Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) šodien notikušajā domes sēdē izsludinājis divu nedēļu pārtraukumu «kolēģu agresijas dēļ».

Astoņi no 15 Jūrmalas pilsētas domes deputātiem trešdien bija parakstījuši un pašvaldībā iesnieguši iesniegumu, kurā izteica Truksnim neuzticību un pieprasīja viņa atkāpšanos. Šo jautājumu deputāti sāka cilāt jau šodien, bet Truksnim vismaz uz laiku izdevies atlikt lēmuma pieņemšanu.

Šodien, sākoties domes kārtējai sēdei, deputātu vidū notikušas asas diskusijas par to, vai jautājums par mēra atlaišanu automātiski iekļaujams domes sēdes darba kārtībā, vai par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā nepieciešams balsot. Truksnis skaidro, ka jautājums iekļaujams darba kārtībā tikai gadījumā, ja par to nobalso kvalitatīvais vairākums jeb 10 no 15 deputātiem.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) pērn saņēmis algu ne tikai kā pilsētas mērs, bet arī kā deviņu pašvaldības kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētāja pārstāvis.

Kā domes priekšsēdētājs Truksnis gadā saņēmis algu 27 860 eiro apmērā, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2013.gadu.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Jūrmalas mēra krēslā pērn Truksnis saņēmis atalgojumu no deviņām pašvaldības kapitālsabiedrībām, kas ļāva viņam papildināt savu maciņu par kopumā 7573 eiro - uzņēmumos Jūrmalas ūdens, Jūrmalas siltums un Jūrmalas slimnīca Truksnis katrā saņēmis pa 1287,36 eiro, uzņēmumos Jūrmalas gaisma, Dzintaru koncertzāle un privatizējamajā SIA Jūrmalas namsaimnieks - katrā pa 772,42 eiro, savukārt uzņēmumos Kauguru veselības centrs, Jūrmalas kapi un Veselības un sociālās aprūpes centrs Sloka Truksnis katrā saņēmis algu 463,44 eiro.

Šodien notikušajā ārkārtas Jūrmalas domes sēdē, pašreizējam Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim (ZZS) izdevās amatu saglabāt.

Iesniegumu par neuzticības izteikšanu Truksnim Jūrmalas domes opozīcijas deputāti iesniedza 2.oktobrī, īsi pēc tam, kad medijos izskanēja informācija, ka Valsts policija mēru sodījusi par narkotisko vielu uzglabāšanu.

Tomēr jau sēdes sākumā pats Truksnis sacīja, ka 30.septembrī izskanējusī informācija medijos viņam esot bijis jaunums. «Es neesmu bijis informēts ne par šo sodu, ne administratīvo procesu, tāpēc tagad skaidroju notikušā apstākļus,» teica Truksnis. Viņš neesot zinājis par lietas ierosināšanu un arī nav aicināts uz nopratināšanu vai jelkādu paskaidrojumu sniegšanu tiesībsargājošajās iestādēs.

«Kad par to uzzināju no medijiem, »www.latvija.lv« reģistrā pārbaudīju savus administratīvos sodus un atklāju, ka 2017.gada sākumā tiešām šāda lieta ir bijusi. Tagad skaidroju situāciju, jo man nav bijis iespējas ne iepazīties ar lietas apstākļiem, ne tos pārsūdzēt,» apgalvoja Truksnis.

Jūrmalas dome par 317 tūkst. eiro (plus PVN un atsavināšanas izmaksas, ko segs pircējs) pārdevusi zemesgabalu kāpās, kur SIA Jūrmalas zemes fonds uzcēlusi namu. Vieni to dēvē par viesu namu, citi – par dzīvokļiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1997. gadā Asaros, Dzimtenes ielā 1, tika izveidots 2045 m2 pašvaldībai piederošs zemesgabals, kas atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, daļa no tā ir piekrastes būvlaidē. Sākotnēji tur atradās ūdensatrakciju parks Asaru kalniņi. 2002. gadā pašvaldība noslēdza zemes nomas līgumu ar SIA Jūrmalas zemes fonds līdz 2022. gada 23. novembrim. Dome zemesgabalu iznomāja viesu nama un atpūtas centra celtniecībai. Jau drīz pēc būvatļaujas saņemšanas, ko izsniedza Gata Trukšņa vadītā dome, Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) izteica aizdomas, ka patiesībā tiek celta daudzdzīvokļu māja.

Strīdas par cenām

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Patlaban Jūrmalas pašvaldība nav iesniegusi informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru sanatorijas ēkas kompleksa uzturēšanai un turpmāko redzējumu tā izmantošanai, pamatojot to ar finanšu aprēķiniem, informē Finanšu ministrija (FM).

Jūrmalai nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti un turpmāko rīcību, kā attīstīt šo kompleksu.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes sēdē pagājušajā nedēļā tika skatīts Jūrmalas pilsētas domes pieteikums aizņēmuma Ķemeru sanatorijas iegādei. Tā bija otrā tikšanās reize ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem, kur tika pārrunāts Ķemeru sanatorijas iegādes jautājums.

Lai no valsts budžeta līdzekļiem tiktu piešķirts aizdevums sanatorijas ēkas kompleksa iegādei, Jūrmalas pilsētas domei ir jāsniedz argumentētas un juridiski korektas atbildes, radot pilnīgu pārliecību, ka izvēlētā darījuma forma ir likumīga un atbilst normatīvajām prasībām, skaidro FM.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) skaidroja, ka pašvaldība Ķemeru sanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai. Pašvaldība jau tagad gatavojoties Ķemeru uzplaukumam, būvējot bērnudārzu ar 120 vietām, nevis tikai 40, kas atbilstu aktuālajam pieprasījumam.

Kā ziņots, pēc Trukšņa teiktā, lēmumprojekts par Ķemeru sanatorijas iegādi sagatavots, konsultējoties ar valdības un parlamenta pārstāvjiem, sapratni un atbalstu šādam solim izrādījušas arī Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, iespējams, aizturējis arī savulaik ar partiju No sirds Latvijai (NSL) saistīto Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Raitums savulaik sadarbojies ar NSL un esot bijis atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar partijas budžetu.

NSL līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA uzsvēra, ka Raitums nekad nav bijis partijas biedrs un partijā aktīvi nedarbojas.

Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. «Es nodrošinu aizstāvību šajā procesā vienai personai, taču tās vārdu es nevaru nosaukt,» norādīja advokāts un piebilda, ka klients esot vakar aizturēts un aizturētā statusā ir joprojām.

Ķemeru sanatorijas izsoles organizēšana turpinās vēsturiskās būves agoniju, uzskata Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, vienlaikus apliecinot, ka pilsēta joprojām gatava uzņemties atbildību par objektu.

Izplatītajā paziņojumā Jūrmalas mērs norāda, ka dome izpildījusi visus priekšnoteikumus, lai nebūtu nekādu šķēršļu pašvaldībai uzņemties atbildību par sanatoriju – deputāti nobalsojuši par gatavību pārņemt īpašumu, Jūrmala ir viena no finansiāli stabilākajām pašvaldībām Latvijā un priekšlikums par sanatorijas iegādi atbilst likuma Par pašvaldībām 15. pantam, kas uzliek par pienākumu pašvaldībām rūpēties par kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu. Līdz ar to nekādu juridisko šķēršļu lēmuma pieņemšanai Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomei nebija, norāda G. Truksnis.

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Šodien notikušajā jaunievēlētās Jūrmalas pilsētas domes pirmajā sēdē par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gatis Truksnis (ZZS). Viņa kandidatūru mēra amatam izvirzīja viņa partijas biedrs, domes deputāts Romāns Mežeckis. Citi kandidāti mēra amatam netika virzi.

Par G. Truksni kā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju nobalsoja 11 no 14 sēdē klāt esošajiem deputātiem – Anita Adijāne, Iveta Blaua, Gunta Liepiņa, Irēna Kausiniece, Dace Riņķe, Arnis Ābelītis, Mārtiņs Stulpiņš, Romāns Mežeckis, Gatis Truksnis, Ligita Maziņa un Jānis Lediņš. Balsojumā atturējās Saskaņas centra deputāti Karina Sinkeviča, Aleksejs Volkovs un Larisa Loskutova.

Jāatgādina, ka G.Truksnis bija Jūrmalas pilsētas domes deputāts arī iepriekšējā sasaukumā un tika ievēlēts no Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība, Kristīgi demokrātiskās savienības un partijas LPP/LC un no 2010. gada 9. septembra līdz 2013. gada 2. aprīlim bija domes priekšsēdētājs. Pirms tam no 2004. gada līdz 2009. gadam Gatis Truksnis bija Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors.

Piektdien, 13.janvārī, no Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja amata atkāpies Gatis Truksnis. G.Truksnis turpinās darbu deputāta amatā, informē domes pārstāvji.

Jūrmalas pilsētai kā domes priekšsēdētājs esmu strādājis kopš 2010.gada. Šo gadu laikā Jūrmalas pilsēta ir attīstījusies, ir īstenoti nozīmīgi projekti, un, kas pats svarīgākais – Jūrmalas pilsētā ir panākta stabilitāte. Ne tikai pilsētas sakārtošanā ir uzņemts vienots, stratēģisks kurss, bet arī panākta nebijusi politiskā stabilitāte, saka G.Truksnis.

«Taču aizvadītie mēneši man personīgi ir bijuši satraukuma un ļoti dziļu pārdzīvojumu pilni, un ietekmējuši manu veselības stāvokli. Pirms pāris mēnešiem, kolēģu lūgts, atkārtoti uzņēmos domes vadību. Šajā laikā ir pieņemti būtiski lēmumi: apstiprināts 2017.gada budžets, investīciju plāns, uzsākta jūrmalniekiem sen nepieciešamu objektu būvniecība, sakārtota skolotāju atalgojuma sistēma, esam ieviesuši pabalstu visiem Jūrmalas pensionāriem. Tātad ielikti stabili pamati būtiskākajiem darbiem. Šobrīd turpināšu darbu kā domes deputāts, un atgūšu spēkus, lai ar pārliecību un jaunu enerģiju startētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās kā pilsētas mēra amata kandidāts, » viņš uzsver.

Valsts kase pašlaik, nedodot aizdevumu Jūrmalas domei Ķemeru sanatorijas iegādei, uzvedas kā pašvaldības un valsts intereses ne pārāk aizstāvoša iestāde, valsts rīcība raksturojama kā bezatbildīga, un tās piesardzība robežojas ar neizdarību, pat kaitniecību, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, pauda Jūrmalas pilsētas domes vadītājs Gatis Truksnis.

Viņš norāda, ka Ķemeru sanatorijas attīstība ir viena no Jūrmalas prioritātēm, tāpat sanatorijas attīstīšana iekļauta arī valsts prioritāšu sarakstā. «Nevēlamies, lai pašvaldība ir vienīgā, kas ir atbildīga par sanatoriju,» intervijā pauda G. Truksnis.

Jāatgādina, ka Finanšu ministrija (FM) paudusi, ka apstirpinās Jūrmalas pilsētas domes aizņēmuma pieprasījumu Ķemeru sanatorijas ēkas iegādei, ja dome izpildīs uzdotos mājasdarbus un iesniegs trūkstošo informāciju, kas apliecina, ka izvēlētais Ķemeru sanatorijas iegādes darījums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. FM norāda, ka kopumā, izvērtējot aizņēmuma apmēru un Jūrmalas pilsētas domes iepriekš uzņemtās saistības, secināts, ka pašvaldība ir spējīga uzņemties jaunas saistības un tās atmaksāt 20 gadu laikā. Pašvaldības saistību apmērs tuvākajos gados ir 13% - 14% apmērā no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, amatpersonu deklarācijas liecina, ka Jūrmalas domē visvairāk pelnījis Saskaņas deputāts Ņikita Ņikiforovs, aiz sevis krietni tālu atstājot ZZS mēru Gati Truksni un eksmēru ( arī ZZS) Ritu Sproģi.

Ņ. Ņikiforovs, būdams Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības politikas jautājumos, 2017. gadā algā un dividendēs nopelnījis 175.81 tūkst. eiro, (salīdzinoši 2016. g. viņš nopelnīja 149.28 tūkst. eiro) skaidrā naudā iekrājis 5500 eiro, bezskaidrā- 154.3 tūkst. eiro un 64.382 tūkst. USD, bet aizdevis desmit tūkst. eiro. Viņam pieder ūdensmotocikls un motocikls.

Jūrmalas domes priekššedētāja vietniece Rīta Sproģe ( ZZS), strādājot domē un pārdodot savus īpašumus, nopelnījusi 122.69 tūkst. eiro, viņai pieder nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes un ēkas, Mārupē. R.Sproģe skaidrā naudā iekrājusi piecus tūkstošus eiro. Viņas parādsaistības sasniedz 75.52 tūkst. eiro, ( salīdzinoši 2016. g. tās sasniedza 137.11 tūkst. eiro) bet aizdevusi mēra vietniece ir 89.07 tūkst.eiro.

Jūrmalas dome lēmusi piešķirt 150 tūkst. eiro SIA Paraton Entertainment festivāla Wizard Trophy rīkošanai

Paredzēts, ka festivālā, kas notiks Jūrmalā no 31. jūlija līdz 2. augustam, uzstāsies labākie iluzionisti no Lielbritānijas, ASV, Vācijas, Austrijas, Spānijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Beļģijas, Francijas, Izraēlas, Korejas, Japānas, Armēnijas un citām valstīm. Festivāla programma ietver arī ielu karnevālu dienas laikā un nakts ballītes. 2. augustā paredzēts noslēguma koncerts, kurā visi festivāla dalībnieki demonstrēs sava repertuāra jaunākos priekšnesumus. Vakara noslēgumā notiks svinīgā galvenās balvas – Wizard Trophy zelta kuba – pasniegšanas ceremonija, kuru pasniegs tādi nopelniem bagāti ilūzijas maģistri kā Uri Gellers, Čārlijs Frejs, Kevins Džeims, Valters Rolfo un citi.

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia kreditoru sapulce šodien vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei, žurnālistiem sacīja administrators Ainars Kreics.

Ominasis Latvia mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4,671 miljoni latu. Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21,2 tūkst. latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24,7 tūkst. latu, kas kopā veido 3,905 miljonus latu.

Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 766 tūkst. latu apmērā, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs septembra sākumā izbeidzis kriminālprocesu pret Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS/LZP), uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un uzņēmēja meitu par iespējamu kukuļošanu saistībā ar dzīvokļa saņemšanu bezatlīdzības lietošanā.

KNAB apstiprināja, ka 4.septembrī šis kriminālprocess ar uzraugošā prokurora piekrišanu ir izbeigts. Kriminālprocess izbeigts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Māris Leja teica, ka viņš KNAB lēmumu ir akceptējis. KNAB kritiku Leja nevēlas veltīt, taču viņš nenoliedza, ka šajā kriminālprocesā nav bijusi iegūta pietiekami pilnvērtīga operatīva rakstura informācija.

Pēc Lejas 2018.gadā pieņemtā lēmuma par kriminālprocesa atdošanu atpakaļ KNAB izmeklēšanas turpināšanai, izmeklētājs ir centīgi mēģinājis savākt nepieciešamos pierādījumus, taču acīmredzot pierādīšanas izredzes nav bijušas pārāk lielas, skaidroja virsprokurors.

Konflikts Ukrainā nav bijis pietiekošs iemesls, lai pārvērtētu arī iepriekš bieži kritizētā konkursa Jaunais Vilnis norisi Jūrmalā. Pilsētas mērs Gatis Truksnis uzskata — kultūra nav jāsaista ar politiku un atpūtas pasākums nav īstā vieta, kur protestēt pret Krievijas rīcību, taču kādreizējie kultūras nozares vadītāji pauž skarbākas atziņas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

G. Truksnis sarunā ar laikrakstu nav slēpis, ka starptautisko norišu kontekstā pilsētas domē nav valdījusi vienprātība par Jaunā viļņa norisi, taču kopīgā nostāja liecinot – kamēr Latvijas pozīcija nav definēta valdības līmenī, tikmēr nav iemeslu vērsties pret privāti organizētiem pasākumiem tikai tāpēc, ka tajos iesaistīti Krievijas pilsoņi.

«Latvijas kultūras darbiniekiem nav unificētas attieksmes. Mēs zinām Jaunā Rīgas teātra un Alvja Hermaņa pozīciju, atsakoties no viesizrādēm Krievijā, taču mēs redzam arī Sanktpēterburgas dienas Rīgā, Krievijas teātru viesizrādes un mūsu mākslinieku koncertus kaimiņvalstī. Katrs rīkojas tā, kā viņš izjūt šo situāciju. Manuprāt, kultūra nebūtu jāsaista ar politiku. Jo vairāk tāpēc, ka Latvija valdības līmenī nav pateikusi, ka jebkuri kontakti ar Krievijas mākslas vai kultūras vidi ir nevēlami. Patiesībā teātris, mūzika, festivāli nav pareizie adresāti, pret kuriem vērsties saistībā ar konfliktu Ukrainā. Ir politiķi un vēstniecības, kam izrādīt savu nepatiku,» paudis G. Truksnis.

Jūrmalas uzņēmēji par klientu trūkumu gada nogalē nesūdzas. Ziemas mēnešos Jūrmalu visvairāk iecienījuši igauņi, lietuvieši un krievi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagaidām vēl nav oficiālās statistikas, tomēr viesnīcu, viesu namu un apartamentu īpašnieku aptauja liecina, ka šogad Jūrmalā bijis par 10% tūristu vairāk.

Neņemot vērā ģeopolitisko stāvokli, gada nogalē viesnīcas bija pilnas,» lepojas Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš uzsver, ka šogad Jūrmalas tūristi pārsvarā bijušas ģimenes ar bērniem. Visilgāko laiku, aptuveni desmit dienas, pilsētā pavadījuši baltkrievi. Jūrmalu apmeklējuši ap 60% tūristu no Latvijas, bet 60% – no ārzemēm, no kuriem 30% no Krievijas. G. Truksnis uzsver, ka lielie pasākumi, piemēram, latviešu tradīciju pasākums Jaungada dienā Jampadracis, ko rīko Dzintaru mežaparkā, piesaista Jūrmalai papildu tūristus, šogad to apmeklējuši vairāk kā tūkstotis cilvēku.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam noteicis aizdomās turētā statusu divos kriminālprocesos.

Kā aģentūrai LETA sacīja uzņēmēja aizstāvis Egons Rusanovs, Krūmiņš šorīt ir atbrīvots un viņam piemērots aizdomā turētā statuss divos kriminālprocesos. Jautāts, kas ir otrs kriminālprocess, kas sākts pret Krūmiņu, advokāts to nevarēja izpaust.

Rusanovs skaidroja, ka vienā kriminālprocesā uzņēmējam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām, bet otrā kriminālprocesā viņam drošības līdzeklis nav piemērots.

Kā ziņots, KNAB šajā kriminālprocesā aizturēja arī Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS), tāpat, iespējams, birojs aizturējis arī savulaik ar partiju No sirds Latvijai (NSL) saistīto Jorenu Raitumu. Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. Klients esot otrdien aizturēts.

Jūrmalas dome nolēmusi piedalīties 2,77 miljonus eiro vērtā projektā, kas paredz autostāvvietas izbūvi Ķemeros, kā arī dažādus papilddarbus.

Jūrmalas pašvaldības budžeta līdzfinansējums projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir 183 tūkst. eiro.

Iecerēts izbūvēt jaunu, 49 automašīnām paredzētu stāvvietu pie Ķemeru ūdenstorņa Emīla Dārziņa ielā 17, veikt Emīla Dārziņa un Tūristu ielas posma aizainošanu, pārbūvējot šo ielu krustojumu ērtākai nokļūšanai jaunizbūvētajā automašīnu stāvvietā, kā arī veikt skvēra Tūristu ielā atjaunošanu un pieminekļa – ciļņa Tautu meita restaurāciju. Pieminekls izveidots 1950. gadā pie kādreizēja dzelzsavota, kas tagad izsīcis.

Projektu īstenos no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.augustam.

Projekta kopējās indikatīvās izmaksas 2,77 milj. eiro, tai skaitā: attiecināmās un neattiecināmās izmaksas 1,44 milj. eiro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 85% jeb 1,220 milj. eiro, nacionālais publiskais līdzfinansējums ir 15% jeb 215,29 tūkst.eiro, valsts budžeta dotācija ir 2,25% jeb 32,29 tūkst. eiro