Neskatoties uz Jūrmalas domes iebildumiem, valdība apstiprinājusi nākamā gada kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz, ka nevienā teritorijā tā netiks palielināta, bet dažās zonās tā samazināsies, paredz otrdien valdības apstiprinātie noteikumi.
Kā informē Tieslietu ministrija, nākamgad nevienā vērtību zonā zemes un ēku bāzes vērtības nepalielinās, aptuveni 70% - 80% zonu izmaiņu nav, 15% – 20% zonu bāzes vērtību samazinājums ir līdz 10%, bet atsevišķās zonās bāzes vērtību samazinājums ir līdz 25%.
Kopumā kadastrālās vērtības valstī nākamgad samazināsies par vidēji 4%.
Šis samazinājums gan ir mazāks nekā pērn noteiktais kadastrālo vērtību kritums 2010. gadam. Valsts zemes dienests skaidro, ka tirgū vērojama nekustamā īpašuma cenu stabilizācija, jo tās nesamazinās un arī neaug.
Kadastrālo vērtību zonējumus pārskata reizi četros gados, bet bāzes vērtības aktualizē katru gadu, ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus darījumu informāciju. Vērtēšanas noteikumi nosaka, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma tirgū vērojams cenu kritums, tad, nosakot zemes un ēku bāzes vērtības nākošajam gadam, izvērtē iespējamo cenu kritumu uz nākošā gada 1.janvāri. Šādu principu zemes un ēku bāzes vērtību noteikšanā sāka izmantot, nosakot bāzes vērtības 2010.gadam. Tāpēc nekustamā īpašuma tirgus cenu kritums, kas bija vērojams 2009.gadā, jau tika ņemts vērā, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2010.gadam, atgādina Tieslietu ministrija.
Tomēr vēstulē valdībai un tās vadītājam Jūrmalas domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks lūdza atlikt noteikumu apstiprināšanu, jo Valsts zemes dienests esot ignorējis vairākus būtiskus faktorus, aprēķinot kadastrālo vērtību bāzes 2011.gadam, tāpēc šāda metodika neesot pieņemama.
Kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas nepilnību un vērtību bāzes noteikšanā nepilnīgi ievērotās likumdošanas dēļ lielā daļā Jūrmalas īpašumiem esot ļoti augsta kadastrālā vērtība un līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodoklis esot nesamērīgi liels.
Jūrmalā kadastrālā vērtība pat 1,8 tūkst. reizes pārsniedzot zemes vērtību lauku apvidos, lai gan iedzīvotāju ieņēmumu atšķirība esot tikai 1,6 reizes.
Vēstulē norādīts, ka Valsts zemes dienesta (VZD) izstrādāto noteikumu projektu nevar apstiprināt, jo VZD to izstrādājis ignorējot Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu, kas nosaka, ka vērtību bāzes izstrādē jāievēro darījumu salīdzināšanas metode, ienākumu kapitalizācijas metode un izmaksu metode. Turklāt VZD neesot ievērojis arī MK kadastrālās vērtēšanas noteikumus, kuros prasīts, ievērtēt nekustamā īpašuma tirgus informāciju ne tikai par atsavināšanas darījumiem, bet arī par nomu.