Ātrākais termiņš eiro ieviešanai Latvijā ir 2013. gads — tā intervijā Dienai atzinis valdības vadītājs Valdis Dombrovskis. Tātad var uzskatīt, ka nu ir dzimis jauns termiņš tam, lai mēs pievienotos eiro zonai.
Jāatgādina, ka sākotnēji šai valstij bija sapnis par eiro ieviešanu 2008. gadā, kas jau sen ir izsapņots. Vēl nesen lolojām cerības par 2012. gadu, bet nu jau kaut ko dzirdam par «ātrākais» 2013. gadu. No vienas puses, jāsaka, protams, «paldies» Dombrovskim par to, ka viņš vismaz ir pateicis sabiedrībai patiesību par 2012. gada versiju, jo līdz tam laikam mēs nespējam ierakstīties Māstrihtas kritērijos. Sākotnēji mums bija pārāk liela inflācija, tagad pārāk briesmīgs plānotais valsts budžeta deficīts, bet, ņemot vērā, ka valdība neveic faktiski nekādus citus ar valsts ekonomikas regulēšanu saistītus pasākumus kā vien strauju valsts aparāta tēriņu samazinājumu, jau drīz vien mums būs tik grandiozs IKP kritums, ka pašreizējie skaitļi šķitīs vien kā maiga vēja pūsma pirms vētras. Savukārt, no otras puses, par labvēlīgu apstākli tautsaimniecības attīstībai nevar nosaukt faktu, ka attiecībā uz eiro ieviešanas laiku Latvijā ir vērojama ļoti liela nenoteiktība. Mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir skaidri noteikušas mērķi šā soļa veikšanai! Latvija pa to laiku ir paļāvusies savai svārstīgajai dabai un nevar vien izšķirties, kad nu būs liela gatavība veikt šo nozīmīgo soli, un tā vien šķiet, ka vislabprātāk mūsu amatpersonas paziņotu, ka mums arī ir mērķis — KAUT KAD ieviest eiro. Un tam ir vairāki būtiski mīnusi.
Pirmkārt, biznesam tā arī nav skaidrības — uz kuru laiku tad ir jāpārkārto sava darbība eiro ieviešanai. Otrkārt, šī naudas maiņa būtu ļoti pozitīvs signāls tiem mūsu uzņēmējiem, kuri eksportē savu produkciju. Turklāt tās valstis, kurās jau tagad ir eiro, arī krīzi pārdzīvo salīdzinoši nesāpīgāk. Treškārt, tādā garā turpinot strādāt, tuvāko gadu laikā var izveidoties situācija, kad pārējās tā saucamās jaunās Eiropas Savienības (ES) valstis eiro jau būs ieviesušas, bet Latvija joprojām domās, ka vispār jau nemaz nebūtu slikti to izdarīt. Jāuzsver, ka ne viens vien eksperts ir norādījis: būtiski, lai visas Baltijas valstis ieviestu eiro vienlaicīgi, jo, ja sāksies sava veida skriešanās sacīkstes, kurš tad pirmais ieviesīs eiro, tas īstermiņa perspektīvā var nozīmēt to, ka tā valsts, kura iestāsies pirmā, iegūs investoru labvēlību.
Protams, var teikt, ka arī tajās valstīs, kurās eiro jau vairākus gadus ir, arī pastāv ekonomikas krīze, ka to makroekonomiskie rādītāji neatbilst slavenajiem Māstrih-tas kritērijiem, ka attiecībā uz vecajām un jaunajām dalībvalstīm tiek piekopta sava veida dubultmorāle utt. Turklāt visi šie apgalvojumi būs patiesi. Vēl vairāk — izskatās, ka rietumeiropieši, sākoties krīzei, ļoti labprāt aizmirstu, ka ES ietilpst arī Austrumeiropa. Taču ne jau vecajām ES valstīm ir vajadzība pēc tā, lai Latvijā būtu eiro — to vajag mums! Tāpēc tieši mums pašiem sava ekonomika ir jāsakārto tā, lai pēc iespējas ātrāk varētu latu nomainīt pret eiro. Bet, lai to izdarītu, ir jābūt konkrētam mērķim, kā arī vēlmei mūsu amatpersonām beidzot padomāt valstiski.
