Jaunākais izdevums

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) varētu neizmaksāt nākamo maksājumu no Grieķijas glābšanas paketes, brīdinājis eirozonas finanšu ministru priekšsēdētājs, ziņo BBC.

Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers sacījis, ka saskaņā ar SVF noteikumiem naudas izmaksa varētu tikt pārtraukta, jo Grieķija nevar garantēt savu maksātspēju nākamo divpadsmit mēnešu laikā.

Viņa komentāri radīšot lielāku spiedienu uz Grieķiju samazināt budžeta deficītu.

Grieķijas premjerministrs piektdien tiekas ar opozīcijas partijām, lai gūtu atbalstu taupības pasākumiem.

Georga Papandreu valdība ceturtdien sāka privatizācijas programmu, bet Junkers norādījis, ka privatizācijas plānam jābūt ambiciozākam.

12 miljardu eiro maksājumu jāveic 29.jūnijā, 3,3 miljardiem eiro nākot no SVF. Tas ir piektais maksājums no 110 miljardu eiro lielās aizdevuma paketes.

Junkers stāstījis - SVF pieņem, ja fonds izlemts nemaksāt, ES darīs to SVF vietā, tomēr tādās valstīs kā Vācija, Somija un Nīderlande pret šādu soli būtu ievērojami iebildumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Junkers aicina nākamnedēļ vienoties par obligātu 160 000 imigrantu uzņemšanu

LETA--AFP,09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers.

Kā norādīja Junkers, vienošanās par 160 000 bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

«Tie ir 160 000, kas Eiropai ir jāuzņem savās rokās, tas ir jādara obligātā kārtā. Es aicinu [Eiropas] Padomi iekšlietu ministru sanāksmē 14.septembrī vienoties uzņemt 160 000,» pavēstīja Junkers.

Viņš vienlaikus brīdināja dalībvalstis neizvēlēties reliģiju kā kritēriju, lemjot par bēgļu uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Žans Klods Junkers iecerējis atkāpties no sava amata. Ž. K. Junkers par nodomu atkāpties no ieņemamā amata jau informējis savus kolēģus, norādot, ka savu apņemšanos izpildīs līdz šā gada beigām vai arī nākamā gada sākumā.

Eirogrupas vadītājs atkāpties vēlējies jau iepriekš, tomēr līdz šim Vācijai un Francijai bija izdevies viņu pierunāt šādu soli nespert, vēsta AFP. Abas eirozonas lielākās ekonomikas patlaban nav spējušas vienoties par jaunu Eirogrupas vadītāju. Francijai pagaidām nešķiet pieņemama Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles kandidatūra.

Arī pats Ž. K. Junkers iepriekš izteicies, ka Vācijas finanšu ministrs būtu laba kandidatūra Eirogrupas vadītāja amatam. Par citiem iespējamajiem kandidātiem augstajam amatam nosaukti arī Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī un Somijas premjers Jirki Katainens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt imigrantus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Ungārijas rosināts uzņemt 237 bēgļus, no Itālijas - 68, bet no Grieķijas - 221. Tikmēr Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus - 101 no Itālijas, 328 no Grieķijas, bet 351 no Ungārijas. Savukārt Igaunijai rosināts uzņemt 373 bēgļus, tostarp 48 no Itālijas, 157 no Grieķijas, bet 168 no Ungārijas.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 šādu cilvēku. Plānots, ka minētie 526 bēgļi Latvijai būs jāuzņem vēl papildus. Līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers. Viņš arī norādīja, ka vienošanās par bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas krīze rada risku Eiropai saskarties ar Pirmajam pasaules karam līdzīgu situāciju, pavēstījis bijušais Eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs, Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Der Spiegel Ž. K. Junkers norādīja, ka eirozonas vienotā valūta ir paredzēta, lai «kaltu mieru», tomēr patlaban pārāk daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis atgriežoties pie reģionāla un nacionāla domāšanas veida.

Bijušais Eirogrupas vadītājs skaidroja, ka Vācijā ir jūtamas rētas, kuras cirtušas valsts ekonomiskās saites ar Grieķiju, savukārt Atēnās Angele Merkele tiekot attēlota nacistu uniformā. «Noskaņojums, kuru mēs uzskatījām par atstātu pagātnē, pēkšņi ir uzpeldējis,» sacīja Ž. K. Junkers.

Viņš atzina, ka pārspīlējot, tomēr ikviens, kurš tic tam, ka miera un kara jautājums Eiropā ir neatgriezeniski atrisināts, pieļauj milzīgu kļūdu. «Dēmoni nav patriekti. Tie ir tikai aizmiguši un to savulaik demonstrēja karš Bosnijā un Kosovā. Es esmu pārsteigs par to, cik ļoti līdzīgi apstākļi patlaban ir izveidojušies tam, kāda situācija valdīja Eiropā pirms simts gadiem [Pirmā pasaules kara priekšvakarā],» sacīja bijušais Eirogrupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija nepametīs Eiropas monetāro savienību un šāda jautājuma apspriešana iespējama vienīgi tad, ja valsts pilnībā atteiksies no starptautiskās aizdevuma programmas un reformām, sacījis Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers, vēsta AFP.

«Es nedomāju, ka tas notiks. Ja Grieķija pilnībā atteiktos no budžeta konsolidācijas un strukturālajām reformām, tad mēs apsvērtu šādu jautājumu,» sarunā ar Austrijas laikrakstu Tiroler Tageszeitung, sacījis Ž. K. Junkers.

Viņš uzsvēra, ka tic Grieķijas mēģinājumiem pastiprināt savas pūles, lai sasniegtu nepieciešamos mērķis. «Grieķijas izstāšanās nav daļa no manas hipotēzes. Es esmu sacījis, ka Atēnu aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams process, bet ar to es domāju, ka tas būtu tehniski kontrolējams, taču politiski nerealizējams,» sacīja Ž. K. Junkers.

Grieķijas izstāšanās sagādātie riski esot neaprēķināmi. Neesot arī nekādas jēgas publiski fantazēt par izstāšanās scenārijiem, sacīja Eirogrupas vadītās. Lielākas rūpes eirozonai sagādājot jautājums, vai Spānijai un Itālijai, kurām ievērojami pieaugušas aizņemšanās izmaksas, nevajadzēs pilna apmēra starptautisko palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Junkers: ES nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādu krīzi Grieķijā

BNS/AFP,03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien brīdināja Grieķijas jauno valdību, ka Eiropas Savienība (ES) nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādsaistību krīzi Grieķijā.

Viņš uzsvēra, ka Grieķija nedrīkst turēt ES par ķīlnieku.

«Mums jāņem vērā Grieķijas iedzīvotāju, kurus es ļoti apbrīnoju par viņu drosmi un to, kā viņi dara vai nedara lietas, demokrātiski paustā griba,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentam (EP).

«Bet arī tiem, kuri uzvarēja vēlēšanas Grieķijā, (...) ir jāņem vērā citu pārliecība un metodes. Tā nav tikai viena ES valsts, kura ir paudusi demokrātisku izvēli, ir arī citas sabiedrības viedokļi,» viņš norādīja.

«Tātad, jā, mums ir jāpārskata daļa no mūsu politikas, bet mēs nemainīsim visu tikai tādēļ, ka ir vēlēšanu rezultāts, kas apmierina dažus cilvēkus, bet neapmierina citus,» uzsvēra Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.

Vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai «atrisinātu» jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

«Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā,» Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza.

«Mēs šodien panācām vienošanos,» Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. «Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija netiks glābta par katru cenu, un valsts bankrota iespēja nevar tikt izslēgta, pavēstījis eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Žans Klods Junkers.

Intervijā Vācijas laikrakstam Der Spiegel Ž. K. Junkers norādīja, ka Grieķijai nevajadzētu gaidīt solidaritāti no eirozonas dalībvalstīm, ja tā nespēj īstenot reformas, kuras ir apņēmusies.

Eirogrupas vadītājs arī norādīja, ka gadījumā, ja tiktu konstatēts, ka Grieķijā «viss ir nogājis greizi», tad jaunas starptautiskās palīdzības programmas nebūs, un valsts bankrotēs jau martā.

Bankrota iespējai ir jāiedrošina Atēnas apņēmīgi iedzīvināt nepieciešamās reformas, piebilda Ž. K. Junkers.

Tikmēr Grieķija spērusi kārtējo soli tuvāk maksātnespējai. Svētdien notikušajās koalīcijas sarunās netika panākta vienošanās par taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu starptautisko palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Breksits ir katastrofa, no kuras labumu negūs nedz Lielbritānija, nedz Eiropas Savienība (ES), trešdien Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

«Es uzskatu, ka Breksita lietā nebūs uzvarētāju. Tā ir situācija, kurā zaudē visi - gan briti, gan ES dalībvalstis,» EP plenārsēdē Strasbūrā sacīja Junkers.

Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, viņš piebilda.

«Kā sacīja pati [Lielbritānijas premjerministre Terēza] Meja, briti nekad nav jutušies ērti ES, un 40 gadu laikā viņiem nav dota iespēja justies ērtāk, un tāpēc vainojami ir daudzi,» sacīja EK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien oficiāli paziņoja par investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmi.

«Eiropai ir vajadzīgs grūdiens, un [Eiropas] Komisija šodien sagādā trosi lēcienam,» Junkers sacīja Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā savā paziņojumā par šo plānu, kas ir pamatā viņa iecerei savas piecu gadu ilgās prezidentūras laikā veicināt ES ekonomikas izaugsmi.

«Mums ir jāsūta vēsts Eiropai un pārējai pasaulei, ka Eiropa ir atgriezusies biznesā,» sacīja Junkers.

Viņš paskaidroja, ka šis plāns, kurš jāapstiprina ES valstu līderiem decembra samitā, saistīs investīciju fondu ar jauniem projektiem par privātā sektora līdzekļiem.

«Es solīju līdz Ziemassvētkiem prezentēt ambiciozu investīciju paketi. Šodien Ziemassvētki ir pienākuši agrāk,» sacīja Junkers. Viņš bija izteicis šādu solījumu, 1.novembrī stājoties EK prezidenta amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Junkers: Grieķijas aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams process

Jānis Rancāns,08.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes nomocītās Grieķijas aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams, bet nevēlams process, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers.

«Pašlaik izskatās, ka tas būs kontrolējams process,» Ž. K. Junkers sacīja sarunā ar Vācijas raidsabiedrību. «Tas gan nenozīmē, ka tas ir vēlams notikums,» sacīja Eirogrupas vadītājs, norādot, ka izstāšanās gadījumā Grieķijas iedzīvotāji saskartos ar ievērojamiem riskiem. Ž. K. Junkers arī norādīja, ka vismaz šā gada rudenī Grieķija eizozonu vēl nepametīs, vēsta Reuters.

Db.lv jau ziņoja, ka Grieķijas partijas vienojušās par papildus taupības pasākumiem, kuriem nākamo divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.

Apņemšanās atrast veidu, kādā valsts varētu papildus ietaupīt budžeta līdzekļus, ir viens no priekšnoteikumiem, lai Grieķija saņemtu starptautiskās finanšu palīdzības nākamo maksājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķiju gaida suverenitātes zaudējums; grieķi paši pie tā vainīgi

Jānis Rancāns,04.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas finanšu ministri nedēļas nogalē ir vienojušies piešķirt Grieķijai nākamo starptautiskās palīdzības maksājumu, lai glābtu to no bankrota, bet valstij nāksies par to norēķināties ar savu suverenitāti, norādījis Eirogrupas prezidents Žans Klods Junkers, vēsta Euobserver.

Grieķijai nāksies izvērst plašu privatizācijas kampaņu, līdzīgu tai, kādu piedzīvoja Austrumvācijas uzņēmumi pēc komunisma sabrukuma un Vācijas apvienošanās 1990. gadā. «Grieķijas suverenitāte būs spēcīgi ierobežota,» Ž. K. Junkers skaidroja intervijā Vācijas žurnālam Focus.

Grieķiju sagaidot milzīgs privatizācijas vilnis, kas jāorganizē līdzīgi tam, kā tas notika Austrumvācijas gadījumā. Privatizāciju pārraudzīs arī Eiropas Komisija.

Grieķija savās nelaimēs ir vainojama pati, norāda politiķis. «Laika posmā no 1999. līdz 2010. gadam algas Grieķijā pieauga par 106,6 procentiem, lai gan ekonomikas izaugsme līdzīgos tempos nenotika. Algu politika izkļuva pilnībā ārpus kontroles,» skaidro Ž. K. Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Junkers piedāvā iedomāties, kas notiktu, ja Eiropā nebūtu ieviests eiro

Dienas Bizness,24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Eiro ieviešana nebija kļūda, tā bija nepieciešamība. Iedomājaties uz īsu brīdi, ja mums nebūtu eiro...» Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāts Žans Klods Junkers pauda intervijā žurnālam Ir.

«Pēc Lehman Brothers bankrota un globālās krīzes, pēc notikumiem Ukrainā, ja mēs vēl būtu tajā monetārajā sistēmā, kura bija pirms eiro ieviešanas, tad ES valstis būtu monetārajā [devalvāciju] karā citu pret citu. Francija pret Vāciju, Vācija pret Itāliju, Itālija pret Austriju,» šādu ainu iezīmē Ž. K. Junkers, piedāvājot iedomāties kas notiktu, ja Eiropas Savienībā nebūtu eiro.

Viņš arī norāda: «Tagad mums ir apbrīnojami stabila valūta par spīti visiem notikumiem. Tā nebija kļūda. Tieši otrādi – ja nebūtu eiro, miljoniem cilvēku prasītu vienotu valūtu.»

Jautāts par to, kādu vietu viņš piedāvātu Valdim Dombrovskim, ja pats kļūtu par Eiropas Komisijas prezidentu, viņš pauda: «Jūsu premjere man teica, ka Valdis Dombrovskis būs Latvijas pārstāvis Komisijā. Šis lēmums mani apmierina, jo vēlos, lai Komisijā būtu augsta ranga politiķi. Ir pārāk agri, lai dotu kādu indikāciju par viņa portfeļa lielumu vai raksturu. Tas būtu augstprātīgi, ja es jau sāktu organizēt komisiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pasaules vadošajiem augstas kvalitātes zīmoliem alumīnija koferu un augstas tehnoloģijas polikarbonātu materiālu ražošanā Rimowa prezentējis lidmašīnas Junkers F13 atdarinājumu.

Lidaparāts tika prezentēts pasaules lielākajā aviācijas izstādē Oškošas pilsētā Amerikā.

Junkers F13 bija pirmā komerciālā lidmašīna, kas ražota tikai ar metālu. To ražoja Vācijā no 1919. gada, taču mūsdienās to var redzēt tikai muzejos. Rimowa veidotā kopija pacelsies debesīs nākamgad, teikts paziņojumā medijiem.

Lidmašīnas prezentācijas pasākumā uzņēmuma prezidents un izpilddirektors Dīters Morszecks uzsvēra aviācijas nozīmi uzņēmumam Rimowa un paskaidroja paralēles starp viņa uzņēmumu un Junkers, kas ražoja F13. Abiem uzņēmumiem saknes ir Vācijā, pasaules slavu tie guva pateicoties drosmīgām inovācijām. Abos gadījumos izmantots dūralumīnijs, kuru 1906. gadā atklājis Alfrēds Vilms. Hugo Junkers bija pirmais, kas būvēja alumīnija lidmašīnu, kas bija labāka par koka lidmašīnu ar drānas pārsegu. Toties Rihards Morszecks uzdrīkstējās ražot koferus no tā paša materiāla. F13 eksportēja visā pasaulē, tāpat arī koferus var atrast visā pasaulē. Abiem uzņēmumiem ekskluzīvais rievu dizains ir sava veida tirdzniecības zīme, un Vācijā ražoto produktu kvalitāte jau no paša sākuma ir bijusi būtiska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijas finanšu ministrs: grieķi pat nezina, ko nozīmē «grūti»

Jānis Rancāns,27.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķi, atšķirībā no igauņiem, nezina, ko nozīmē «grūti», pavēstījis Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi.

«Igauņi zina, ko nozīmē vārds «grūti». Grieķi vēl nezina. Viņi uzskata, ka cieš,» J. Ligi stāstīja intervijā Igaunijas Vikerraadio. Tas tomēr neesot attiecināms uz tiem grieķiem, kuri daudz strādā.

Jautājums tomēr ir saistīts ar šī darba kvalitāti un naudu, kas tiek maksāta par paveikto. «Valsts aparātā šī samaksa bieži vien ir pārāk augsta un balstās daudzos kredītos,» sacīja J. Ligi.

Ministrs arī norādīja, ka viņaprāt Grieķijas maksātnespēja ir pilnībā iespējama un ir atkarīga galvenokārt no valsts rīcības. «Pilnīgi iespējams, ka viņi nesaņems nākamo finanšu palīdzības maksājumu, un tad Grieķija būs maksātnespējīga,» norādīja Igaunijas finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

LETA--DPA/BBC/REUTERS/AFP,08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF mēģina pierunāt eirozonu uz vēl vienu Grieķijas parādu norakstīšanu

Jānis Rancāns,09.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vēlas panākt, lai eirozonas valstu valdības mīkstinātu aizdevuma nosacījumus Grieķijai, atsaucoties uz anonīmu fonda amatpersonu, vēsta laikraksts Wall Street Journal.

SVF pārstāvji uzskata, ka Grieķijas parāda līmenis jāsamazina līdz «ilgtspējīgam» līmenim, pirms valstij tiks piešķirta turpmāka finanšu palīdzība. Tas būtu paveicams, ja Atēnu aizdevēji norakstītu daļu no Grieķijas parādiem. Taču šādam solim nikni pretojas tādas eiroznas valstis, kā, piemēram, Vācija, kas Grieķijai jau aizdevusi 127 miljardus eiro un uzsver, ka parādu krīzes nomocītajai valstij nevajadzētu cerēt uz turpmāku piekāpšanos.

SVF līdz 2020. gadam vēlas panākt situāciju, kurā Grieķijas parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) sasniedz 100%, kas ir ievērojami zemāk nekā 120%, par kuriem Atēnas un aizdevēji vienojās gada sākumā. Saskaņā ar vienu no fonda izvirzītajiem priekšlikumiem Grieķijas aizdevēji - Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas valstis – varētu norakstīt Atēnu parādus 30% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija un tās starptautiskie kreditori pārskatīs valstij piešķirtā aizdevuma programmu, jo ir mainījušies atsevišķi apstākļi, pavēstījusi anonīma augsta ranga eirozonas amatpersona.

Uzskatīt, ka Grieķijas aizdevuma noteikumi un termiņi saglabāsies nemainīgi, ņemot vērā politiskās kavēšanās un recesijas pastiprināšanos, būtu «muļķīgi» un «maldīgi», norādīja amatpersona.

«Jebkurš, kas sacīs, ka mēs nevaram pārskatīt saprašanās memorandu maldās, tāpēc, ka viņš vai viņa domā, ka programma kopš Grieķijas vēlēšanām joprojām ir uz pareizā ceļa,» klāstīja amatpersona. Saglabāt nemainīgu vienošanos būtu muļķīgi, jo ekonomiskās situācijas dēļ esot mainījusies situācija ar nodokļu ieņēmumiem, mainījies programmas mērķu ieviešanas ritms, mainījies privatizācijas ritms. Tas noticis tāpēc, ka Grieķijā organizētas atkārtotas ārkārtas vēlēšanas un valdījis neskaidrības periods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Junkers: ES jāieceļ speciāls Grieķijas komisārs

Jānis Rancāns,01.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu iecelt speciālu komisāru, kurš pārraudzītu Grieķijas rekonstrukciju, pavēstījis eirozonas valstu finanšu ministru grupas vadītājs Žans Klods Junkers.

«Mēs nevēlamies pazemot Grieķijas cilvēkus. Rekonstrukcijas komisāram vajadzētu būt arī pozitīvi noskaņotam, nevis tādam, kurš izturas pārmetoši,» klāstīja Ž. K. Junkers. Eirogrupas vadītājs arī uzsvēra, ka Grieķijas gadījums ir unikāls – nav pieredzēts, ka tiktu izveidota monetārā savienība, kurā kāda valsts atkāpjas no kopējiem likumiem.

«Pati Grieķijas ekonomikas būtība nav līdzīga nevienai citai eirozonas ekonomikai. Grieķijas ārējā tirdzniecība ir ļoti daudzveidīga un nav īpaši saistīta ar citām eirozonas ekonomikām. Tāpēc es aicinu iecelt komisāru, kurš būtu pilnībā veltīts Grieķijai,» sacīja Ž. K. Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām ir iespējams, ka Grieķija pamet eirozonu, pavēstījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Viņš norādīja, ka EK šādam scenārijam arī veikusi attiecīgus sagatavošanās pasākumus.

«Es neizslēdzu nekādas hipotēzes,» teica Junkers. «Komisija ir gatava visam - mums ir precīzi sagatavots Grexit scenārijs,» sacīja EK galva.

Junkers norādīja, ka jaunajiem Grieķijas reformu priekšlikumiem jābūt saņemtiem līdz piektdienai plkst.8.30 pēc Briseles laika (plkst.9.30 pēc Latvijas laika).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Junkers: EK ierosinās ES atteikties no periodiskās pulksteņu laika maiņas

LETA/DPA,31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien ierosinās atteikties Eiropas Savienībā (ES) no periodiskās pārejas uz vasaras un ziemas laiku, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

«Mēs veicām aptauju, miljoniem atbildēja un uzskata, ka nākotnē vasaras laikam jābūt visu gadu, un tas arī notiks,» intervijā Vācijas telekanālam ZDF pavēstīja Junkers. «Es ieteikšu komisijai, ka, ja mēs vaicājam pilsoņiem, tad mums ir jādara tas, ko pilsoņi saka.»

«Mēs par to izlemsim šodien un pēc tam būs dalībvalstu un Eiropas Parlamenta kārta,» sacīja Junkers.

EK ierosinājums par atteikšanos no laika maiņas būs jāapstiprina visām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Kā liecina EK piektdien izplatītie provizoriskie rezultāti, vairāk nekā 84% respondentu līdz šim visplašākajā ES pilsoņu aptaujā izteikušies par atteikšanos no periodiskās pulksteņu laika maiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas starptautisko aizdevēju nespēja panākt vienošanos par palīdzības piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai valstij apdraud visu eirozonas stabilitāti, pavēstījis Grieķijas premjers Antonis Samars.

«Mūsu partneriem un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir pienākums darīt to, ko viņi apņēmušies. Nākamās dienas noteiks ne tikai mūsu valsts nākotni, bet arī visas eirozonas stabilitāti,» Grieķijas premjera sacīto citē AFP.

Eirozonas finanšu ministri ārkārtas sapulcē nav spējuši vienoties par starptautiskās palīdzības nākamā maksājuma piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, tādējādi pastiprinot Eiropas vienotās valūtas zonā valdošo neskaidrību.

Paredzēts, ka eirozonas finanšu ministri nākamreiz tiksies pirmdien, lai turpinātu sarunas, pavēstījis Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers. Eirozonas finanšu ministru tikšanās bija jau otrā, kurā mēģināts panākt vienošanos par Grieķijas parādu problēmu risināšanu. Tomēr Ž. K. Junkers norādīja, ka ir optimistiski noskaņots par darījuma noslēgšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dubultie standarti kā nepilsoņa pase

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,22.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plaši kritizētā runa tomēr atnesa arī dažus jaunus un aktualizēja dažus vecus tematus. Tostarp Junkera pieminētā Eiropas Savienības pilsoņu nevienlīdzība, ražotājiem pametot Austrumeiropas valstīm otrās šķiras produktus. Junkers vizualizēja savu stāstījumu, piesaucos dažādas ēdmaņas. Ja esam tas, ko ēdam, tad sanāk, ka otrās šķiras produktus ēdošie Eiropas Savienības pilsoņi kļūst par otrās šķiras pilsoņiem, vai ne tā? Lai gan par jaunajām dalībvalstīm Baltijas valstis vai Čehiju un Slovākiju dēvēt pēc 13 statusā pavadītiem gadiem ir kļuvis samērā nepieklājīgi, mums joprojām cenšas uzspiest piedalīšanos jaunuļu «iesvētībās». Tikpat labi par jaunajām dalībvalstīm varētu saukt arī deviņus gadus agrāk uzņemto Zviedriju vai Austriju. Velkot zināmas paralēles, jauno dalībvalstu birkas karināšana ir kā nepilsoņu pasu dalīšanas turpināšana Latvijā ilgus gadus pēc PSRS gala. Statuss ir mainījies, bet «pavadošie netikumi» nezūd.

Eiropas Austrumu plauša, kā mūsu «bloku» nodēvēja Junkers, spiesta absorbēt rietumnieku «sveicienus» no īpaši mums paredzētajām ražošanas līnijām. Sociālajos tīklos vairākkārt ir klejojušas bildes ar viena zīmola produkciju, kas gatavota vecās Eirops valstīm un jaunākajām māsām mūsu galā. Kā pagājušajā nedēļa rakstīja The Guardian, pārtikas un dzērienu kompānijas gadiem ilgi ir krāpušās, maldinot Austrumeiropas pircējus, jo pārdevušas pazīstamu zīmolu produktu švakākas versijas. Lieliski, ka beidzot par to bez smīna runā arī «tajā pusē», tomēr lietot pagātnes formu gan ir nevietā un pāragri. Nejaukie rietumnieki, kas izmanto mūsu vēl neizdzisušo spīdumu acīs pēc jebkura importa štrunta? Jā, bet arī paši neesam labāki. Nesen apmeklēju pašmāju ražotni, kas arī gatavo produkciju divās līnijās – augstas kvalitātes produkciju eksportam, bet vietējam tirgum produkti top, izmantojot lētākas izejvielas, lai gan nosaukums ir viens.

Komentāri

Pievienot komentāru