#«Mazliet patētiski raksturojot situāciju Latvijas finanšu pakalpojumu sektorā, šķiet, var sacīt, ka 20. gs. deviņdesmitie gadi pagājušajā nedēļā ir noslēgušies.»

Latvijas finanšu sektora reputācija ir sagrauta, un sapnis par Latviju kā finanšu centru - izsapņots, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas finanšu sektora reputāciju pēdējo dienu notikumi iedragājuši pamatīgi, un to būs grūti atjaunot, DB norāda aptaujātie finanšu jomas eksperti. Patlaban pastāv bažas par valsts kredītreitinga pazeminājumu, kas palielinās Latvijas parāda apkalpošanas izmaksas un sadārdzinās aizņemšanos starptautiskajos tirgos gan uzņēmumiem, gan valstij, kā arī var aizbiedēt drošos investorus.

«ASV paziņojuma sekas uz ABLV Bank darbību ir grūti prognozēt. Protams, ka nerezidentu sektors centīsies izņemt savu naudu, un šobrīd bankai ir noteikti ierobežojumi, taču skaidrs ir tas, ka Latvijas finanšu sektora reputāciju aizvadītās nedēļas notikumi pasliktina vēl vairāk. Tādējādi daļa tirgus dalībnieku varēs sacīt, ka apstiprinās apgalvojumi par naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām,» viedokli DB pauž bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka Bāzeles izveidotais AML valstu reitings (Basel AML Index 2017), kurā tiek apkopota informācija par vairāk nekā 100 pasaules valstīm, Latviju ierindo 133. vietā 146 valstu starpā, kas liecina, ka mums ir labāka situācija AML jomā (jo zemākā vietā atrodas valsts, jo labāka ir situācija AML ziņā) nekā tādās lielās valstīs kā Francija (128.), Vācija (121.), ASV (116.), Kanāda (103.). «Šis indekss liek izdarīt citus secinājumus un atspēko pārmetumus par naudas atmazgāšanu, un diez vai mūsu valsts spēkos būtu ietekmēt šāda reitinga veidošanu, līdz ar to uzskatu, ka tas ir ticams rādītājs. Kā tad uztvert to, ka tajā pašā laikā tiek izteikti skaļi apgalvojumi par naudas atmazgāšanu ar Latvijas banku palīdzību?» viņš jautā.

Nav izslēgta iespēja, ka šobrīd tiek mēģināts graut Latvijas finanšu sektoru, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Izslēgt mēs to nevaram, jo šobrīd ir sakrituši ļoti daudzi notikumi viens uz otra - tiek skartas gan valsts politiskās intereses, gan arī te ir finanšu sistēmas jautājumi - viena no lielākajām bankām [«ABLV Bank»] ir nonākusi ļoti sarežģītā situācijā. Tāpēc nevaram izslēgt, ka Latvijas nelabvēļi varētu izmantot šo situāciju savām interesēm, vai pat, ļoti iespējams, iniciēt šādus notikumus. Tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Visām Latvijas varas iestādēm ir jāsanāk kopā, jāstrādā kopā,» sacīja Putniņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, «Norvik bankas» lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova paustais medijiem attiecībā uz FKTK iesaisti negodprātīgās darbībās neatbilst patiesībai. «Man nav tādas informācijas, ka komisija vai komisijas darbinieki būtu kaut kādā mērā iesaistīti vai saistīti ar tām darbībām par kurām runā Guseļņikova kungs. Mums ir pietiekami sarežģīta vēsture ar šīs bankas uzraudzību. Tas, ko apgalvo šī persona [..], nav taisnība,» teica Putniņš.

Mākslinieces Agneses Bules mākslas projekts Latviešu sapnis iemājojis savā pārstāvniecībā – mākslas galerijā, tējotavā un suvenīru pārdotavā Rīgā, Baznīcas ielā, kas tiek atvērta pirmdien.

Pārstāvniecība tapusi, lai Latvijas iedzīvotājiem un viesiem būtu iespēja vienkopus iepazīties ar Latviešu sapni, informē uzņēmuma valdes loceklis Aigars Kauliņš. Pārstāvniecībā apskatāma mākslas projekta pastāvīgā ekspozīcija, nopērkami mākslas projekta ietvaros tapušie suvenīri, un jau pavisam drīz būs iespēja mākslu baudīt pie tases tējas un smalkmaizītēm no Latviešu sapņa sadarbības partneru piedāvājuma klāsta.

Īpašu dāvanu cienītājiem uzņēmums sarūpējis Latviešu vārda dienu un Latviešu dzimšanas dienu asociācijas apsveikuma kartītes, kā arī autorizētus iepriekš pasūtamus, ierāmētus darbus un apdrukātas krūzes, piemēram, Jānis uz zaļa zara, Pēteris mākoņu stūmējs, Dace pīlīšu pūtēja utt.

SIA Latviešu sapnis investē papīra produkcijas ražotnes izveidē un jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanā.

Uzņēmuma mērķis ir palielināt tirgus pozīcijas Latvijā un piedāvāt pakalpojumus arī ārvalstu kompānijām. Latviešu sapnis 2011. gadu ir uzsācis ar mērķtiecīgām investīcijām uzņēmuma attīstībā, lai paplašinātu savas produkcijas piedāvājumu. 2009. gadā izveidotais uzņēmums tika dibināts ar mērķi darboties papīra produkcijas ražošanā, un pirmā kancelejas preču sērija pie pircējiem nonāca 2010. gada maijā. Līdz šim uzņēmuma produkcijā galvenokārt tika izmantoti mākslas projekta Latviešu sapnis zīmējumi un mīti, bet jau tuvākajā laikā ražošanā tiks ieviestas vairākas jaunas kancelejas un biroja preču sērijas.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 šī gada N4 klases čempiona titulu izcīnījušais Aivis Egle, kurš savu sacīkšu Mitsubshi Lancer EVO ir novietojis garāžā, bet tā vietā uz starta izies ar Subaru Impreza WRC automobili.

Aivis Egle šā gada Latvijas autorallija čempionāta pēdējā, sestajā posmā uz starta stāsies ar 1999.gada Subaru Impreza WRC, taču tas nebūtu bijis iespējams, ja vien nu jau pieckārtējais Latvijas autorallija čempions šā gada titulu nebūtu nodrošinājis iepriekšējā čempionāta posmā – rallijā Kurzeme 2009. Tieši ar šādu tehniku savā laikā braucis arī britu rallists Ričards Bērnss, kurš 1999.gadā ieguva pasaules vicečempiona titulu, savukārt Subaru rūpnīcas komanda pietrūka tikai četri punkti, lai togad iegūtu Ražotāju kausu.

Kā stāsta Aivis Egle, viņam Subaru Impreza WRC sagādājusi kompānija Baltic Rally Rent. "Auto pieder somu rallistam Saku Vierimā un igauņu kompānija, ar kuras starpniecību to dabūju, apgalvo, ka auto ir pilnā komplektācijā – tieši tāds, kāds piedalījās 1999.gada pasaules rallija čempionātā. Par rezultātu prognozēm pagaidām vēl neizteikšos, jo Impreza ir tehnoloģiski vecāka nekā pārējie WRC auto, kas brauks Latvijas rallijā. Bet imprezai vēl ir visi aktīvie reduktori, tā kā domāju, ka būs interesanti braukt," saka Aivis Egle.

Siguldas pilsdrupu estrādē atklāts multimediālais brīvdabas uzvedums "Sapnis", kura laikā, izmantojot video projekciju, gaismu, lāzeru un skaņas sintēzi, "atdzīvojas" mākslinieces Elitas Patmalnieces darbi, informē pasākuma producenti.

E.Patmalnieces darbi vērotājam ļauj iegrimt tajos un iejusties neparastā nomoda sapņu pasaulē. Mākslinieces krāsaino un dzīvespriecīgo darbu kolekcija kļuvusi par pamatu video stāstam - to papildina gaismas, lāzeri, dūmi un dažādi speciālie efekti.

"Es esmu pārliecināta, ka cilvēkiem viss šķitīs trakoti interesanti. Gribu, lai viņi pēc uzveduma dodas projām uzlādēti, priecīgi par dzīvi un aizmirst drūmo ziemu un tumsu. Dzīve taču ir tik skaista un interesanta," par uzvedumu saka E.Patmalniece.

Viņa norāda, ka fantāzijas uzvedumā "Sapnis" nomoda dāma Franciska un sapņu pavēlnieks Augusts aicinās skatītājus doties projām no virspusējas nedzirdēšanas, neieklausīšanās, tukšu pļāpu un ikdienu apsēdušo sīkumu pasaules.

«Pēc savas būtības es esmu ļoti radošs cilvēks, kuram patīk jaunas idejas un vienmēr ir izteikta vēlme tās visas realizēt dzīvē. Dzīvoju ar pārliecību, ka dzīve mums ir tikai viena un ir jādzīvo tā, lai pašam būtu prieks un gandarījums par paveikto,» biznesa portālam db.lv, iesākot sarunu par to, kā īstenojusies ideja par floutinga salona atklāšanu, stāsta uzņēmuma Float&Relax īpašniece un vadītāja Marita Malzubre.

«Protams, ka visas idejas vienam cilvēkam realizēt nav iespējams, bet tā nu ir sanācis, ka vairāku apstākļu sakritības dēļ tieši šis projekts ir nokļuvis tik tālu. Pateicoties Hipotēku bankas un Eiropas sociālā fonda atbalsta programmai Starta programma ir bijusi iespēja šo projektu realizēt dzīvē un šī ideja vairs nepalika tikai «uz papīra », kā daudzi citi mani «radošie lidojumi»,» ar humoru saka jaunā uzņēmēja.

Tālāk viņa pa soļiem apraksta, kā Rīgā īstenojusi savu ideju, cerot iedrošināt arī citus Latvijas iedzīvotājus – nebaidīties uzsākt savu biznesu.

Pirmais solis. Idejas rašanās.

Marihuānas uzņēmumu akciju vilciens jau kādu laiciņu kā norāvis stopkrānu.

Finanšu tirgū ik pa laikam ir vērojami kādu aktīvu popularitātes uzplūdi. Pirms diviem gadiem plaši tika apspriestas virtuālās valūtas, kur šī tirgus flagmaņa – bitmonētas – vērtība uz brīdi pietuvojas 20 tūkstošu ASV dolāru atzīmei. Tomēr tas, kas augstu kāpj, arī zemu krīt, un šī veidojuma cena sprintera cienīgā tempā kopš šīm virsotnēm saruka par 80%. Daudzi tādējādi, šķiet, bija jaunas aizraušanās meklējumos, un šo virtuālo valūtu apmātību nomainīja likmes uz dažādu marihuānas uzņēmumu akciju veikumu.

Proti, līdz ar Ziemeļamerikas šīs substances legalizācijas bumu, daudzi gribēja paspēt ielēkt šajā jaunajā, perspektīvajā izaugsmes vilcienā. Kādu laiku šis vilciens arī visai vareni brauca uz priekšu, kas šādu uzņēmumu akciju investoriem ļāva tikt pie dāsnas peļņas. Sevišķi strauji marihuānas nozares akciju cena debesīs skrēja līdz ziņām par to, ka Kanādā pagājušā gada rudenī ikdienas lietošanai tika legalizēta šī substance (Kanādā gan pēc marihuānas legalizācijas tās pārdošanas apmēri nav auguši tik strauji, kā iepriekš cerēts). Pēc tam gan tendence pavērsās pretējā virzienā un daļēji nostrādāja «pērc baumas, pārdod ziņas» fenomens. Tas saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki kāda notikuma iestāšanās varbūtību jau laicīgi mēdz ierēķināt finanšu aktīvu vērtībās. Tas arī nozīmē, ka uz šādas pārliecības rēķina bieži cenas palielinās. Savukārt brīdī, kad notikums patiešām piepildās, daudzi tirgus dalībnieki izlemj fiksēt peļņu no agrākā dāsnā pieauguma. Tas noved pie tā, ka pat pēc nosacīti labiem (bet gaidītiem) jaunumiem dažkārt vērojama riska aktīvu cenu samazināšanās.

Negribu pieļaut domu, ka sapnis par Ķemeru sanatorijas iegādi būtu izsapņots, tā intervijā DB saka Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.

Viņš gan atzīst, ka situācijas risinājums ir «padarīts par neiespējamu».

«Pagājušajā trešdienā bijām šajā padomē vairāk, nekā stundu pārliecinājām to par Jūrmalas domes pozīciju, un manā uztverē uz visiem jautājumiem tika atbildēts. Vēl nebiju aizbraucis no Rīgas līdz Jūrmalai, kad Finanšu ministrijas mājaslapā varēja lasīt, ka nav izpildīti mājasdarbi, lai varētu būt piešķirts kredīts sanatorijas iegādei. Absurds!» tā G. Truksnis.

Intervijas laikā viņš arī tieši neatbild, kā vērienīgais īpašums tiks attīstīts gadījumā, ja tas perspektīvā tomēr nonāks Jūrmalas pašvaldības īpašumā, norādot, ka ar šo jautājumu vēl tiekot strādāts. «Ja Finanšu ministrija no manis sagaida atbildi uz jautājumiem – sakiet, lūdzu, cik jums pēc trim gadiem maksās lustra tajā tur istabā, vai jums būs numuriņi par brīvu vai par maksu... Savukārt, kad es stāstu par darba grupu, kas strādā, man atbild – ai, nu jums tur nav skaidrības, un kā tad mēs varam dot kredītu? Tā ir augļotāja attieksme!» uzskata kūrorta mērs.

Ja tiks devalvēts lats, sapnis par eiro ieviešanu 2012., vēlākais, 2013. gadā būtu izsapņots uz ilgiem gadiem, tā komentārā Latvijas Avīzei raksta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Šāda iemesla dēļ Latvijas Banka neveiks eksperimentus ar latu, replikā uz Andra Šķēles rakstu atzīst I. Rimšēvičs. Db. lv jau vēstīja par A. Šķēles rakstu, kurā viņš pauda atbalstu lata devalvācijai, norādot, ka lata kursa koriģēšana apmēram 30% robežās radītu sociāli mazāk sāpīgu efektu, pie tam, saglabājot piesaisti eiro.

I. Rimšēvičs uzsver, ka pensionāri, mazatalgotie, bērnu pabalstu saņēmēji devalvācijas dēļ zaudēs lielu daļu savu ienākumu. «Latvijai nav energoresursu, tāpēc importējam daudzas izejvielas un kā maza valsts neražojam un nesaražosim ikdienas iztikai vajadzīgo. Devalvācijas dēļ dārgāki kļūs mājokļa izdevumi, tostarp apkure, medikamenti, preces bērniem, liela daļa pārtikas. Arī maize, jo vai tad, importēto graudu cenām devalvācijas dēļ kāpjot, vietējais audzētājs tos pārdos par veco cenu? Turklāt pēc degvielas un minerālmēslu cenas pieauguma par autora minētajiem 30%? Rūkot patēriņam, bankrotējot uzņēmumiem un augot bezdarbam, ienākumi budžetā mazināsies. Arī pensiju izmaksas var tikt apdraudētas. Kas kompensēs devalvācijas dēļ pieaugošos komunālos maksājumus un no kādiem avotiem? Kā ir ar atbildību par šiem cilvēkiem?» vaicā I. Rimšēvičs.

Vietējā publiskajā telpā joprojām ik pa brīdim uzpeld dažādu autoru pārdomas par to, kurš ir novedis valsti līdz pašreizējam bēdīgajam stāvoklim, kas izraisīja notikumu ķēdi, kuras rezultātā valsts pārņēma Parex banku, vai to vajadzēja darīt utt. Šoreiz ne par to.

Teoretizēšanas un vēstures ķidāšanas vietā labāk pamēģināsim apzināt, kādā stāvoklī šobrīd atrodas Latvijas banku sistēma un kas to varētu sagaidīt nākotnē.

Pirms gada maksājumi kavējās desmitajai daļai no kredītiem, šobrīd – jau gandrīz ceturtdaļai. Slikto kredītu (ar kavējumu virs 90 dienām) īpatsvars gada laikā pieaudzis no 2% līdz 12%. Kā nepatīkama tendence jāatzīmē tas, ka no kredītiem ar kavējumu no 0-90 dienām ceturkšņa laikā 40% kļūst par kredītiem ar kavējumu virs 90 dienām. Savukārt no šis kategorijas praktiski visi kredīti vēlāk „pārceļo” kategorijā „ar kavējumu virs 180 dienām”.

Latvijā joprojām ir vieta papīrmalkas un mazvērtīgas koksnes pārstrādes, kā arī dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumu ražotnēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas radītu ne tikai jaunas darba vietas un papildu nodokļu maksājumus valsts un pašvaldību budžetos, bet arī lielākas iespējas mežu īpašniekiem. Raugoties no iegūstamajiem apaļkoksnes resursiem, daļai mazvērtīgās koksnes (papīrmalkai, dedzināmajai koksnei) joprojām Latvijas patērētāju (kokapstrādes un siltumražošanas uzņēmumiem) jauda ir mazāka par tās iegūstamajiem apmēriem, tāpēc tā jāeksportē galvenokārt kā izejviela. «Lielākās iespējas būtu nevis pirmapstrādē, bet gan tālapstrādē,» secina Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta valdes loceklis Andrejs Domkins. Nevajadzētu skatīties konkurentvalstu vēsturē un mēģināt to kopēt, jo situācija šodien un pirms 20 vai 30 gadiem atšķiras. «Viena no iespējām – siltumizolācijas materiālu ražošana no koksnes, it īpaši tās, kura pašlaik pilnībā netiek izmantota – papīrmalkas, celulozes šķeldas,» viņš ierosina.

Ar nekustamo īpašumu kompānijas Latio starpniecību restorānu “Sēnīte” ar 1.5 ha zemi iegādājies Latvijas uzņēmums “Latvian Catering Company”, kas jau 20 gadus nodarbojas ar pilna servisa pasākumu organizēšanu Latvijā.

“Šis darījums ir pierādījums, ka katram īpašumam agri vai vēlu iespējams atrast savu īpašnieku. Šoreiz runājam par nestandarta objektu, tādēļ tam nācās savu individuālo pircēju gaidīt ilgāku laika posmu,” komentē “Latio” komercīpašumu darījumu vadītājs Artis Ramutis.

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro 

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir...

“Sēnīte ilgus gadus gaidījusi pircēju, kurš vienlaikus radīs praktisku pielietojumu esošajam ēku kompleksam, gan arī pratīs novērtēt emocionālo vērtību, ko ietver tās slavenais vārds. Īpašums prasa būtiskas investīcijas, un šis nebūs īstermiņa projekts.”

Arī jaunie īpašnieki atzīst, ka primārais šobrīd būtu novērst turpmāku telpu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, kā arī sakārtot infrastruktūru. Plašāku informāciju par projekta tālāko attīstību un plāniem “Latvian Catering Company” sola sniegt pēc steidzamāko darbu veikšanas.

Vēsturiskais restorāns “Sēnīte” atrodas Inčukalna novadā starp divām valsts nozīmes šosejām ar intensīvu transporta kustību - 25 000 automašīnu plūsmu dienā.

"Latvian Catering Company" 2022.gadā strādāja ar 565 935 eiro apgrozījumu un guva 63 643 eiro peļņu, liecina informācija Lursoft. Uzņēmums reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Rolands Zujevičs.

No automobiļu loģistikas pie enerģētikas, aviācijas un veselības aprūpes jomas apkalpošanas - par to, kā klājas Eiropas automobiļu loģistikas līderim sarunā ar Dienas Biznesu stāsta Gefco Baltic valdes loceklis Martins Keršis.

Fragments no intervijas

Kāda, raugoties no loģistikas kompānijas skatpunkta, šobrīd ir globāla ģeopolitiskā situācija? Vai kas ir mainījies gada laikā?

Mēs gan politikā neiesaistāmies, nodarbojamies ar biznesu. Pasaulē ekonomiskā situācija uzlabojas, Eiropā ir labas tendences – bija labs pērnais gads, un arī šogad turpinās izaugsme. Tas ļoti palīdz loģistikas kompānijām. Patēriņš aug, tātad vajag veikt vairāk piegāžu. Tiek pārdoti vairāk auto.Ja runā par tendencēm, ‒ šobrīd ļoti tiek akcentēta e-tirdzniecība. Tirgū aktīvi darbojošās platformas Ebay, Amazon, protams, rada zināmas pārmaiņas, jo viņiem ir pavisam citas prasības nekā mūsu līdzšinējiem klientiem. Proti, nepieciešamas ļoti ātras piegādes – pēc dienas, divām. Tas maina noliktavu saimniecību. Piemēram, ja agrāk preces ceļoja nedēļām, tad tagad AliExpress gadījumā, runa ir par 10 dienām no Ķīnas.

Uzņēmums SIA Liepkalni atsevišķā ceptuvē uzsācis bezglutēna produktu ražošanu, informē uzņēmumā.

Jaunā bezglutēna produktu līnija veidota, rūpējoties par bezglutēna dzīvesveida piekritējiem un cilvēkiem ar palielinātu pārtikas jutību vai alerģiju. Lai arī sastāva ziņā atšķirīgi, tomēr garšu ziņā šie produkti būs līdzvērtīgi klasiskiem konditorejas gardumiem.

Maizes ražotājs Liepkalni dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus 

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus,...

“Uzņēmums šos specializētos produktus ceps pilnīgi atsevišķā ražotnē. Tādējādi tiks izslēgta jebkāda kviešu, auzu, miežu un rudzu daļiņu nokļūšana bezglutēna grupas produktos. Šo nišas grupu izstrādājām ar augstu atbildības sajūtu pret cilvēkiem ar palielinātu pārtikas jutību,” atklāj bezglutēna produktu grupas projekta virzītāja Agne Čākure.

Jauno bezglutēna produktu līniju sākumā veidos 10 produkti - sāļie un saldie cepumi, brauniji, riekstiņi, kā arī keksiņi. Divi no produktiem nesaturēs arī laktozi, rūpējoties par pircējiem, kuriem ir ne tikai glutēna, bet arī laktozes nepanesamība.

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro 

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir...

SIA Liepkalni Latvijā darbojas kopš 1992. gada, ikdienā ražojot pēc senču receptēm gatavotu maizi, kā arī plaša klāsta konditorejas gardumus. No 2018. gada uzņēmums ražošanu uzsācis arī Igaunijā.

Uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā sasniedza 8,955 miljonus eiro, savukārt kompānijas peļņa pieauga teju divas reizes un bija 542 676 eiro.

Nesen Rīgā notika eiroparlamentārieša un Francijas bijušā Eiropas lietu ministra Alēna Lamasūra lekcija Vai Eiropas vērtības ir universālas?, kas bija interesants, bet reizē arī mulsinošs pasākums. Mulsinošs tāpēc, ka nekādas vērtības tur netika definētas un attiecīgi tām netika veltīta uzmanība.

Lektoram aiz muguras bija novietots Francijas institūta logo ar tajā ietvertajiem brīvības, vienlīdzības un brālības ideāliem ‒ liberté, égalité, fraternité, radot dabisku atsauces fonu. Diskusijai, ko dažāda sociālā, politiskā un ekonomiskā stresa māktajiem mūsdienu eiropiešiem šie ideāli nozīmē un cik vienojoši tie ir, tas tomēr netika izmantots.

Tā vietā lektors ķērās uzreiz pie universāluma jeb pie šo vērtību, lai ko tās arī nozīmētu, eksporta potenciāla, un tas bija kļūdīgi. Vērtību eksports praktiski nozīmē institūciju eksportu, bet institūcijas diemžēl nav viens pret vienu eksportējamas. Var, protams, atskaites punkta vārdā pierunāt vai piespiest otru pusi pārņemt kādu institūciju, tomēr aiz tās stāvošo reālo vērtību formēšanās notiks tikai uz attiecīgās sabiedrības noteikumiem jeb, «franciski» sakot, pēc tajā esošā sabiedriskā līguma.

Ātrākais termiņš eiro ieviešanai Latvijā ir 2013. gads — tā intervijā Dienai atzinis valdības vadītājs Valdis Dombrovskis. Tātad var uzskatīt, ka nu ir dzimis jauns termiņš tam, lai mēs pievienotos eiro zonai.

Jāatgādina, ka sākotnēji šai valstij bija sapnis par eiro ieviešanu 2008. gadā, kas jau sen ir izsapņots. Vēl nesen lolojām cerības par 2012. gadu, bet nu jau kaut ko dzirdam par «ātrākais» 2013. gadu. No vienas puses, jāsaka, protams, «paldies» Dombrovskim par to, ka viņš vismaz ir pateicis sabiedrībai patiesību par 2012. gada versiju, jo līdz tam laikam mēs nespējam ierakstīties Māstrihtas kritērijos. Sākotnēji mums bija pārāk liela inflācija, tagad pārāk briesmīgs plānotais valsts budžeta deficīts, bet, ņemot vērā, ka valdība neveic faktiski nekādus citus ar valsts ekonomikas regulēšanu saistītus pasākumus kā vien strauju valsts aparāta tēriņu samazinājumu, jau drīz vien mums būs tik grandiozs IKP kritums, ka pašreizējie skaitļi šķitīs vien kā maiga vēja pūsma pirms vētras. Savukārt, no otras puses, par labvēlīgu apstākli tautsaimniecības attīstībai nevar nosaukt faktu, ka attiecībā uz eiro ieviešanas laiku Latvijā ir vērojama ļoti liela nenoteiktība. Mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir skaidri noteikušas mērķi šā soļa veikšanai! Latvija pa to laiku ir paļāvusies savai svārstīgajai dabai un nevar vien izšķirties, kad nu būs liela gatavība veikt šo nozīmīgo soli, un tā vien šķiet, ka vislabprātāk mūsu amatpersonas paziņotu, ka mums arī ir mērķis — KAUT KAD ieviest eiro. Un tam ir vairāki būtiski mīnusi.

Aktuālie dati un sevišķi naftas tirgū notiekošais diemžēl neļauj būt optimistiem par kaimiņzemes tuvāko nākotni, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī ir sarukusi vairāk, nekā bija prognozēts. Lai gan izpildvara mēģina uzturēt optimismu, pašas Krievijas plašsaziņā lasāmais un Rietumu analītiķu vērtējums tam vietu neatstāj.

Perfekta vētra

Krievijas Ekonomikas ministrija iepriekš vērtēja, ka otrais ceturksnis ar prognozēto 4,4% IKP kritumu šogad būs mūsu kaimiņu ekonomikas zemākais punkts. Patiesība ar ekonomikas sarukumu par 4,6% tomēr izrādījās skarbāka ne vien par amatpersonu aplēsēm, bet arī par piesardzīgākajām Bloomberg aptaujāto ekspertu prognozēm, kas Krievijā lika gaidīt 4,5% mīnusos. Aģentūras Krievijas eksperts Raiens Čilkote vērtē, ka turpinājumā šogad varam sagaidīt Krievijas IKP kritumu arī par 6%.

Aprīlis Rīgas Motormuzejam (RMM) ir īpašs mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī īstenojās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs.

Ideja par seno spēkratu muzeju Latvijā dzima jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neliela entuziastu grupa – Latvijas Antīko automobiļu klubs - iedibināja tam laikam vēl nebijušu kustību – seno spēkratu salidojumus un rallijus. Šie pasākumi pulcēja ne tikai seno spēkratu īpašniekus, bet arī skatītāju tūkstošus.

Muzeja ēka ir modernās arhitektūras piemineklis, tās fasādes daļa uzrunā kā stilizēta Rolls Royce markas automobiļa radiatora maska.

2016. gadā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas muzejs tika atvērts jaunā veidolā. Muzeja trijos stāvos izvietoti vairāk nekā simts automobiļi un motocikli, vairāki desmiti interaktīvo stendu, rotaļu zona bērniem, kafejnīca un konferenču zāle 200 personām.

Jebkuram veiksmīgam vadītājam jābūt analītiskam, radošam un ar sakodienu, domā Raivo Rosts, SIA Tele2 komercdirektors.

Vadītājiem ir jāspēj analizēt risināmais jautājums, jāsaprot, kādas problēmas tajā pastāv, kā arī situācija jāpamato ar datiem un faktiem, jo tikai pēc tam, kad ir veikta šāda analīze, tu zini patieso problēmu, kuru risināt, teic R.Rosts. Standarta risinājumi dos arī standarta rezultātu, tāpēc biznesa cilvēkiem ir jābūt radošiem - bez tā mūsdienās neiztikt, spriež Tele2 komercdirektors, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes stāstā ir vadītāja krampim - satvērienam, lai savas idejas ieviestu dzīvē un lietas izdarītu, un šī sadaļa, manuprāt, ir vissarežģītākā, norāda R.Rosts.

Vēlas kļūt par aktieri

Bērnībā man bija vairākas sapņu profesijas, atminas R.Rosts. “Kad biju pavisam mazs, kā jau daudzi puikas, sapņoju kļūt par policistu, vēlāk gribēju būt hokeja treneris, bet pēc tam aktieris. Skolas laikos bieži tiku pie galvenajām lomām dažādās ludziņās un kļūt par aktrisi bija arī manas mammas nepiepildītais sapnis, tāpēc likās - varbūt tas ir mans ceļš. Pusaudžu gados gan arvien spēcīgāka kļuva vēlme savu profesionālo karjeru saistīt ar uzņēmējdarbību, un, tā kā mācījos Rīgas valsts 1.ģimnāzijā, tas šķita diezgan loģisks solis. Principā lielākā daļa absolventu, pēc vidējās izglītības iegūšanas, izvēlējās studēt biznesu vai iestājās Rīgas Tehniskās universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. Arī es pats kādu laiku nopietni apsvēru studēt fizmatos, jo tolaik daudz tika runāts par statistiķu profesijas potenciālu. Tika paredzēts, ka nākotnē pēc statistiķiem būs liels pieprasījums un viņi saņems labas algas, tāpēc tas likās vilinoši. Neraugoties uz to, es tomēr izlēmu par labu uzņēmējdarbībai un iestājos Latvijas Universitātē (LU). Pirmā kursa otrajā semestrī, paralēli studijām, sāku arī strādāt, un, ja godīgi, joprojām nesaprotu, kā es to visu varēju apvienot. Strādāju degvielas uzpildes stacijā Shell - galvenokārt centos sarunāt naktsmaiņas, jo pa dienu studēju. Nebija viegli, taču šis laiks mani patiešām norūdīja,” teic R.Rosts, kurš neslēpj, ka arī tolaik viņu vēl nepameta bērnības sapnis kļūt par aktieri.

#Idejas pašas par sevi nemaksā neko, tās var ģenerēt tūkstošiem, lūzuma punkts ir cilvēku vēlme un spējas tās realizēt.

Idejas esamība nenozīmē pārmaiņas, pats svarīgākais seko pēc tās

Idejas pašas par sevi nemaksā neko, tās var ģenerēt tūkstošiem, lūzuma punkts ir cilvēku vēlme un spējas tās realizēt. Somijas futūrists un savā ziņā arī uzņēmumu psihologs Niko Herlins (Niko Herlin) mēdz teikt, ka neviena ideja nav mainījusi pasauli. Ideja pati par sevi neko nemaina, varbūt vienīgi proteīna daudzumu cilvēka pelēkajās šūniņās. Pārmaiņas notiek, kad ideja tiek iedzīvināta, un tā parasti ir uzņēmumu lielākā problēma. Tas ir lēns process, solīšiem ir jābūt maziem, nevar arī darīt visu uzreiz.

«Katrs ceļš sākas ar pirmo soli, jā, vajag saskatīt kopējo vīziju, bet nevajag uzreiz domāt 10 soļus uz priekšu, jo citādi negribēsies neko darīt. Jaunuzņēmējam ir jābūt tādam dzinulim iekšā – gribēt ideju realizēt un pārvērst to īstā produktā. Svarīgi ir arī patiesi noticēt savai idejai un izdarīt nākamo soli – meklēt komandas biedrus, risinājumus,» uzskata bijusī Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.LV valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka. Ja ideju attīstīt būtu viegli, tad visi to arī būtu izdarījuši. Jaunuzņēmumu komandās ir daudz grūtu momentu, kad rokas nolaižas, bet ir jāceļas un jāiet tālāk. Brīžiem tas nemaz nav aizraujoši – lai īstenotu savu ideju, ir katru rītu jāceļas un jādara, un atkal jādara, un atkal jādara.

Finansējuma pieejamība mudina veikt vērienīgas privātas investīcijas veselības aprūpē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, bankas labprātāk dod kredītus, kā arī gaidījām iespēju piesaistīt Eiropas finansējumu – iemeslus, kādēļ tieši šoruden sākta vēža diagnostikas un nukleārās medicīnas centra būvniecība, DB skaidro SIA Nukleārās medicīnas centrs valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Kopējās investīcijas tiek plānotas ap 10 milj. eiro, no tā līdz 4 milj. eiro tiks piesaistīti no Norvik Bankas, bet 5,7 milj. eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums pētniecībai.

Kā norāda V. Skrīvelis, primāri tas būs pētniecības centrs, pētīs jaunus medikamentus vēža ārstēšanai, taču paralēli tiks veikta arī diagnostika. «Vēzis ir daudzveidīgs, var būt jebkur. Diagnostikas pamatā ir daudz zinātnes,» tā viņš. Jaunās nukleārās medicīnas tehnoloģijas ļauj diagnosticēt vēža un sirds slimības agrīnā stadijā, kad to ārstēšana ir daudz veiksmīgāka. Šī metode paredz diagnostikā izmantot īsu brīdi dzīvojošus radionuklīdus. Pacients tiek izmeklēts jauna veida tomogrāfā (pozitronu emisijas tomogrāfs jeb PET) apvienojumā ar datortomogrāfu. Paralēli tam paredzēts sintezēt un zinātniskos projektos eksportēt jaunu zāļu pētīšanai nepieciešamos radionuklīdus (radioizotopus) uz Viļņu, Kauņu, Vitebsku, Minsku, Tallinu un Tartu. Šajās pilsētās ir iespējams veikt PET diagnostiku, bet tur neražo izotopus, pašlaik tos importē no Vācijas un Somijas. Kopumā paredzēts saražot 5 tūkst. dozu gadā un veikt ap 3 tūkst. izmeklējumu.