Investori pat šķietami nelielu atkāpšanos no Latvijas uzņemtā budžeta sabalansēšanas kursa uztvers kā politisku nespēju sakārtot valsts finanses, ceturtdien žurnālistiem atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un piebilda, ka savlaicīgs un kvalitatīvs 2012.gada budžets ir arī labākais veids, kā sagatavoties krīzes otrajam vilnim.
«Latvija vēl tikai turpina rāpties laukā no krīzes bedres, skatiens vēl nesniedz pāri tās malai. Tas nozīmē jau sen zināmo – šogad jāpieņem budžets, veicot plānoto konsolidāciju 100–130 miljonu latu apmērā. Tas darāms, neceļot nodokļus un sasniedzot deficītu, kas nepārsniedz 2,5% no kopprodukta (IKP). Pat šķietami nelielu atkāpšanos no uzņemtā budžeta sabalansēšanas kursa investori uztvers kā politisku nespēju sakārtot valsts finanses,» sacīja Rimšēvičs un paskaidroja, ka Latvija tādējādi riskē neizmantot iespēju 2014.gadā beidzot ieviest eiro.
Pēc Rimšēviča teiktā, ar to vien, ka Latvija gandrīz izpildīs Māstrihtas kritērijus, būs par maz – tas nepalīdzēs samazināt parāda izmaksas un veltīt šo naudu valsts attīstībai, izglītībai vai veselībai. «Esmu pārliecināts, ka vairums cilvēku, kas Latvijā pašlaik skeptiski raugās uz eiro un vajadzību to ieviest 2014.gadā, spriež pavirši. Tik stratēģiski svarīgā jautājumā to nedrīkstam atļauties. Nedrīkstam aizmirst, ka mazās Eiropas Savienības (ES) valstis, kuras pēdējos gados ieviesušas eiro, globālajā krīzē ir laimīgi izmantojušas eiro aizvēju. Nedrīkstam aizmirst, ka eiro nodrošina daudz zemākas procentu likmes un tādēļ bez eiro turpmākajos 10 gados Latvija par ārējo parādu pārmaksās aptuveni miljardu latu. Kā veidojas šāda summa? Kā zināms, 2014. un 2015.gadā Latvijai, jau stāvot uz savām kājām, ir jāsāk atdot lielas parāda summas – 2,3 miljardi latu. Tik daudz mēs nenopelnām, un noteikti būs jāaizņemas. Ja būsim samazinājuši deficītu un ieviesuši eiro, Latvijai tirgus aizdos lētāk. Ir milzu starpība – vai varēsim aizņemties par 2–3%, kad būsim eiro zonā, vai par 5–6% bez eiro! Sliktākajā gadījumā tas nozīmē, ka gadā procentos summas ziņā lieki aizmaksāsim prom visu izglītības vai veselības budžetu,» sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Viņš norādīja, ka otrs, kas liek turēties pie jau plānotā konsolidācijas apmēra, ir pasaules ekonomikas attīstības riski. «Lai arī šogad Latvijas izaugsme būs straujāka par plānoto, tas diemžēl neattiecas uz nākamo gadu. Pēdējo mēnešu laikā pasaulē jau skaidras aprises guvusi lēnākas izaugsmes tendence, ko demonstrē arī rūpnieku pesimistiskāks skats uz sagaidāmo attīstību. Parādu krīzes kārtējā uzplaiksnījuma dēļ ekonomikas dalībnieku noskaņojums un pārliecība par nākotni atkal ir būtiski sašķobījusies, un tas jau atspoguļojas ekonomiskās aktivitātes rādītājos. Gan ASV, gan Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas – un vairāku citu valstu izaugsme šā gada otrajā ceturksnī ir bijusi daudzlēnāka par gaidīto,» pastāstīja Rimšēvičs.
Viņš uzsvēra, ka jau tagad ir skaidrs, ka Latvijas eksportētājiem turpmāk būs jāsadzīvo ar to, ka eksporta tirgos pieprasījums pēc to precēm samazināsies. Līdz ar to palēnināsies eksportējošo nozaru izaugsme un tāpēc gausāk attīstīsies arī iekšējais pieprasījums. «Tātad 2012.gadā IKP izaugsme un nodokļu ieņēmumu pieaugums budžetā būs mazāks. Var pat gadīties – ja krīzes otro vilni piedzīvosim smagi –, ka konsolidēt vajadzēs vairāk. Tātad optimisms konsolidācijas apmēra noteikšanā būtu nepamatots un kaitīgs, tas ļoti ātri tikai pasliktinātu situāciju. Labākā sagatavošanās krīzes otrajam vilnim jeb plāns B ir tas pats plāns A. Tas ir savlaicīgs un kvalitatīvs 2012.gada budžets. Kā jau teikts, investoru, aizdevēju, uzņēmēju uzmanība Eiropā un citur pasaulē ir vērsta uz parādu jautājumu. Ja Latvija šo slimību ārstēs ātrāk un labāk par citiem, tai klāsies labāk,» minēja Rimšēvičs.
Valdības apņemšanās starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka Latvija nodrošinās budžeta deficītu 2012.gadā, kas ir mazāks par 3% no IKP, tiecoties uz 2,5% no IKP, lai nodrošinātu drošu Māstrihtas kritēriju izpildi eiro ieviešanai 2014.gadā.
