Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV Tūrisms) atbalsta programmas ietvaros, uzsāk informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā, lai popularizētu Latvijas labāko restorānu piedāvājumu un garšu daudzveidību Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.

Kampaņa uzsākta lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus.

Kampaņas ietvaros notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā caur digitālajiem kanāliem. Tika izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama.

"Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no Ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Tādēļ arī šī kampaņa tiek vērsta uz Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju intereses rosināšanu par bagātīgo garšu piedāvājumu mūsu valstī, kas ir kā papildus bonuss ceļošanai. Nozares asociāciju ieskatā būtu nepieciešams arī aktīvāks Latvijas mārketings, mūsu prioritārajos tirgos ārvalstīs, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši, " norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Rīgas plānošanas reģions starptautiska projekta "Vietējās garšas" ("Local Flavours") ietvaros veicis izpēti par mazo un vidējo tūrisma produktu attīstītājiem Pierīgā, secinot, ka 98% ir uzticīgi tam, ko dara, un tikai 2% būtu gatavi apdomāt iespēju pārdot biznesu.

Katrs trešais respondents atzinis, ka tūrisms ir viņa pamatnodarbošanās. Puse aptaujāto norādīja, ka ir pārcēlušies no Rīgas, lai tieši konkrētajā vietā nodarbotos ar tūrisma produkta attīstīšanu. Savukārt katrs ceturtais – ka jau iepriekš dzīvojis vietā, kur to attīsta.

Pierīgā tūrisma nišu vairāk attīsta sievietes (63%) pretstatā vīriešiem (37%). Vairāk nekā pusē gadījumu tūrisma produktu attīsta ģimenes uzņēmums un tikai 16% tā ir "viena cilvēka armija". 9% tās ir valsts un pašvaldība un tikpat lielā daļā tas ir nevalstisko organizāciju sektors.

Sabīne Skudra, Rīgas plānošanas reģiona pārstāve un projekta eksperte, komentē: "Mazais un vidējais tūrisms ir ļoti nozīmīgs tūrisma asinsrites nodrošināšanai reģionā. Tāpēc apzinājām situāciju, kas sniedz priekšstatu par tūrisma produktu attīstītājiem. Lai arī tie katrs saskaras ar lieliem izaicinājumiem, paliek uzticīgi savam iesāktajam darbam un saskata potenciālu. Pierīga ir tā vieta, kur ilgus gadus mazais tūrisms attīstījās lēni, jo iekšējā un ārējā tūrismā cilvēki deva priekšroku doties no Rīgas uz attālākiem reģioniem. Šobrīd mēs redzam, ka situācija strauji mainās, kas sniedz iespēju veiksmīgi attīstīt arī jaunus tūrisma produktus."

Nevienam nav noslēpums, ka viena no nozarēm, ko pandēmija ietekmējusi visvairāk, ir tieši tūrisms. Un liela daļa sabiedrības dzirdējuši arī mudinājumu vienkārši pārkvalificēties.

Pārkvalificēšanas laiks ir pagājis, turklāt, mudinot nozares darbiniekus aktīvi mainīt profesiju, pastāv risks, ka, nākotnē izjutīsim kvalificēta un profesionāla darbaspēka trūkumu.

Noturēt esošos un piesaistīt jaunus profesionāļus

Pagājušā gada decembrī atbalsta pieteikumus Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniedza 317 uzņēmumi tūrisma uzņēmumi, pretendējot uz atbalstu 4,54 miljonu eiro apmērā. Pieprasītās atbalsta summas svārstās no 173,33 eiro līdz 217 420 eiro. Kā jau daudzi eksperti norādījuši, krīzē ir būtiski saglabāt nozares mugurkaulu – ne tikai infrastruktūru, bet arī profesionālus un kvalificētus darbiniekus. Papildus tam jāsaprot, kā nākotnē nozarei piesaistīt jaunos profesionāļus.

Pasažieru skaits Tallinas lidostā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī un gaidāms, ka līdz gada beigām apkalpoto pasažieru skaits sasniegs jaunu rekordu, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR uzzināja lidostā.

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Pandēmijas laikā strauju uzplaukumu piedzīvoja vietējais tūrisms, taču tagad pieaug starptautiskais tūrisms.

Lai gan līdz gada beigām atlikuši vēl vairāk nekā divi mēneši, jau tagad Tallinas lidostā apkalpoto pasažieru skaits ir ap trim miljoniem.

Lidostas preses pārstāve Aeta Hermaorga sacīja, ka līdz gada beigām plānotais pasažieru skaits varētu būt 3,5 miljoni.

Tikai septembrī Tallinas lidostā apkalpoti 333 183 pasažieri, kas ir par 20% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

Nākotnes tūrisma atslēga ir spēja pielāgoties un fleksibilitāte. Ceļošana un patērētāju domāšana kļūst ilgtspējīgāka. Atpūtas ceļošanā parādīsies mērķtiecīgāk izvēlētāki un garāki braucieni, nevis nedēļas nogales ceļojumi.

Tā diskusijā "Tūrisma pakalpojumu patiesā cena" sprieda nozares eksperti.

"Tūrisms ir sasalis, bet mēs atsāksim darīt to, ko darījām līdz pandēmijai. Atsāksim biznesu, kas mūs aizrauj, nepārkvalificējoties un nemainot darbības jomu. Tūrisms atgūsies, jo neviena krīze nav bezgalīga. Ceļošanas sentiments nepazudīs, cilvēki vēlēsies doties tuvākos un tālākos braucienos. Šobrīd jāsāk gatavoties mirklim, kad ceļošana būs iespējama", uzskata Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

"Šobrīd izšķirošais ir spēja pielāgoties un saglabāt pakalpojuma kvalitāti tādā līmenī, lai tā atbilstu cenai. Nekas nav apstājies, taču nav viegli būt neatlaidīgam un spēt visur saredzēt iespējas. Tiem uzņēmējiem, kuros ar dažādiem projektiem atbalsta pašvaldības, ir vieglāk. Īpaši mazajiem un vidējiem. Nākotnē redzu ļoti lielu potenciālu gan Liepājai, gan Kurzemes reģionam, gan Latvijai un Baltijai kopumā. Lai to īstenotu, nepieciešama aktīva sadarbība visos līmeņos," optimistiskāka bija SIA “JA Travel” īpašniece Agita Kurzeme.

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilancē tekošajā kontā reģistrēts deficīts 558 miljonu eiro apmērā, tas ir, 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai arī deficīts ir nedaudz lielāks par šī gada pirmo pusgadu, tas tomēr ir mazāks nekā 2021. un 2022. gadā (gan miljonos eiro, gan pret IKP). Šogad deviņos mēnešos tekošā konta deficīts bija 1.4 miljardi eiro, kas ir 4.8 % no IKP.

Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas. Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš.

Eiropas ekonomikas nedienas turpina atsaukties uz preču eksportu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Diena Bizness 20.septembra numurā lasi:

Statistika

Eiropā savelk jostas

Tēma

Uzņēmēji sagaida parādu pieaugumu

Tūrisms

Tūrisms lēnām atgūstas. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava

Nekustamais īpašums

ECB jaunās likmes bremzēs būvniecību

Tirdzniecība

Pārtikas cenu kāpumu var veicināt neskaidrības par atbalstu

Finanses

Gaidām vēl vienu paritāti

Ienākošais tūrisms Latvijā atgūstas daudz lēnāk nekā Baltijas kaimiņvalstīs, jo noteiktie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas izplatībai bija bargāki, vienlaikus papildu izaicinājumu radījis karš Ukrainā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Viņa norāda, ka pagātni nav iespējams mainīt un nav mūsu spēkos ietekmēt notikušo, tāpēc ir jākoncentrējas darbam visa veida ārvalstu tūristu piesaistei, un tikai tā var sasniegt atbilstošus rezultātus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ienākošā tūrisma jomā?

Viss atkarīgs, ar ko pašreizējo 2022. gada situāciju salīdzina. Ja šajā gadā Latviju apmeklējušo ārvalstu tūristu skaitu salīdzina ar 2021. gadu, tad ir labi rādītāji, jo ir būtisks šādu ceļotāju pieaugums. Jāatgādina, ka 2021. gadā bija vairāki mēneši, kad nekāda ceļošana nebija iespējama, un to ļoti sāpīgi izjuta ienākošā tūrisma sfēra visās valstīs. Lai mazinātu pandēmijas izplatību, Latvijā vairākus mēnešus neviens ārvalstu tūrists pat nevarēja iebraukt. Savukārt pavisam citādi vērtēsim 2022. gadā sasniegto rezultātu, to salīdzinot ar pirmspandēmijas laikā – 2019. gadā – iespēto.

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Gandrīz miljons austrāliešu varēs par puscenu lidot uz brīvdienu mērķiem dzimtenē saskaņā ar valdības plānu, kas paredz veicināt tūrismu apstākļos, kad Covid-19 pandēmijas dēļ slēgtas robežas neļauj Austrāliju apmeklēt ārvalstu tūristiem.

Austrālijas premjerministrs Skots Morisons ceturtdien paziņoja, ka valdība iztērēs 1,2 miljardus Austrālijas dolāru (780 miljonus eiro), lai subsidētu 800 000 lidojumu uz rajoniem ārpus lielpilsētām, kuri ir "ļoti atkarīgi no starptautiskajiem tūristiem".

Lidojumi par puscenu tiks piedāvāti, lai pamudinātu austrāliešus apmeklēt tādas populāras vietas kā Lielais Barjerrifs, Uluru klints un Goldkosta, kā arī 10 mazāk zināmas brīvdienu pavadīšanas vietas.

Austrālija ir faktiski nošķirta no pārējās pasaules, kopš tā pērnā gada martā slēdza savu robežu jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ, un vēl nav paziņojusi, kad valsts tiks atkal atvērta ārzemniekiem.

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Tūrisms šobrīd tiek uztverts kā izmirstošs bizness, pauda viesnīcas "Neiburgs" pārdošanas un mārketinga direktore Evita Gasporoviča.

Viņa uzvēra, ka nozare šajos smagajos apstākļos cīnās, cik nu var, taču no valdības puses nav sajūtama nopietna attieksme pret jomas uzņēmumiem. "Visu laiku izskan ieteikumi tūrisma nozarei pārkvalificēties, un tūrisms šobrīd tiek uztverts kā izmirstošs bizness. Vai vispār ir vajadzība tūrisma nozari nākotnes vārdā atbalstīt. Mums rodas tādas sajūtas," atzina Gasporoviča.

Jautāta par tūrisma jomas atkopšanās prognozēm, viņa pauda cerību par nākamā gada pavasari. "Šis gads tūrisma nozarei jau ir norakstāms un noteikti ieies vēsturē. Plānot mēs šogad vairs neko neplānojam, vien tik daudz, lai izdzīvotu. Atkopšanos nozarē varētu prognozēt nākamgad pavasarī, tad arī varēs redzēt, cik būs to izdzīvotāju, cik viesnīcas vērsies atkal vaļā. Jāsaka gan, ka atveseļošanās tiek prognozēta ļoti lēna. Nebūs tā, ka pienāks pavasaris un visi nu tik atsāks ceļot. Tas viss notiks ļoti pakāpeniski," teica Gasporoviča.

Starptautiskais tūrisms Latvijā - gan izejošais, gan ienākošais, ir faktiski apturēts, par ko liecina tūrisma operatoru darbības apjoma samazinājums vismaz par 90%, tāpēc nepieciešams īstenot tālākus atbalsta pasākumus tūrisma operatoru un aģentūru darbībai, norāda Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA).

Ir jāatjauno dīkstāves pabalsti darbiniekiem, paredzot arī daļēju dīkstāvi, un jāpaplašina pieejamā vienreizējā granta apjoms līdz 100% (līdzšinējo 30% vietā) no 2019. gadā veiktajām VSAOI iemaksām, sniedzot iespēju uzņēmumiem to izmantot saistību un darbības izmaksu segšanai, kā arī jāpārskata kārtība, kādā tiek noteikti ierobežojumi starptautiskajai ceļošanai, uzskata asociācijā.

Asociācija nepiekrīt publiski izskanējušajai informācijai par Covid-19 radīto negatīvo seku intensitātes mazināšanos un ekonomikas stabilizēšanos pēdējā mēneša laikā, tieši pretēji – asociācija norāda, ka ir nepieciešams celt trauksmi par kritisko situāciju, kurā, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai Eiropā, ir nonākuši Latvijas tūrisma operatori.

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.

R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro 

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas...

"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.

"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.

FOTO: Vytautas Mineral SPA paplašinās un pēta arī Latviju 

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.

"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.

Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.

Latvijas tēla reklamēšanai starptautiskajos tirgos, kā arī tūristu piesaistei netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums, sacīja aptaujātie nozares eksperti.

Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš pauda, ka uz 2024.gadu kopumā ir jāraugās piesardzīgi, bet arī optimistiski.

Viņš norādīja, ka tūrisma nozares lielākais izaicinājums ir strādāt apstākļos, kad netiek pienācīgi īstenotas valsts tūrisma mārketinga aktivitātes, kā arī valdības līmenī nav uzlabojusies izpratne par tūrisma nozari.

"Līdz ar to šobrīd varam paļauties tikai uz uzņēmēju pašu aktivitātēm tūristu piesaistei, Rīgas kā galvaspilsētas īstenotajām aktivitātēm, kaimiņvalstu aktivitātēm, kuras piesaista tūristus reģionam," sacīja eksperts, prognozējot, ka, iespējams, tūristu skaits Rīgā šajā vasaras sezonā sasniegs 2019.gada līmeni, tomēr par Latviju kopumā ir šaubas.

2022.gada aprīļa beigās Rīgā bāzētā starptautiskā viesnīcu operatora Mogotel Hotel Group portfeli papildinājusi pieczvaigžņu dizaina viesnīca Tallinā – Savoy Boutique Hotel, informē Mogotel Hotel Group.

Viesnīcas Savoy ēka ir viena no vecākajām Tallinā un ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopš ēkas uzcelšanas 1890.gadā tajā darbojušies dažādi uzņēmumi: modes ateljē, Igaunijas Nacionālās bankas galvenā filiāle, veikali un kafejnīca. Kopš 2006.gadā pilnībā restaurētajā jūgendstila ēkā atrodas leģendārā zīmola Savoy dizaina viesnīca. Viesnīcā ir 44 numuri, lobby bārs, divi restorāni, konferenču zāle.

"Savoy Boutique Hotel ir jau ceturtā viesnīca Igaunijā, kuru pārvalda mūsu uzņēmums. Mēs redzam, ka Tallina kļūst par arvien populārāku tūrisma​ galamērķi. Un tiek aktīvi strādāts, lai piesaistītu jaunus​ ceļotājus. Tā, maijā beigās Igaunija kļūs par pirmo Baltijas valsti,​ kurā strādājošie restorāni tiks iekļauti visprestižākajā pasaules​ izziņu krājumā – Michelin ceļvedī," stāsta Mogotel Hotel Group​ īpašnieks Vadims Muhins.

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Ekonomiskā ietekme, ko izraisījusi tūrisma nozares straujā lejupslīde koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, kopumā varētu sasniegt četrus triljonus dolāru (3,3 triljonus eiro), liecina trešdien publiskots Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) un ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ziņojums.

Tajā secināts, ka plašs vakcinācijas programmu trūkums attīstības valstīs rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.

"Tūrisms nodrošina glābiņu miljoniem cilvēku, un vakcinācijas izvēršana, kopienu aizsargāšana un droša tūrisma atjaunošana ir ārkārtīgi svarīga darbavietu atjaunošanai un tik ļoti nepieciešamo resursu iegūšanai," norāda PTO.

Organizācija skaidro, ka liels skaits attīstības valstu ir ļoti atkarīgas no starptautiskā tūrisma.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ pērn gandrīz pilnībā tika apturēti starptautiskie gaisa ceļojumi, izraisot 2,4 triljonu dolāru zaudējumus tūrisma nozarē un ar to saistītajos sektoros. PTO un UNCTAD ziņojumā teikts, ka līdzīgi zaudējumi var rasties arī šogad atkarībā no Covid-19 vakcīnu sadales.

Lai nodrošinātu Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares atkopšanos no krīzes, ir nepieciešama vienota rīcība gastronomiskā tūrisma attīstībā, secināts Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Biznesa augstskolas “Turība” asoc. prof. Ērika Lingebērziņa īstenotajā pētījumā “Gastronomiskais tūrisms galamērķa konkurētspējai”.

Ir svarīgi mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas nokļūšanas Michelin ceļvedī un nacionālā gastronomiskā tūrisma ceļveža veidošanas, kā arī pašmāju vadošo pavāru individuālo zīmolu attīstības.

“Pasaules Tūrisma organizācija min gastronomisko tūrismu, kā vienu no vadošajiem virzieniem tūrisma atjaunošanai pēc pandēmijas. Izcilie Latvijas restorāni un šefpavāri vēl pirms pandēmijas ir spējuši piesaistīt ārvalstu viesu uzmanību un patīkami pārsteigt un aizraut. Šobrīd, kad pie nozares debesīm sabiezējuši tumši problēmu mākoņi – izdzīvošanas jautājums, energoresursu cenu, vispārējais nozares nodokļu slogs, darbinieku un tūristu trūkums, – ir valstiskā līmenī jādomā, kā mēs šo nozari revitalizēsim. Asociētā profesora Ērika Lingebērziņa pētījums ir labs pamats jeb atspēriena punkts plašākai diskusijai par gastronomiskā tūrisma iespējām gan nozares, gan katra uzņēmuma kontekstā,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.