uz priekšnodokļa attiecināšanu uz nākamajiem PVN maksājumiem. Ar novirzīšanu jāsaprot PVN pārmaksas piemērošanu citu nodokļu, nevis PVN, apmaksai.
Tagad ar iesnieguma pieprasīšanu par atmaksu FM it kā izdomājusi elegantu veidu, uz kura pamata var pateikt – atvainojiet, bet nevarat Jūs, dārgais PVN maksātāj, vairs ne virzīt to priekšnodokli uz nākamajiem mēnešiem (bet ir tikai jāatprasa atmaksu), ne arī dabūt naudā, jo atmaksai piemērojams trīs gadu noilgums. Smalki.
Man ir aizdomas, ka te ir runa par milzīgām summām, ko tādējādi iegūtu valsts budžets. Man prātā nāk vismaz viens paziņa (sauksim viņu par Pēci), kuram gadiem velkas līdzi ~ LVL 0,5 miljonu vecais PVN, ko viņš dēļ jaunās normas riskē pazaudēt. No VID komentāriem var saprast, ka nabaga Pēcis nedrīkstēs vairs turpināt dzēst uzkrāto priekšnodokli ar PVN, ko radīs nesen apgriezienus uzņemtie pārdošanas darījumi. Pēcis nevarēs VID uztverē arī atprasīt no valsts šo PVN dēļ trīs gadu noilguma. Taču viss nav tik vienkārši, jo, atšķirībā no VID ierēdņiem, man ir lielas aizdomas, ka nekas formāli Pēcim neaizliedz turpināt atskaitīt priekšnodokli no nākamajiem budžetā maksājamiem PVN. VID iebildumus Pēcis varēs samērā vienkārši apstrīdēt.
Esmu pārliecināts, ka arī Eiropas Komisijai būs kas sakāms Finanšu ministrijai par šo vasaras joku, jo par šo ES PVN Direktīva ir nelokāma, ka nedrīkst kādam aizliegt attiecināt priekšnodokli uz nākamajiem mēnešiem (bet tikai prasīt atmaksu), nemaz nerunājot par mistisku iesniegumu pieprasīšanu pat, ja pieņemtu, ka likums to starp rindiņām prasītu PVN atskaitīšanai, nevis atmaksai.
No valsts puses paskatoties, ir ne vienu reizi vien pateikts, arī Eiropas tiesas līmenī, ka nav nekāds grēks, ka valsts ievieš trīs gadu noilgumu. Noilgumam ir arī loģisks pamatojums, ja reiz tāds pat noilgums piemērojams arī VID auditam. Taču kārtējo reizi nodokļu likumu formulējumi ir tādi, ka ... (atvainojos, te man prātā nāk kāds no vecmāmiņas sulīgajiem, nepiedienīgajiem izteicieniem). Bet varbūt saskatu sazvērestību tur, kur iemesli ir diezgan prozaiski (tehniski)? Vienkārši kārtējo reizi varbūt tā ir sanācis, jeb, kā teiktu mana trīsgadīgā meitiņa: «Tā tas Dieviņš ir izdomājis!».