No automobiļu loģistikas pie enerģētikas, aviācijas un veselības aprūpes jomas apkalpošanas - par to, kā klājas Eiropas automobiļu loģistikas līderim sarunā ar Dienas Biznesu stāsta Gefco Baltic valdes loceklis Martins Keršis.
Fragments no intervijas
Kāda, raugoties no loģistikas kompānijas skatpunkta, šobrīd ir globāla ģeopolitiskā situācija? Vai kas ir mainījies gada laikā?
Mēs gan politikā neiesaistāmies, nodarbojamies ar biznesu. Pasaulē ekonomiskā situācija uzlabojas, Eiropā ir labas tendences – bija labs pērnais gads, un arī šogad turpinās izaugsme. Tas ļoti palīdz loģistikas kompānijām. Patēriņš aug, tātad vajag veikt vairāk piegāžu. Tiek pārdoti vairāk auto.Ja runā par tendencēm, ‒ šobrīd ļoti tiek akcentēta e-tirdzniecība. Tirgū aktīvi darbojošās platformas Ebay, Amazon, protams, rada zināmas pārmaiņas, jo viņiem ir pavisam citas prasības nekā mūsu līdzšinējiem klientiem. Proti, nepieciešamas ļoti ātras piegādes – pēc dienas, divām. Tas maina noliktavu saimniecību. Piemēram, ja agrāk preces ceļoja nedēļām, tad tagad AliExpress gadījumā, runa ir par 10 dienām no Ķīnas.
Kuros pasaules reģionos Gefco šobrīd klājas labāk, ņemot vēro šo valstu ekonomikas stāvokli?
Mēs vienmēr esam bijuši spēcīgi Eiropā, tas ir mūsu galvenais tirgus. Tas aizvien ir saistīts ar automobiļu ražošanas apkalpošanu, tie ir mūsu galvenie klienti. Šī tirgus izaugsme palīdz mums uzrādīt labus rezultātus. Mēs arī attīstām Ķīnas‒Eiropas maršrutu, ir jau zināmi panākumi. Piemēram, sadarbībā ar PSA (Peugeot Citroen) mums uz Franciju ir vilciens. Tas gan nebrauc caur Latviju, bet pa taisno caur Brestu. Tāpat vedam saviem klientiem preces arī pretējā virzienā uz Ķīnu. Nedomāju gan, ka dzelzceļa savienojumi, kas palīdz klientiem ieekonomēt laiku un noliktavu izmaksas, jelkad kļūs par konkurentu jūras pārvadājumiem.
Ja jau pieskārāmies Ķīnai, ‒ nule kā vācu DB Cargo un krievu RŽD Logistika parakstīja līgumu par Ķīnas kravu piegādi Eiropai caur Kaļiņingradu. Kā tad ar Baltijas valstīm? Vai šis mūsu sapnis ir izsapņots, vai tomēr kaut kādas druskas mums paliks?
Ķīnas tranzīts ir saistīts ar valsts institūciju ilstošu darbu, ar to, kā viņi to (savas valsts piedāvājumu) pārdod. Visi taču labi saprot, ka šie maršruti tiek subsidēti un to dara nevis bizness, bet Ķīnas reģioni. Krievija savu mājasdarbu ar Ķīnu acīmredzot veic labāk nekā mēs. Mūsu ķīniešu klientiem, skatoties no viņu perspektīvas, šis (Baltijas valstis, Kaļiņingrada, Bresta) gan ir tikai viens punkts kartē. Kad saki viņiem, ka ir citas iespējas, viņi par tām nezina.
Visu rakstu Ar jaunu zīmolu jaunu nozaru medībās lasiet ceturtdienas, 17.maija laikrakstā Dienas Bizness!