Rīgā no 2024.gada stājušās spēkā vairākas izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanā, tostarp no šī gada iespējams saņemt atvieglojumus par ilgtspējīgām jaunuzceltām vai pilnībā renovētām ēkām, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka NĪN atvieglojumu saņemšanai jābūt izveidotai oficiālai elektroniskai adresei vai Finanšu departamentā reģistrētam e-pastam.

Rīgas pašvaldības Finanšu departaments ir veicis NĪN aprēķinu 2024.gadam un nosūtījis 279 870 maksāšanas paziņojumus. Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt maksāšanas paziņojumā norādītajam NĪN aprēķinam, to var apstrīdēt viena mēneša laikā no maksāšanas paziņojuma spēkā stāšanās dienas Finanšu departamenta direktoram.

Par 2024.gadu NĪN aprēķināts 123,8 miljonu eiro apmērā 278 007 nodokļu maksātājiem, no kuriem atvieglojumi piemēroti 7,4 miljonu eiro apmērā 63 833 nodokļu maksātajiem.

No 2024.gada NĪN atvieglojumus 50% apmērā piemēro par jaunuzceltām vai pilnībā renovētām ēkām, kurām piešķirts BREEAM International New Construction, BREEAM Refurbishment and Fit-Out, LEED BD +C vai DGNB sertifikāts ar vismaz 55% vērtējumu un kuras ir nodotas ekspluatācijā pēc šā gada 1.janvāra. Atvieglojumi tiek piešķirti pamatojoties uz nodokļu maksātāja pieteikumu, kas iesniegts Finanšu departamentā līdz taksācijas gada 15.decembrim.

Mūsdienu dinamiskajā tirgū, kurā konkurence ir arvien sīvāka, maksājumu plūsmu pārvaldības nozīme uzņēmumiem strauji pieaug. Maksājumu plūsmu pārvaldības pamatā ir maksājumu dzīves cikla integrēšana un optimizācija. Efektīvi ieviestas maksājumu pārvaldības platformas ne tikai vienkāršo un automatizē procesus, bet arī būtiski palielina veiksmīgo darījumu skaitu un saīsina maksājumu apstrādes laiku. Tas, savukārt, veicina tirgotāju pārdošanas rādītāju pieaugumu un nodrošina lielākus ieņēmumus. Pateicoties vienotajai platformai, tirgotāji var ērti pieslēgties dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP), pieņēmējiem un citiem partneriem, piedāvājot pircējiem plašu maksājumu metožu klāstu un tādējādi nodrošinot gan ērtāku iepirkšanās pieredzi, gan lielāku efektivitāti.

Aktuālie izaicinājumi maksājumu apstrādes jomā

Nepietiekama maksājumu metožu dažādība: Lai apmierinātu dažādās patērētāju vajadzības, uzņēmumiem ir jāpiedāvā ne tikai tradicionālās maksājumu metodes, piemēram, kredītkartes, bet arī digitālie maki un alternatīvās maksājumu metodes, kas pielāgotas konkrētām valstīm un reģioniem.

Sarežģītas integrācijas: Maksājumu pakalpojumu sniedzēju (PSPs) integrācija un dažādu API pārvaldība prasa ievērojamus laika un resursu ieguldījumus. Šī procesa vienkāršošana kļūst būtiska, lai samazinātu izstrādes komandu slodzi un uzlabotu darbības efektivitāti.

Izpratne par maksājumu vadības sistēmu

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas nosaka, ka sankcijām pakļautiem īpašumiem nedrīkstēs piemērot pašvaldību atlaides nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN).

Likumā noteikts, ka attiecīgie NĪN atvieglojumi netiek piemēroti NĪN maksātājam par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā veikta aizlieguma atzīme saistībā ar pret to noteiktajām sankcijām.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis informēs attiecīgo pašvaldību par īpašumiem, kam noteikta šāda aizlieguma atzīme. Pārzinim nepieciešamā informācija būs jānosūta pašvaldībām līdz 15.janvārim.

Likums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Kā ziņots, Finanšu ministrijas pārstāve iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skaidroja, ka šodien Saeimā pieņemtās izmaiņas tiesiski skaidrāk norādīs, ka attiecībā uz sankcijām pakļautajiem minētās atlaides nepiemēros. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andris Šuvajevs (P) līdzīgi norādīja, ka jau pašlaik pašvaldībām ir tiesības sankcijām pakļautiem īpašumiem nepiemērot attiecīgās atlaides, bet tagad Saeima to vēl skaidrāk nostiprinājusi likumā.

Lai gan 2025.gadā tiks aktualizētas nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, maksājamā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmērs paliks nemainīgs, kamēr nebūs izstrādāta jauna politika šī nodokļa aprēķināšanai, informē Tieslietu ministrijā (TM).

TM sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2024.gada 1.maijam sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem par kadastrālo vērtību aktualizāciju 2025.gadā.

Panāktā vienošanās starp ministrijām paredz, ka, aktualizējot kadastrālo vērtību, tās bāze tiks tuvināta ekonomiskajai aktīva vērtībai. Taču aktualizētās kadastrālās vērtības šobrīd vēl netiks piemērotas NĪN un nodevu aprēķinos.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norāda, ka Krievijas brutālā kara rezultātā esam piedzīvojuši negaidītu dzīves dārdzības pieaugumu, ko savā pirktspējā izjutis teju katrs Latvijas iedzīvotājs. Tiesiskā, demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir jābūt drošiem, ka esošā ekonomiskā situācija tiek ņemta vērā, pieņemot svarīgus lēmumus.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevumu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023.gadā veica 786.1 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 miljardu eiro kopapjomā, informē Latvijas Banka.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 1.1 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2023.gadā palielinājās par 10%, bet maksājumu kopapjoms - par 58%. Straujais maksājumu apjoma kāpums atspoguļo jaunu tendenci banku sektorā - jau kādu laiku kredītiestādes atkal piedāvā procentu maksājumus par noguldījumiem. It sevišķi 2023.gada 2. pusgada dati uzrāda nozīmīgu apjoma kāpumu vienā no kredīta pārveduma veidiem, proti, iekšbankas maksājumos. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju aktivitāti, noguldot savus uzkrātos naudas līdzekļus termiņņoguldījumos un krājkontos.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (34% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,873 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,5% jeb 341,296 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā pusgadā ar maksājumu kartēm izņemta 2,497 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% jeb 64,734 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Šogad pirmajā pusgadā skaidras naudas izmaksas veidoja 33,9% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pagājušā gada pirmajā pusgadā - 36,1%.

Savukārt norēķini veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veidoja 43,8% (pērn attiecīgajā periodā - 42,7%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,4% (3,4%). Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veikti kopumā 3,226 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos - 249,337 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,8%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023. gada 1. pusgadā veica 394.2 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150.7 mljrd. eiro kopapjomā.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 832.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10 %, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26 %.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.2 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.4 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2023. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 7,496 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% jeb 555 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada deviņos mēnešos, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada deviņos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 3,799 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% jeb trīs miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Šogad deviņos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 33,6% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pērn deviņos mēnešos - 35,6%.

Savukārt norēķini veikalos 2024.gada deviņos mēnešos veidoja 43,9% (pērn attiecīgajā periodā - 43%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,9% (3,4%).

Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada deviņos mēnešos veikti kopumā 4,957 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2023.gada deviņos mēnešos, tostarp apģērbu veikalos - 435,64 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 20%.

Pašvaldību investīcijas IT risinājumos paaugstina pašvaldību darba efektivitāti un samazina funkciju izpildei nepieciešamās finanses – strauji pieaugot darba spēka izmaksām, samazinoties pašvaldību finanšu rocībai un spējai piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ir nepieciešams meklēt efektīvus ceļus situācijas uzlabošanai.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir pašvaldību procesu pārskatīšana un to digitalizācija, ļaujot efektīvāk izpildīt uzdevumus un samazināt funkciju izpildes izmaksas. Jau pašlaik ir sasniegti vērā ņemami rezultāti, tomēr arī turpmāk ir nepieciešams aktīvi virzīt izaugsmi. Uzskatāmi varam parādīt, kā daži no pašvaldību procesiem, kuros izmantojot integrētas IT sistēmas un elektronizējot un digitalizējot pašvaldību procesus pašvaldībās, tiek ieekonomēti simti tūkstoši eiro pašvaldību budžeta līdzekļi.

Raugoties uz visām pašvaldībām kopumā, redzam, ka pašvaldību investīcijas virza progresu. Un nākas atzīt, ka pašvaldību efektivitātes rādītāji ir tieši proporcionāli IT risinājumos ieguldītā finansējuma apjomam. Un būsim godīgi, Latvijas vidējie rādītāji šādu investīciju veikšanā joprojām būtiski atpaliek no Baltijas, nemaz nerunājot par Eiropas valstu pieredzi.

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Rīgas pašvaldība no nākamā gada ieviesīs četras jaunas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kategorijas, kuru mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitāti veicinošu pilsētvidi, jaunu mājokļu pieejamību, labu vides kvalitāti un noturīgu pilsētas ekosistēmu, kā arī veicināt ieguldījumus iekšējās drošības un aizsardzības stiprināšanā.

To paredz 20. novembrī, Rīgas domē pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā”.

“Ar nekustamā īpašuma nodokļa likmes korekcijām pašvaldībai ir iespēja papildus stimulēt labas pārmaiņas un uzlabojumus visā pilsētā. Ar šodien atbalstīto ierosinājumu par nodokļa atlaidēm Rīgas dome dod skaidru signālu, ka vēlamies, lai pilsētā attīstās mājokļu tirgus un tiek būvētas jaunas daudzdzīvokļu ēkas, mums rūp drošība, tādēļ nodokļu atlaides būs tiem namu īpašniekiem, kuru ēkās būs patvērumam drošas vietas apdraudējuma un krīzes situācijām. Tāpat Rīgas dome stimulēs agrāk piesārņotu teritoriju attīrīšanu un vēsturisku koku apstādījumu saglabāšanu,” norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,531 miljarda eiro apmērā, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Tostarp jūnijā norēķini ar maksājumu kartēm veikti 801,2 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir pieaugums par 8%.

Skaidra nauda 2023.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,516 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 2,486 miljardu eiro apmērā.

Tostarp šogad jūnijā skaidra nauda ar maksājumu kartēm izņemta 447,6 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju ir pieaugums par 3,2%.

2023.gada pirmajos sešos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 35,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,4%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Jūrmalas dome ir paredzējusi paaugstināto 3% nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi ēkām, kurām pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums un kuras nav nodotas ekspluatācijā, piemērot no 2026.gada 1.janvāra, nevis 2024.gada 1.janvāra, kā tas bija plānots sākotnēji, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Pašvaldībā skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz iedzīvotāju iesniegumiem, vispārējo ekonomisko situāciju valstī, tostarp straujo EURIBOR likmju kāpumu, kā arī problēmām ar kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu savlaicīgu izpildi Valsts zemes dienestā.

Ar 2026.gada 1.janvāri ekspluatācijā laikus nenodotām ēkām tiks piemērota paaugstināta NĪN likme 3% apmērā.

Līdz ar to NĪN par ekspluatācijā nenodotām ēkām, kā arī nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība 2024.gadā Jūrmalā vēl nemainīsies.

Ņemot vērā samērā laikietilpīgo būvniecības dokumentācijas kārtošanas procesu, pašvaldība aicina iedzīvotājus izmantot šo pārejas periodu līdz 2026.gada 1.janvārim un neatlikt uz pēdējo brīdi ēku nodošanu ekspluatācijā.

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.

Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.

Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.